Krāpšana internetā uzņem apgriezienus
Elektroniskās pastkastītes un Facebook pašlaik apceļo automātiski tulkota vēstule latviešu valodā, kas sola 40 procentus no 16,4 miljoniem ASV dolāru, tas ir 6,5 miljonus ASV dolāru jeb apmēram 3,5 miljonus latu. Informācijas tehnoloģiju speciālisti uzskata, ka, visticamāk, tā ir krāpšana.
Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā inspektore Sintija Virse Neatkarīgajai apstiprināja, ka Latvijā joprojām notiek dažādi krāpniecības mēģinājumiem internetā, taču precīzas informācijas par to, cik šādu gadījumu ir bijis, Valsts policijas rīcībā nav, jo, apkopojot informāciju, netiek izdalīts veids, kādā krāpšana notiek. Likumā tā ir definēta kā krāpšana, raksta NRA.LV.
Spēlē uz jūtām
Arī Valsts policijas rīcībā ir informācija par gadījumiem, kad ar līdzīgām vēstulēm cilvēki maldināti par kāda laimesta vai mantojuma esamību, un, iesaistoties komunikācijā ar personām, viņi sūtīja vairākus naudas pārvedumus uz ārvalstīm, visbiežāk izmantojot naudas pārvedumu sistēmu Western Union. Valsts policija atgādina, ka, iesaistoties darījumos internetā, ir rūpīgi jāpārbauda atsauksmes par darījuma otru pusi (piemēram, pārbaudot epasta adresi meklēšanas servisā Google) un nekādā gadījumā nedrīkst pārskaitīt naudu caur Western Union.
«Galvenās metodes ir ātras un vieglas peļņas iespēju solīšana, nereāli zemas cenas par kādu preci, kas reāli maksā daudz vairāk, spēlēšana uz jūtām, tādējādi iežēlinot un lūdzot materiālu atbalstu un tamlīdzīgi. Policijas ieteikums ir nekad un nekādā gadījumā nesūtīt savu naudu, ja to prasa kāda nezināma persona kā palīdzību, kā priekšapmaksu, kā iemaksu, lai dabūtu lielāku naudas summu. Ir bijuši gadījumi, kad krāpnieki uzdodas par kādas Āfrikā esošas bankas pārstāvjiem, piedāvā kredītu ar nereāli zemiem procentiem, bez nekādām prasībām, bet lūdz ieskaitīt naudas summu, lai varētu, piemēram, atvērt kontu tajā bankā, sagatavot it kā dokumentu kredīta noformēšanai un naudu lūdz pārskaitīt caur naudas transfēriem. Tādos gadījumos izsekot naudas saņēmēju ir praktiski neiespējami. Ja cilvēkam rodas jebkādas šaubas vai aizdomas, nekādā gadījumā nevajag naudu kaut kur pārskaitīt,» uzsvēra S. Virse.
Viņa stāstīja, ka ir arī bijuši gadījumi, kad sievieti iepazīšanās portālā uzrunā vīrietis, notiek ilgstoša sarakste, līdz vīrietis kaut kādā mirklī lūdz materiālu palīdzību, lai, piemēram, atbrauktu ciemos, vai pamato šo lūgumu ar finansiālām grūtībām, tādējādi izraisot līdzjūtību sievietē, kura naudu pārskaita un līdz ar to arī pazaudē. Vīrietis pazūd, un viss. Viņa atcerējās, ka ir bijuši gadījumi, kad, piemēram, sludinājumu portālā ss.lv piedāvā iegādāties automašīnu par salīdzinoši zemu cenu, cilvēks, neredzot automašīnu, paklausa lūgumam pārskaitīt naudu un paliek gan bez naudas, gan bez automašīnas. «Jebkurā gadījumā – vai ir lieli vai mazi materiālie zaudējumi – ir jāinformē policija, jo informācija ir svarīga, lai novērstu potenciālo upuru skaita palielināšanos. Ja arī krāpnieku nav iespējams noskaidrot, mēs saņemto informāciju analizējam, sadarbojamies ar ārvalstu kolēģiem, kā arī regulāri sniedzam informāciju par dažādiem krāpšanas gadījumiem, lai cilvēki uzmanītos un nekļūtu par krāpnieku upuriem,» teica S. Virse.
Izkrāptā atgūšana
Lai gan S. Virse atzina, ka cilvēki ir kļuvuši gudrāki un nepakļaujas māņiem, tomēr ir arī naudas izkrāpšanas gadījumi. «Ja naudu pārskaita uz konkrētas personas bankas kontu, tad policijai, protams, ir iespēja noskaidrot šo personu, izņemot gadījumus, ja persona atrodas citā kontinentā, tad process ir ilgstošs un sarežģītāks, un cerība, kaut niecīga, tomēr ir. Taču, ja izmantots naudas transfērs, adresātu ir grūti noskaidrot,» atzina S. Virse.
«Western Union naudas pārvedumu pakalpojumi, galvenokārt, ir paredzēti naudas pārsūtīšanai starp pazīstamām personām. Ja saņemta vēstule ar pieprasījumu, izmantojot Western Union, samaksāt nodokļus vai nodevu par ārvalstīs saņemtu mantojumu, loterijas laimestu u.tml., pirms naudas pārveduma veikšanas pārliecinieties, ka vēstulē izklāstītā informācija ir patiesa un vēstules sūtītājs patiešām ir tas, par ko uzdodas,» brīdina arī Latvijas pasts.
Sociālā inženierija
Ar terminu sociālā inženierija saprot zinātni par manipulēšanu ar cilvēku, tā attieksmi un reakciju uz konkrētu situāciju, kuras galvenais mērķis ir panākt sensitīvas informācijas izpaušanu vai noteiktu darbību veikšanu uzbrucēja labā. Sociālās inženierijas metodes izmanto arī elektroniskā vidē. SIA DPA IT drošības eksperts Didzis Balodis uzsvēra, ka Latvijā gandrīz katrs desmitais darbinieks atdod sensitīvus datus pat tādos gadījumos, kad tiek izmantoti vienkārši sociālās inženierijas paņēmieni. ASV, kur lielās kompānijas apmāca darbiniekus IT drošības jomā, veiksmīgu uzbrukumu skaits, kuros izmantota sociālā inženierija, pēdējo gadu laikā ir samazinājies. «Latvijā mēs esam ceļa sākumā – vairākums no uzņēmumiem šādus darbinieku izglītošanas pasākumus neveic, un tādēļ arī daudz uzņēmumu, kā arī katrs individuāli šādiem uzbrukumiem esam pakļauti,» sacīja D. Balodisun atzina, ka galvenajs sociālās inženierijas popularitātes iemesls ir tas, ka tas ir lēts uzbrukuma veids.
***
Piesardzības pasākumi
• Pavaicājiet sev, kādēļ kontakts meklēts tieši ar jums; ja nevarat atrast labu iemeslu, visticamākais, tā ir krāpšana.
• Kamēr neesat absolūti pārliecināts par sarunas biedra identitāti un pilnvarojumu pieprasīt informāciju – nesniedziet nekādu informāciju par sevi vai savu darba devēju.
• Izvairieties sūtīt personisku un finansiālu informāciju epastā. Epasti nav droša komunikācijas vide.
• Uzmanieties no saitēm, kuras saņemat epastā. Ja no epasta saites atvērtā mājaslapā tiek prasīta jebkāda informācija, daudz drošāk ir atvērt jaunu tīmekļa pārlūku un pašam ievadīt konkrētā servisa adresi.
• Pārbaudiet adresi (URL) tīmekļa lapai, ko apmeklējat. Daudzas krāpnieciskas lapas izskatās identiski oriģinālam, un sīkas izmaiņas tīmekļa adresē ir vienīgā redzamā atšķirība.
• Uzmanieties no pārrakstīšanās kļūdām, ievadot adresi.
• Ja kaut kas izklausās pārāk labi, lai būtu patiesība, tad parasti tā tiešām arī ir krāpšana.
Avots: SIA DPA
