Ko darīt, lai sports sagādātu prieku?
Saule, kas aizvien biežāk parādās debesīs, un vieglāks apģērbs atgādina, ka vasara un pludmales sezona vairs nav aiz kalniem. Tāpēc nav nekāds brīnums, ka šobrīd sporta klubi ir pārpildīti, savukārt sporta preces ir kļuvušas ļoti populāras.
To apstiprina arī lielākā Latvijā interneta veikala 220.lv speciālisti, kas apgalvo, ka pavasarī masveidā pieaug interese par trenažieriem, vingrošanas bumbām, gumijām, hantelēm un citām sporta precēm. Tomēr sporta kluba abonements vai mājām iegādātās sporta preces nenozīmē, ka līdz vasarai atbrīvosieties no liekajiem kilogramiem. Profesionālie treneri apgalvo, ka vēlme sportot daļai cilvēku bieži vien pazūd jau pēc pirmā treniņa un to visbiežāk nosaka nepareizi izvēlēts sporta veids un slodzes intensitāte. Tātad, ko darīt, lai sports sagādātu prieku? Izvēlieties, kur sportosiet. Ikviens personīgais treneris cilvēkam, kas vēlas sākt nodarboties ar sportu, ieteiks izvēlēties tādu sporta klubu, kas atrodas ērtā vietā, piemēram, netālu no darba vai mājām. Pretējā gadījumā var uzrasties bezgalīgi daudz iemeslu un attaisnojumu, kādēļ šodien var izlaist treniņu. Runājot par treniņiem, ļoti svarīgs ir treniņa veids, kas ir atkarīgs no jūsu dzīvesveida, izvirzītajiem mērķiem, darba un fiziskās sagatavotības. Ja visa diena ir jāpavada pie datora, kā arī brīvo laiku pavadāt pasīvi, grupas treniņi, kuru laikā treneris vadās pēc grupas kopējā fiziskās sagatavotības līmeņa, var būt par grūtu un ļoti nogurdinoši. Tādā gadījumā ķermeni pie fiziskās slodzes vajadzētu pieradināt pamazām – izvēlēties individuālos treniņus, kad treneris tieši jums nosaka treniņa intensitāti, vai kardio trenažierus. No sākuma varētu būs velotrenažieris, vēlāk – eliptiskais trenažieris, skrejceliņš vai steperis. Tiesa, arī uz kardio trenažiera nevajadzētu pārcensties, pirmajām reizēm pilnībā pietiek ar zemas intensitātes pusstundas treniņu, vēlāk slodzi var palielināt. Turklāt, ļoti svarīgi ir pirms jebkāda treniņa izpildīt stiepšanās vingrinājumus, kuru laikā muskuļi tiek iesildīti un sagatavoti fiziskajam noslogojumam. Visbeidzot, ir ļoti svarīgi izvēlēties tādu fizisko darbošanos, kas būtu ne vien tīkama un efektīvi dedzinātu taukus, bet arī ar pozitīvu ietekmi uz veselību. Ja jums ir problēmas ar sirdi, asinsvadu sistēmu, elpošanas ceļiem vai vielmaiņu un vēlaties šīs sistēmas stiprināt, teicama izvēle – aerobais treniņš: peldēšana, staigāšana, skriešana, divriteņa mīšana utt. Savukārt, ja jums ir problēmas ar muskuļu, mugurkaula, kaulu vai locītavu sistēmām, lielāku uzmanību vajadzētu pievērst spēka un izturības treniņiem. Protams, nedrīkst pārpūlēties un visi vingrinājumi jāizpilda pareizi.
Izvēlieties piemērotu treniņa slodzi. Ja trenējaties sporta klubā, bet jaukais laiks jūs vilina ārā, ir jāatceras, ka organisms uz slodzi svaigā gaisā un slēgtā telpā reaģē atšķirīgi. Tas ir pierādīts arī ar zinātniskajiem pētījumiem un sportojošo cilvēku pieredzi. Trenējoties ārā, pastāv lielāka iespējamība, ka pārpūlēsieties, jo liekas, ka trenēties ir vieglāk. No vienas puses, tā ir laba lieta, bet no otras puses – pastāv pārpūlēšanās risks un tādā gadījumā sports ilgu laiku vairs nesagādās prieku. Kā zināt, ka slodze nav par lielu? To pārbaudīt ir samērā vienkārši – ja skrienot, braucot ar divriteni vai izpildot aerobikas vingrinājumus varat sarunāties ar blakus esošo cilvēku un nesākat smakt, treniņa slodze ir piemērota. Ja elpošana ir traucēta, sāk trūkt gaisa, tad slodze ir pārāk liela. Treneri iesaka izvēlēties garāku distanci, bet mazāku slodzi. Skriet ar pēdējiem spēkiem vai sportot līdz krišanai ir novecojusi un veselībai kaitīga prakse. Vēl viens veids, kā pārliecināties, vai jūsu izvēlētā slodze ir piemērota – pulsa uzraudzība. Mūsdienās, kad gandrīz visiem ir viedtālruņi ar tiem izstrādātām, speciāli sportam paredzētām aplikācijām, savukārt, tādas sporta preces kā pulsometri nemaksā pārāk dārgi, pulsa uzraudzība nesagādā grūtības. Viedierīces, ņemot vērā jūsu vecumu, dzimumu, svaru un pulsu, sāk pīkstēt un brīdina, kad ir jāsamazina temps un slodze. Objektīvi izvērtējiet savas iespējas. Ja pēc treniņa nesāp muskuļi, tad tā ir zīme, ka par maz sportojāt? Mīts, mīts un vēlreiz mīts, kuram vēl joprojām tic daļa cilvēku. Ja sāp zobs, visticamāk, nedomājat, ka tās ir veselīgas un labas sāpes, kam ir pozitīva ietekme uz jūsu zobiem un kopējo pašsajūtu, tiesa? Tieši tāpat ir ar sāpēm pēc treniņa. Nākamajā dienā sāpošie muskuļi vai locītavas viennozīmīgi rāda, ka izpildītie vingrinājumi bijuši par grūtu un slodze – par lielu. Tāda slodze ir kaitīga veselībai. Pētījumi rāda, ka apmēram 80 proc. cilvēku, kas uzsāk sportošanu, ātri atsakās no šīs domas, jo pēc treniņiem nejūtas labi. Sportam ir jāsagādā prieks, pretējā gadījumā par regulāriem un efektīviem treniņiem labāk pat nedomāt. Tātad, ja nekārojat pēc slavas virsotnēm sportā, bet vienkārši vēlaties būt vesels, skaists un enerģisks, jums ir pareizi jānovērtē savas fiziskās spējas un nedrīkst pārpūlēties. Atcerieties, ka labi rezultāti nav ātri sasniedzami, savukārt, ātrie rezultāti – ir īslaicīgi. Sportam vajadzētu kļūt par jūsu dzīves daļu un tikai tad būs arī labums veselībai.
