Kas būs ieguvēji un zaudētāji no jaunā Veselības aprūpes finansēšanas likuma?

Saeimas galīgajā lasījumā pieņemtais veselības aprūpes finansēšanas likums stāsies spēkā uzreiz pēc tā izsludināšanas, taču – kā tas darbosies un kā personām rīkoties, lai nodrošinātu sev tiesības saņemt veselības aprūpi, – skaidri vēl nav zināms.

Likumā šo situāciju sakārtot uzdots Ministru kabinetam, kuram savukārt jāizrīko Nacionālais veselības dienests. Mediķi nākamo gadu, kad vienlaikus pilnvērtīgi jāsāk darboties gan e-veselībai, gan valsts obligātajai veselības apdrošināšanai, sagaida ar bažām: vai valstī nesāksies haoss veselības aprūpē? Tikmēr veselības ministre Anda Čakša Ziemassvētkos dosies pirmsdzemdību atvaļinājumā, raksta NRA.lv.

Likums paredz reformēt veselības aprūpes finansēšanas sistēmu un ieviest valsts obligāto veselības apdrošināšanu. No 2018. gada Latvijā tiks noteikti divi medicīnisko pakalpojumu grozi, faktiski sadalot ne tikai pašus veselības aprūpes pakalpojumus, bet arī iedzīvotājus: viena grupa, kuri saņems pilno veselības aprūpes grozu, jo veic sociālās iemaksas vai ir kādā no apdrošināto grupām, piemēram, bērni vai pensionāri, un otra grupa, kuri saņems minimālo pakalpojumu grozu un varēs pretendēt tikai uz neatliekamo medicīnisko palīdzību, dzemdību palīdzību un ģimenes ārsta konsultāciju.

Lai papildus veselības aprūpes minimumam varētu saņemt vēl citus valsts apmaksātus pakalpojumus, iedzīvotājiem būs jāpiedalās valsts obligātajā veselības apdrošināšanā. Tiesības uz apdrošināšanas grozā iekļautajiem pakalpojumiem būs sociāli apdrošinātai personai, kā arī tiem, kuri brīvprātīgi veikuši veselības apdrošināšanas iemaksas. Šī norma reālajā dzīvē sāks darboties no 2019. gada, bet jāņem vērā, ka līdz tam laikam katram jāsaprot – vai sociālās iemaksas ir maksātas, vai tās var samaksāt, tāpēc 2018. gadu var uzskatīt par pārejas periodu. Tiesa, pārejas periods pat vairāk vajadzīgs valsts atbildīgajām iestādēm, jo pašlaik nav skaidrs, kur cilvēkam doties ar savu maksājumu, ja viņš tādu vēlas veikt? Veselības apdrošināšanas iemaksas personām, kuras nav sociāli apdrošinātas, kalendārajā gadā līdz 2019. gadam būs viens procents no gada minimālās mēneša darba algas, bet 2019. gadā – trīs procenti, un 2020. gadā – pieci procenti. Taču, lai saņemtu pakalpojumus, iemaksas būs jāveic par diviem iepriekšējiem gadiem. Likums nosaka: iemaksas būs veicamas reizi gadā – kalendārā gada sākumā, un pēc iemaksu veikšanas persona varēs saņemt veselības aprūpes pakalpojumus valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros attiecīgajā kalendārajā gadā. Iemaksas varēs veikt, sākot no 2018. gada septembra. Pagaidām nav noteikta kārtība, kas visu šo jauno sistēmu organizēs. Saeima to ar likumu ir uzdevusi Ministru kabinetam – tam jānosaka valsts obligātās veselības apdrošināšanā ietilpstošo veselības aprūpes pakalpojumu saraksts, kārtība, kādā tiek organizēta šo pakalpojumu sniegšana un veikta samaksa par tiem, samaksas apmērs un kārtība, kādā tiek veidotas rindas veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai.

***

Veselības aprūpes finansēšanas likums

• No 2018. gada 1% sociālo iemaksu nonāks veselības aprūpes budžetā
• Ja persona, kas pašlaik neatbilst valsts obligātās veselības apdrošināšanas kritērijiem (nemaksā sociālās iemaksas, nav valsts apdrošināto iedzīvotāju grupā), vēlēsies no 2019. gada saņemt veselības pakalpojumus, 2018. gadā jāsāk maksāt brīvprātīga apdrošināšanas iemaksa.
• Iemaksa jāveic par visu gadu, un tās apmērs* būs:
2018. gadā – 51,6 eiro
2019. gadā – 154,8 eiro
2020. gadā – 258 eiro
*ja minimālā alga ir 430 eiro mēnesī

Inga Paparde

Foto: Shutterstock