Kā neuzķerties uz viltus dūmu detektora

Kopš šā gada pirmās dienas katrā mājoklī ir jābūt vismaz vienam dūmu detektoram, bet privātmājās – arī ugunsdzēšamajam aparātam. Tiem, kuru mājokļi ir apdrošināti, nevajadzētu ignorēt šīs prasības, jo apdrošināšanas kompānijas vērtēs, vai ugunsnelaimi varēja novērst, ja mājoklī būtu bijis detektors vai ugunsdzēšamais aparāts, vēsta NRA.lv.

Latvijas Ugunsdrošības asociācija informē, ka Latvijā katru gadu notiek apmēram 9500 reģistrētu ugunsnelaimju un aptuveni puse no tām – dzīvojamā sektorā. Visbiežākie negadījumu iemesli ir bojātu vai nepareizu apkures iekārtu ekspluatācija, pārslodze elektroinstalācijās, neuzmanīga rīcība ar atklātu uguni vai elektroierīcēm.

Dūmu detektorus iespējams iegādāties dažādā cenu amplitūdā – no nepilniem pieciem eiro līdz vairākiem desmitiem eiro. Pats lētākais detektors kalpos aptuveni divus gadus bez īpašas tehniskās apkopes un bateriju maiņas. Jau pagājušā gada rudenī aktivizējās detektoru piedāvātāji pa telefonu, solot 10 gadu ilgu kalpošanas laiku un citus labumus. Tiesa, arī cena bija ap 40 eiro. Ja kāds turpina piedāvāt dūmu detektorus pa telefonu, noskaidrojiet detektora modeli un salīdziniet cenu internetā. Līdzīgā situācijā Neatkarīgā konstatēja, ka tirdzniecības vietās brīnumdārgais un, kā tika solīts, brīnumefektīvais detektora modelis maksā piecas līdz sešas reizes lētāk.

Pērkot dūmu detektoru, jāpievērš uzmanība marķējumam. Uz detektora korpusa jābūt izvietotam CE marķējumam un informācijai par atbilstību Eiropas standartam EN 14604, kā arī jāpievērš uzmanība baterijas derīguma termiņam. Tas ir svarīgi, un nevis tāpēc, ka ugunsdzēsēji tā grib, bet tālab, lai cilvēks varētu glābt sevi. Ja spalgais brīdinājuma signāls neatskanēs, piemēram, naktī, tad, saelpojoties dūmus, var arī nepamosties nekad. Apmēram 80 decibelu skaļos uzmācīgos detektora aurus pusstundas garumā (tik ilgi skan neapklusināts detektors) sadzirdēs kaimiņi daudzdzīvokļu namā, un arī tā ir iespēja ugunsgrēku konstatēt iespējami agrāk. Diemžēl, kā pagājušā gada oktobrī informēja Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, ir parādījusies informācija par nopērkamiem izstrādājumiem, kas ir līdzīgi dūmu detektoram, bet neveic brīdinājuma funkciju par telpā izveidojušos sadūmojumu.

Valsts ugunsdrošības uzraudzības inspektori masveidā nepārbaudīs dūmu detektoru esamību mājokļos, bet, saņemot informāciju, ka detektora nav, vai veicot neplānoto ugunsdrošības pārbaudi, mājokļa īpašnieks var tikt sodīts. Administratīvo pārkāpumu kodeksa 179. pants nosaka, ka par ugunsdrošības prasību pārkāpšanu uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 30 līdz 280 eiro, juridiskajām personām – no 280 līdz 1400 eiro.

PAR DŪMU DETEKTORIEM

Pēc vieniem datiem, 69 procenti Latvijas iedzīvotāju šā gada sākumā vēl nebija uzstādījuši dūmu detektorus, bet, pēc citiem datiem, to nebija izdarījuši 40 procenti;

• mājokļos, kuros ir uzstādīti dūmu detektori, pārsvarā ir viena (73 procenti) vai divas (14,5 procenti) ierīces, bet trīs detektori ir 6,4 procentos mājokļu;
• 57,1 procents aptaujāto iedzīvotāju atzīst, ka dūmu detektors rada drošības sajūtu;
• visbiežāk dūmu detektori tiek uzstādīti caurstaigājamās telpās: koridoros (57,6 procenti), virtuvē (35,3 procenti), viesistabā (32,6 procenti), guļamistabā (18,2 procenti);
• ēst gatavošana ir visbiežākais cēlonis (60 procenti) dūmiem mājoklī, kam seko sadūmojums no svecēm (12,5 procenti), vīraka (2,2 procenti) un citi cēloņi (25,3 procenti);
• pārsvarā tiek pirkti lētāki detektori: līdz 10 eiro (46,9 procenti), no 10 līdz 20 eiro (27,5 procenti). Tikai 12,3 procenti izvēlējušies dūmu detektorus, kas maksā vairāk nekā 40 eiro;
• dūmu detektori visbiežāk iegādāti būvmateriālu veikalā (25,3 procenti) vai specializētā ugunsdrošības veikalā (12,3 procenti). Vairāk nekā puse aptaujāto ir nolēmuši detektora iegādi uzticēt speciālistiem, aptaujā nav precizēts, kādiem, bet var pieļaut, ka ēkas pārvaldniekam vai apsaimniekotājam;
• 59 procentiem privātmāju ir vismaz viens ugunsdzēšamais aparāts un tikai 17 procentos dzīvokļu. /Avoti: Civinity, If Apdrošināšana

UGUNSGRĒKOS BOJĀ GĀJUŠIE

2018. gadā – 81

2019. gadā – 76

2020. gadā – 1

Avots: VUGD

Antra Gabre