Kā interesēs top Labklājības ministrijas jaunais datu centrs?

Labklājības ministrijas datu centrs ir izveidots drīz pēc 2000. gada, savukārt risinājums, kas šobrīd nodrošina nozares datu centra darbību, ir iegādāts 2013. gadā. Neskatoties uz to, ka esošais datu centra risinājums, pēc ekspertu domām, strādā labi un to iespējams viegli modernizēt un pielāgot arī centralizācijas vajadzībām, Labklājības ministrija (LM) uz ekspertu apšaubīta izvērtējuma pamata vēlas veidot pilnīgi jaunu sistēmu, tērējot tam aptuveni 2 miljonus eiro un vēl 200 000 eiro uzturēšanai ik gadu, raksta NRA.lv.

Turklāt sava vērienīgā projekta realizācijai Labklājības ministrija jau saņēmusi zaļo gaismu – valdība pavasarī atbalstīja Labklājības ministrijas projektu Labklājības nozares informācijas un komunikācijas tehnoloģiju centralizācija, kas tiks īstenots ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu, piešķirot tam visus nepieciešamos līdzekļus gan sistēmas iepirkšanai un uzstādīšanai, gan uzturēšanai. Neatkarīgi no tā, ka tik lielu izmaksu projekta īstenošana būtu iepērkama ar atklātu konkursu iepirkuma procedūrā, Labklājības ministrija, iespējams, to plāno izdarīt, apejot šo procedūru un uzticot darbus jau iepriekš zināmiem uzņēmumiem.

Visi dati mākonī

Labklājības ministrijas (LM) valsts sekretāra vietniece Indra Kārkliņa Neatkarīgajai skaidro, ka, projekta Labklājības nozares informācijas un komunikācijas tehnoloģiju centralizācija ietvaros attīstot datu centra infrastruktūru, ir plānots ieviest mākoņskaitļošanas risinājumu. Izveidotā mākoņskaitļošanas vide tikšot izvietota esošajā LM datu centrā, kas atrodas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) telpās. Pēc viņas teiktā, iemesls jaunas sistēmas izveidei ir tas, ka esošā datu centra darbības uzturēšanas garantijas termiņš beigsies 2018. gadā. Tāpat šobrīd tirgū vairs neesot iespējams iegādāties attiecīgā ražotāja serverus, kas ir datu centra pamatā, līdz ar to nav iespējams atjaunot serverus, kā arī nodrošināt datu centra tehnisko risinājumu paplašināšanu. Datu apjoms kopš nozarē uzstādītā esošā risinājuma ir pieaudzis un turpina pieaugt, ievērojot vispārējās digitalizācijas procesus, jau esošo datu apstrādei un uzglabāšanai trūkst brīvu resursu. Tāpēc, izskatot jaunu datu centra risinājumu, tiek vērtētas vairākas alternatīvas, lai maksimāli efektīvāk izmantotu jau esošo risinājumu kopā ar jaunu mākoņpakalpojuma risinājumu, kā arī iespējamais risinājums vērtēts gan no izmaksu, gan no ieviešanas pakāpeniskuma, gan arī no tehnoloģisko risinājumu savietošanas aspektiem. Ministrija ir paredzējusi mākoņskaitļošanas vides attīstību, lai nodrošinātu tās darbību atbilstoši ministrijas un tās resora iestāžu vajadzībām, tai skaitā atbilstību paredzēto informācijas sistēmu attīstības vajadzībām, kā arī palielinot infrastruktūras automatizācijas līmeni. Jāatzīmē, ka nozarē tiek plānots 2018.-2021. gadā veidot vairākas jaunas un papildināt esošās sistēmas gan ar jauniem datiem, gan ar jauniem procesiem, līdz ar to jaudu palielinājums ir būtisks priekšnosacījums, lai nozarē klienti pakalpojumu saņemtu laikus un atbilstošā kvalitātē.

Konkurss tika rīkots vienam uzņēmumam, izslēdzot iespēju uz godīgu konkurenci.
Ministrijas mākoņskaitļošanas vides attīstības sociālekonomiskais ieguvums un tā pamatojums, kā arī izmaksas jau ir ietverti detalizētajā projekta aprakstā, uzsver I. Kārkliņa.

Pretējās domās gan ir IT nozarē atzīts eksperts, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Biznesa procesu analītiķis Valdis Supe. Viņš atzīst, ka esošais risinājums jau strādā piecus gadus un tam ir nepieciešami uzlabojumi/papildinājumi (servera jaudu un disku apjoma ziņā). «Vai veidot jaunu vai izmantot (papildināt) esošo, tas ir atkarīgs no pieejamā finansējuma un tehniskām iespējām. Tomēr, izvēloties iepriekšējo risinājumu, bija zināma nepieciešamā funkcionalitāte un varēja piedāvāt dažādus risinājumus,» Neatkarīgajai uzsver V. Supe. Respektīvi, var secināt, ka paplašināt datu centru tomēr ir iespējams, tikai ir jāizvērtē iespējas, lai pieņemtu lēmumu efektivitātes un izmaksu ziņā.

Neatkarīgās rokās nonākušo Labklājības ministrijas pasūtīto darba uzdevumu Datu centra alternatīvu izvērtējums V. Supe vērtē kritiski. Pēc viņa teiktā, dokuments ir nepilnīgs, lai to izmantotu lēmumu pieņemšanai.

«Uz šāda dokumenta pamata man būtu grūti pieņemt lēmumu – trūkst risinājumiem ekonomiskā pamatojuma (izmaksas, tai skaitā sistēmas migrācijas izmaksas, uzturēšanas izmaksas) un nav arī funkcionalitātes vērtējuma (cik ērti strādāt ar risinājumu, vai tas piedāvā līdzvērtīgas funkcionālās iespējas),» sacīja V. Supe. Tātad jāšaubās, vai sagatavotais dokuments ir tik pilnīgs, lai uz tā pamata spētu pieņemt tik būtisku lēmumu, ko ir izdarījusi ministrija. Nav arī skaidrs, vai ar paredzamajiem diviem miljoniem pietiks.

Datu centra alternatīvu izvērtējumu veicis AA projekts, kas ar elektronisko iepirkumu sistēmas (EIS) starpniecību nodrošina ministriju ar speciālu projektu pārvaldības rīku ALM.

Izmanto EIS kā instrumentu politiskam pasūtījumam

EIS Latvijā darbojas kopš 2005. gada un tika ieviesta kā pirmā šāda veida sistēma Baltijā. Sākotnēji tā darbojās tikai kā e-pasūtījumu sistēma, kurā publiskās institūcijas var iegādāties standarta preces un pakalpojumus. IT nozares pakalpojumu un produktu katalogs faktiski bija pirmais, kuru piedāvāja EIS sistēma. Kopš 2016. gada elektronisko iepirkumu sistēmā darbojas e-konkursu apakšsistēma, kas ir veidota kā vienota elektroniska vide iepirkumu procedūru norises atbalstam.

Saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu, kopš 1. aprīļa visām iepirkumu procedūrām ir jānotiek elektroniski, tātad arī IT jomā. Jaunais Publisko iepirkumu likums paredz piemērot vienkāršāku kārtību uz iepirkumiem, kuru cena būs mazāka par 42 000 eiro piegādēm un pakalpojumiem un mazāka par 170 000 eiro būvdarbiem. Taču iepirkuma procedūra joprojām ir jāpiemēro, ja pakalpojuma līgumcena ir 42 000 eiro vai lielāka, bet publisku būvdarbu līgumcena – 170 000 eiro vai lielāka.

Piemērojot šo noteikumu IT nozarei, jāsecina: ja kāda iestāde iegādājas licencētu datorprogrammu, tad var izmantot EIS, savukārt, ja kāda iestāde vēlas veidot pilnīgi jaunu datu sistēmu, kuras kopējās izmaksas ir mērāmas simtos tūkstošu, tad (tāpat kā iepriekš) būtu jāpiemēro publisko iepirkumu procedūra. Respektīvi, jārīko atklāts konkurss, kurā piedalās pretendenti, kas spēj izpildīt izvirzītās prasības. Uzvar labākais un saimnieciski izdevīgākais piedāvājums. Tā kā konkurss ir atklāts, konkurenti uzmana katru niansi.

Eksperti skaidro, ka sistēmu ir iespējams apiet, ja šo lielo pasūtījumu sadala mazos projektos, piemēram, esošās sistēmas analīze, specifikāciju izstrāde u. tml, tad katru no tiem šādā sadalīšanā ieinteresētā iestāde var iegādāties atsevišķi. Visiem – gan sabiedrībai, gan konkurentiem – garām mierīgi var paslīdēt fakts, ka bez iepirkuma konkursa rīkošanas tiek realizēts simtiem tūkstošu vērts projekts.

IT nozarē visiem lielajiem iepirkumiem ir jāizstrādā specifikācijas. Parasti specifikāciju izstrāde ir atsevišķs iepirkuma priekšmets, kas, pēc IT nozares ekspertu domām, būtu jāiepērk iepirkumu procedūrā, jo, kā viņi izteicās, «specifikācijas ir kā Kaščeja olas – tas uzņēmums, kas izstrādā specifikācijas, visticamāk, savās rokās turēs visu projektu». Tātad specifikāciju izstrāde, kas naudas izteiksmē nav liela, būtībā ir ārkārtīgi svarīga, jo ar to palīdzību sev nevēlamos risinājumus var sadārdzināt vai pat padarīt tos neatbilstošus prasībām, kā arī sev vēlamajiem izvēlēties tādus piederumus (opcijas), kas iespējamas tikai vēlamajam piegādātājam un ražotājam.

Labklājības ministrija EIS sistēmā ir iegādājusies pakalpojumu Darbs ar speciālu projektu pārvaldības rīku ALM. Šis rīks pēc būtības ir elektroniska vide, kurā var apkopt informāciju par projekta pārvaldības gaitu. Šeit gan jāatzīmē, ka Projekta pārvaldību var veikt ar lētākiem rīkiem vai tādiem, kas nemaksā neko. Papildus gan ar ALM var sagatavot dokumentus, to skaitā specifikācijas, kuras ir vitāli svarīgas projekta tālākai attīstībai un kuras pēc būtības vajadzētu iepirkt atklātā konkursā. Šis varētu būt mehānisms, kad, piemēram, ar eis.gov.lv starpniecību tiek piedāvātas programmatūras licences, bet realitātē tiek nopirktas iekārtas. Ja tā, tad tiek izslēgta godīgā konkurence, atšķirībā no ierastās iepirkumu procedūras, jo eis.gov.lv sistēmā uzņēmumi, kas piedāvā iekārtas, šo iepirkumu neredz un nevar startēt, respektīvi, piedalās tikai viens uzņēmums vai arī kā šajā konkrētajā gadījumā ar Labklājības ministriju – izstrādā specifikāciju jaunam projektam, citi par šo piedāvājumu neko neuzzina, jo viņi nepiedāvā darbu ar ALM. Faktiski šādā veidā tiek izslēgti pārējie pretendenti, kas būtu varējuši piedalīties Labklājības ministrijas datu sistēmas izvērtēšanā un jaunās sistēmas izveides projekta specifikāciju izstrādē un, iespējams, sniegt kvalitatīvāku un labāku redzējumu esošās infrastruktūras papildināšanai, modernizēšanai.

Darbu ar ALM tobrīd piedāvāja tikai viens uzņēmums SIA AA projekts, kas, protams, ieguva šo Labklājības ministrijas pasūtījumu un attiecīgi, pēc nozares ekspertu vērtējuma, diriģēs arī projekta tālāko gaitu. Gala galā aiz visa tā stāv politiskā interese – projektu virzīt konkrētam uzņēmumam, izslēdzot iespēju piedalīties citiem nozares uzņēmumiem atklātā konkursā.

LM savukārt skaidro, ka iepirkums tika veikts kā komplekss risinājums projekta ieviešanai – izmantojot tehnoloģisku risinājumu, gan arī nodrošinot uz šī iepirkuma bāzes atbilstošu tehnoloģiju procesa pārvaldīšanai, līdz ar to bija pamats piemērot EIS iepirkumu sadaļā konsultantu pakalpojumus programmatūras izstrādei un ieviešanas projektu kvalitātes kontroles un atbalsta pakalpojumu atbilstoši Agile metodikai, izmantojot dažādus savstarpēji integrētus ALM rīkus.

«ALM kā metode ir universāla, tas nav saistīts ar kādiem specifiskiem tehniskiem jautājumiem. Taču, tā kā mūsdienīgā metode ļauj nodrošināt ātru, caurspīdīgu sistēmu ieviešanas projekta dzīves cikla pārvaldību, ALM uzturēšanā nav nepieciešams piesaistīt papildu resursus risinājuma uzturēšanā un apkalpošanā,» ALM priekšrocības slavē I. Kārkliņa. Viņa gan neatklāja, tieši kurš no ministrijas darbiniekiem pieņēma lēmumu par rīka ALM piesaisti un attiecīgi nodrošināja, ka darbus veiks SIA AA projekts.

Iespējamie pretendenti neziņā

Labklājības ministrija atzīst, ka pieredze, izmantojot EIS, ir dažāda. Ir pakalpojumi, kuri ir lētāki nekā tirgū vidēji pieejamie, ir pakalpojumi, kuru cena ir dārgāka. Kā piemēru I. Kārkliņa min iepirkumu 2017. gadā, kad, veicot centralizēto datortehnikas iepirkumu EIS sistēmā uz visu nozari pret sākotnējo EIS cenu, EIS iepirkumā atliktajā grozā tika iegūts tas pats apjoms, ieekonomējot 70 tūkstošus eiro.

«Taču EIS noteikti atvieglo pašu pakalpojuma iepirkšanas procesu, samazina cenu, tas jāskatās kontekstā ar patērēto laiku, lai sagatavotu publisko iepirkumu, izvērtētu, atbildētu uz jautājumiem un iespējamām sūdzībām. Līdz ar to, kā jau iepriekš komentējām, ir būtiski jebkura iepirkuma ietvaros vērtēt gan laiku, gan cilvēkresursus, gan finansējumu,» atzīst I. Kārliņa.

Pēc ministrijas domām, arī konkurence esot pietiekama, jo, «ievietojot iepirkumus EIS, Valsts reģionālā attīstības aģentūra ir veikusi iepirkuma procedūras, izvērtējusi visus ar konkurenci saistītos jautājumus un atlasījusi piemērotus tirgus dalībniekus, kas atbilstoši konkrētā pasūtījuma subjektam kvalificējas pakalpojuma sniegšanai. «EIS ļauj ietaupīt laiku iepirkuma izsludināšanai un lēmuma pieņemšanai, līdz ar to nav lietderīgi rīkot atkārtotas iepirkuma procedūras par precēm un pakalpojumiem, par kuriem jau vienreiz ir rīkots atklāts konkurss un ir pieejama vienkārša un pārskatāma iepirkuma sistēma,» teic I. Kārkliņa, atsaucoties uz vispārīgo vienošanos Par standarta programmatūras un ražotāja standarta programmatūras atbalsta piegādi elektronisko iepirkumu sistēmas dalībniekiem, kas ir noslēgta atklāta konkursa rezultātā, un ikvienam tirgus dalībniekam ir iespējams pieteikties un iesniegt piedāvājumu uz attiecīgo vispārīgās vienošanās pozīciju. Tāpēc LM ieskatā ir nelietderīgi rīkot atkārtotas iepirkuma procedūras par precēm un pakalpojumiem, par kuriem jau vienreiz ir rīkots atklāts konkurss. No ekonomiskā viedokļa gan šķiet apšaubāmi, kāda ir bijusi faktiskā konkurence, ja piedāvājumu ir iesniedzis un EIS katalogā ievietojis tikai viens uzņēmums (SIA AA Projekts), un kā tas atbilst Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumam.

Tai pašā laikā IT nozarē strādājošie, to skaitā tādi, kas arī būtu varējuši veikt LM datu centra sistēmas izvērtējumu vai sagatavot specifikāciju jaunam iepirkumam, neko par šādu iespēju nezināja, lai gan šādiem jaunumiem seko līdzi ļoti uzmanīgi. Arī uzņēmums, kurš šobrīd nodrošina esošo sistēmu, noteikti varētu sniegt rekomendācijas, kā uzlabot esošo datu centru, bija pārsteigts par LM uzsākto jaunās sistēmas izveidi. Turklāt esošās sistēmas aizvien turpina ražot un attīstīt uzņēmums, kurš šo produktu līniju ir pārpircis no iepriekšējā ražotāja, un ir apšaubāmi, ka, pērkot ko jaunu no konkrēta ražotāja un viena piegādātāja, tas būs izdevīgāk, nekā izvēloties cenu piedāvājumu no vairākiem uzņēmumiem un ražotājiem. Šis fakts apgāž LM apgalvojumu par konkurenci un lētākā, saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma izvēli un pierāda konkrēta uzņēmuma lobiju – konkurss tika rīkots vienam uzņēmumam, izslēdzot iespēju uz godīgu konkurenci.

***

Viedoklis

Signe Muceniece, Iepirkumu uzraudzības biroja Tiesību aktu piemērošanas departamenta direktores vietniece:

– Ņemot vērā, ka Iepirkumu uzraudzības biroja (UIB) rīcībā nav pilnas informācijas par šo projektu, birojs var vienīgi sniegt viedokli savas kompetences ietvaros attiecībā uz publisko iepirkumu jomu regulējošo normatīvo aktu piemērošanu.

Attiecībā uz projekta ieviešanas nepieciešamību IUB paskaidro, ka tikai pats pasūtītājs var izvērtēt, kāda ir tā vajadzība un kāds risinājums vislabāk sasniegs plānoto mērķi. Šādu izvērtējumu pasūtītājs var veikt pats vai piesaistīt ekspertu atzinuma sniegšanai. Publisko iepirkumu likums (turpmāk – likums) neregulē pasūtītāja darbības savu vajadzību apzināšanā un risinājuma izvēlē, bet gan procedūras norisi iepirkumu veikšanai.

Novērtējot savu vajadzību un veicot priekšizpēti, pasūtītājs definē iepirkuma priekšmetu un paredzamo līgumcenu. Saskaņā ar likuma 11. panta otro daļu paredzamo līgumcenu noteic kā pasūtītāja plānoto kopējo samaksu par iepirkuma līguma izpildi, ko piegādātājs var saņemt no pasūtītāja un citām personām. Savukārt saskaņā ar likuma 11. panta ceturto daļu nav atļauts sadalīt daļās paredzamās piegādes vai pakalpojumus, lai izvairītos no iepirkuma vai attiecīgās iepirkuma procedūras piemērošanas. Vienlaikus, izvērtējot piegādātāju loku, iepirkuma priekšmeta raksturu un citus apstākļus, pasūtītājs var visas viena projekta ietvaros nepieciešamās preces un pakalpojumus neiepirkt vienā iepirkumā, bet gan dalīt tos vairākos iepirkumos. Pastāvot šādam pamatojumam, sadalīšana nav uzskatāma par likuma 11. panta ceturtās daļas pārkāpumu. Izvērtējot projektā plānotās darbības, UIB konstatē, ka projektā pirmšķietami ir ietvertas dažādas vajadzības, piemēram, apmācību organizēšana, dažādu risinājumu izveide u.c., kuru piegādātāju loks varētu būt atšķirīgs. Līdz ar to IUB secina, ka varētu pastāvēt apstākļi, kas pamato vairāku atsevišķu iepirkumu veikšanu.

Tāpat pasūtītājs ir tiesīgs pats izvēlēties iepirkuma procedūras veidu atbilstoši savai vajadzībai, iepirkuma priekšmetam un paredzamajai līgumcenai. Tāpat arī iepirkuma dokumentācijas, tai skaitā tehniskās specifikācijas izstrāde, ir pasūtītāja kompetencē, un pasūtītājs izvērtē, kādā veidā tas nodrošinās iepirkuma dokumentācijas un tehnisko specifikāciju izstrādi. Proti, izstrādās pats, izmantos kādu no attiecīgajā tirgū pieejamajiem rīkiem vai piesaistīs ekspertu.

Saskaņā ar likuma 17. panta otro daļu pasūtītājs var iepirkt preces un pakalpojumus no centralizēto iepirkumu institūcijas vai saņemt pakalpojumus ar tās starpniecību. Turklāt IUB vērš uzmanību, ka saskaņā ar likuma 17. panta septīto daļu tiešās pārvaldes iestādēm ir pienākums preces un pakalpojumus iegādāties no Ministru kabineta noteiktās centralizēto iepirkumu institūcijas vai ar tās starpniecību, ja attiecīgās preces vai pakalpojumi ietilpst Ministru kabineta noteiktajās preču un pakalpojumu grupās un to līgumcena 12 mēnešu laikā attiecīgajā preču vai pakalpojumu grupā ir 1000 eiro vai lielāka. Ņemot vērā, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 28. februāra noteikumu Nr. 108 Publisko elektronisko iepirkumu noteikumi (turpmāk – noteikumi) 1. pielikumu par tādām precēm tiek uzskatīta arī datortehnika, programmatūra un tās izmantošanas apmācības, kā arī servertehnika un datu glabātavas, pasūtītājam konkrētajā gadījumā ir jāvērtē, vai tā vajadzība vispār ir iepērkama ārpus Elektronisko iepirkumu sistēmas (EIS). Līdz ar to šādā gadījumā nevar uzskatīt, ka pasūtītājs būtu prettiesiski sadalījis iepirkumu daļās, lai izvairītos no iepirkuma procedūras piemērošanas atbilstoši līgumcenai. Proti, tās preces un pakalpojumus, kas tam saskaņā ar likuma regulējumu un noteikumiem ir jāiegādājas EIS, pasūtītājam nav pamata iepirkt citādi, ja vien nepastāv kādi īpaši apstākļi, piemēram, EIS nav pieejams pasūtītājam nepieciešamais risinājums vai, iegādājoties attiecīgās preces un pakalpojumus citur, iespējams tās iegādāties par zemāku cenu, kā tas noteikts likuma 17. panta desmitajā daļā.

Apkopojot minēto, birojs paskaidro, ka no minētajiem faktiem viennozīmīgi neizriet, ka pasūtītājs būtu rīkojies pretēji publisko iepirkumu jomu regulējošo normatīvo aktu prasībām.

Dace Odziņa

Foto: Pixabay