Jaunajā valdībā varētu būt arī Kols, Parādnieks un Čudars
Daļa iespējamo Jāņa Bordāna (JKP) valdības ministru jau ir zināmi, tomēr divas no potenciālajām koalīcijas partijām aizvien nav devušas skaidru atbildi. TV3 raidījums “Nekā personīga” noskaidroja, ka Bordāna komandā varētu būt arī Rihards Kols (NA), Raimonds Čudars (JV) un Saeimā neiekļuvušais Imants Parādnieks (NA).
Kopš Saeimas vēlēšanām pagājis vairāk nekā mēnesis, tomēr jaunās valdības aprises aizvien ir neskaidras. Parlamenta darbs ir paralizēts, bet Bordāna izredzes nodrošināt vairākumu arī viņš pats nevērtē kā pilnīgi drošas.
Valsts prezidents Raimonds Vējonis izvēli par labu Bordānam pamato ar pieredzi valdības darbā. Prezidents salīdzinājis KPV LV un JKP kandidātus, kas Saeimā pārstāvēti ar lielāko mandātu skaitu pēc “Saskaņas”.
“Protams, ir jārespektē vēlētāja griba, ka tās partijas, kas ir vairāk pārstāvētas parlamentā, un šajā gadījumā KPV LV un JKP ir visplašāk pārstāvētas parlamentā – pa 16 vietām. Un tad, ja izdara izvēli starp KPV LV un JKP, protams, ka es vērtēju konkrētās personības, un, protams, ka šajā situācijā ļoti nopietnu lomu spēlēja tieši profesionalitāte un pieredze. Jo Bordāna kungs jau pats ir bijis Ministru kabineta loceklis, tātad viņš zina, kā strādā ministrijas, kā strādā Ministru kabinets,” skaidro Vējonis.
Beidzot saņēmis prezidenta uzdevumu, Bordāns steidz panākt ātru vienošanos, pirms kāds cits nāk klajā ar alternatīvu plānu vai jaunām sarkanajām līnijām. Steigties liek arī Vējoņa noteiktais divu nedēļu termiņš un tas, ka jaunais parlaments nevar sākt darbu, pirms partijas vienojušās par to, kurš vadīs kuras komisijas. Pirms darbu sākusi jauna valdība, netiks pieņemts arī valsts budžets.
Neraugoties uz sāncensību par premjera amatu, Bordāna pūliņus visdedzīgāk atbalsta KPV LV. Nacionālā apvienība un Attīstībai/Par sarunās ietur daudz rezervētāku pozīciju. Attīstībai/Par līdz šim atteikusies apspriest konkrētas ministru vietas, līdz nav panākta vienošanās par valdības deklarāciju, proti, lietām ko Ministru kabinets darīs un nedarīs. Jaunajai Vienotībai pagaidām piedāvāta tikai viena vieta topošajā Ministru kabinetā, bet partija uzskata, ka tai ir zelta kārts, tādēļ tā piektdien valdes sēdē nolēmusi turpināt uzstāt uz diviem amatiem.
“Mēs skaidri teicām, ka mēs neredzam, ka valdībā varētu strādāt viens ministrs. Ir jābūt vismaz diviem ministriem, lai situācijās, kad viens nav klāt, netiktu pieņemti kādi lēmumi, par kuriem mums būtu jāuzņemas politiskā atbildība,” norāda Arvils Ašeradens no “Jaunās Vienotības”.
Bordāna valdībā JKP vēlētos vadīt Finanšu ministriju, pret ko pārējās partijas neiebilst. Šajā amatā strādātu Gatis Eglītis vai Krišjānis Feldmans. Partija uzstāj arī uz iekšlietu ministra portfeli, kam pieteikta Juta Strīķe vai Juris Jurašs. Par šiem kandidātiem potenciālie koalīcijas biedri gan ir piesardzīgi.
“Idejas no Jaunās konservatīvās partijas puses, kas ir bijušas par drošības dienestu apvienošanu, un dažāda fona informācija par Jaunās konservatīvās partijas interesēm šajā nozarē rada zināmas bažas Nacionālajai apvienībai. To mēs šobrīd nesakām apgalvojuma formā, bet tas rada bažas, kur mēs, protams, gribētu padziļinātu diskusiju par šo tēmu,” uzskata Raivis Dzintars (NA).
“Ja pret apvienošanu iestājas citas politiskās partijas, tad mēs meklēsim citus ceļus,” paziņojusi JKP pārstāve Juta Strīķe.
Sarunu process bijusi laba augsne dažādām baumām. Viena no tām – par Strīķes atlaižamo cilvēku sarakstu iekšlietu un tieslietu struktūrās, ko JKP noliedz, piemetinot, ka patiesība ir tikai tā, ka vairāku augstu amatpersonu darbs partijas ieskatā ir neefektīvs.
“Uzskatu, ka pašreizējā ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera darbs ir ar nepareizu prioritāšu ievirzi. Tajā skaitā mēs esam kritizējuši pašreizējā KNAB priekšnieka Jēkaba Straumes gan veiktās reorganizācijas, gan nospraustās prioritātes, gan pakļaušanos nepareizām komunikācijām ar pie varas esošajiem. Mēs neko savā retorikā un uzskatos neesam mainījuši,” raidījumam norāda Strīķe.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatā JKP vēlas redzēt savu ministru Tāli Linkaitu, Nacionālā apvienība grib saglabāt šo ministriju sev. Kompromiss varētu būt ministrs no Jaunās Vienotības – Salaspils mērs Raimonds Čudars. Domstarpību nav par Jaunās Vienotības ministru Edgaru Rinkēviču ārlietu ministra amatā. JKP pieļauj savu pārstāvi arī izglītības un zinātnes ministra amatā, bet šai ministrijai apspriesti arī KPV LV kandidāti. KPV LV tiek piedāvāta ekonomikas, satiksmes un zemkopības joma. Tās vadīt varētu Aldis Gobzems, Didzis Šmits, Ralfs Nemiro vai Atis Zakatistovs.
Nacionālajai apvienībai tiek piedāvāta Aizsardzības ministrija, ko varētu vadīt Rihards Kols, Kultūras ministrija, kur darbu turpinātu Dace Melbārde, kā arī Labklājības ministrija, kur potenciālais kandidāts ir Imants Parādnieks. Viņš ir svītrotākais politiķis Nacionālās apvienības sarakstā un Saeimā neiekļuva.
JKP cer, ka Attīstībai/Par varētu uzņemties Veselības ministrijas un Tieslietu ministrijas vadību. Konkrētus kandidātus abas puses pagaidām nav apspriedušas, bet izskan Andra Skrides un Jura Pūces vārds. Tāpat uzrunāta varētu tikt Ilze Viņķele. Arī viņa saņēmusi daudzus vēlētāju svītrojumus, un parlamentā nav nonākusi.
“Mums prasa – nosauciet amatus un cilvēkus, par darbiem un to detalizāciju runāsim pēc tam, mēs sakām: klau, kamēr mēs nesaprotam, tieši kādu mērķi mēs kopīgi varam vai nevaram sasniegt, tas kaut kādā ziņā nosaka mūsu gatavību deleģēt cilvēkus vienās vai citās jomās,” skaidro Daniels Pavļuts (Attīstībai/Par!).
“Viens ir kaut ko izrunāt vārdos, otrs – ir tikt skaidrībā par patiesajiem nodomiem un spējām. Mēs norādījām, ka mums ir bijuši ļoti atšķirīgi viedokļi par drošības struktūru reformām. Mēs uzreiz pateicām – tādu nebūs no mūsu puses. Mēs arī nepieļāvām iespēju, ka būs reģionālā reformā no centra iecelti prefekti ar pieciem apgabaliem, līdz ar to šeit mums ir jāsaprot, kādas pozīcijas valdība ieturēs,” norāda “Attīstībai/Par!” līderis Artis Pabriks.
Piektdien Bordāns koalīcijas partneriem un medijiem nosūtīja uzlabotu valdības deklarācijas projektu. Neraugoties uz Attīstībai/Par iebildumiem, arī tajā saglabāta iecere novadus apvienot piecos reģionos, ko vadītu valdības iecelti prefekti. Šī ideja nāk no KPV LV. Tāpat iekļauta KPV LV iecere restrukturizēt “Latvijas dzelzceļu”, nodalot infrastruktūras pārvaldīšanu no kravas pārvadājumiem. Deklarācijas projektā iekļautas arī vairākas Attīstībai/Par vēlmes – virzība uz iekļaujošāku sabiedrību, taras depozīta sistēmas ieviešana, atbalsts sabiedriskajiem medijiem.
“No Jaunās konservatīvās partijas viedokļa mēs tādus darbus praktiski neatrodam, par ko nav vienprātības, varbūt citām partijām ir savi uzskati, varbūt arī saskata vai mēģina saskatīt, bet es arī neturu aizdomās,” izteicies Bordāns.
Kavēklis savstarpējās sarunās ir arī aizvainojums par otrdien notikušo balsojumu par Saeimas prezidiju. Prezidijā ir piecas vietas, un ārpus tā palika ZZS un KPV LV kandidāti.
“Es biju, kā lai jums tā toleranti pasaka, ļoti nepatīkami pārsteigts, jo mēs tikāmies gan ar Attīstībai/Par, gan Nacionālo apvienību, gan JKP un KPV pie viena galda. Mēs norunājām, ka partijām, kuras ir ieguvušas visvairāk balsu un mandātus šajās vēlēšanās, ir jāatrodas Saeimas prezidijā. Mēs pat norunājām, kādām kandidatūrām mēs piekrītam. Mums bija vienošanās visie,” norāda KPV LV līderis Artuss Kaimiņš.
“Bija saruna pagājušajā piektdienā, kurā tika apsvērti vispār prezidija apveidi. Šī saruna būtībā izgāzās ar to, ka Nacionālā apvienība un JKP nevienojās par to, kā tad virzīs spīkera amatu, tika radīts konkurējošs balsojums, tika radīta situācija, ka bija nepieciešamas balsis tam vai citam kandidātam, es domāju, ka šeit runāt par kaut kādiem solījumiem ir pārspīlēti,” uzskata Pavļuts.
Tikmēr Kaimiņš uzsver, ka tas nav normāli, ka KPV LV nav pārstāvēti šajā prezidijā, bet nekas jau neesot mūžīgs.
Ja Bordānam neizdosies nodrošināt vairākumu Saeimā, Vējonis solījis viņam doto mandātu atsaukt. Bet skaidra vairākuma atbalsta nav arī citu partiju politiķiem.
Kuluāros vēl pirms vēlēšanām izskanējušas versijas par Saeimas atlaišanu un ārkārtas vēlēšanām, ja valdību ilgstoši neizdosies izveidot. Parlamenta pirmajā gadā Satversme liedz velētājiem ierosināt balsojumu par Saeimas atsaukšanu. Tomēr šāds ierobežojums neattiecas uz prezidentu, kurš var rosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atlaišanu. Pašlaik gan šāds scenārijs netiek nopietni apsvērts.
Bordāna uzrunātos potenciālos partnerus uztrauc arī tas, cik daudzus no partiju skaļajiem solījumiem jaunā valdība varēs izpildīt. Tādēļ pirmdien partijas tiksies ar Finanšu ministrijas pārstāvjiem.
Foto: Saeimas kanceleja
