IZM: Strīķes noslēpums atrodas LU rektora rokās
Atklāt vai neatklāt Latvijas Universitātes (LU) arhīvā esošos dokumentus par bijušo studenti, tagad redzamu Latvijas politiķi Jutu Strīķi, jāizlemj Universitātes rektoram, – teikts Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāres Līgas Lejiņas atbildes vēstulē NRA.lv.
Pērnā gada 19. septembrī Neatkarīgā uzsāka saraksti ar LU un pēc tam arī ar IZM. Tās mērķis ir panākt iespēju iepazīties ar LU arhīvā esošajiem dokumentiem, kuri palīdzētu rast skaidru atbildi uz jautājumu: vai pašreizējā politiķe J. Strīķe tiešām nekad nav saukusies par Annu, kā viņa pati nenogurusi turpina to apgalvot, un, ja viņa tomēr ir bijusi Anna, tad kādēļ šo skaisto vārdu nomainījusi pret vārdu Juta.
Cilvēki mēdz mainīt ne tikai uzvārdus, bet arī vārdus. Šāda rīcība nav nosodāma. Parasti lēmums par vārda maiņu tiek rūpīgi izvērtēts, un tam katrā individuālā gadījumā ir savs nopietns pamatojums. Vieni, izauguši lieli, saprot, ka ar vecāku piešķirto vārdu nevar sadzīvot; citiem šķiet, ka jaunais vārds palīdzēs rast laimi un dzīves piepildījumu; vēl kādam jaunais vārds ļauj aizmirst pagātni un palīdz izvairīties no netīkamiem paziņām.
J.Strīķes gadījumā viņas saikne ar vārdu Anna varētu palikt viņas privāta darīšana, ja vien J. Strīķe nebūtu augsta ranga politiķe – Jaunās konservatīvās partijas Saeimas frakcijas vadītāja, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija priekšsēdētāja biedre un Juridiskās komisijas locekle. Viņa joprojām tiek minēta arī kā viena no iekšlietu ministra kandidātēm.
Šā gada 19. septembrī Neatkarīgā vērsās LU ar iesniegumu, lūdzot sniegt informāciju par Universitātes absolventi Jutu Strīķi/Annu Potapovu. Atbildes vēstulē 28. septembrī LU administrācijas vadītājs Ansis Grantiņš norādīja, ka var atkārtoti apstiprināt masu medijos izskanējušo faktu, ka iepriekšminētā persona ir studējusi LU Juridiskajā fakultātē no 1988. gada līdz 1993. gadam, iegūstot tiesību zinātņu bakalaura grādu un jurista kvalifikāciju, taču LU neesot tiesiska pamata sniegt atbildes uz pārējo informācijas pieprasījumu vai ļaut iepazīties ar dokumentiem klātienē.
Šādu atbildi Neatkarīgā apstrīdēja, norādot, ka LU ir jāizvērtē un jāsabalansē divas pamattiesības – vārda brīvība un fiziskās personas privātās dzīves neaizskaramība.
Iesniegumā, kurš tika adresēts gan LU, gan IZM, augstākstāvošā institūcija – IZM – tika lūgta izdot satura ziņā citādu administratīvo aktu, uzliekot par pienākumu LU izsniegt pieprasīto informāciju un pirms lēmuma pieņemšanas nodrošināt iespēju iepazīties ar administratīvās lietas materiāliem un paust viedokli lietā. Iesniegums tika nosūtīts 18. oktobrī.
Neilgi pirms jaunā gada – 27. decembrī – Neatkarīgā beidzot saņēma atbildes vēstuli no IZM. Tajā cita starpā minēts sekojošais: «Latvijas Universitātes 2018. gada 28. septembra atbildes vēstules (atbilde Neatkarīgajai) paraksta zonā kā dokumenta autors norādīts Latvijas Universitātes administrācijas vadītājs A. Grantiņš. Minētajā dokumentā ir ietverts gan atteikums sniegt Jūsu pieprasīto informāciju, gan arī atteikums ļaut Jums iepazīties ar dokumentiem klātienē. Ņemot vērā iepriekš minēto, konstatējams, ka lēmumu par atteikumu sniegt Jums informāciju ir pieņēmis Latvijas Universitātes administrācijas vadītājs A. Grantiņš. .. Augstskolu likuma 10. panta piektā daļa nosaka, ka personas, kuras nav augstskolas personāla sastāvā, augstskolas izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot iesniegumu augstskolas rektoram. Rektora pieņemto lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likuma noteiktā kārtībā. Ja apstrīdamo administratīvo aktu izdevis vai faktisko rīcību veicis augstskolas rektors, personas, kuras nav augstskolas personāla sastāvā, attiecīgo administratīvo aktu vai faktisko rīcību var apstrīdēt Izglītības un zinātnes ministrijā. .. Ievērojot, ka lēmumu par atteikumu izsniegt informāciju nav pieņēmis Latvijas Universitātes rektors, Jūsu iesnieguma izskatīšana nav piekritīga Izglītības un zinātnes ministrijai, bet gan Latvijas Universitātes rektoram.»
Cita starpā, lai izvairītos no piņķerīgās administratīvās lietvedības, Neatkarīgā arī J. Strīķei nosūtīja vēstuli ar lūgumu ļaut iepazīties ar viņas arhīva lietu Latvijas Universitātē. Nekādu atbildi Neatkarīgā nav saņēmusi.
Uldis Dreiblats, Ritums Rozenbergs
Foto: Saeimas kanceleja
