Izglītības iestādēs trūkst darbinieku
Tuvojas jaunā mācību gada sākums, bet daudzās izglītības iestādēs trūkst darbinieku.
Visvairāk vakanču ir Rīgā – it īpaši bērnudārzos, taču arī skolās tiek meklēti dažādu specialitāšu pedagogi – visvairāk matemātikas, dabaszinības, mūzikas, latviešu valodas/literatūras un angļu valodas. Novados tik lielu problēmu ar kadriem nav un brīvās vietas līdz 1. septembrim izdodas aizpildīt.
Rīgā un Pierīgā šobrīd ir 237 vakances, liecina Rīgas domes Izglītības, sporta un kultūras departamenta mājaslapa. Visvairāk trūkst pirmsskolas pedagogu – kopumā 96, pārējās specialitātēs pieprasījums ir mazāks, taču arī ne uz vienas rokas pirkstiem skaitāms: 20 sākumskolas, 17 matemātikas, 17 angļu valodas un 11 latviešu valodas un literatūras skolotāju. Tāpat vajadzīgi ekonomikas, krievu valodas, fizikas, ķīmijas un datorzinību pasniedzēji. Ir skolas, kur meklē pat vairākus skolotājus. Piemēram, Andreja Pumpura Rīgas 11. pamatskolā – četrus, Rīgas 84. un 94. vidusskolā, Valda Zālīša sākumskolā un Ulbrokas vidusskolā – katrā pa trim darbiniekiem. Jūrmalas Alternatīvā skola pat vairāk – tur sludinājumā tās draudzīgajam kolektīvam aicina pievienoties piecus pedagogus, ieskaitot direktora vietnieku. Kopumā iezīmējas arī mūzikas pedagogu trūkums: gan pirmsskolās, gan vispārējās izglītības, gan interešu, gan arī profesionālās ievirzes mācību iestādēs (Juglas mūzikas skolā tiek meklēti pat četri speciālisti).
Ne tik liela kadru šaurība ir citās lielajās pilsētās. Piemēram, Jelgavā tiek meklēti vairāk nekā divi desmiti darbinieku, bet Liepājā – vien daži. Novados situācija ir atšķirīga: vienos brīvas vietas ir vairākās izglītības iestādēs, citur – visas ir aizpildītas.
«Pēc vasaras brīvlaika nereti iezīmējas zināma skolotāju kustība, taču skolu direktoriem kaut kā izdodas kadrus nodrošināt. Ja arī kāds pietrūkst, to līdz 1. septembrim izdodas atrast,» NRA.lv skaidroja Amatas novada apvienotās Izglītības pārvaldes (tajā ietilpst arī Līgatnes, Raunas, Priekuļu, Pārgaujas, Jaunpiebalgas un Vecpiebalgas pašvaldības) vadītāja Dina Dombrovska. Kā izdodas nodrošināt dabaszinību skolotājus? Tāpat kā daudzviet citur laukos viņi «apkalpo» vairākas skolas – dažkārt pat trīs, bet palīgpersonāls, kam ir ļoti maza slodze (logopēds, psihologs), – pat četras. Vēl viens no risinājumiem: pedagogi apgūst vairākas specialitātes, līdz ar to tiek nošauti divi buki uzreiz – gan skolotājam iespēja vairāk nopelnīt, gan nav nepieciešamības meklēt darbinieku ārpusē.
Ir gan brīžiem pašvaldībā hronisks kāda skolotāja trūkums. Tā Ventspils novadā ir īslaicīgas grūtības, proti, ar angļu valodas un datorzinību mācīšanu, bet Rēzeknes novadā ik pa laikam ir grūti atrast zēnu mājturības pasniedzēju. Patlaban šis jautājums ir atrisinājies, taču tiek meklēti četri pedagogi vienā no skolām. Tā kā tā ir pie Rēzeknes pilsētas, visticamāk, vakances tikšot aizpildītas jau tuvākajā laikā, teica novada Izglītības pārvaldes vadītāja vietnieks Vilis Deksnis.
Savukārt Skrundas novadā lielāka kadru mainība vērojama Rudbāržu internātskolā, kur mācību gada beigās darbu uzteica fizikas, ķīmijas, latviešu valodas un literatūras un angļu valodas pedagogi. Tas skaidrojams ar specifiskāku darba vidi un prasībām, jo ne katrs spēj strādāt šāda veida izglītības iestādē, norādīja novada izglītības darba vadītāja Inga Flugrāte. Kopumā gan lieli robi kadros nav vērojami, un pērn vairākums likvidētās Skrundas profesionāli tehniskās skolas pedagogu papildinājuši citu pašvaldības izglītības iestāžu štatus. Jāteic, ka arodizglītības iestādēs arī trūkst darbinieku – it īpaši profesionālo mācību priekšmetu pasniegšanai, par to var pārliecināties sludinājumu portālos.
Aisma Orupe
Foto:Erbs55/https://pixabay.com/en/users/Erbs55-735405//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
