IKP pieaugums bremzējas, šķērsojot pasaules ekonomikas miglas zonu
Pagājušā gada 4.ceturksnī ekonomikas pieaugums Latvijā (2.7%) palika virs Igaunijas (0.7%) un Lietuvas (2.0%) līmeņa, gada griezumā mērot. Taču tas bija mazāks nekā iepriekšējā periodā, bet ceturkšņa griezumā pievienotā vērtība pat nedaudz saruka, par 0.3% (sezonāli izlīdzinātajos datos).
To nozaru saraksts, kurās aktivitāte ceturkšņa griezumā samazinājās, ir diezgan garš. Enerģētikā izlaidi samazināja siltais laiks, apstrādes rūpniecību vājināja Krievijas ekonomiskā krīze un tirdzniecības ierobežojumi, būvniecības vispārzināmās problēmas saistītas ar vispārzināmo ES fondu apguves kavēšanos. Ļoti krass sarukums, par 5.4% ceturkšņa laikā piedzīvots finanšu pakalpojumos, arī tas saistīts ar austrumzemju iedzīvotāju naudas grūtībām. Spēcīgākā pozitīvā ietekme nāca no augstas pievienotās vērtības pakalpojumiem — informācija un sakari, kā arī profesionālie un administratīvie pakalpojumi. Gada griezumā mīnusi ir tikai finanšu pakalpojumos un celtniecībā.
Lielu optimismu nerada arī aprises pamazām iegūstošā 1.ceturkšņa aina. Nav izslēgts, ka 1.ceturksnī IKP pret iepriekšējo ceturksni būs vēlreiz samazinājies, liekot izrunāt briesmīgo recesijas vārdu. Pagaidām tas vēl tikai minējums, un, ja tas tiešām notiktu, šī būtu parādība, kuru mēdz dēvēt par „tehnisku” recesiju, kad pieaugums gada griezumā paliek pozitīvs, un īslaicīgās lejupslīdes aukstā elpa lielāko daļu cilvēku nesasniedz — bezdarbs būtiski nepieaug, un algu kāpums saglabājas augstā līmenī. Patērētāju un uzņēmēju noskaņojuma dati ir pieejami jau par šī gada pirmajiem diviem mēnešiem, tie joprojām „staigā” pa šauro diapazonu, kurā tie nav pametuši jau piecus gadus. Noskaņojums ir nedaudz virs vēsturiski vidējā līmeņa, signalizējot par mērenas izaugsmes turpināšanos.
Svarīgākā nepatīkamā ziņa šogad ir dzelzceļa pārvadājuma apjomu samazināšanās par piekto daļu, ko uzņēmuma vadība skaidro ar izejvielu cenu kritumu. Taču droši joprojām var paļauties uz patēriņa sniegto atbalstu ekonomikai, šodien uzzinājām, ka gada pirmajā mēnesī mazumtirdzniecības apgrozījums pret decembri pieaudzis par 1.8%. Darba tirgus turpina silt, reālās neto algas pagājušā gada 2.pusē augušas vairāk nekā par 8%. Uzņēmumi par darbaspēka izmaksu kāpumu sūdzas, tomēr nešķiet, ka tas viņiem radītu nepanesamu slogu. Uzņēmumu noguldījumu kāpums pagājušā gada laikā paātrinājās, šī gada janvārī sasniedzot 15.8% gadā. Tā ir laba ziņa investīciju aktivitātei nākotnē. Ja algu kāpums tiešām rada konkurētspējas problēmas, tad uzņēmumiem ir nauda, ar kuras palīdzību šo problēmu risināt. Pozitīvs signāls ekonomikai ir arī krājumu samazināšanās iepriekšējos divos gados. Šis ir process, kuru statistiķiem mērīt nav viegli. Taču, ja krājumi tiešām ir ilgstoši samazinājušies ekonomikas izaugsmes laikā, kas būtu līdz šim nepiedzīvota situācija, tie drīz atkal būs jāpapildina, palielinot pieprasījumu.
Šī gada sākumā ir piebremzējies pasaules ekonomikas pieauguma temps, jo īpaši izteikti atdzišanas signāli nāk no eirozonas. Vācijas ekonomikas attīstība gada sākumā varētu būt tikai dažas procenta desmitdaļas virs nulles. Ir notikusi daļēja lomu maiņa starp eirozonas lielāko ekonomiku un t.s. latīņu bloka zemēm. Investīciju bums Ķīnā ir noplacis, un tas kaitē Vācijai kā kapitāla preču eksportētājai. Savukārt patēriņš tur joprojām aug strauji, palielinot pieprasījumu pēc itāļu un franču ražotajām luksusa precēm. Arī Latvijas uzņēmumi arvien vairāk izmēģina savas spējas šajā lauciņā, tas noteikti ir ceļš, kas ir jāturpina.
Gan lēnās pasaules izaugsmes, gan Krievijas ekonomikas krīzes joprojām nepārvarētās ietekmes dēļ šis būs vēl viens diezgan sarežģīts gads eksportētājiem. Taču pārorientēšanās uz citiem tirgiem notiek sekmīgi, ko daiļrunīgi ilustrē nupat publicētie medikamentu ražotāja Grindeks rezultāti. Šī uzņēmuma pārdošana NVS valstīs pērn samazinājās gandrīz par trešdaļu, bet pārdošana pārējos tirgos auga par 80%. Diemžēl ne tik strauji pielāgoties spējusi zivju pārstrāde, bet uz vietas tā nestāv.
Pagājušajā gadā kopumā IKP pieaugums Latvijā bija 2.7%. Šogad kopumā izaugsme varētu paātrināsies, taču visdrīzāk ar lēnāku soli, nekā prognozējām gada mijā (3.3%). Situācija pasaulē šobrīd mainās tik ļoti strauji, ka mēģināt izteikt precīzākus vērtējumus šobrīd būtu bezjēdzīgi.
Ekonomists Pēteris Strautiņš
