Iezīmējas kandidāti brīvostu valdēm
Tā dēvētās tiesiskuma koalīcijas partijas sāk apzināt savējos kandidātus Rīgas un Ventspils brīvostu valdēm. Kā jau bija gaidāms, uz Ventspils brīvostas valdi var tikt virzītas personas, kuras bauda t. s. Lemberga oponentu labvēlību.
Atbilstīgi Likumam par ostām, Rīgas ostas valdē un Ventspils ostas valdē katrā ir astoņi valdes locekļi: četri attiecīgās pašvaldības pārstāvji, kurus amatā ieceļ un no amata atbrīvo ar attiecīgās pilsētas domes lēmumu, un četri – ekonomikas ministra, finanšu ministra, satiksmes ministra un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra izvirzīti pārstāvji, kurus amatā ieceļ un no amata atbrīvo Ministru kabinets, raksta NRA.LV.
Līdz šim Ekonomikas, Satiksmes un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) vadīja ZZS pārstāvji. Tagad VARAM vada Zatlera Reformu partijas (ZRP) biedrs Edmunds Sprūdžs. Politisko atbildību par bezpartijiskā Daniela Pavļuta vadīto Ekonomikas ministriju arī uzņēmusies ZRP, bet par bezpartijiskā Aivja Roņa vadīto Satiksmes ministriju – Vienotība un no ZRP atšķēlusies Klāva Olšteina grupa. Tas nozīmē, ka Rīgas un Ventspils brīvostu valdēs varētu tikt nomainīti vismaz trīs valdes locekļi.
Pēc Neatkarīgās rīcībā esošās informācijas, ZRP brīvostu valdēm virzīs ZRP valdes locekļus Sandru Sondori-Kukuli un Aini Dābolu, kā arī ZRP Ētikas komisijas priekšsēdētāju, bijušo oligarha Aināra Šlesera daudzo partiju ilggadējo biedru Guntaru Viziņu.
Pēc Neatkarīgās informācijas, starp Vienotības, Olšteina grupas un ZRP pārstāvjiem notiekot konsultācijas, lai darbam Ventspils brīvostas valdē deleģētu t. s. Ventspils mēra Aivara Lemberga oponentu Olafa Berķa un Oļega Stepanova uzticamības personas.
Nepieciešamība deleģēt t. s. Lemberga oponentus tiekot motivēta ar nepieciešamību arī ostu valdēs iedibināt «tiesiskumu». Patiesie iemesli gan esot gaužām triviāli – vēlme ar amatiem atalgot partiju finansiālos atbalstītājus.
K. Olšteins Neatkarīgajai noliedza, ka Ventspils brīvostas valdei viņš būtu ieteicis vai virzījis t. s. Lemberga oponentu pārstāvjus: «Mēs ar ministru Roni amatus brīvostu valdēm vēl neesam pat apsprieduši, tā nav taisnība.» Viņš gan neizslēdza iespēju, ka t. s. Lemberga oponentu pārstāvjus amatos varētu virzīt pati ZRP.
Savukārt A. Dābols, runājot par Neatkarīgās minētajiem ZRP kandidātiem, teica: «Nevaru nedz apstiprināt, nedz noliegt.» Viņš atzina, ka trīs nosauktie uzvārdi varētu būt starp kandidātiem, tomēr tie nebūšot vienīgie. A. Dābols uzsvēra, ka partijas valde līdz kandidātu uzvārdu saukšanai vēl nav nonākusi. Par to tikšot lemts tuvākajās valdes sēdēs: «Katrā gadījumā, no partijas tiks deleģēti vēl daži kandidāti.» Viņš neslēpa, ka līdzšinējā darba pieredze ar finanšu jautājumiem viņam ļauj ieņemt amatu ostu valdēs. A. Dābols neslēpa, ka viņam ir pietiekama izpratne arī par ostu darbību, kaut vai tādēļ, ka viņam pieder kapitāla daļas Salacgrīvas ostā. Viņš atturējās minēt, kurš tieši no t. s. Lemberga oponentu pārstāvjiem varētu tikt virzīts ostu valdēm, bet neizslēdza, ka tas varētu būt kāds no uzņēmēja Vladislava Šafranska kolēģiem. Pēc A. Dābola teiktā, viens no iemesliem, kādēļ galīgie lēmumi par kandidātiem ZRP valdē nav pieņemti, ir ministru prombūtne komandējumos.
Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas speciāliste Elita Rubesa-Voravko, vaicāta par kandidātiem brīvostu valdes locekļu amatiem, sniedza sekojošu atbildi: «Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts uzsver, ka patlaban valdības galvenais uzdevums ir kvalitatīva 2012. gada budžeta sagatavošana un kadru nomaiņa valsts uzņēmumos nav prioritāte. Vienlaikus ministrs apliecina, ka saskaņā ar valdības deklarācijā izvirzīto mērķi – nodrošināt profesionālu valsts kapitālsabiedrību pārvaldi – līdz šā gada beigām tiks sākta Ekonomikas ministrijas izvirzīto pārstāvju vērtēšana, kurā galvenie kritēriji būs profesionalitāte un pieredze. Kadru nomaiņa nav pašmērķis.»
Savukārt E. Sprūdžs šonedēļ LNT skaidroja – sastādot koalīciju, faktiski notikusi vienošanās, ka valsts uzņēmumu un brīvostu pārvaldība jādepolitizē, tomēr pašreizējā valdība esot pēdējā, kas valsts kapitālsabiedrību pārvaldi veido «šādā veidā» – t. i., amatos ieceļot partiju pārstāvjus. Ministrs atzinis, ka plānotas politiski motivētas pārbīdes valsts uzņēmumu pārvaldē, jo jauno depolitizēto modeli būšot iespējams ieviest darbībā tikai pēc tam, kad tiks pieņemti to regulējoši normatīvi akti. Lūgts šo modeli precizēt, E. Sprūdžs vēstīja šādus vārdus: «Valsts kapitālsabiedrību pieskatīšanai jābūt vērstai uz attīstības vērtējumu. Ostām būtu ejams līdzīgs ceļš kā pārējām valsts kapitālsabiedrībām – centralizēta, profesionāla pārvalde.
