Iekšlietu ministrijas vilcināšanās Baltkrievijas robežas būvniecībā izmaksās miljonus

Lai gan robežai ar Baltkrieviju bija jābūt gatavai jau pirms pusotra gada, Lukašenko režīma organizētie migrantu pūļi mūs pārsteidza nesagatavotus – kopš robežas demarkācijas ir pagājuši 13 gadi, kuru laikā robežu varēja savest kārtībā, taču nekas nav izdarīts un tagad robeža jāpadara apsargājama pāris mēnešu laikā ar pagaidu dzeloņstieplēm, kas izmaksās miljonus, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Būvniecību uz Baltkrievijas robežas apturēja robežsardzes un būvniecībā iesaistīto komersantu nelikumību dēļ. Divus gadus, kopš parādījās aizdomas, Iekšlietu ministrija nav spējusi nodrošināt būvniecības atsākšanu. Tikmēr izmeklēšana rāda, ka austrumu robežas būvniecībā rupjas afēras pieļautas jau no pirmsākumiem.

Kad pirms sešiem gadiem Austrumu robeža kļuva par prioritāti, svarīgākais uzdevums bija ātri sakārtot robežu ar Krieviju. Situācija Baltkrievijā līdz pagājušajam gadam bija mierīga, tāpēc ar būvdarbiem te neviens nesteidzās. Tagad šī vilcināšanās izmaksā dārgi.

Pirmie Baltkrievijas organizētie migranti Latvijas robežu šķērsoja jūlija beigās. Augusta sākumā tie jau bija simti. Ātri aizpildījās imigrantu mītnes un valdība izsludināja ārkārtas stāvokli.

Sargāt robežu nav viegli. Tā visu laiku jānovēro un jābūt gataviem, ja kādā no 170 kilometru garās robežas posmiem nelegāļu grupa mēģinās robežu pāriet. Robežsargiem palīgā norīkota armija.

Robeža nav iekārtota. Ceļi ir grūti izbraucami, vietām to nav vispār. Robeža ir slikti pārredzama, jo nav attīrīta likumā noteiktā 12 metru josla. Nav arī žoga, kas palīdzētu atturēt cilvēku plūsmu.

Māra Kučinska ministru kabinets 2016.gada janvārī lēma, ka Baltkrievijas robeža jāiekārto līdz 2019.gada decembrim. Šis uzdevums nav izpildīts. Arī Krievijas robeža nav pabeigta, bet Baltkrievijas pat nav īsti iesākta.

Dmitrijs Trofimovs, Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs norāda: “Tajā laikā par prioritāti noteikts, ka prioritāri tiek veikti darbi uz Krievijas robežas. Un šobrīd mēs esam saskārušies ar izaicinājumiem uz Baltkrievijas robežas, kas .. šie darbi protams, ja šie darbi tiktu paveikti, mēs būtu pilnīgi citā situācijā. Mums būtu vismaz šie tehniskie līdzekļi, gan izbūvēti, gan izvietoti.”

Uz Baltkrievijas robežas patlaban ir uzbūvēti tikai četri ļoti dārgi tilti, bet pārējais ir iestrēdzis. Krievijas robeža nav nodota ekspluatācijā, nav arī izbūvēti 50 kilometri no 300. Iekšlietu ministrijā nav noskaidrots, kas par kavēšanos ir atbildīgs. Ministrija, kas joprojām netiek galā ar zemju atpirkšanu robežas būvei un neuzraudzīja darbus uz robežas. Vai robežsardze, kas nespēja vadīt būvniecību.

“Mēs neesam to vērtējuši šādās kategorijās. Jāsaka, ka pateicoties tā laika valdības atbalstam, finansējums tika piešķirts projekta realizācijai. Tā laika apstākļi skaidri norādīja, ka objektīvi labākās zināšanas par situāciju uz robežas pārzina valsts robežsardze,” turpināja Trofimovs.

Par to, ka Austrumu robežas būvniecībā ir saskatāmi aizdomīgi darījumi, “Nekā personīga” pirmoreiz stāstīja jau 2019.gada aprīlī. Toreiz atklājām, ka uz Baltkrievijas robežas uzbūvētie tilti ir četras reizes dārgāki, nekā pusgadu iepriekš tādi paši uz robežas ar Krieviju. Ne robežsardze, ne Iekšlietu ministrija pārbaudes nesāka.

Sandis Ģirģens (“KPV LV”), Iekšlietu ministrs (2019. gada 28. aprīlis): “Mums ir precīzi jāskatās tehniskā dokumentācija, kāds tilts būvēts, kādi ir konstruktīvie elementi, kādas ir darbaspēka izmaksas, ir jāveic detalizēta izpēte. Bet, lai jūs, liekot vārdu, uz doto brīdi, atkal, ka ir sadārdzinājums, manuprāt, priekšlaicīga informācija. Es esmu informēts, ka šādi tilti ir un ka tādas ir izmaksas.”

Drīz atklājās, ka uz robežas pazuduši hektāriem meža un divpadsmit metru robežjoslas vietā izcirsti pat 90 metri. Ministrija joprojām notikumus uz robežas ignorēja. Tobrīd izmeklēšanu jau bija uzsācis Iekšējās drošības birojs. Revīziju sāka arī Valsts kontrole.

Tikai pēc Valsts kontroles revīzijas 2020.gada sākumā ministrija izveidoja komisiju, kas sāka iedziļināties, kas īsti uz robežas notiek. Projekti neatbilst robežsargu vajadzībām, sabūvētais neatbilst projektam, robi likumos izraisījuši ierēdņu patvaļu, bet robežsardze ir pārkāpusi iepirkuma noteikumus. No tā laika būvniecība faktiski ir apturēta.

Lai gan pārkāpumi bija arī būvnieka “Igate” rīcībā, ministrija līgumu par Baltkrievijas robežas būvi nelauza, bet gaidīja, kad beigsies tā termiņš.

Lasi vēl: “Igate”: Valsts uz robežas ar Baltkrieviju liks pagaidu žogu par summu, par kādu varam uzlikt pastāvīgo žogu

“Ja jūs izdomātu lauzt tanī brīdī līgumu, tad jebkurā gadījumā “Igate” varētu iesniegt prasību tiesā, iespējams, par kaut kādu zaudējumu piedziņu un valsti iesaistītu tiesvedības procesā. Tā kā vienošanās neuzlika par pienākumu pasūtīt darbus, ta, loģiski, kad šī vienošanās beidzās, darbus nepasūta “Igatei”,” raidījumam norādīja Ģirģens.

“Īstenībā bija juridiskie tiesiskie risinājumi, lai ātrāk virzītos uz priekšu. Bija tikai jāgroza daži likumi, lai nodrošinātu tādu juridisko risinājumu, kas ir, piemēram, militāriem objektiem, un tad lietas notiek ātrāk. Un tagad mēs jau varam cerēt, ka septembrī sāksim izlikt pagaidu žogu un šogad arī saskaņot precizēto būvprojektu nelaimīgo, kurš ilgu laiku netika saskaņots,” iekšlietu ministre Marija Golubeva (“Attīstībai/Par”).

Baltkrievijas robeža kļuva aktuāla tikai augustā pēc izraisītas migrantu krīzes. Tagad nepieredzētā tempā ir izlemts, ka kokus uz robežas cirtīs Latvijas valsts meži. Par robežsargiem nepieciešamajām pierobežas zemēm lems valdība. Būvniecība būs jāskaņo Būvniecības valsts kontroles birojā, ne vairs pašvaldību būvvaldēs. Šādām likumu izmaiņām bija jābūt jau pirms sākās būvniecība, taču ne robežsargi, ne ministrija tās nerosināja.

Jau no robežbūves skandāla sākuma robežsardzes vadība noliedza jebkādus pārkāpumus. 2019.gada septembrī izmeklētāji aizturēja bijušo valsts robežsardzes priekšnieku ģenerāli Normundu Garbaru .Par to bija sašutis robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts.

“Vēl ir pāragri runāt, ka ir noticis noziedzīgs nodarījums. Ir apsūdzības versija, uzbrūkoša. Tikai un tā ir sākotnējā informācija, mēs nerunājam par to, ka ir nosūtīts kriminālprocess kriminālvajāšanai, ka kāds tiktu notiesāts. Man ir diezgan lielas šaubas par izmeklēšanas kvalitāti, kas tiek īstenota Iekšējās drošības birojā (IDB),” pauda Pujāts.

Iespējamā nozieguma shēmu diezgan precīzi atklāja Valsts kontrole. No revīzijas materiāliem redzams, ka varētu būt realizēta klasiska shēma, kā ar izdevīgāko cenu nozīmīgās iepirkumu pozīcijās uzvarēt konkursā, zinot, ka pasūtītājs izvēlēsies pirkt citus darbus, kur cena ir augstākā.

“Igate” konkursā nosauca zemāko cenu par koka laipām, taču augstāko par šķeldas klājumu un augsnes planēšanu. Koka laipas paredzēto 58 kilometru vietā uzbūvētas vien 500 metros, bet šķelda 5000 kubikmetru vietā iepirkta 12 reizes lielākā apjomā. Iepirkumā prasītais kvalitatīvākais žogs aizstāts ar lētāku.

Lai gan pie šādām izmaiņām būtu jātaisa jauns projekts un jāsludina jauns iepirkums, robežsardzes amatpersonas un būvuzraugi apstiprinājuši visas izmaiņas.

Maijā IDB pabeidza izmeklēšanu pret ģenerāli Normundu Garbaru. Prokuratūrā viņam uzrādīta apsūdzība par bezdarbību, ar ko izraisītas smagas sekas.

Pagājušajā nedēļā uz prokuratūru nosūtīts kriminālprocess par krāpšanu un kukuļņemšanu pret divām augstām robežsardzes amatpersonām, būvuzraugu un diviem uzņēmuma “Igate” pārstāvjiem. Izmeklētāji ir pārliecināti, ka no robežsardzes izkrāpti trīs miljoni eiro.

“Nekā personīga” zināms, ka robežsardzes amatpersonas ir bijušais Galvenās pārvaldes Nodrošinājuma pārvaldes priekšnieks Uldis Zemmers un darbiniece Jolanta Ķikute. Abi parakstījuši dokumentus par būvdarbu pieņemšanu. Abi no darba aizgājuši pagājušajā gadā.

Prokuratūrai jālemj par apsūdzības celšanu arī Mārim Peilānam, ceļu būvniecības sabiedrības “Igate” valdes priekšsēdētājam. Viņš noliedz, ka būtu darījis kaut ko nelikumīgu.

Māris Peilāns, SIA “Ceļu būvniecības sabiedrības “Igate” valdes priekšsēdētājs uzsver: “Es nepiekrītu nevienām apsūdzībām, nav nekādas kukuļdošanas bijušas, es nepiekrītu nevienām izzagšanām. Noņemtas apsūdzības ir par tiltiem vairs nav, nav nekāda sadārzdinājuma, tas ir pazudis, noņemts par kokiem, tas ir pazudis, ar ko mani veda apcietināt, tas viss ir pazudis. Un vispār ir nokrities, summas vairs nav tādas.”

Robežsardzes vadība joprojām nesaskata krāpšanu un nolaidību robežsargu pusē. Tās esot interpretācijas.

Juris Martukāns, Valsts robežsardzes priekšnieka vietnieks norāda: “Man ir ļoti liels pārsteigums, ka ir aizturēts bijušais robežsardzes priekšnieks, jo šeit par būtībām, cik mēs kopā strādājām man pilnīgi nemazāko šaubu nav ka valsts robežsardzes priekšnieks nepieļāva vispār noziedzīgo nodarījumu pazīmes, ka būtu. Attiecīgi par tām personām, kas iesaistītas, man ir absolūta pārliecība, ka .. nezinot lietas apstākļus, man ir viedoklis, ka viņi pildīja pienākumus tik atbildīgi, ka nevarētu būt tādas pazīmes, ka būtu kaut kāda apzināta krāpšana. Ja ir kaut kādi interpretācijas jautājumi, tad tas ir kaut kas cits.”

Izmeklētāji bija aizturējuši arī Martukānu un robežsardzes priekšnieku Pujātu. Kriminālus pārkāpumus abu rīcībā nepierādīja un lietas ir izbeigtas. Martukāns arī neatzīst, ka robežsardze nebūtu tikusi galā ar Krievijas un Baltkrievijas robežas izbūvi, ka aizķeršanās ar būvniecību būtu dienesta vaina. Viss esot darīts atbilstoši spēkā esošajiem likumiem.

“Nekā personīga”: “Sanāk, ka, uzsākot Krievijas robežas būvniecību, tas viss notika kā pa miglu? Vai jūs atzīstat kaut kādas kļūdas. Varbūt vajadzēja pateikt stop, un sākt ar normatīvo bāzi, nevis dragāt?

Valsts robežsardzes priekšnieka vietnieks Juris Martukāns: ‘Šajā gadījumā ir tāds jautājums kā interpretācijas jautājums. Attiecīgi, par kļūdām es pilnīgi negribētu runāt. Konceptuāli.”

Tagad robežas būvēšanu pārņēmusi Nodrošinājuma valsts aģentūra un tai būs jāmeklē arī jauns būvnieks. Pēc jaunākajiem plāniem, robežu ar Baltkrieviju cer pabeigt līdz 2024. gadam.

Foto: Valsts kanceleja