Iedzīvotāju skaits sarūk, tēriņi nemazinās

Skaidru atbildi, ko Veselības ministrija (VM) dara, lai veselības aprūpes sistēmai sarūpētu pietiekamu finansējumu un lai katru gadu nevajadzētu ar budžeta grozījumiem papildus izprasīt miljonus latu, Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas deputāti vakar neizdzirdēja.

Taču šodien uz Saeimas divu komisiju – Sociālo un darba lietu komisijas un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas – sēdi uzaicināta veselības ministre Ingrīda Circene, lai atbildētu uz jautājumu: kā pacienti izjutīs veselības nozarei plānoto budžeta pieaugumu? No deputātu balsojuma atkarīgs, vai veselības aprūpes sistēma šogad papildus saņems 40 miljonus latu, raksta NRA.LV.

Ne pirmo reizi valdībā un Saeimā aktualizējas diskusija par papildu naudas piešķiršanu veselības aprūpei, tostarp slimnīcām gada vidū. VM valsts sekretāra vietniece Daina MūrmaneUmbraško uzsvēra, ka tā notiek nevis sliktas plānošanas dēļ, bet tāpēc, ka veselības aprūpei katru gadu piešķir nepietiekamu finansējumu. «Ja nozarei piešķir papildu finansējumu, tas vēlāk netiek iekļauts budžeta bāzes izdevumos,» skaidroja D. MūrmaneUmbraško. Tas nozīmē, ka jau gada sākumā ir zināms, ka ar piešķirto naudu nepietiks, turklāt iekšējās rezerves esot izsmeltas līdz pēdējam, un nozares iekšējo pārdali vairs neesot iespēju veikt. Piemēram, 2011. gadā kopā ar papildu piešķīrumu veselības aprūpes finansējums bija 496 miljoni latu, taču šim gadam piešķirtais – tikai 457 miljoni latu. Ja šogad piešķirs VM papildus pieprasītos 40 miljonus latu, tad veselības budžets būs aptuveni tāds pats kā pērn. Tiesa, procentos no iekšzemes kopprodukta – mazāks. «IKP aug daudz straujāk, nekā mēs spējam veselības nozarē paredzēt papildu naudu,» saka ierēdne. Par šo tēmu šodien sagaidāmas arī asas diskusijas Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, kur piedalīsies arī arodbiedrības, atgādinot, ka valdības solījumi bijuši veselības budžetu tuvākajos gados palielināt līdz 4,5% no IKP.

Kaut gan pēdējos gados veselības budžets samazināts, pacientu plūsma nav samazinājusies. To nav ietekmējis arī iedzīvotāju skaita sarukums. D. MūrmaneUmbraško norāda, ka pieprasījums pēc veselības aprūpes pakalpojumiem nav samazinājies. Pēc viņas domām, no Latvijas aizbrauc darbspējīgie iedzīvotāji, kuri vismazāk izmanto veselības pakalpojumus. Vislielākā veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēju grupa ir pensionāri, kuri salīdzinājumā ar strādājošajiem šos pakalpojumus izmanto 2,7 reizes vairāk.

Desmit miljonus latu budžeta grozījumos saņems arī P. Stradiņa slimnīca. Tās vadītāja Rūta Valtere atzina, ka pēc finanšu rādītājiem slimnīca jau kopš 2008. gada ir maksātnespējīgs uzņēmums, lai gan pašlaik tieši maksātnespējas draudi nepastāv. Taču, lai slimnīca varētu strādāt, papildu nauda ir jāiegulda slimnīcas pamatkapitālā. Pēdējo gadu laikā slimnīcas finansējums samazināts par 6,8 miljoniem latu, taču pacientu plūsma nav samazinājusies. VM sola, ka tuvākajā laikā iepazīstinās ar slimnīcas «rehabilitācijas plānu».

***

UZZIŅAI

Veselības aprūpes finansējums

• 2011. gadā 496,18 miljoni latu jeb 3,5% no IKP

• 2012. gada apstiprinātais budžets 457,49 miljoni latu jeb 3,17% no IKP

• 2012. gada budžeta grozījumu projekts 496,59 miljoni latu jeb 3,29% no IKP

Avots: Veselības ministrija