Gudronu no dīķiem palīdz izsmelt vēl 25 miljoni eiro un tehnoloģijas maiņa
Inčukalna gudrona dīķos pašlaik notiek īsts darbs, un rodas iespaids, ka ar otriem 25 miljoniem eiro dīķus patiešām arī izdosies izsmelt. Tā gan ir solīts arī līdzšinējos smelšanas etapos, taču optimismu vairo fakts, ka Valsts vides dienests un darbu veicējs, pilnsabiedrība Inčukalns EKO vēl nav iesūdzējuši viens otru tiesā. Gluži otrādi – pat velta tos vislaipnākos vārdus, raksta NRA.lv.
Vakar gudrona smēlēji rīkoja publicitātes pasākumu, ļaujot visiem interesentiem iepazīties ar darbu gaitu. Ja pieņem, ka iepriekšējie darbu veicēji – Skonto būve kopā ar vācu kompāniju MUEG – par savām tehnoloģiskajām grūtībām neblefoja, var secināt, ka tieši tehnoloģijas pamainīšana ir ļāvusi atsākt darbus raitākā tempā un bez dižām grūtībām.
Ar šķeldu deg labāk
Vācieši gudronu, kas ir sērskābes, naftas produktu, smilšu un vēl dievs vien zina kā sajaukums, centās iesūcināt RDF materiālā. Sasmalcinātos degtspējīgos atkritumos, kas turklāt Latvijā tika ievesti no ārzemēm. Lai šo maisījumu neitralizētu, klāt tika jaukts kaļķis un procesā arī izmantots ūdens, kas savukārt pasliktināja materiāla degtspēju. Savukārt slikti sagatavotu materiālu neņem pretī cementa ražotājs Cemex, kura krāsnīs gudrons tiek dedzināts. Inčukalns EKO atkritumu vietā lieto šķeldu. Ūdeni klāt nejauc. Un deg labi – pirmā porcija jau nokurināta.
Šobrīd viss notiekot gana raiti. Tiek lēsts, ka Dienvidu dīķis mantojumā no Skonto saņemts ar 30 000 tonnām gudrona.
Trīs darba mēnešos izņemti aptuveni 10%. Ja būs mīksta ziema, tehnoloģiskajā pauzē varbūt nemaz nevajadzēs iet. Taču Cemex mēnesī var sadedzināt ap 1000 tonnām, un tas nozīmē, ka gudrons būs izsmelts un sagatavots sadedzināšanai ātrāk, nekā klinkera krāsns to paņems pretī. Kādu laiku gudrona piesūcināto degmateriālu nāksies uzglabāt noliktavā.
Rok arī Ziemeļu dīķī
Ziemeļu dīķī tiks lietota cita tehnoloģija, jo tas nav šķidrs. Pēc tam, kad dīķis tika piepildīts ar gudronu, padomju ekologi tajā iegāza grunti. Tagad piesārņotākās vietas tiks raktas laukā, sijātas un skalotas – vairāk nekā 7000 kubikmetru apjomā. Darbi jau ir sākti. Pēc tam visa šī un atlikusī grunts tiks sastumta atpakaļ lielā rekultivācijas kalnā un apkārt sadzīta rievsiena 465 metru garumā, lai piesārņojums vairs netiek iekšā gruntsūdeņos un nevirzās uz Gauju. Turklāt pa vairākiem dziļurbumiem netīrais ūdens tiks sūknēts laukā un attīrīts.
Iepriekšējie darbu veicēji Skonto ar MUEG nomocīja aptuveni pusi no Dienvidu dīķa, Ziemeļu dīķim pat klāt nepieķērās. Un tad darbs sākās juristiem. Vides dienests visu naudu nemaksā, jo salīgtais nav izdarīts, Skonto saka – esot gan. Un tagad abas puses tiesājas par daudziem miljoniem. Ar Skonto būvi tiesājas arī viens no Inčukalns EKO dalībniekiem – EKO OSTA, ar kuru Skonto būve nav līdz galam norēķinājusies par ūdens attīrīšanu šajā pašā objektā.
Savu miljonu nopelnīs
Vides dienests ir ņēmis vērā šo pieredzi, un ar jaunajiem smēlējiem līgums noslēgts nevis par konkrētu izsmeļamu apjomu, bet par summu. Tas nozīmē, ka par šiem 25 miljoniem darbi jāpabeidz, un paša uzņēmuma darīšana būs, ko darīt, ja atklāsies, ka aprēķini bijuši kļūdaini, un uzradīsies liekas tonnas, kā tas bija Skonto būves gadījumā. Pilnsabiedrības Inčukalns EKO projekta vadītājs Māris Kalniņš Neatkarīgajai to arī apstiprināja – darbs jāpabeidz līdz zāles uzsēšanai, un, ja darba apjoms būs lielāks, tas tiks paveikts bez papildfinansējuma prasīšanas.
Trūkumcietējos gan uzņēmums šajā projektā diezin vai paliks. Ja pieņem, ka peļņas marža ir kādi 3% līdz 5%, savu miljonu uzņēmums nopelnīs. Bet, salīdzinot ar darba apjomu un termiņu, tas nešķiet arī nekas pārspīlēts.
Līdz 2023. gadam projektam jābūt pabeigtam. Ja tas beidzot izdosies, Inčukalna gudrona smelšanas pasākumā no Eiropas Savienības nodokļu maksātāju naudas būs ieguldīti vairāk nekā 50 miljoni eiro. Un tas, protams, neskaitot 80. un 90. gados neveiksmīgos gudrona utilizēšanas eksperimentos ieguldīto naudu. Tagad lielākā daļa finansējuma nāk no ES fondiem. Latvijas valsts ieguldījums – aptuveni 30%. Nav gan vēl zināms, kā beigsies tiesāšanās ar Skonto būvi. Var gadīties, ka arī par nepabeigtajiem darbiem vēl kādi miljoni būs jāmaksā.
Imants Vīksne
