Gudronu dedzinās Vācijā, svilst arī Karostas projekts
Vāciešiem būs izdevies ne vien izspiest no Latvijas valdības grandiozu papildfinansējumu Inčukalna gudrona dīķu likvidācijas projektā, kopējo izdevumu summu uzaudzējot līdz 45 miljoniem eiro.
Pelnīs arī Vācijas bīstamo atkritumu dedzinātavas, uz kurieni ar gudronu piesūcinātos atkritumu kalnus vedīs iznīcināt, lai iekļautos ERAF fondu atvēlētajos termiņos un nepazaudētu Latvijai piešķirtos 20 miljonus. Darbiem jābūt pabeigtiem 2015. gada beigās. Tikmēr zilās liesmās svilst cits projekts šajā pašā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas kūrētajā finanšu aktivitātē – Vēsturiski piesārņoto vietu sanācija. Liepājas Karostas kanāla attīrīšanai no smagajiem metāliem: cinka, kadmija, niķeļa un citiem padomju armijas atstātiem krāmiem bija plānots iztērēt 24 miljonus eiro, izceļot gandrīz 30 nogrimušu zemūdeņu un kuģu vrakus, kā arī 700 000 kubikmetru piesārņotas grunts. Sākotnēji darbu pabeigšanu plānoja 2011. gadā. Pēc tam 2015. gadā. Taču atšķirībā no Inčukalna gudrona projekta tie pat lāgā nav sākti. Tikai bezgalīga izpēte. Un zīmīga sakritība, ka līdztekus piesaistītajiem ārzemniekiem galvenais uzņēmējs no Latvijas puses abos projektos ir Skonto būve.
Lūžņus izvilkt, dūņas atstāt
Martā valdību veidojošajā koalīcijā jau tika apspriesta Karostai atvēlētās naudas pārdale par labu kaut kādiem citiem projektiem. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija par savu kārtējo izgāšanos runā nelabprāt.
Uz NRA.lv jautājumu par Karostas projekta virzību atsūtīja šādu sausu kalambūru: «Pašlaik kopā ar Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldi tiek apzināti iespējamie risinājumi ES Kohēzijas fonda projekta Vēsturiski piesārņotās vietas Liepājas Karostas kanāls projektēšana un sanācija īstenošanas laikā identificētajiem riskiem.» Kas par riskiem, kādi risinājumi – atbildes nav. Lielāku skaidrību vieš Liepājas mērs Uldis Sesks. Lai nepazaudētu ERAF fonda naudu – projektu plānots sadalīt kārtās. Pirmajā, īstenojot to līdz 2015. gada beigām, no kanāla tiktu izvilkti visi lūžņi – zemūdeņu vraki, kuģu korpusu gabali, kas ir galvenais traucēklis aktīvai kanāla ekspluatācijai. Savukārt ar piesārņotajām dūņām un nogulumiem tiktu galā (vai attiecīgi netiktu) kaut kad nākamajā Eiropas finanšu plānošanas periodā. Protams, nav nekādas garantijas, ka projekta sadalīšanas plāns izdosies, turklāt pastāv šaubas, cik lietderīgi kustināt saindēto grunti. Saskaņā ar projektu no Karostas kanāla izsmeltos nogulumus bija plānots apglabāt… Karostas kanālā – tikai aiz austrumu galā uzbūvētas rievsienas nosprostojuma. Vides aizsardzības kluba viceprezidente Elita Kalniņa retoriski vaicā: «Kāda jēga kaut ko izrakt un pēc tam sabērt turpat atpakaļ?» Acīmredzot vienīgi naudas apgrozīšanā. Tomēr pašlaik projektā nekāda naudas grozīšana nenotiek. Skonto būve informē, ka «notiek projekta izvērtēšana». Tātad nekas nenotiek.
Līgumi joprojām ministrijā
Tikmēr Inčukalna gudrona dīķos darbiem un naudas kausēšanai vajadzētu atsākties šodien. Līdzīgi paziņojumi gan dzirdēti jau vairākkārt. Vides ministrija par it kā parakstītiem līgumiem ziņoja jau pirms pāris nedēļām (vēl pirms tam darbu atsākšana bija izziņota aprīlī). Taču pagājušās nedēļas nogalē uzņēmēji savus līgumu eksemplārus nebija saņēmuši. Darbu uzraugs jeb tā dēvētais inženieris projektam ir SIA GeoConsultants. Uzņēmuma vadītājs Jānis Prols, Neatkarīgās taujāts, pēc apstiprinājuma ministrijas vēstītajam par darbu atsākšanu, paskaidroja: «Teorētiski līgumi ir pārslēgti, praktiski stāv ministrijā.» Un, kamēr – tā, nekas nevar notikt. Skonto būve kopā ar sadarbības partneri no Vācijas MUEG pagājušajā nedēļā tomēr aktīvi gatavojās jaunam darba cēlienam – mobilizēja iekārtas, tehniku, materiālus, izejvielas, darbiniekus. Lai iekļautos projekta termiņos, darbs plānots divās maiņās. Inčukalna gudrona netipisko īpašību dēļ nācies nomainīt tehnoloģiju. Uzņēmuma projektu vadītājs Rihards Kalniņš skaidro: «Indīgās vielas neitralizācijas process būs ilgāks, neitralizējamā un utilizējamā materiāla būs vairāk, kā arī neitralizētās vielas utilizācijas ceļš būs sarežģītāks.»
Olaines dedzinātava norakstīta
Tieši šis ceļš ir interesantākā sadaļa mainītajā tehnoloģijā: «Daļa no dīķos izsmeltās un neitralizētās vielas tiks utilizēta Cemex ražotnē, savukārt daļa tiks transportēta utilizēšanai uz Vāciju,» informē Skonto būve. No citiem avotiem iegūtā informācija liecina, ka eksportēta tiks lielākā daļa gudrona. Brocēnu cementa rūpnīcas krāsnīm ar gudronu piesārņoto atkritumu dedzināšana sitot ciet filtrus un arī ražošanai vajadzīgo temperatūru grūti uzturēt. Tātad atliek eksports, par ko vācieši neapšaubāmi ir sajūsmā. Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijas vadītāja Rūta Bendere paskaidro: «Vācijā krāsnis atkritumu dedzināšanai ir sabūvētas, pie sevis viņi visu jau iztīrījuši. Dabiski, ka viņiem tas būtu izdevīgi.» Tieši milzīgās dedzināšanas izmaksas ārzemēs – līdz pat 4000 eiro tonnā – savulaik bija arguments, kāpēc Olainē tika uzbūvēta bīstamo atkritumu dedzinātava. Taču arī šis projekts ir pieskaitāms pie Vides ministrijas izgāšanās (3,84 miljonu eiro vērtībā), jo dedzinātavu tā arī neizdevās pilnvērtīgi iedarbināt – maza, niķīga, lūza vienā gabalā, un pašlaik tās bilances vērtība ir apaļa nulle. Iespēja aizgādāt to līdz gudrona dīķiem un dedzināt to indi uz vietas pat netika apspriesta. Tagad bīstamu atkritumu kalni no Latvijas ceļos pa pusi Eiropas. Valsts vides dienesta ģenerāldirektore Inga Koļegova atzīst, ka vides riskus tas palielinās. Taču citas izejas neesot: «Projekta mērķis būs sasniegts tikai tad, kad viss gudrons būs ne tikai izsmelts, bet arī sadedzināts. Tā kā laika ir atlicis ļoti maz, gudrona neitralizācija notiks tādos tempos, ka tas apjoms gudrona, kuru Cemex nevar sadedzināt, ir jāved kaut kur citur. Un tuvākā vieta, ko atrada Jaspers konsultanti, bija Vācijā.».
