Godmani dara uzmanīgu valsts lielie tēriņi decembrī

Pagājušā gada decembrī valsts tēriņi bijuši vidēji daudz lielāki nekā iepriekšējos gada mēnešos, šis fakts viņu darot uzmanīgu, LNT raidījumā 900 sekundes norādīja Eiroparlamenta deputāts, ekspremjers Ivars Godmanis.

Viņš gan esot saņēmis skaidrojumu, ka lielākā daļa šo izdevumu saistīti ar Eiropas Savienības struktūrfondu vajadzībām izlietoto naudu, kas esot attaisnojami tēriņi. Tomēr tāda prakse neesot laba, teica ekspremjers, un esot jānoskaidro, vai tiešām decembra izdevumi saistīti ar ES naudām, raksta POK.LV.

Attiecībā uz valsts budžetu un papildu 50 miljonu latu konsolidāciju – Godmanis uzskata, ka Valda Dombrovska uzstādījums ir pareizs: šī nauda nav jāmeklē ne šodien, ne rīt, avoti šīs summas konsolidācijai jāatrod pusgada laikā, rūpīgi izvērtējot ekonomijas iespējas visās nozarēs.

Runājot par atsevišķām nozarēm, piemēram, veselības jomu – Godmanis domā, ka reformas ir jāturpina un medicīnas iestāžu centralizācija ir nepieciešama. To rāda arī mūsu ziemeļu kaimiņu piemērs (tieši Igaunija ir tas mērķis, ko mums pirmām kārtām jācenšas sasniegt, nevis ES vidējais līmenis), kur tika izveidotas 11 lielas slimnīcas, un viņu modelis darbojas veiksmīgi (tur gan ir ieviesta obligātā veselības apdrošināšana). Ekspremjers gan atzina, ka tas jādara pietiekami izsvērti, lai ceļā uz slimnīcu nevajadzētu iztērēt vairāk par 20 minūtēm. Turklāt, viņaprāt, nav pareizi, ka veselības ministrs šobrīd it kā tiek atstāts viens, vajadzīgs arī premjera atbalsts.

Kā labu reformu veicēju Godmanis minēja Izglītības ministriju, kur drosmīgi panākts tas, ka skolotāju skaits beidzot atbilst skolēnu skaitam. Savukārt izskanējušo informāciju par vājo ārlietu ministru – eiroparlamentārietis nevēloties komentēt. Tikai varot teikt, ka tas, ka ārlietu ministrs nav bijis klāt Valsts prezidentam Maskavas vizītes laikā, esot nepieņemams fakts.

Attiecībā uz Valda Zatlera iespējām vadīt valsti vēl otro termiņu – tas esot ļoti iespējams, kaut gan Godmanis uzskata, ka Zatleram vairāk vajadzētu iesaistīties valsts politikā, nevis būt tikai vērotājam. Turklāt Valsts prezidentam vajadzētu nākt klajā ar savu programmu, ko viņš gribētu panākt nākamajā prezidentūras kārtā, nevis tikai nolasīt trīs – faktiski premjera – sastādītos punktus.

Viņaprāt, ļoti uzmanīgi jāvērtē Latvijas iestāšanās eirozonā – un atkal jāskatās, kādi rezultāti šim solim būs tieši Igaunijā. Iespējams, Latvijai to vajadzētu darīt ne agrāk kā 2016. gadā. Turklāt – viņš apšaubot iespēju, ka inflāciju izdosies noturēt tikai 3% robežās.

Autors: POK.LV