Ģimenei draudzīgi vien saujiņa Latvijas uzņēmumu
Izveidota bērnistaba darbavietā, brīva diena, bērnam sākot skolas gaitas, kopīgi pasākumi, nometnes darbiniekiem kopā ar savām ģimenēm, iespēja strādāt no mājām – šie ir daži no ģimenei draudzīgiem aspektiem, ko īsteno uzņēmumi Latvijā, lai veicinātu savu darbinieku privātās un darba dzīves sabalansēšanu. Tiesa gan, šāda veida aktivitātes realizē vien saujiņa darba devēju. TNS aptauja liecina, ka gandrīz katrs trešais darba ņēmējs ir neapmierināts ar darba un personiskās dzīves līdzsvaru.
Kā skaidro Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) jurists Kaspars Rācenājs, dažādas iniciatīvas nacionālā līmenī par darba un ģimenes dzīves saskaņošanu Latvijā tiek īstenotas aptuveni nepilnus desmit gadus, kad par šiem jautājumiem aktīvāk sāka runāt arī visā Eiropas Savienībā. Šo gadu laikā sociālie partneri caur normatīvajiem aktiem centušies iestrādāt iniciatīvas arī Darba likumā.
Neuztvert visu par pašsaprotamu
«Ir darba devēji, kas izpilda Darba likumā iekļautās prasības, un viss. Taču daļa Latvijas darba devēju domā par papildu labumu ieviešanu, lai kļūtu ģimenei draudzīgāki,»NRA.lv stāsta K. Rācenājs. Vienīgi nereti darbinieki ir tik ļoti apraduši ar šiem papildu labumiem, ka neuztver tos kā kaut ko īpašu, bet pavisam ikdienišķu praksi, kas viņiem pienākas. «Principā likumdošana neparedz, ka darba devējam būtu jānodrošina, piemēram, bezmaksas dzeramais ūdens, taču katrā sevi cienošā darbavietā šī iespēja tiek nodrošināta,» informē LBAS jurists. Lai radītu izpratni, ko un kādus labumus darba devējs papildus Darba likumā ietvertajām prasībām nodrošina, K. Rācenājs mudina darba devējus šīs lietas pārrunāt ar padotajiem. «Visvienkāršākais veids ir izveidot tabulu, kur vienā ailē norāda Darba likumā noteiktās prasības, otrā ailē – papildu labumus. Tas varbūt ļaus darbiniekiem uz šīm priekšrocībām paskatīties ar pavisam citām acīm, nevis uztver kā pašas par sevi saprotamas,» iesaka K. Rācenājs. Šādu tabulu, protams, var izveidot arī paši darba ņēmēji, viešot skaidrību, cik godprātīgs ir viņu darba devējs.
Taču, ja darbinieki uzskata, ka pašreiz darba devējs nemaz nerūpējas vai nepienācīgi rūpējas par viņu labsajūtu darbavietā, nav draudzīgs ģimenēm, var tikt parakstīts darba koplīgums. Tā ir pašu strādājošo iniciatīva – viņi nodibina arodbiedrību un kopīgi ar darba devēju vienojas par papildu labumiem un garantijām, kas darba devējam ir jānodrošina. Jo lielāks skaits darbinieku apvienosies arodbiedrībā, jo lielākas izredzes būs tapt uzklausītiem, jo, vēršoties pie darba devēja tikai vienam darbiniekam ar savām pretenzijām, ierosinājumiem, ir liela varbūtība, ka darba devējs vienkārši parādīs durvis. K. Rācenājs norāda, ka darba koplīgums ir juridiski spēcīgāks par ierasto darba līgumu.
Palīgs darbinieku noturēšanā un piesaistē
Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja Dace Helmane ir pārliecināta, ka jautājumi par nepieciešamību kļūt ģimenei arvien labvēlīgākiem agrāk vai vēlāk nonāks uzņēmumu dienaskārtībā, ja vien tie vēlas strādāt ilgtermiņā. «Pirmkārt, par šiem jautājumiem liks domāt demogrāfiskā situācija – jau tagad 47% darba devēju norāda uz darbaspēka trūkumu savā nozarē. Otrkārt, darba tirgū ienāk jauna paaudze, un viņiem ir citas prasības attiecībā pret darbavietu. Ja vecāka gadagājuma darbiniekiem svarīga ir darbavietas stabilitāte, jaunajiem būtiski ir elastīga darba iespējas, uzņēmuma reputācija,» stāsta D. Helmane. Kā liecina TNS pērnā gada nogales pētījums, aspektiem, kas saistīti ar darba un ģimenes dzīves līdzsvaru, ir vērā ņemama ietekme uz pašreizējo darbinieku noturēšanu. «Iespēja savienot darbu un ģimenes dzīvi ir viens no būtiskākajiem aspektiem, kāpēc darbinieks nemeklē citu darbu,» piebilst D. Helmane. Sociāli atbildīga uzņēmuma tēls, kas rūpējas par saviem strādājošajiem, palīdz arī piesaistīt jaunas darba rokas. «Kā arī apmierināts, vesels, lojāls darbinieks būs produktīvāks, un arī viņa darba mūžs būs ilgāks,» ģimenei draudzīgas politikas īstenošanas plusus min D. Helmane.
Galvenais – attieksme
Viņa stāsta, ka dažādas atbalsta formas var īstenot arī bez finansiāla ieguldījuma – biežāk dažādu iniciatīvu īstenošana ir atkarīga tikai no vēlmes un ieinteresētības to paveikt, piemēram, piedāvāt iespēju strādāt no mājām, piešķirt brīvdienu, lai darbinieks var sagatavoties un apmeklēt bērna izlaidumu.
«Patlaban tikai neliela daļa uzņēmumu apzinās ģimenei draudzīgas politikas ieguvumus, bet diemžēl lielākā daļa šādās kategorijās nedomā,» atzīst D. Helmane.
Starp citu, lai godinātu atbildīgākos darba devējus, Labklājības ministrija jau devīto gadu pēc kārtas piešķir Ģimenei draudzīga komersanta statusu. «Pēdējos trīs gados manāmi pieaug uzņēmumu interese iegūt šo statusu, jo viņi apzinās, kas tas var palīdzēt jaunu darbinieku piesaistē,» norāda D. Helmane. Draudzīga komersanta statusu var iegūt uz vienu gadu, pēc tam uzņēmums tiek vērtēts atkārtoti, lai šo statusu saglabātu. Šogad Ģimenei draudzīga komersanta statuss piešķirts 24 uzņēmumiem. Tāpat ir sākts pilotprojekts Elastīga bērnu uzraudzības pakalpojuma nodrošināšana darbiniekiem, kas strādā nestandarta darba laiku, kura laikā desmit mēnešu tiek subsidēts bērnu uzraudzības pakalpojums. Noslēdzoties projektam, tiks izvērtēts, vai šāda pakalpojuma nodrošināšana sniedz pozitīvu efektu nodarbinātības veicināšanā. Nesen arī uzņēmumos norisinājās «Amigo» iniciatīvas laimīgām ģimenēm aktivitāte Darbā bērni, lai pievērstu iedzīvotāju un darba devēju uzmanību karjeras un privātās dzīves līdzsvarošanai.
UZZIŅAI
Darba likumā iekļautās prasības, kas veicina darba un ģimenes dzīves līdzsvaru
• Elastīgs darba laiks, piemēram, astoņu stundu darba dienu var sadalīt, abām pusēm vienojoties par piemērotāko variantu, nevis strikti nosakot, ka birojā jāstrādā no pulksten 9 līdz 17. Tāds darba laiks, piemēram, ļauj savienot darbu ar studijām, bērnu bez steigas aizvest uz skolu vai pirmsskolu un aizbraukt viņam pēc darba pakaļ. Tomēr ne visās nozarēs un specialitātēs elastīga darba principi ir ieviešami.
• Vecākiem, kuriem ir viens vai divi bērni vecumā līdz 14 gadiem, pienākas viena papildu atvaļinājuma diena, trīs un vairāk bērni līdz 18 gadiem – trīs papildu atvaļinājuma dienas.
• Grūtniecēm vai māmiņām, kas baro bērnu ar krūti, darbiniekam, kuram ir bērns līdz 14 gadu vecumam vai bērns ar īpašām vajadzībām, ir tiesības pieprasīt nepilnu darba laiku.
• Strādājošie, kuriem ir bērni līdz trīs gadu vecumam vai bērni ar invaliditāti līdz 18 gadiem, ir tiesīgi doties atvaļinājumā vasarā vai arī citā laikā pēc darbinieka pieprasījuma.
• Var piešķirt pārtraukumu (vismaz 30 minūšu garu) bērna barošanai. Pārtraukumus pieprasa arī bērnu tēvi. Tādējādi viņi ātrāk var doties mājās pie ģimenes.
• Ja ir mazs bērns, darbinieku komandējumā var sūtīt tikai ar viņa rakstisku piekrišanu.
• Grūtnieces un sievietes pēcdzemdību periodā aizliegts nodarbināt nakts darbā un likt strādāt virsstundas, kā arī, samazinot darbinieku skaitu, nevar viņas atbrīvot no darba.
• Piedzimstot mazulim, bērna tēvam pienākas desmit dienu atvaļinājums.
Papildu labumi (Latvijas uzņēmumu prakšu piemēri)
• Veselības apdrošināšana, tostarp arī ģimenes locekļiem.
• Pabalstu izmaksa īpašos gadījumos, piemēram, bērnu piedzimšana, kāzas, bērns uzsāk skolas gaitas, bēres.
• 1. septembrī brīva darba diena strādājošajiem, kuriem ir bērni, vai brīva diena kādos citos gadījumos, piemēram, atvases izlaiduma dienā.
• Kopīgi svētki, nometnes un ekskursijas ar ģimenes locekļiem.
• Apmaksāts (pilnībā vai daļēji) bērnudārzs vai segti izdevumi par auklīšu pakalpojumiem.
• Bērnistaba darbavietā, arī auklīšu nodrošināšana turpat.
• Attālināta darba iespējas.
UZŅĒMUMA PIEREDZE
«Lai veidotu bērniem un ģimenēm draudzīgu vidi un darbinieki spētu sabalansēt darba un privātās dzīves intereses, TNS īsteno vairākas aktivitātes. Piemēram, TNS telpās ir izveidota bērnistaba. Nepieciešamības gadījumā uzņēmums nodrošina arī auklīti bērnistabā. Turpat ir iekārtots arī «stūrītis» , kur var pārtīt un pabarot bērnus. Netālu esošajā virtuvē ir iespēja pagatavot un uzsildīt ēdienu. Tāpat TNS organizē darbinieku bērnu Ziemassvētku pasākumu, kopīgi tiek svinēti arī citi svētki, bet skolēnu brīvlaikā tiek organizētas bērnu dienas nometnes. Nometnes ekskursijās bērniem līdzi var doties arī viņu vecāki, un TNS darbiniekiem šis laiks ir kā apmaksāta brīvdiena. Apmaksātas brīvdienas var saņemt arī citos gadījumos, piemēram, tēvam tā tiek piešķirta sakarā ar piedalīšanos dzemdībās. TNS darbiniekiem ir iespēja strādāt pēc elastīga darba laika grafika, kā arī ārpus biroja, piemēram, mājās. Ja darbinieks spēj sabalansēt darba un ģimenes dzīvi un redz, ka arī uzņēmumam ir svarīga viņa labsajūta, tas nāk par labu abām pusēm. Darbinieki ir apmierinātāki ar darbu, lojālāki uzņēmumam, un arī darba rezultāti ir augstāki. Galu galā – ja darbinieku nomāc raizes par to, ka viņš nevar pietiekami daudz laika pavadīt ar ģimeni, vai nav, kur atstāt bērnus, kādā sarežģītā brīdī, tad tas novērš uzmanību un rada diskomfortu visā kolektīvā,» stāsta TNS mārketinga vadītāja Laura Vendele.
Līga Nestere
Foto:laterjay/https://pixabay.com/en/users/laterjay-1627906//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
