Gašpuitis: Maksa par mājokli pūš inflāciju

Šā gada februārī vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0.1%, gada inflācija sasniedza 2.9%. Gada laikā lielāko ietekmi veidoja cenu kāpums ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholam un tabakai, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, atpūtas un kultūras grupai.

Šobrīd inflāciju veidojošie faktori norāda, ka sadzīves sadārdzināšanās iepriekšējos gados uzņemtajā tempā turpināsies. Nekādi negatīvi nosacījumi, kas liktu inflācijai būtiski aktivizēties, nav manāmi. Globālās izaugsmes palēnināšanās nozīmē arī slābana ārējā spiediena saglabāšanos, kas pamatā nozīmē, ka preču cenu kāpums būs mērens. Sekojot algu spiedienam un situācijai darba tirgū, šogad vērosim turpmāku pakalpojumu sadārdzināšanos. Priekšplānā kā inflāciju veicinošo faktoru ir kļuvusi maksa par mājokli – dārgāka kļuva elektroenerģija, dabasgāze, cietais kurināmais, ūdensapgāde, atkritumu savākšana, siltumenerģija, īres maksa un kanalizācijas pakalpojumi.

Šo pakalpojumu sadārdzināšanās ietekmi vērosim arī turpmākajos gada mēnešos, jo ierobežotā konkurence šajos segmentos un labvēlīgie nosacījumi ekonomikā dod iespēju pārvirzīt izmaksu kāpumu uz patērētājiem. Savas korekcijas viesuši arī energoresursu cenu izmaiņas, un ir sarežģīti noprognozēt kādi apstākļi tirgū būs rudenī. Šā gada naftas cenas prognoze ir 60-65 $ par barelu. Tomēr tirgū ir pazīmes, ka naftas cena var pacelties līdz 70 $. Sagaidāms, ka mēreni turpinās kāpt arī pārtikas cenas. Tātad – kaut inflācijas kāpums būs iepriekšējo gadu līmenī, sabiedrisko pakalpojumu cenu pieaugums būs pamanāmāks un sabiedrībā uzturēs jutīgu uztveri pret inflāciju. Šā gada inflācijas prognoze ir 2.6%.

Dainis Gašpuitis, SEB bankas ekonomists