Gašpuitis: Darbs ir, trūkst darbinieku
Lai arī Latvijas ekonomika strauji nometusi apgriezienus, pārmaiņas darba tirgū īstenojas ar dažu ceturkšņu kavēšanos. Tādēļ visai pārliecinošais bezdarba kritums 2. ceturksnī par 0.5 procentpunktiem līdz 6.4% ir likumsakarīgs un kritums, kaut mazāk izteikts, sagaidāms arī turpmākajos ceturkšņos.
Tuvākā gada laikā bezdarbs varētu sasniegt savu zemāko punktu, jo tā samazināšanas potenciāls jau patlaban ir praktiski izsmelts. Iespējams, tas vēl paspēs palīst zem 6% atzīmes. Ja ekonomika atdzisīs straujāk, arī bezdarbs atgūsies ātrāk. Tādejādi uz nākamo gada otru pusi, visticamāk, jau varam piedzīvot nelielu bezdarba pieaugumu. Mazspējīga izaugsme un darba samaksas spiediens būs vieni no galvenajiem nosacījumiem. Īpaši svarīgi būs tam, kā veiksies būvniecības un tirdzniecības sektoriem. Nespēja tikt galā ar strauji augošajām darbaspēka izmaksām ir viens no iemesliem, kā dēļ jau trīs ceturkšņus nebūtiski, bet aug bezdarbs Igaunijā.
Priecē arī augstais nodarbinātības līmenis, kas otrajā ceturksnī sasniedza 64.7%. Situācija darba tirgū saglabāsies ārkārtīgi sarežģīta pat zemākas izaugsmes apstākļos un ir jāmeklē veidi kā cilvēkiem, kuri šobrīd ir ārpus tā, darba tirgū iesaistīties. Iedzīvotāju skaits darbspējas vecumā pastāvīgi rūk. Gada laikā nodarbināto skaits samazinājās par 4 tūkstošiem, kamēr nodarbinātības līmenis audzis par 0.3 procentpunktiem. Tādēļ veiksmīga politika no valsts un darba devēju puses varētu nedaudz atvieglot darbaspēka pieejamības problēmu.
Apsekojuma dati rāda, ka strauji uzlabojas darba samaksas struktūra. Respektīvi, samazinās zemu ienākumu saņemošo mājsaimniecību skaits. Straujākais uzlabojums ir noticis grupā no 700 līdz 1400 eiro, kuru īpatsvars audzis par 4.9 procentpunktiem līdz 30.2%. Par 1.7 procentpunktiem palielinājies to, kas saņem 1400 eiro un vairāk. Sagaidāms, ka uzlabojumu temps piebremzēsies.
Dainis Gašpuitis, SEB ekonomists
