Gašpuitis: Algu kāpums palēnināsies straujāk, bet neapsīks

Pērn bruto darba palielinājās par 7.2 %. Neto darba samaksas kāpums bija 6.8%, bet reālā alga (atņemot inflāciju) palielinājās par 3.9%. 2019. gada beigās bruto alga sasniedza 1114 eiro, bet kāpuma temps palēninājās līdz 6.9%, kas joprojām vērtējams kā augsts.

Vērtējot darba samaksas tendences joprojām atrodamies pozīcijās, no kurām prognozējams algu pieaugums. Gada sākumā prognozes solīja, ka kāpums saglabāsies, kaut arī temps kritīsies. Šobrīd veidojas apstākļi, lai pieauguma tempa kritums īstenotos straujāk, kaut arī grūti prognozēt potenciālo darba devēju reakcijas ātrumu un vērienu uz esošajiem un iespējamajiem pavērsieniem. Pagaidām darba tirgus joprojām ir silts, kas ļauj nesteigties ar krasi negatīvu scenāriju zīmēšanu. Tādēļ, sekojot inercei, tuvākajos ceturkšņos algas turpinās tiekties uz jaunām virsotnēm.

Ja bija sagaidāms, ka šogad tempiem jāpalēninās līdz aptuveni 6.5%, tad turpinoties vīrusa ekspansijai, kāpums var strauji palēnināties līdz 3-4%, jo darba tirgū parādīsies stress, iespējams bezdarba pieaugums. Tomēr daudzviet algu kāpums jau ir panākts, iebudžetēts, kā dēļ īstermiņā kāpums pilnībā neizsīks. Ilgāka termiņa prognozes ir kļuvušas nekonkrētas, atkarīgas no vīrusa izraisītās turbulences attīstības scenārija. Vīrusa ekspansijai apsīkstot, ekonomiskā aktivitāte atjaunosies un tendences darba samaksas izmaiņās piedzīvos vien īslaicīgas korekcijas.

Dainis Gašpuitis, SEB bankas ekonomists