Gandrīz katrs piektais darbinieks Latvijā Covid-19 pandēmijas situācijā novērtē iespēju strādāt attālināti

Ir grūti prognozēt, vai un par cik “gudrāki” būsim pēc pandēmijas laikā piedzīvotajām globālajām un lokālajām pārmaiņām, bet droši varam teikt, ka būsim kļuvuši elastīgāki attiecībā uz visu, kas saistīts ar to, kā plānojam un organizējam savu ikdienas darbu.

Kamēr vairums uzņēmumu vadības komandu visdrīzāk turpina diskusijas par optimālo darba modeli, t.i., vai, kad un kā darbiniekiem atgriezties iepriekšējā darba ritmā un kārtībā, aicinām ielūkoties Kantar šī gada maijā veiktajā pētījumā, kura ietvaros noskaidrojām, kas strādājošajiem Latvijā pietrūkst, nepatīk un kas – patīk, domājot par ikdienas darbu pandēmijas laikā. Pētījums tika veikts arī 2020.gada pavasarī, līdz ar to ir iespēja aplūkot datus arī dinamikā.

Kopumā 72% darba ņēmēju ir nosaukuši dažādas lietas, kas viņiem nepatīk vai pietrūkst savā ikdienas darbā Covid-19 pandēmijas situācijā, kamēr 67% strādājošo pandēmijas laikā saskata arī virkni pozitīvo lietu un aspektu.

Jautājums tika uzdots “atvērtā” veidā un aptaujātie varēja brīvi norādīt dažādus aspektus – gan pozitīvus, gan negatīvus. Lai arī jautājums tika formulēts tieši ikdienas darba dzīves kontekstā, raksturīgi, ka virkne lietu un aspektu, kas tika nosaukti, ir vispārēja rakstura. Tas apliecina, ka darba un personīgā dzīve, kā arī apkārtējā vide, ir saistītas lietas un savstarpēji būtiski ietekmē ne tikai viena otru, bet arī strādājošo kopējo apmierinātību un noskaņojumu.

No spontāni nosauktajiem aspektiem, kas saistīti ar darba vidi, salīdzinoši visbiežāk (22%) strādājošie norāda, ka viņiem pietrūkst tieša, personīga saskarsme, komunikācija ar kolēģiem, klientiem, citiem cilvēkiem. Šis aspekts salīdzinājumā ar pirms gada veikto pētījumu ir minēts biežāk, tas gada laikā ir kļuvis vēl būtiskāks.

Caurmērā biežāk tiešas saskarsmes trūkumu ir nosaukušas sievietes, vadītāji un augstākā līmeņa speciālisti, valsts pārvaldē, izglītības, finanšu un apdrošināšanas jomās strādājošie, kā arī lielo uzņēmumu darbinieki (250 un vairāk). Arī tie, kuri savu darba slodzi vērtē kā pārāk zemu un kuri pandēmijas situācijas laikā pilnībā vai daļēji ir pārgājuši uz darbu attālinātā režīmā.

Kopumā 6% strādājošo kā negatīvu aspektu min ienākumu, atalgojuma samazināšanos un 5% – darba slodzes palielināšanos. Jāatzīmē, ka abus šos aspektus vidēji biežāk ir minējuši tie strādājošie, kuri uzskata, ka viņiem netiek nodrošinātas darba un ģimenes dzīves saskaņošanas iespējas un kuri pēdējās darba nedēļas laikā ir strādājuši 41 un vairāk stundas.

Pārējie minētie aspekti – pārlieku stingrie drošības ierobežojumi (masku un dezinfekcijas līdzekļu lietošana), pārvietošanās brīvības trūkums, kultūras, izklaides un sporta aktivitāšu trūkums, ierobežojumi publisko pakalpojumu izmantošanai, nav tik tiešā veidā saistīti ar ikdienas darbu, tomēr atstāj ietekmi arī uz apmierinātību ar to.

Aplūkojot aspektus, kas strādājošajiem patīk savā ikdienas darbā Covid-19 pandēmijas situācijā, atklājas, ka visbiežāk minētais pozitīvais aspekts ir iespēja strādāt attālināti, to ir norādījis gandrīz katrs piektais strādājošais (17%), pie tam šis rādītājs gada laikā ir būtiski palielinājies (no 7% uz 17%). Iespēju strādāt attālināti vairāk novērtē tieši vadītāji, augstākā līmeņa speciālisti, strādājošie ar augstiem personīgajiem ienākumiem (1001 EUR un vairāk), valsts pārvaldē, kā arī finanšu un apdrošināšanas jomā strādājošie un rīdzinieki.

Katrs desmitais strādājošais (11%) Latvijā novērtē stabilitāti – to, ka vispār ir darbs un saglabājušies ienākumi, nav dīkstāves. Līdzīgs skaits aptaujāto kā pozitīvu aspektu ir minējuši arī elastīgu darba grafiku, iespēju plānot savu laiku un izvēlēties, kad un cik ilgi strādāt (10%).

Stabilitātes nozīmi biežāk kā vidēji novērtē gados vecākie darbinieki (55-65 g.v.), strādājošie ar vidējo izglītību, strādnieki, aptaujātie ar zemiem (līdz 500 EUR) personīgajiem ienākumiem, būvniecībā nodarbinātie, tie, kuri agrāk strādāja “uz vietas” un arī tagad turpina strādāt tāpat.

Savukārt elastīga darba grafika pozitīvo ietekmi caurmērā biežāk uzsver vadītāji, augstākā līmeņa speciālisti, kā arī tie, kuri var strādāt attālināti (mājās), vai arī kombinēt darbu attālinātā režīmā ar darbu klātienē.

Būtiski, ka 7% strādājošo Covid-19 apstākļos ļoti novērtē iespēju strādāt klusākos un mierīgākos apstākļos, kur fonā nenorit aktīva darba dzīve un “nerausta” kolēģi. Līdzīga tendence atklājas arī citos Kantar veiktajos pētījumos un liecina, ka privātās telpas trūkums drīzāk pazemina produktivitāti.

Kantar personāla pētījumu eksperte Signe Kaņējeva skaidro: “Iespējams, ka iepriekš personāla vadībā visai aktīvi popularizētā ideja par aktīvu ikdienas starppersonu komunikāciju darba jautājumos, “prāta vētrām” un nemitīgu informācijas apriti kā vienu no motivatoriem un arī produktivitātes celšanas nosacījumiem, vismaz no daļas darbinieku skatpunkta, ir pārvērtēta. Strādājošo skatījumā liela nozīme ir arī privātumam, iespējai distancēties fokusētāku darba pienākumu veikšanā un autonomijai.”