autotirgus | biznesam | būvniecība | ceļojumi | finanses | izglītība | lauksaimniecība | mājai | mediji | īpašums | pārtika | parvadājumi | ražošana | skaistums | tehnoloģijas | tiesības | tirdzniecība | veselībai

Gaida Krājbankas ūtrupi

Tiesa jau apstiprinājusi maksātnespējīgās Latvijas Krājbankas bankrota procedūras uzsākšanu. Darbu turpinošās bankas lēnām pārdala izputējušās konkurentes klientus un gaida, kad izsolēs varēs piekļūt pie tās aktīviem, piemēram, bankomātiem.

Bankrotam gatavi

Latvijas Krājbankas (LK) maksātnespējas administratora KPMG pārstāvis Oskars Fīrmanis Neatkarīgajai pastāstīja, ka LK aktīvu izpārdošanu izsolēs līdz šim aizkavēja neuztaisītais tiesas spriedums par bankas bankrotu. Tagad, kad tiesa ļāvusi sākt bankas bankrota procedūru, ūtrupei tiks nodotas gan bankas telpas, gan iekārtas.

Krahu piedzīvojušajai bankai Latvijā bija izvietoti aptuveni 200 šobrīd izsoli gaidošu bankomātu. O. Fīrmanis nevēlējās atklāt, cik lielus līdzekļus administrators iecerējis par tiem ietirgot, jo šādi varētu sniegt informāciju potenciālajiem pircējiem un tas samazinātu iespēju par tiem nopelnīt maksimāli lielāko naudas summu. Viņš gan neslēpa, ka interese par šiem aparātiem patiešām ir.

Pašvaldības neriskē

Bankas apzinās, ka no aprites izņemtie 200 bankomāti it sevišķi reģionos radījuši neapskaužamu situāciju, jo vietējiem iedzīvotājiem nav iespējams izņemt skaidru naudu bankomāta trūkuma dēļ. Vietām vairākas bankas nestrādājošu LK bankomātu vietā uzlikušas savus aparātus, taču netrūkst arī administratīvo centru, kuros nav neviena aparāta. Pašvaldību pārstāvji neslēpj, ka bankām nav izdevīgi mazos ciematos izvietot savus aparātus, jo tie ārkārtīgi ilgi sevi atpelnīs. Piekrist bankas prasībām visus pašvaldības līdzekļus pārskaitīt tai, lai saņemtu bankomātu, pēc LK kraha, kurā zudumā gāja simtiem tūkstošu pašvaldību latu, pašvaldības vairs nav pierunājamas.

Tikmēr bankas nogaida, kad izputējušās iestādes administrators paziņos par izsoļu organizēšanu. «Mēs patiešām esam ieinteresēti Krājbankas bankomātu iegādē, jo tā būs daudz lētāk – vajadzēs pārinstalēt tikai programmatūru,» atzina SEB bankas korporatīvās komunikācijas vadītāja Kristīne Martinsone. Turklāt SEB iecerējusi šos aparātus atstāt arī kādreizējiem LK klientiem ierastajās vietās.

Meklē alternatīvas

Pēc LK kraha, aizpildot radušos bankomātu deficītu, SEB izvietojusi sešpadsmit jaunu aparātu, un tās tīklam jau pieslēgtas 243 ierīces. Cenšoties piesaistīt aizvien jaunus klientus, banka dažviet vienojusies ar mazumtirdzniecības vietām, lai klients pie skaidras naudas varētu tikt arī bez bankomāta.

«Vairākās vietās klientiem ir iespējams izņemt skaidru naudu arī veikalā, kur bankas kartes lietotājiem iepērkoties jāpasaka kasierei, ka vēlas arī izņemt skaidru naudu, un jāievada kartes PIN kods. Atšķirībā no bankomātiem, kas izsniedz tikai banknotes, veikalā no kartes konta var izņemt summu gan latos, gan santīmos,» stāsta bankas valdes locekle Ieva Tetere.

Arī Swedbank pēc LK darbības apturēšanas ir izmantojusi iespēju un izvietojusi desmit jaunus bankomātus. Kaut arī šis skaits ir mazāks nekā konkurējošajai SEB, šī banka ir īpašniece plašākajam bankomātu tīklam valstī – 311 iekārtu. Swedbank pēc Krājbankas kraha bija arī veiksmīgākā jaunu klientu piesaistē – īsā laikā to skaits pieauga par 35 000.

Tomēr uzzināt, kura banka šobrīd aizņēmusi lielāko LK atbrīvoto bankomātu nišas daļu, Neatkarīgajai neizdevās, jo centralizēti apkopota šī informācija netiekot.

Darbu turpina LK krahu izmeklējošā Saeimas komisija.Tās pārstāvis Andrejs Elksniņš atzina, ka darbs iet uz priekšu, taču atklāt pēdējā laikā uzzināto viņš nav tiesīgs, jo komisijas sēdes ir slēgtas. Aizvien vairāk izskatoties, ka bankas sabrukumā vainojama ierēdņu nolaidība un Lietuvas amatpersonu nevēlēšanās dalīties ar svarīgu informāciju par LK lielākās īpašnieces Snoras bankas nedienām, kas aizsākušās jau 2009. gadā.

Pievienot komentāru