“Pavasaris ik gadu ir laiks, kad vēlamie un apņemamies sākt kaut ko jaunu, vairāk domāt par savu un ģimenes veselību, atbrīvoties no negatīvām domām un atvērties, taču nereti rodas dažādi šķēršļi, kas šīs saistās apņemšanās neļauj īstenot. Šādos gadījumos sievietei ir nepieciešams atbalsts un līdzīgi domājošo kompānija, ka arī praktiskas zināšanas, kā noturēt pozitīvismu. Un pēc tam jau tas ir treniņa jautājums, lai mēs dzīvotu laimīgāk,” atzīmē pozitīvās domāšanas semināru vadītāja Guna Svence.

Lai šajā pavasarī modinātu Latvijas sabiedrībā optimismu un dzīvesprieku, kā arī padarītu Latvijas sievietes starojošākas un apmierinātākas ar dzīvi, Latvijas Dāmu klubs dod iespēju pozitīvās psiholoģijas semināru “Būt laimīgam ir vienkārši un Ievads Biodejā” apmeklēt ikvienai sievietei, kas vēlas piedzīvot pozitīvas pārmaiņas savā dzīvē.

Šajā kursā klausītājiem būs iespēja iepazīties ar pozitīvās domāšanas nosacījumiem no prāta un izziņas viedokļa, kā arī no emocionālā un psihofizioloģiskā viedokļa. Pozitīvā psiholoģija apskata tādus tematus kā dzīves labizjūta; pozitīvās domāšanas pašvadība/metodes; uztveres maiņa domāšanā; kā pozitīvo domāšanu ietekmē vecumposms, dzimums, vajadzības, personības īpašības, laimes formula; flow – radošums, pacēlums, kad prātu un arī ķermeni pārņem laimes sajūta, piepildījums, garīgs pacēlums; cik daudz varam ietekmēt savas emocijas; prāta atslābināšanas metodes un pozitīvā bioķīmija ķermenī un elpošana.

Tāpat semināra apmeklētajam būs iespēja iegūt jaunu pieredzi, uzzināt, kas ir biodeja un kā tā ietekmē mūsu labsajūtu, uzlabo komunikāciju, dziedē un uzlabo attiecības ar apkārtējiem. Biodeja ir dziedējoša tehnika, tā balstās uz iekšēju pārdzīvojumu, kas rodas no kustībām, mūzikas, dejas un satikšanās ar citiem grupā. Šī tehnika izceļ priekšplānā indivīdu kopā būšanas pieredzi, cilvēcisku satikšanos un jūtīgumu.

Latvijas dāmu klubs radis iespēju sievietēm dalību seminārā līdzfinansēt, sedzot 50% izmaksu, taču dalībnieku skaits ir ierobežots, tādēļ interesentes aicinātas pieteikties savlaicīgi, rakstot uz e-pastu seminari@ldk.lv vai zvanot 29677332. Abi semināri kopumā izmaksā Ls 49.00 + PVN, no kuriem apmeklētajām jāmaksā tikai puse.

Seminārs norisināsies Rīgas centrā 22. maijā no pl. 10:00 – 15:00. To vadīs psiholoģijas doktore Guna Svence.

„Jūsu barankas man atgādina par bērnību, kurā viss bija garšīgāks,” atzīst „Vidzemes maiznīca” produkcijas cienītāja Dace. Tāpat arī Ieva stāsta, ka „Vidzemes maiznīcas” našķi garšo tieši tāpat kā bērnībā ēstie cepumi un barankas, kas liecina vien par to, ka produkcija spēj ne tikai nomierināt ēstgribu, bet arī uzjundīt atmiņas.

„Esam dzirdējuši šādas atsauksmes jau labu laiku. Iespējams, cilvēki ir noguruši no visa sliktā un kaitīgā, tāpēc priecājās kaut vai par to, ka mēs ražojam šādu produkciju. Iemesli var būt dažādi, bet visticamāk šobrīd cilvēki izjūt tādu kā depresiju, kas raksturīga pavasarim, tāpēc atgriežas atmiņās par bērnību, tā laika kārumiem un izklaidēm,” spriež “Vidzemes maiznīcas” valdes priekšsēdētāja Ligita Liepiņa – Eglīte.

Visiecienītākie „Vidzemes maiznīca” produkti ir veselīgie kliju cepumi, barankas ar sīpolu garšu, „Laiviņas” un veselības cepumi, kuru pirkšanas tendence nemainās līdz ar gadalaikiem.

Pasākuma mērķis ir veicināt ar lauksaimniecību nesaistītu saimniecisko darbību vai nodarbinātību lauku teritorijā un dažādot ar lauksaimniecību nesaistītas aktivitātes, lai attīstītu alternatīvus ienākumu avotus un palielinātu ienākumu līmeni lauku reģionos.

Līdzās tradicionālajam lauksaimniecības formām, arvien vairāk zemnieki, lauku iedzīvotāji sākuši aizdomāties par citu – ar lauksaimniecību nesaistītu aktivitāšu – ieviešanu un īstenošanu. Tādējādi nodrošinot ienākumus ne vien vasaras sezonā, paplašinot nodarbinātību un meklējot alternatīvas, kā konkurēt un padarīt Latvijas laukus apdzīvotājus.

“Pie mums jau iepriekš vērsušies daudz lauku iedzīvotāji, kas meklē iespējas ne tikai, kā saņemt atbalstu sevis pārstāvētās lauksaimniecības nozares attīstībai, bet arī jautā par Eiropas atbalstu alternatīvām aktivitātēm. Šīs aktivitātes ietvaros palīdzam sagatavot dažādus projektus, kas saistīti ar tūrismu, viesmīlības un ēdināšanas, kā arī pasākumu organizēšanu, būvniecību un citām nozarēm. Idejas un uzņēmība cilvēkiem ir, taču to visu nepieciešams ietvert projekta pieteikumā, lai saņemtu līdzfinansējumu,” skaidro lauksaimniecības uzņēmuma “Amazone” projektu konsultante Aiva Kalna.

Lai arī lauksaimniecība prasa lielu laika un pūļu ieguldījumu, tā tomēr ir visai neprognozējama nozare – raža ir atkarīga no daudziem apstākļiem, tādēļ cilvēki vēlas nodrošināties. Tajā pašā laikā ne visi laukos dzīvojošie prot un var nodarboties ar lauksaimniecību, tādēļ ES atbalsts sniedz atbalstu dažādu nozaru attīstībai.

Astotās kārtas pieejamais publiskais finansējums tiks piešķirts aktivitātēm, kas saistīta ar kurināmā ražošanu no lauksaimniecības un mežsaimniecības produktiem (2 000 000 LVL 0) un pārējām aktivitātēm (18 000 000 LVL).

Idejas pārrunāšana un precīza projekta pieteikuma izstrāde iesniegšanai finansējuma saņemšanai prasa laiku, tādēļ SIA “AMAZONE” aicina uzņēmumus un privātpersonas laicīgi pieteikties uz konsultāciju, lai saņemtu atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem un sagatavotu profesionālu pieteikumu.

Tie, kurus nopietni interesē skaistumkopšana, estētiskā kosmetoloģija, meklēs iespējas kļūt par kosmētiķiem. Latvijā kosmētiķis ir valsts reglamentēta profesija, ārstniecības persona, kas ieguvusi profesionālo vidējo izglītību kosmetoloģijā, kas reģistrēta ārstniecības personu reģistrā, ieguvusi kosmētiķa valsts sertifikātu un reizē ar to tiesības patstāvīgi strādāt specialitātē, sniegt visa veida sejas ādas un ķermeņa kopšanas kosmētiskos pakalpojumus.

Tie, kuri nākotni saista ar darbu ārzemēs, kā arī tie, kas vēlas iegūt labu profesionālo izglītību kosmetoloģijā un kā ārstniecības personas strādāt vadošajās skaistuma klīnikās, salonos, SPA, veselības un relaksācijas centros Latvijā un ārzemēs, izvēlēsies Starptautisko CIDESCO Rīgas Kosmētikas skolu, kas vienīgā Latvijā piedāvā starptautiskiem standartiem atbilstošu profesionālo izglītību kosmetoloģijā, ko apliecina Starptautiskais CIDESCO Diploms.

„Mums visbiežāk uzdotais jautājums: vai kosmetoloģijas koledžu absolventi – skaistumkopšanas speciālisti (kosmetoloģijā) tūlīt pēc beigšanas drīkst kārtot Starptautisko CIDESCO Eksāmenu (Rīgas Kosmētikas skolā) un iegūt Starptautisko CIDESCO Diplomu? Atbilde ir viennozīmīga – nē, nedrīkst, jo skola īsteno starptautisko izglītības programma, kas ir būtiski atšķirīga no koledžās īstenotajām nacionālajām izglītības programmām. Tas ir jāzina katram, kurš vēlas kļūt par skaistuma terapijas profesionāli,” informē Starptautiskās CIDESCO Rīgas Kosmētikas skolas valdes locekle un skolas direktore Nellija Janaus.

Nellija Janaus uzsver, ka ir jāprot orientēties bagātīgajā reklāmu klāstā, tai skaitā, internetā, kur atrodami dažādu mācību centru piedāvājumi – solījumi trīs-četru mēnešu laikā jebkuru, bez iepriekšējās izglītības ierobežojumiem, „izskolot“ par „kosmētiķi“ vai „kosmetologu“, vai „skaistumkopšanas speciālistu kosmetoloģijā“, vai „sejas kopšanas estētistu“ vai citu līdzīga nosaukuma „speciālistu“. Taču tas tā nav!

Ir jāzina, ka valdība ir noteikusi kārtību, kādā veidā profesionālo kvalifikāciju iegūst ārpus formālās izglītības sistēmas profesionālo kompetenci apguvušie (kursu) klausītāji. Šie noteikumi neattiecas uz kosmētiķi, jo viņa profesionālās kompetences novērtēšanu regulē speciālie normatīvie akti. Kursos apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanu nodrošina un koordinē Izglītības un zinātnes Ministrijas Izglītības kvalitātes valsts dienests, klausītājam piedāvājot iespēju atbilstošā akreditētā izglītības iestādē nokārtot profesionālās kvalifikācijas eksāmenu kosmētiķa specialitātē. „Īso kursu“ organizatori sava privātā biznesa interesēs šos faktus noklusē. Klausītāji nezina, ka kursos apgūtā kompetence netiek novērtēta un domā, ka saņemtā apliecība par kursu programmas apguvi jau ir tas profesionālo kvalifikāciju apliecinošais izglītības dokuments.

„Neformālā izglītība ir ārpus formālās izglītības sistēmas organizēta interesēm un pieprasījumam atbilstoša izglītojoša darbība, daudzveidīgs cilvēka izglītošanās process mūža garumā. Protams, katrs ir tiesīgs izvēlēties un apgūt jebkuru neformālās izglītības programmu, taču nezināšana vai nepilnīga informācija šādās reizēs cilvēkam rūgti atspēlējas. Tāpēc ir svarīgi zināt un saprast izvēlētās mācību iestādes piedāvātās profesionālās izglītības programmas vērtību un galarezultātu,” stāsta Starptautiskās CIDESCO Rīgas Kosmētikas skolas valdes locekle un skolas direktore.

Kā portālam «Apollo» pavēstīja uzņēmuma pārstāve Antra Gaile, tiek aicināti atsaukties notikuma aculiecinieki, kas varētu ziņot par vainīgajām personām. Notikuma aculiecinieki par palīdzības sniegšanu tiks atalgoti, norāda viņa.

Uzņēmuma pārstāve norāda, ka uz Dienvidu tilta uzstādītajam stacionārajam fotoradaram, visticamāk, izmantojot krāsas baloniņu, ir aizkrāsoti fotoradara ietvara aizsargstikli.

Uzņēmums par notikušo ziņos arī Valsts policijai.

Papildus ar krāsu appūstajam stacionārajam fotoradaram, līdz 16.maijam notikuši divi huligānisma akti pret pārvietojamajām mērierīcēm. Vienu pārvietojamo fotoradaru notrieca automašīna šī gada 19.martā Zolitūdes ielā, otru nogāza kājāmgājējs šī gada 30.aprīlī Garkalnes novadā, uz Rīgas-Siguldas šosejas.

Par abiem notikumiem ierosināti kriminālprocesi par svešas mantas tīšu bojāšanu, kas bargākajā gadījumā paredz brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 10 gadiem.

Pētījuma rezultāti liecina, ka aptuveni trīs ceturtdaļas (74%) respondentu kā galveno kritēriju min labu atalgojumu; citi darbu raksturojoši faktori ir daudz mazāk nozīmīgi: otrais biežāk minētais kritērijs – “interesants darbs” – guvis tikai 48% aptaujāto atbalstu, bet citi tikuši uzskatīti par vēl mazsvarīgākiem.

Tai pašā laikā jāatzīst, ka kopš 2010. gada, kad tika veikts līdzīgs pētījums, būtiski pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kuriem ir ļoti svarīgi, lai darbs būtu interesants (2010.g. – 33%, 2012.g.- 48%), kā arī to aptaujāto īpatsvars, kuriem ir būtiski, lai darbavietā būtu labi kolēģi (2010.g. – 18%, 2012.g. – 31%).

Kā vismazāk būtiskos kritērijus, kas raksturo labu darbu, iedzīvotāji minējuši labu uzņēmuma vai iestādes “augstāko” vadību (4%) un labu darbavietas tēlu, reputāciju sabiedrībā (6%). Arī laba tiešā priekšniecība un iespēja mācīties un gūt jaunas zināšanas ir būtiska mazāk nekā piektajai daļai respondentu. Jāpiebilst, ka šo faktoru nozīmīgums pēdējo divu gadu laikā nav būtiski mainījies.

DNB bankas Personāla pārvaldes vadītāja Dace Kauliņa rezumē: “Pētījuma rezultāti liecina, ka piedāvātais atalgojums joprojām ir noteicošais faktors darba izvēlē un tikai pēc tam seko darba saturs, kas dominē valstīs ar lielāku sociālo nodrošinātību. Tas skaidrojams ar to, ka cilvēkiem nepieciešams nodrošināt savas pamatvajadzības, un šī tendence nemainīsies, kamēr valstī kopumā netiks sasniegts pietiekams dzīves līmenis.”

Likumsakarīgi, ka augstāks atalgojums ir arī būtiskākais kritērijs, lai, izvēloties starp vairākiem darba piedāvājumiem, dotu priekšroku tam, kur sola maksāt vairāk. Tas ir būtiski 79% aptaujāto. Otrs nozīmīgākais kritērijs ir sociālās garantijas, ko norādījuši 38% “DNB Latvijas barometra” respondentu. Tikmēr samērā līdzīgu atbalstu guvuši tādi izvēles kritēriji kā ērta ģeogrāfiskā atrašanās vieta (27%), labi un elastīgi darba apstākļi (26%) un amata atbilstība respondenta specialitātei un zināšanām (25%). Salīdzinoši reti pie darbavietas izvēles kritērijiem aptaujātie atzīmējuši iespēju ieņemt augstāku amatu nekā līdz šim (10%) un gūt jaunas zināšanas (10%), savukārt iespēju strādāt starptautiskā vidē novērtētu vien 5% aptaujāto.

Darba samaksas nozīmīgums dominē arī atbildēs uz jautājumu, kuru darba piedāvājumu respondenti pieņemtu, ja būtu jāizvēlas – strādāt kvalificētu darbu par zemāku samaksu vai mazkvalificētu darbu par augstāku samaksu. 61% aptaujāto atzina, ka izvēlētos mazkvalificētu darbu par lielāku samaksu, savukārt pretējo variantu izvēlētos vien 24% aptaujāto. Jāpiebilst, ka, salīdzinot ar 2010. gadā veikto pētījumu, iedzīvotāju viedoklis šai jautājumā nav būtiski mainījies.

Savukārt, vērtējot, cik lieliem ienākumiem patlaban jābūt uz vienu ģimenes locekli, lai varētu iztikt, vidējā atzīmētā summa ir 364 lati. Interesanti, ka 8% aptaujāto spētu iztikt, ja ienākumi uz vienu ģimenes locekli būtu līdz 150 latiem, bet līdzīgs skaits – 10% aptaujāto – norādījuši, ka tiem jābūt vairāk nekā 500 latiem. Turklāt zināmas pārdomas raisa fakts, ka vislielākās atalgojuma ekspektācijas ir uzņēmējiem un vadītājiem, kā arī – skolēniem un studentiem.

Latvijas Darba devēju konfederācijas eksperte Anita Līce norāda: “16% jauniešu vecumā no 18 līdz 24 gadiem atzīmējuši, ka viņiem nepieciešams 501 lats mēnesī, kas ir ievērojami vairāk nekā vecāku paaudžu grupas aptaujāto vidū minētās summas. Kopumā ambīcijas nav sliktas, īpaši ņemot vērā to, ka Latvija ir iespēju zeme jauniem un apņēmīgiem cilvēkiem, par ko arī liecina fakts, ka lielāko atalgojumu Latvijā saņem 30 līdz 34 gadus veci darbinieki. Tomēr jautājums paliek atklāts – ko jaunieši ir gatavi darīt, lai saņemtu atbilstošu atalgojumu? Vai ir gatavi ieguldīt spēkus izglītībā un darba pieredzes iegūšanā, pat ja nāktos kādu laiku bez maksas darboties mācību praksē vai brīvprātīgajā darbā? Vai arī tās ir tikai nesamērīgas ekspektācijas, kas paredz vilšanos, saskaroties ar reālo nodarbinātības situāciju?”

Analizējot iespējas pašreizējā situācijā atrast jaunu darbu, mazliet vairāk nekā puse “DNB Latvijas barometra” aptaujāto iedzīvotāju atzīmējuši, ka efektīvākais veids, kā iegūt jaunu darbu, ir – ar neformālo kanālu (radu, draugu, paziņu loka) starpniecību. Tikmēr ievērojami retāk aptaujātie atzīmējuši, ka efektīvs veids, kā rast jaunu darbu, ir sekot darba sludinājumiem avīzēs un internetā (14%), pašiem aktīvi pieteikties interesējošajās darbavietās (13%) un izmantot Nodarbinātības valsts aģentūras pakalpojumus (9%). Kā visneefektīvākā metode norādīta darbā iekārtošanās firmu pakalpojumu izmantošana (3%).

Raksturojot galvenos iemeslus, kādēļ daudzi cilvēki Latvijā kļuvuši par “ilgstošajiem” bezdarbniekiem un pat vairs necenšas meklēt darbu, aptaujātie visbiežāk minējuši neticību tam, ka Latvijā var atrast pieņemamu darbu (45%). Tiesa gan, 37% aptaujāto uzskata, ka daudziem ir izdevīgāk iztikt no pabalstiem un nevis no piedāvātās algas. Tikmēr nedaudz retāk aptaujātie norādījuši, ka darba meklētājiem bieži vien ir grūti izbraukāt līdz piedāvātajai darba vietai (35%), viņiem trūkst darba tirgū nepieciešamo prasmju un izglītības (34%), kā arī – vairākums “ilgstošo” bezdarbnieku vienkārši nevēlas un neprot strādāt (33%).

Iedzīvotāju kritiskais noskaņojums darba tirgus jomā zināmā mērā sasaucas ar “DNB Latvijas barometra” ikmēneša indikatoriem, kuri joprojām caurmērā ir samērā kritiski, tomēr pēc krituma februārī patlaban ir nedaudz uzlabojušies.

Vērtējot kopējās situācijas attīstību valstī, iedzīvotāji retāk nekā februārī norādījuši, ka situācija attīstās nepareizā virzienā, – ja februārī tā domāja 64% aptaujāto, tad jaunākajā “DNB Latvijas barometra” pētījumā tā apgalvojuši 61% respondentu. Turklāt par astoņiem punktiem samazinājies to iedzīvotāju skaits, kuri Latvijas pašreizējo ekonomisko stāvokli vērtē kā sliktu. Tikmēr, vērtējot ekonomiskā stāvokļa izmaiņu virzienu, salīdzinājumā ar februāri nedaudz pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kuri norāda, ka situācija pamazām uzlabojas.

DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš, analizējot rezultātus vairāku gadu griezumā, saka: “Bez lielas sajūsmas, tomēr pakāpeniski pašreizējā ekonomikas stāvokļa vērtējums martā sasniedzis augstāko punktu kopš 2008. gada vasaras. Tātad vismaz daļēji respondenti nošķir īslaicīgas savas finansiālās situācijas svārstības no kopējās lietu virzības.”

Tomēr iedzīvotāju vērtējums savu ģimeņu materiālajam stāvoklim turpina pasliktināties – ja janvārī to par sliktu uzskatīja 37% aptaujāto, tad martā jau 43%. Turklāt, prognozējot ģimenes materiālā stāvokļa perspektīvas turpmākā gada laikā, iedzīvotāji nedaudz biežāk izsaka negatīvas prognozes – attiecīgi 19% aptaujāto atzīmējuši, ka viņu ģimenes materiālā situācija tuvākajā laikā pasliktināsies.

Neskatoties uz visu iepriekš minēto, jaunākā “DNB Latvijas barometra” respondenti nedaudz pozitīvāk nekā februārī vērtējuši valdības darbu. Ja februārī ar valdības darbu bija neapmierināti 80% aptaujāto, tad martā – vien 73%.

Avoti KNAB portālam apliecinājuši, ka jau šovasar Vilks pametīs darbu birojā, lai ieņemtu labāk apmaksātu un «mierīgāku» posteni valsts akciju sabiedrībā «Latvijas Gaisa satiksme».

Vilks KNAB strādā kopš 2003. gada, kad kļuva par biroja Valsts amatpersonu interešu konfliktu nodaļas vadītāju, pēc tam par KNAB priekšnieka vietnieku izglītības jautājumos, bet 2004. gadā viņš kļuva par biroja priekšnieka vietnieku korupcijas novēršanas jautājumos, raksta Apollo.lv.

Portāls norāda, ka pagaidām nav zināms, kādi ir patiesie iemesli Vilka nomaiņai, taču, visticamākais, publiski tie tiks saistīti ar ne tik daudz profesionāliem, cik ar materiāliem apsvērumiem – viņa paša vēlmi ieņemt «mierīgāku» un arī labāk apmaksātu darbu.

Pamats šādai versijai ir: kopš «treknajiem gadiem» būtiski sarukuši Vilka ienākumi KNAB. Ja 2007. gadā viņš atalgojumā birojā saņēma gandrīz 30 tūkstošus latu, tad pērn saskaņā ar viņa amatpersonas deklarāciju – par aptuveni desmit tūkstošiem latu mazāk.

Kā Vilka jaunais postenis tiek nosaukta VAS «Latvijas Gaisa satiksme» juridiskās daļas vadītāja vieta, kas tiešām ir būtiski labāk apmaksāta un arī «mierīgāka».

Ne KNAB preses pārstāvis, ne pats Vilks pagaidām nav vēlējušies komentēt šīs ziņas.

Komisijas priekšsēdētājs Romualds Ražuks pauda satraukumu par plašsaziņas līdzekļos izskanējušo informāciju saistībā ar organizācijas „MMM” plāniem visā Latvijas teritorijā atvērt 27 birojus. „Tiek veidota nacionāla mēroga nelikumīga un nelegāla struktūra. Organizācija nav reģistrēta, un tās darbības mērķi nav zināmi, tāpēc jāturpina strādāt pie nopietnākas situācijas analīzes,” uzsvēra R.Ražuks.

Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs Ringolds Balodis pauda viedokli, ka „MMM” reģistrācija būtu atsakāma tās statūtos un pieteikumā norādīto darbības mērķu dēļ, jo tie ir pretrunā likumam. Tomēr uzņēmumi reģistrācijas dokumentos var norādīt arī citus darbības mērķus, nepieminot finanšu piramīdu veidošanu, un pašlaik normatīvie akti komersantiem neuzliek pienākumu reģistrējoties norādīt darbības mērķus. Tādējādi Uzņēmumu reģistram nav pamata atteikt reģistrāciju. R.Balodis vērsa klātesošo uzmanību, ka tiesībsargājošajām un finanšu tirgus uzraudzības iestādēm vajadzētu stingrāk sekot jau reģistrētu subjektu aktivitātēm.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja vietnieks Jānis Brazovskis informēja deputātus, ka FKTK neļauj atvērt krāpnieciskiem uzņēmumiem kontus kredītiestādēs, par kuriem FKTK saņem informāciju, veiksmīgi sadarbojoties ar bankām un kredītiestādēm.

Savukārt Ekonomikas policijas rīcība, ievācot informāciju par personām, kas ir iesaistītas „MMM” finanšu piramīdas organizācijā, deputātiem šķita nepietiekami aktīva.

Komisijas deputāti vienojās par nepieciešamību vērsties pie iekšlietu ministra un Drošības policijas priekšnieka, lai noskaidrotu viņu viedokli un vērstu uzmanību uz to, ka finanšu piramīdu darbība var apdraudēt drošību valstī.

Pret šādu ierosinājumu bija tikai viens deputāts – komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (ZZS), jo viņa bija iesniegusi priekšlikumu, kas sakrīt ar arodbiedrību ierosmi, proti, celt pensionēšanās vecumu no 2016. gada.

Pēdējās nedēļās notikuši būtiski pavērsieni un viedokļu maiņa tieši par šo sabiedrībā saasināti uztverto jautājumu, tāpēc deputātu atbalstu 2014. gadam, kad uzsākama pensiju reforma, par «vēsturisku lēmumu» sauc labklājības ministre Ilze Viņķele (Vienotība), kas otrdien Saeimā nebeidza pateikties Saskaņas centram (SC) par sapratni. Savukārt SC deputāts Andrejs Klementjevs atzīst, ka kompromiss piedāvāts, lai pensiju likumā tiktu iestrādāti citi Saeimas opozīcijai vēlami priekšlikumi. Otrkārt, opozīcija neredz iespēju sarīkot referendumu par pensijām, kurā piedalītos pietiekami daudz vēlētāju, tāpēc nevēloties, lai «lieki tiktu tērēti miljoni latu», teica A. Klementjevs.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien sāka izskatīt priekšlikumus pensiju likumam. Redzot Saeimā iesniegtos – kopumā 57 – priekšlikumus, Labklājības ministrija (LM) jau pirms sēdes pasteidzās ziņot, ka piekrīt rosinājumam par lēzenāku pensionēšanās vecuma paaugstināšanu. Proti, sākt paaugstināt no 2014. gada, tomēr katru gadu tikai par trīs mēnešiem līdz 2025. gadā tiktu sasniegts 65 gadu vecums. Šādu priekšlikumu bija iesniedzis gan A. Klementjevs, gan Zatlera Reformu partijas frakcija. Līdzšinējā likumprojekta redakcija paredzēja 2014. un 2015. gada 1. janvārī pensionēšanās vecumu paaugstināt par trim mēnešiem, bet no 2016. gada ik gadu to paaugstināt par pusgadu, līdz 2020. gadā būtu sasniegts 65 gadu vecums, raksta NRA.lv.

Līdz šim Saeimas opozīcija bija strikta attieksmē pret pensionēšanās vecuma celšanu jau no 2014. gada. A. Klementjevs atzīst, ka priekšlikums par kompromisu nācis no SC. «Pensionēšanās vecuma paaugstināšanai par pusgadu mēs galīgi nepiekritām, tomēr, izvērtējot situāciju un tos draudus, par kuriem mēs dzirdam – ja netiks pacelts pensionēšanās vecums, tiks paaugstināts sociālais nodoklis vai atņemtas pensiju piemaksas –, arī sapratām, ka jāiet uz kompromisu – lai arī paliek 2014. gads, bet reforma notiek lēnāk,» saka A. Klementjevs. No sarunas ar deputātu izriet, ka vērtēts, vai referendumā būs pietiekams sabiedrības atbalsts. Par to radušās šaubas.

Neapmierināti un sadrūmuši no Saeimas otrdien aizgāja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) vadītāji – neviens no arodbiedrību priekšlikumiem neguva atbalstu. «Nevienu šeit cilvēki laikam neinteresē,» noteica LBAS priekšsēdētājs Pēteris Krīgers, piebilstot, ka par tālāko arodbiedrības rīcību lems ārkārtas valdes sēdē.

Komisija neatbalstīja arodbiedrību priekšlikumu priekšlaicīgās pensijas cilvēkiem izmaksāt 80 procentus, kā tas bija līdz 2009. gada vasarai. Irina Homko no arodbiedrībām sacīja: 61 procents pensionāru saņem pensijas līdz 180 latiem, priekšlaicīgi pensionējoties tie ir tikai 90 lati. «Mēs izvirzām stingrus nosacījumus, kas var saņemt priekšlaicīgi pensijas, darba stāžam jābūt vismaz 30 gadiem, tie nav nekādi dzērāji, bet cilvēki ar lielu darba stāžu,» uzsvēra I. Homko. Labklājības ministre gan atzina: Eiropā ir nostāja, ka priekšlaicīgā pensionēšanās ir samazināma. Tas ir izņēmuma risinājums krīzē, bet Latvijā situācija uzlabojoties un tāpēc nav pamata padarīt šo iespēju – iet ātrāk pensijā – atraktīvāku.

Latvijas Pensionāru federācijas pārstāvis Jānis Felsbergs gan uzsvēra, ka pensionāru federācija nekad nav uzskatījusi šo normu –

50 procenti priekšlaicīgās pensijas – par taisnīgu. Tā pieņemta krīzes karstumā, un tagad ir jāatjauno iepriekšējā situācija, tāpēc pensionāri atbalsta arodbiedrību. Diemžēl deputātu atsaucību tas neguva, un priekšlikums tālāk netiks virzīts (pret to bija Vienotības un Reformu partijas deputāti, bet par ZZS un SC). Tāpat Sociālo jautājumu komisija neatbalstīja ne deputāta A. Klementjeva, ne arodbiedrību priekšlikumus atjaunot piemaksu piešķiršanu jaunajiem pensionāriem, jo no šā gada tās vairs nemaksā. Saeima šonedēļ turpinās diskusijas.

Tā kā arvien pieaug pieprasījums pēc jaunas – ērtas un pietiekami funkcionālas partnermārketinga sistēmas, uzņēmums “Innovative E-Business Technologies” uzsācis darbu pie jauna, starptautiska tīkla izveides un ieviešanas tirgū. Jaunais partnermārketinga tīkls tiek veidota, lai ne tikai nodrošinātu ērtu lietošanu, bet arī, lai tas uzņēmumiem un partneriem sniegtu maksimālu atdevi un padarītu šo mārketinga metodi abām pusēm izdevīgu.

Partnermārketings jeb affiliate mārketings ir interneta mārketinga forma, kuras ietvaros uzņēmums par katru sava produkta pārdošanu partnerim maksā komisijas maksu, tādējādi jebkurš var iesaistīties produkt pārdošanā – pārdevējs saņem komisijas maksu, turpretī produkta ražotājs – plašu tirdzniecības tīklu.

Jaunais “Innovative E-Business Technologies” partnermārketinga tīkls piedāvā daudz inovāciju, kas to atšķirs no iepriekš pieejamajiem risinājumiem šajā jomā.

Pēc klienta vēlmes būs iespējams savienot datubāzes ar tīkla sistēmu, kas automātiski apstiprinās vai noraidīs notikušās darbības. Tas veicinās komisiju ātrāku izmaksu un klientam nebūs jātērē laiks un resursi. Platforma izstrādāta tā, lai būtu to iespējams piemērot un realizēt katra klienta specifiskās vēlmes, kas attiecas uz reklāmas atdeves analīzi.

Tā kā veidotais partnerprogrammu tīkls aptvers arī ārvalstu uzņēmumus, partneriem būs iespēja pelnīt arī ar citu valstu uzņēmumu izveidotajām kampaņām, un saņemt komisiju valsts valūtā.

Tāpat atsevišķās reklāmas kampaņās, partneriem tiks piedāvātas lifetime komisijas, kas partneriem varētu būt interesanti. Lifetime komisijas nozīmē to, ja partneris piesaista klientu, kurš pērk ik mēnesi kādu pakalpojumu (piemēram, televīziju vai internetu), viņš katru mēnesi saņem procentus no ikmēneša maksas.

Jaunais partnermārketinga tīkls būs interesants ari ikvienam, kas ar to saskaras pirmo reizi, jo tiks nodrošinātas bezmaksas apmācības un konsultēšanas. Turklāt reģistrēties tīklā varēs ne tikai juridiskas vai fiziskas personas, bet arī pašnodarbinātas personas, kad partneris pats plāno un veic IIN nomaksu. Tiks piedāvāts arī atbalsts uzņēmumiem reklāmas materiālu izveidē.

“Inovatīvi risinājumi, kurus plānojam ieviest partnermārketinga tīklā, ir veidoti pamatojoties uz dažādu uzņēmumu un partneru izteiktajām vēlmēm un vajadzībām. Esam strādājuši, lai novērstu jebkādus sarežģījumus un jau tā unikālo partneru mārketinga ideju pasniegtu interesentiem maksimāli efektīvu un ērti lietojamu,” atzīmē “Innovative E-Business Technologies” partnermārketinga departamenta direktors Rihards Sakovičs.

Uzņēmumi un potenciālie partneri, kas vēlas iesaistīties partnermārketinga tīklā, aicināti pieteikties, rakstot uz e-pastu info@iet.lv.