„Ministru prezidents pārskatīs savu saspringto darba kārtību, lai tiktos ar Tautas partiju,  ievērojot koalīcijas līguma noteikumus, ko pati TP acīmredzot uzskata par saistošiem visiem koalīcijas partneriem, izņemot sevi,” norāda JL valdes priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, atgādinot, ka TP vairākkārt pārkāpusi pašas piesauktā līguma nosacījumus, piemēram, pretēji līgumam atbalstot opozīcijas priekšlikumus un iesniedzot priekšlikumus bez saskaņošanas ar partneriem. 

Ikviena iniciatīva ir atbalstāma un, tikai strādājot komandā, iespējams sasniegt izvirzītos mērķus. Tiesa gan TP kā valdību veidojošās partijas izpratne par darbu komandā līdz šim ir bijusi nesaprotama.

TP ierosinājumi tāpat kā citu partiju un sociālo partneru ieteikumi tiks izvērtēti ierastajā kārtībā, balstoties uz ieguvumiem, iespējām un to fiskālo ietekmi, kas ir svarīgs priekšnosacījums, lai pildītu starptautisko aizdevēju nosacījumus un nodrošinātu to sociālo aizsardzību sabiedrībai, kura tai šobrīd ir likumdošanā noteikta, norāda JL.

BNA.lv

LNT uzskata, ka pašreizējā krīze ir devusi vienreizēju iespēju, vismaz vienu no vadošajiem medijiem Latvijā atgriezt nacionālo īpašnieku rokās, raksta NRA.lv

„LNT menedžments News Corporation izteica labāko piedāvājumu, kura viena no būtiskām sastāvdaļām bija turpināt īstenot vērtības, kas izkoptas ilggadēji strādājot lielākā pasaules mediju koncerna ietvaros,” norāda Andrejs Ēķis.

LNT kā vadošais televīzijas kanāls Latvijā, turpinās veiksmīgi īstenoto stratēģiju, piedāvājot skatītājiem pašmāju produkciju un attīstīs krīzes apturēto multikanālu attīstības stratēģiju.

„Tas ir ārkārtīgi svarīgi turpināt projektus, kuri ir saliedējuši Latvijas sabiedrību ap jaunām vērtībām, piemēram, tādus kā Labestības diena, Eņģeļi pār Latviju, Dziedošās ģimenes un daudzus citus”, skaidro Andrejs Ēķis.

A/S „Neatkarīgie nacionālie mēdiji” plāno arī paplašināties Latvijas mediju tirgū.

Pārdošanas darījuma nosacījumi netiek atklāti.

Šis darījums atbilstot “News Corporation” stratēģijai atteikties no savas uzņēmējdarbības blakusvirzieniem, lai koncentrētos uz galveno uzņēmējdarbību prioritārajās teritorijās.

“News Corporation” Eiropas televīziju vadītājs Gerijs Deivijs norāda „Andreja Ēķa nopelns ir LNT atrašanās TV tirgus vadībā kopš kanāla dibināšanas 1996.gadā. Mēs priecājamies, ka Andrejs ar savu komandu uzņēmumu turpinās attīstīt.”

Autors: Kristaps Kārkliņš / NRA.lv

Šī gada 11. martā tiek rīkotas Atbalsta piešķiršanas komisijas sēdes Ventspilī un Talsos, kuru laikā tiks uzklausīti „Drosmīgu ideju atbalsta programmas” dalībnieki, kas plāno savu uzņēmējdarbības attīstīt minētajās pilsētās un kas izturējuši pirmo izvērtēšanas kārtu. Šoreiz uzņēmēju novērtēšanā piedalīsies arī attiecīgās pilsētas SEB bankas filiāles vadītāji, jo atbalsta programma tiek realizēta ciešā sadarbībā ar banku: SEB bankas finansējums kredīta veidā tiks nodrošināts tiem uzņēmējiem, kuru projekti konkursa kārtā tiks atzīti par labākajiem un saņems „Drosmīgu ideju atbalsta programmas” grantu finansējumu.

Programmas ietvaros ir iesniegtas ambiciozas un radošas biznesa idejas, kas aptver gan tradicionālas uzņēmējdarbības sfēras, gan inovatīvus risinājumus: kosmētikas ražošana; maizes izstrādājumu ražošana, izmantojot ekoloģiski tīrus produktus; dārza mēbeļu ražošana; tūrisma, izklaides un atpūtas pakalpojumi invalīdiem; atpūtas motorjahtu ražošana; saules paneļi kā alternatīvi elektrības iegūšanas veidi; skolēnu ēdināšanas piedāvājuma izstrāde utt.

Kopējā finansējuma summa 150 000 latu 2010. gadam tiek sadalīta divos uzsaukumos. Pirmā uzsaukuma finansējuma kopējais apmērs nepārsniegs 75 000 latu. Maksimālais saņemamais finansējuma apjoms vienam projektam ir 8000 latu, kas tiek nodrošināts no Biznesa inkubatoru puses, savukārt 1000 latu kredītu šiem grantu saņēmējiem pēc pieprasījuma izteikšanas nodrošinās SEB banka.

Ventspils Augsto tehnoloģiju parka Biznesa inkubatora vadītājs un Kurzemes biznesa inkubatora valdes loceklis Salvis Roga: „Šobrīd organizējam pirmo izvērtēšanu šai, manuprāt, jaunajiem uzņēmējiem ļoti interesantai programmai un vēl interesantākus nosacījumus uzņēmējiem gatavojam uz šī gada otro uzsaukumu, kas tiks izsludināts vasaras beigās. Programma nodrošina ne tikai finansiālo atbalstu biznesam, bet tās ietvaros mūsu eksperti sniedz arī praktiskus padomus jaunā biznesa uzsākšanai, tāpēc esmu pārliecināts, ka uzņēmējiem dalība šajā programmā ir lieliska iespēja. Ar prieku varu teikt, ka pirmie veiksminieki būs zināmi jau šonedēļ.”

Savukārt 2010.gada pirmajos divos mēnešos kopumā airBaltic ir pārvadājusi 385 597 pasažierus, kas ir par 19% vairāk nekā 2009.gada attiecīgajā periodā, kad aviosabiedrība pārvadāja 324 622 pasažierus.

Februārī airBaltic ir veikusi 3 565 lidojumus, kas ir par 29% vairāk, salīdzinot ar to pašu periodu iepriekšējā gadā. 2009.gada februārī airBaltic veica 2 770 lidojumus. Savukārt šā gada pirmajos divos mēnešos kopumā aviosabiedrība ir veikusi 7 576 lidojumus.

Vietu piepildījums airBaltic lidmašīnās 2010.gada februārī bija 61% – par 1% punktu mazāk, salīdzinot ar 2009.gada februāri. Šā gada pirmajos divos mēnešos vietu piepildījums airBaltic lidmašīnās bija 59%.

Neskatoties uz pagājušā meneša sliktajiem laika apstākļiem un transporta nozares streikiem Eiropā, airBaltic lidojumu 15 minūšu punktualitātes rādītājs 2010.gada februārī bija 86,6%. Tas norāda, ka vairāk nekā 86 no 100 airBaltic reisiem februārī izlidoja plānotajā laikā vai ar ne vairāk kā 15 minūšu aizkavēšanos.

Beļģijas premjera izteikumi bija reakcija uz pēkšņo patvēruma pieprasītāju skaita pieaugumu, kas konstatēts pēc Eiropas Savienības (ES) lēmuma atcelt vīzu režīmu vairāku Balkānu valstu pilsoņiem.

Brīdinot, ka iespējas iegūt patvērumu, pamatojoties uz ekonomiskiem apsvērumiem, Beļģijā “faktiski nepastāv”, Leterms atzinīgi novērtēja Skopjes centienus arī no savas puses “atrunā” potenciālos patvēruma meklētājus. Pēdējo dienu laikā patvēruma pieprasījumu skaits dramatiski krities, faktiski sasniedzot nulles līmeni, atzina Beļģijas premjers.

Briseles satraukumu izraisīja aptuveni 400 maķedonieši un 300 albāņu izcelsmes Serbijas pilsoņi, kas februārī Beļģijā pieprasīja patvērumu. Salīdzinājumam – pagājušā gada februārī bija tikai 40 šādi pieprasījumi. Lēmumu par vīzu režīma atcelšanu Melnkalnes, Maķedonijas un Serbijas pilsoņiem ES pieņēma pagājušā gada decembrī.

Gruevskis no savas puses norādīja, ka Maķedonijas valdība saviem pilsoņiem paskaidrojusi – ceļošanas noteikumu atvieglošana nenozīmē to, ka tagad cilvēki drīkst pieprasīt ārvalstīs patvērumu. “Ar pilsoņiem, acīmredzot, ticis manipulēts,” piebilda Maķedonijas premjers, piebilstot, ka policija izmeklēs ziņas, ka dažas personas esot organizējušas īpašus ceļojumus ar mērķi pieprasīt patvērumu kādā no Eiropas valstīm.

Avots: www.2v.lv

NVA uzskaitē 2010.gada februāra sākumā bija 186 295, bet februāra beigās – 192 032 bezdarbnieki. Bezdarbnieku skaits valstī mēneša laikā ir palielinājies par 5737 (salīdzinoši visa janvāra laikā par 7060) cilvēkiem. 2010.gada februārī bezdarbnieka statuss tika piešķirts 16 823 personām, tas ir par 834 cilvēku jeb 4,7 % mazāk nekā 2010. gada janvārī.

Salīdzinoši zemākais bezdarba līmenis 2010. gada februārī reģistrēts Rīgas reģionā – 14,1%, savukārt augstākais bezdarba līmenis bija Latgales reģionā – 22,6%. Kurzemes reģionā februārī bezdarba līmenis sasniedzis 18,9%, Vidzemes reģionā – 19,2%, Zemgales reģionā – 19,5%.

Republikas nozīmes pilsētās bezdarba līmenis februārī bija: Rīgā – 12,8%, Daugavpilī – 14,2%, Jelgavā – 14%, Ventspilī – 14,6%, Jūrmalā – 15,2%, Liepājā – 19,7%, Rēzeknē – 24,6%.

Tajā pašā laikā 4216 NVA reģistrētie bezdarbnieki februārī iekārtojās darbā. Savukārt NVA aktīvo nodarbinātības pasākumu ietvaros 19 840 bezdarbniekiem februārī bija iespēja strādāt pagaidu darbos.

Vārda «demokrātija» jēga ir pazaudēta tulkojumā. Ja ikdienā tiktu lietots nevis svešvārds «demokrātija», bet piemērām latviskotie termini «tautvaldība» vai «tautas vara», tie būtu arī pareizāk izprotami. Demokrātijas būtība ir tautas vairākuma gribas realizācija, nevis brīvība, iecietība un citi apzīmējumi, kuri bieži tiek nevietā lietoti kā sinonīmi vārdam «demokrātija».

Mēs dzīvojam nevis tā kā mums to gribētos, bet gan tā kā mums to kāds ļauj. Katru dienu kādam pārmaksājam, kā arī iegādājamies uzspiestas lietas, maksājam nejēdzīgus sodus un nodevas, taču joprojām nespējam organizēties, lai cīnītos par taisnību. Tas liecina par zemu attīstības pakāpi.

Lielveikalos daudzi pircēji iegādājās tikai akcijas preces, bet pat nesatraucas par to, ka akcijas dienā tā saucamā akcijas prece maksā pat vairāk nekā dienu iepriekš, kad tā vēl nebija akcijas prece. Tā taču ir visīstākā krāpšana!.

Latvietim ir viensētas domāšana. Atbildīgi latvietis uztver tikai to, kas notiek viņa paša viensētā, privātmājā, dzīvoklī, bet pārējais ir ārpusē, un līdz ar to atbildību par to nav jāuzņemas un iesaistīties tajā viņš nevēlas. Līdzīgi arī kāpņu telpas, ciema, pašvaldības un valsts līmenī. Bet, tā taču ir arī mana valsts!

Kā indivīdam, tā valstij ir jāspēj atbildēt uz jautājumu: kāds es gribu būt pēc gada, pieciem, desmit un divdesmit? Un tikai tad, ja nosprausts mērķis, uz to var arī tiekties. Arī vadītāja pirmais un galvenais uzdevums ir noteikt savas organizācijas mērķi, kā arī izplānot, kā šo mērķi sasniegt. Tad var ķerties pie koordinēšanas un kontroles, taču Latvijā gan valsts gan arī privāto organizācijas vadītāji labāk izvēlas strādāt bezmērķīgi, jo lēmumu pieņemšana vienmēr ir riskanta, tāpēc daudzi to atliek uz rītdienu.

2010.gada janvārī, salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri, rūpniecības produkcijas izlaide pieauga par 5.7%. Pieaugumu noteica ražošanas palielinājums elektroenerģijas un gāzes apgādē par 25.1%, jo iestājoties aukstajiem laika apstākļiem pieauga pieprasījums pēc enerģētikas nozares produktiem. Savukārt samazinājums bija ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 3.0% un apstrādes rūpniecībā – par 0.1%.

Lielākais rūpniecības produkcijas izlaides pieaugums apstrādes rūpniecībā bija koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā, izņemot mēbeles – par 42.8%, bet samazinājums bija nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 27.2%.

Avots: Bizness.lv

„Uzskatu, ka Rīgas domes uzdevums šajā situācija bija saplānot pieteiktos pasākumus tā, lai to norises laiks un vieta nepārklātos, tādējādi mazinot iespēju izcelties pretēju interešu paudošu organizāciju konfliktiem, nevis pasākumus pilnībā aizliegt. Ir jārespektē to organizāciju vēlme rīkot pasākumus 16.martā, kuriem šī ir nozīmīga atceres diena. Valsts policijas un Drošības policijas rīcībā nav informācijas, ka kādas organizācijas plānotu nesankcionētas darbības, kuru dēļ šie pasākumi būtu jāaizliedz,” uzsver iekšlietu ministre Linda Mūrniece.

Ministre informē, ka katru gadu iekšlietu sistēmas iestādes nopietni gatavojas 16.marta pasākumiem, jo incidenti var rasties jebkurā publiskā pasākumā. Līdz ar to arī šā gada 16.marts netiek uztverts kā ārkārtas situācija, un drošības iestādes sabiedrisko kārtību jebkurā gadījumā nodrošinās atbilstoši situācijai.

2009. gadā patēriņa cenas samazinājās par 1,2%, kas ir par 11,7 procentpunktiem mazāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā (2008. gadā cenas pieauga par 10,5%). Mēneša augstākā inflācija 2009. gadā bija janvārī, sasniedzot 2,2%, tomēr ar katru nākamo mēnesi tika novērots inflācijas līmeņa samazinājums. Sākot ar 2009. gada otro ceturksni, inflācijas pieaugums mēneša griezumā bija negatīvs un šī tendence bija novērojama līdz gada beigām.

Oficiāli reģistrētā bezdarba līmenis 2009. gada ceturtā ceturkšņa beigās, salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn, ir pieaudzis par 9,0 procentpunktiem un decembra beigās bija 16,0% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Reģistrēto bezdarbnieku skaits, salīdzinot ar 2008. gada decembri, pieauga par 102,8 tūkst. cilvēku un 2009. gada decembra beigās bija 179,2 tūkst. cilvēku.

Saskaņā ar Latvijas Bankas provizoriskajiem datiem, 2009. gadā maksājumu bilances tekošā konta pārpalikums bija 1173,8 milj. latu, pretstatā tekošā konta deficītam 2113,4 milj. latu apmērā 2008. gadā. Tekošā konta pārpalikuma izveidošanos pamatā noteica preču tirdzniecības deficīta samazināšanās par 1997,1 milj. latu, importa samazinājuma tempiem pārsniedzot eksporta krituma tempus. Situācija uzlabojās arī citos tekošo kontu veidojošajos apakškontos.

Kopumā 2009. gadā konsolidētajā kopbudžetā finansiālais deficīts bija 892,1 milj. latu jeb 6,8% no IKP,  kas atbilst Papildus saprašanās memorandam ar Eiropas Kopienu un Nodomu protokolam ar Starptautisko Valūtas fondu.