Šī gada janvārī Ventspils brīvostā pārkrauti nedaudz vairāk kā trīs miljoni tonnu kravu, kas ir par 1,1 miljonu jeb 61 procents vairāk nekā pagājušā gada janvārī. Janvārī ostā pārkrauti 1,6 miljoni tonnu lejamkravu, kas ir par 46% vairāk nekā pirms gada. Beramkravu apjoms palielinājies par 107%, sasniedzot 1,2 miljonus tonnu mēnesī. Savukārt ģenerālkravu apjoms janvāra mēnesī bijis par 4% mazāks nekā pirms gada jeb 174 tūkstoši tonnu.

Visvairāk ostā pārkrauti naftas produkti – vairāk kā 1,5 miljoni tonnu, kas ir par 47% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Otrs lielākais kravu apjoms bija akmeņoglēm – 939 tūkstoši tonnu, kas nozīmē palielinājumu par 249% salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Arī šogad pieauguma tendenci turpina uzrādīt prāmju līnijas. Ro-Ro kravu apjoms janvārī palielinājies par 11%, raksta NRA.lv.

Lielākais kravu pieaugums janvārī bija termināļiem, kas pamatā nodarbojas ar akmeņogļu pārkraušanu – SIA “Baltic Coal Terminal” janvārī pārkrāva 501 tūkstoti tonnu, palielinot apgrozījumu par 153%, bet AS “Ventspils tirdzniecības osta” – 450 tūkstošus tonnu, palielinot apgrozījumu par 160%. Par 92% apgrozījums palielinājies AS “Ventbunkers”, par 43% – SIA “Ventamonjaks serviss”, par 8% – SIA “Ventall Termināls”, par 24% – SIA “Ventplac”.

“Janvāris Ventspils brīvostā ir ne tikai rekordmēnesis kravu apgrozījuma ziņā, bet arī pierādījums, ka brīvostas pārvalde operatīvi un augsti profesionāli spēj rīkoties ārkārtas situācijā, ko radīja nepieredzēti daudzās vētras decembrī un janvāra sākumā un to radītie smilšu sanesumi, kas uz laiku jūras kanālā ārpus ostas vārtiem samazināja maksimālo kuģu iegrimi, apgrūtinot kuģu satiksmi, ” uzsvēra A.Lembergs.

Rēzeknes iedzīvotāji uzdeva jautājumus par gaidāmajām reformām izglītībā, iespējamajām izmaiņām valsts pārvaldes modelī, referendumu par otru valsts valodu, akcīzes preču ievešanas ierobežojumiem, kā arī ar Rēzeknes sporta infrastruktūras attīstību nākotnē.

Atbildot uz šiem jautājumiem, Valsts prezidents uzsvēra, ka tikai konkurētspējīga izglītība dos iespēju Latvijai attīstīties un kļūt par tādu valsti, no kuras cilvēki vairs nebrauc projām labākas dzīves meklējumos.

Savukārt, runājot par valsts valodas referendumu, Bērziņš atkārtoti uzsvēra, ka latviešu valodai ir jābūt vienīgajai valsts valodai, vienlaikus piebilstot, ka valodu zināšana mūsdienās ir neapstrīdama nepieciešamība zināšanu gūšanai un konkurencei darba tirgū.

«Beidzot vidusskolu, jauniešiem būtu jāzina vismaz četras valodas, jo valoda ir instruments, lai apgūtu jaunas zinības un ietu dzīvē uz priekšu. Ja mēs turpināsim strīdēties par valodu, tad nekur tālu netiksim. Jaunas darba vietas no tā neradīsies,» uzskata Bērziņš.

Runājot par akcizēto preču ievešanas samazinājumu, Valsts prezidents uzsvēra, ka Saeimas lēmums šajā jautājumā nav apspriežams, jo kontrabandas legalizēšana nav attaisnojama. Tomēr, vērtējot situāciju Latgales reģionā, valsts varas pārstāvjiem ir jārīkojas nekavējoši, lai sniegtu Latgalei atbalstu bezdarba mazināšanā un veicinātu ekonomikas atveseļošanos.

Valsts prezidents pauda apņemšanos nākamnedēļ plānotajā sarunā ar izglītības ministru Robertu Ķīli pārrunāt visus aktuālos jautājumus, ko saistībā ar reformām izglītībā uzdeva Latgales iedzīvotāji, tai skaitā, jautājumu par mācību satura pārplānošanu, kas ļautu vidusskolu pabeigt jau 18 gadu vecumā.

Noslēgumā Valsts prezidents uzsvēra, ka turpinās pieteikto diskusiju par pašvaldību pilnvaru paplašināšanu un izpildvaras stiprināšanu, darot to Latvijas prezidenta zvērestā izteiktās apņemšanās vārdā: «Mans mērķis šajā amatā nav solīt nepiepildāmus panākumus, bet gan padarīt reālus darbus, lai šo četru prezidentūras gadu laikā Latvijas cilvēki justu, ka dzīve tiešām uzlabojas.»

Saeimas labējais flangs vienotā paziņojumā vērsies pie sabiedrības, aicinot 18. februāra referendumā paust atbalstu latviešu valodai, raksta NRA.lv.

Latvijas Republikas Saeima ceturtdien akceptēja paziņojumu, kurā apliecinājusi, ka latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda ir ietverta Satversmes kodolā un ir viens no Latvijas valsts konstitucionālās iekārtas pamatprincipiem. Uzrunā sabiedrībai parlaments arī aicinājis visus Latvijas pilsoņus piedalīties nobalsošanā un atbalstīt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu.

Atgādinot, ka Latvija ir vienīgā vieta pasaulē, kur iespējama latviešu kultūras un valodas pastāvēšana, parlaments uzsvēra, ka latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda ir nedalāmi saistīta ar Latvijas valstisko identitāti un pastāvēšanas jēgu. Tādē-jādi 11. Saeima paudusi pārliecību, ka latviešu valodai kā visu valsts iedzīvotāju kopīgajai valodai ir būtiska nozīme demokrātiskās līdzdalības un saliedētas sabiedrības nodrošināšanā. Likumdevēji vēlreiz apstiprinājuši, ka valsts garantē visu mazākumtautību tiesības saglabāt un attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību.

Ar līdzīgu aicinājumu sabiedrībai vakar nāca klajā arī kādreizējie Augstākās padomes deputāti.

Savā publiskajā paziņojumā viņi uzsvēruši: situācijā, kad Latvijas neatkarībai naidīgi spēki rīko akciju, kas vērsta pret Latvijas valsts neatkarību, drošību un nacionālo identitāti, mēs, Latvijas Augstākās padomes deputāti, kuri 1990. gada 4. maijā balsoja par Latvijas valsts neatkarības atjaunošanu, aicinām visus Latvijas pilsoņus, kuriem dārga Latvijas valsts un tās nākotne, 18. februārī nepalikt mājās, lai vienprātīgi nobalsotu pret krievu valodu kā otro valsts valodu.

Jāatgādina, ka 11. Saeimas paziņojums ir tapis pēc tam, kad koalīcija nespēja vienoties par atsevišķas informatīvas kampaņas finansēšanu no valsts budžeta. Referendums notiks 18. februārī, un vēlētājiem tajā būs jāpauž attieksme pret grozījumu veikšanu Latvijas Republikas Satversmē, kas paredz krievu valodai piešķirt valsts valodas statusu. Lai grozījumi stātos spēkā, par tiem būtu jānobalso vismaz 771 350 pilsoņiem.

Par Saeimas paziņojumu balsoja ne vien koalīcijas spēki, bet arī opozīcijā esošā neatkarīgo deputātu grupa, kā arī Zaļo un zemnieku savienība. Tās līderis Augusts Brigmanis Saeimas debatēs norādīja: savienības nostāja valsts valodas jautājumā vienmēr bijusi nemainīga, un, lai gan paziņojuma tapšanā opozīcija tikusi atstāta novārtā, tomēr ZZS ar savām balsīm apliecina aicinājumu aizstāvēt latviešu valodu. Tikmēr kreisais flangs balsojumā par paziņojumu nepiedalījās, tādējādi demonstrējot attieksmi pret jautājuma būtību. Tiesa, Saskaņas centra (SC) pārstāvji debatēs piekrita, ka neatkarīgi no referenduma rezultātiem Latvijas politiķiem jādomā par to, lai priekšdienās vairs nepieļautu kopienu domstarpības. Arī Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa paudusi pārliecību, ka līdz ar referendumu nacionālā jautājuma risināšana Latvijā nebeigsies. Politiķe uzskata, ka diskusijas par attiecībām starp cilvēkiem, kuri runā dažādās valodās, turpināsies, tādēļ politiķiem koleģiāli jāmeklē veidi, kā novērst etniskos konfliktus.

Jāpiebilst, ka balsojumā par atbalstu paziņojumam nepiedalījās arī Zatlera Reformu partijas pārstāvis Vjačeslavs Dombrovskis un Vienotības deputāts Jānis Reirs. Tikmēr parlamenta kopīgajā paziņojumā tika iekļauta piebilde, ka ikviens Saeimas deputāts ir zvērējis stiprināt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu. Šāda replika uzskatāma par mājienu tiem parlamentāriešiem, kuri gatavi balsot par grozījumu izdarīšanu Satversmē. Tiesa, vairāki politiķi, tostarp SC līderis Jānis Urbanovičs iepriekš apstiprinājuši, ka ar savām vēlētāju balsīm tomēr varētu atbalstīt krievu valodas statusa maiņu.

Sarunā Latvijas Radio piektdienas rītā bijušais baņķieris sacīja, ka simtprocentīgi kreditori savu naudu neatgūs, raksta Apollo.lv.

«Es personīgi uzskatu, ka 100% nauda netiks atgūta. Ja izdosies atgūt 60-70%, tas būs milzīgs panākums,» sacīja viņš.

Runājot par banku kopumā, Laksa sacīja, ka tās darbības atjaunošana nav iespējama. Viņš norādīja, ka par bankas sanāciju bija jādomā agrāk – laikā, kad tika saņemtas ziņas par bankas problēmām.

«Latvijas Krājbankas» klientu nauda ir vienkārši nozagta. Tā otrdien izziņoto bankas administratora «KPMG Baltics» lēmumu rosināt sākt bankas bankrota procedūru aģentūrai LETA vērtēja komponists Raimonds Pauls.

Paulam pērn par maksātnespējīgu atzītajā «Krājbankā» dažādās valūtās noguldīts gandrīz miljons eiro (700 000 latu).

«Ko es te varu teikt – kas zagts, tas nozagts,» sacīja Pauls, piebilstot, ka tas noticis ar valdības, Finanšu ministrijas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) atbalstu. Viņa skatījumā, bankas klientu nauda arī ieguldīta «airBaltic».

Pauls sacīja, ka parasti zagļus liekot cietumā, taču šajā lietā nekādas procedūras nenotiekot un neviens neliekoties ne zinis.

Vērtējot naudas atgūšanas iespējas, Pauls sacīja, ka tiesu darbi, visticamāk, vilkšoties gadiem, taču viņš pagaidām vēl nezinot, vai pats tiesāsies par naudas atgūšanu. Viņš atzina, ka vērtēs tālāko situāciju un tad pieņems lēmumu.

Pauls piebilda, ka zagta nauda laimi nevienam nenesot.

Par iepakojuma nozīmi un spēju palielināt produkta noietu liecina SIA Aimax jaunums – kartona iepakojums Latvijas valsts kontūras formā. Šia iepakojums izpelnījies atzinību gan no Latvijas uzņēmumiem, kas vēlas savus produktus piedāvāt ārvalstu tirgos, gan arī citu valstu pircēji, kas ar interesi aplūko neierasto iepakojumu un labprāt izvēlas konkrētos produktus iegādāties.

Kā atzīmē SIA Aimax projektu vadītāja Ilona Rimševica, “uzņēmums Aimax specializējas kartona iepakojumu izstrādāšanā un izgatavošanā, kā arī poligrāfijas produkcijas ražošānā, uzņēmumiem piedāvājot izmantot dažādas formas, unikālas kartona kastes, kas ir ne tikai dizainiski ļoti pievilcīgas un uz tām ir iespējams izvietot uzņēmuma reklāmu, bet tās var nodot otrreizējā pārstrādē, tādā veidā rūpējoties par dabu un kokiem. Vietējie uzņēmumi un pircēji to novērtē.”

“Latvijas uzņēmumiem ir jābūt radošiem, lai ar inovatīviem un interesantiem sava produkta pasniegšanas veidiem piesaistītu ārvalstu publikas uzmanību, ieinteresētu un liktu viņiem iegādāties šīs preces vai pakalpojumus. Mūsdienās nepietiek tikai ar labu kvalitāti. Tādēļ ir apsveicami šāda, zināmā mērā, uzdrīkstēšanās, piemēram, iepakojuma dizaina jomā. Un, kā rāda pircēju aktivitāte, tas atmaksājas,” atzīst Latvijas Eksportpadomes (LEP) projektu direktors Jānis Āboliņš.

SIA Aimax ir radījis kartona kasti iepakojumiem Latvijas kontūras formās, kuras dizains ir arī reģistrēts Latvijas Republikas Patentu valdē. Šāds neparasts un izteiksmīgs iepakojums piesaista to cilvēku uzmanību, kas veikala plauktu raibajā piedāvājumā meklē vietējo, Latvijā ražotu preci, kurai uzticas vairāk. Turklāt Latvijas robežas kontūras piesaistīs tūristus, kas vēlēsies iegādāties oriģinālus suvenīrus, kas atšķiras no citur pasaulē ražotiem produktiem. Tas paver lieliskas iespējas ražotājiem piedāvāt ciemiņiem simbolisku Latviju, kas spēj pārsteigt ar savu būtību un saturu, jo kartona kārbā var iepakot gan saldumus, gan kosmētiku, gan pat mākslas darbus, kas nesīs Latvijas un pašmāju ražotāja vārdu ārpus valsts robežām.

Šādu iespēju LUAC radis, lai nodrošinātu uzņēmumiem, to mārketinga, tirdzniecības, personāla vadības un citiem speciālistiem iegūt papildus zināšanas par inovāciju vadību, darbinieku motivēšanu, kā arī līderību, mārketingu, efektīvu pārdošanu un citām tēmām, kas ir ļoti būtiskas uzņēmuma veiksmīgas attīstības veicināšanai. Semināri paredz arī pieredzes apmaiņas un diskusiju iespējas.

“LUAC viens no galvenajiem mērķiem ir sniegt uzņēmumiem iespējas attīstītiem, nodrošinot atbalstu, informācijas pieejamību un apmaiņu, tādējādi paverot ceļu izaugsmei vietējā tirgū, kā arī pasaulē. Kreatīvā domāšana un inovāciju vadība ir tie jautājumi, kas šobrīd ir ļoti būtiski, lai nodrošinātu konkurētspēju, tādēļ uzņēmumiem jābūt informētiem un gataviem savu ikdienas darbu mainīt, padarīt efektīgāku un modernāku. Šeit lieti noder speciālista padoms, tādēļ iesakām apmeklēt šādus un līdzīgus izglītojošus seminārus,” skaidro LUAC sadarbības veicināšanas programmas vadītāja Baiba Paegle.

Semināru cikls “Biznesa attīstības kreatīvais modelis” sastāv no pieciem semināriem: Efektīvu pārrunu vadīšanas māksla – kā sasniegt meistarību un gūt izcilus panākumus; Kreatīvā pārdošana – ceļš uz ilgtspējīgas organizācijas veiksmes stāstu; Efektīvā kreatīvā līderība; Psiholoģija mārketingā – kreatīvs ceļš uz klientu prātiem, Mērķtiecīgs un uz sasniegumiem orientēts personāls – mūsdienu motivācijas paņēmieni, kā arī meistarklasēm. Semināru ciklu vada biznesa psihologs, Dr. psych. zinātniskā grāda pretendents Jānis Roze.

Semināri notiks reizi nedēļā, sākot no 8. februāra, piecas nedēļas pēc kārtas. Lai pieteiktos dalībai semināru ciklā un uzzinātu vairāk par meistarklasēm, interesenti aicināti sazināties ar “Biznesa semināri”, rakstot uz info@biznesaseminari.lv, vai zvanot – 20355559.

Iegādājoties CV-Online, Alma Media turpina realizēt savu stratēģiju, kuras ietvaros koncerns saredz izaugsmi digitālajos medijos un starptautiskajā tirgū. 2012. gada janvārī Alma Media iegādājās uzņēmumu LMC s.r.o., kam pieder vadošie interneta personāla atlases resursi Čehijā. No Latvijas uzņēmumiem koncernā iekļaujas ziņu aģentūra BNS un nekustamā īpašuma portāls City24.lv.

„CV-Online ir lielisks papildinājums mūsu personāla atlases risinājumu portfelim, un tagad mūsu līderpozīcijas Somijā (Monster.fi) un Čehijā (Jobs.cz) tiek stiprinātas ar līderpozīciju Baltijas valstīs“, saka Raimo Makila (Raimo Mäkilä), Alma Media viceprezidents, Marketplaces vadītājs.

„Uzņēmuma pārdošana stratēģiskajam investoram ir likumsakarīgs solis, no kura ieguvēji būs gan CV-Online, gan arī visi darba tirgus dalībnieki“, komentē Aivis Brodiņš, CV-Online Latvia biznesa attīstības vadītājs. “Turpmāk mums būs lieliska iespēja izmantot labāko starptautisko pieredzi, kas palīdzēs mums pilnveidot savu piedāvājumu gan darba meklētājiem, gan darba devējiem, kā arī stiprināt tirgus līdera pozīcijas. “

CV-Online, vadošais interneta personāla atlases uzņēmums Baltijā, 2011. gadu noslēdzis ar vairāk nekā 2 miljonu eiro apgrozījumu, kas audzis par vairāk nekā 50% salīdzinājumā ar 2010. gadu. CV-Online Latvia veido lielāko apgrozījumu CV-Online Baltijas valstu interneta personāla atlases kompāniju vidū, sasniedzot vairāk nekā 40% no kopējā apgrozījuma.

Rakstu krājums apvieno dažādas publikācijas, kā arī konferenču rakstus un priekšlasījumus, kas tapuši pēdējo gadu laikā, vienlaikus sniedzot plašu informāciju par latviešu tradicionālo deju svētku rašanās vēsturi un nozīmību.

Skaidrojot grāmatas nozīmību un izveides mērķi Rita Spalva norāda uz lielo un arvien pieaugošo sabiedrības un starptautisku deju speciālistu interesi par mūsu tautas tradīcijām. “Interese par Latvijas un Baltijas deju svētkiem ir ļoti liela. Cilvēkiem, kas atbrauc no ārzemēm, apmeklē mūsu deju svētkus, ir redzējuši video ierakstus vai dzird manu uzstāšanos kādā konferencē, vienmēr ir ļoti daudz jautājumu – kā tas notiek, kā tas vēsturiski ir aizsācies, kas to finansē, kas organizē, cik ilgā laikā to var izdarīt, cik cilvēku ir iesaistīti? Es grāmatā mēģināju uz visiem šiem jautājumiem netiešā veidā, argumentēti atbildēt,” stāsta Rita Spalva.

Grāmatā apkopota plaša informācija, kas attiecas uz Latvijas dejas svētkiem. “Es centos to pasniegt pietiekoši zinātniskā veidā – ir gan statistika un pētniecība, kas ir kā pamats visam, jo parāda attīstību no pirmajiem Jurjānu Andreja deju pierakstiem līdz deju svētkiem ar 15 000 dalībniekiem, ko Jurjānu Andrejs nekad nevarēja paredzēt,” atzīmē RPIVA prorektore, izdevuma autore Rita Spalva, norādot, ka grāmatā vienlaikus meklēta atbilde uz jautājumu – kādus deju svētkus mēs uzskatam par tādiem, kas ir izdevušies. Ir izvirzīti kritēriji un apzināti deju speciālistu viedokļi.

Būtiski, lai šī grandiozā tradīcija tiek novērtēta ne tikai vēsturiskā aspektā, bet tie ir arī kvalitatīvi un mākslinieciski augstvērtīgi priekšnesumi. Kā skaidro R. Spalva, “svētki saliedē, ļauj satikties, komunicēt un tajā pašā laikā, kā rāda pētījumi, tie sniedz papildus ienākumus arī valsts budžetam. Šī polifunkcionalitāte arī ir galvenais šo svētku vērtību radītājs un vērtība, kurai vēlējos pievērst uzmanību grāmatā.”

Izdevums veidots angļu valodā un ir pieejams iegādei internetā, tostarp Amazone.com, tādējādi padarot to starptautisku un ar svētku norisi un nozīmību informējot plašāku sabiedrību.

Skaistumkopšana visos laikos bijusi tā, kas palīdz kļūt sakoptām, pievilcīgām, pašpārliecinātām, padara sievieti iekārojamu. Topošās kosmētiķes rosina padomāt par to un aicina uz kosmētiskām procedūrām sievietes, kuras novērtē ārējā izskata lomu vispirms jau pašu noskaņai un labsajūtai, savai pašapziņai.

„Kopta, ar sevi apmierināta sieviete pozitīvi iespaido mikroklimatu un attiecības kā ģimenē, tā darbabiedru un draugu lokā. Mēs labprāt dalītos ar jums, cienītās klientes, savās zināšanās un prasmēs. Mūsu rokas vēl varbūt ir mazliet nedrošas, bet mēs esam zinošas un strādājam rūpīgi. Šaubu gadījumā mums blakus ir mūsu pedagogi, viņu kompetence tādos brīžos lieti noder iesācējam. Tāpēc klienti mūsu kosmētikas mācību kabinetā jūtas komfortabli un droši. Pret viņiem izturamies ar lielu cieņu un rūpību,” turpina Agita Cimoška.

Šobrīd, kad CIDESCO Rīgas Kosmētikas skolā notiek kvalifikācijas prakses, interesentiem ir iespēja saņemt plašu procedūru klāstu gan sejas ādas, gan ķermeņa kopšanā.

„Mūs apmeklē dažāda vecuma klientes. Un ne tikai sievietes, bet arī vīrieši, jaunieši un pusaudži, īpaši – uz sejas ādas tīrīšanas procedūrām. Liela daļa klientu jau kļuvuši par pastāvīgiem, uzticas mums, ir iecienījuši skolas draudzīgo cenu studentu pakalpojumus,” atzīst Kosmētikas skolas 2. kursa studente.

Vasara ir tas laiks, kas pludmalēs tiek pavadīta liela daļa brīvā laika. Kāds sevi parāda kā labu peldētāju, kāds ar volejbola spēli, kāds ar izteiksmīgu peldkostīmu, tomēr lielāko uzmanību piesaista un acis priecē izcila figūra. Turklāt labi izskatīties vēlas gan sievietes, gan vīrieši.

„Sportam ir jābūt ne tikai pirms-vasaras aktivitātēm, bet ar sportu ir jānodarbojas katru brīvo brīdi visa gada garumā. Sports nav tikai vēdera un muskuļu stiprināšana, sports ir garantija veselībai, dzīvespriekam un aktivitātei,” atzīst Antra Videniece.

„Pievēršoties fiziskām aktivitātēm, lielākoties domājam – vēlos slaidu vidukli, uztrenētus muskuļus, sadedzināšu taukus, būs plakans vēders. Taču fiziskām aktivitātēm ir jākalpo diviem galvenajiem mērķiem – vingrot, lai uzlabotu savu veselību un izvairītos no slimībām, un ļaut cilvēkam būt dzīvespriecīgam un līdzsvarotam,” atzīst Latvijas Sporta Pedagoģijas akadēmijas Vingrošanas katedras docente, aerobikas un fitnesa trenere Inese Ļubinska.

Lai sasniegtu vēlamo rezultātu, atpūtas centra „Joker klubs” treneri piedāvā gan ķermeņa funkcionālā stāvokļa noteikšanu, izmantojot kardiotestus, gan individuālus treniņus, gan mērķtiecīgi veidotas treniņu programmas, gan regulāru testēšanu, tāpat arī auguma fotografēšanu ik pa 12 nedēļām un ķermeņa mērīšanu. Izvērtējot panākumus, „Joker klubs” pārstāvji sniedz konsultācijas kā uzlabot veselību un fizisko formu.