EY: straujas attīstības valstis iedzen Rietumu ekonomikas pēc digitālo mediju ekonomikas potenciāla
Jaunākais EY (Ernst & Young) digitālo mediju pievilcības pētījums parāda, ka, lai arī attīstītās Rietumeiropas valstis joprojām ir galvenie digitālo mediju tirgi, tādas straujas attīstības valstis kā Ķīna, Indija, Krievija, Meksika un Dienvidāfrika strauji iedzen Rietumvalstis pēc digitālo mediju ekonomikas potenciāla, nereti apsteidzot vairumu Eiropas valstu.
Digitālo mediju pievilcības indekss izvērtē valstis pēc dažādiem kritērijiem, balstoties uz 36 avotiem. Piemēram, tiek ņemta vērā interneta pieejamība, interneta ātrums, viedtālruņu izplatība, mobilā satura lietošanas apjomi un paradumi, e-komercijas popularitāte, reklāmas ieņēmumi digitālajos risinājumos, iedzīvotāju skaits un mājsaimniecību pirktspēja. Tāpat tiek izvērtēts interneta pirātisma līmenis, likumdošanas un politiskie riski, kā arī nodokļu politikas efekti uz digitālo ekonomiku.
EY Digitālo mediju pievilcības indeksa valstu rezultāti liecina, ka pēc digitālās ekonomikas ieņēmumu potenciāla pirmā vietā ir ASV, kurai seko Japāna, Vācija, Lielbritānija, Ķīna, Francija, Dienvidkoreja, Austrālija, Indija, Krievija, Meksika, Dienvidāfrika, Brazīlija, Saūda Arābija un Indonēzija.
“Šie dati ir noderīgi Latvijas uzņēmējiem, kuriem ir labas idejas un risinājumi digitālajā vidē. Mēs redzam, ka ASV, Japāna un Vācija ir stabili līderi digitālo mediju ekonomikas ieņēmumu potenciāla ziņā, taču tādas valstis kā Krievija un Meksika, nemaz nerunājot par Ķīnu un Indiju, apsteidz lielāko daļu no pārējās Eiropas. Latvijas uzņēmējiem ir vērts fokusēties uz netradicionāliem tirgiem, jo digitālajā ekonomikā valstu robežu barjeras nav tik izteiktas, bet iespēja veiksmīgi ieiet, piemēram, Brazīlijas vai Indonēzijas tirgū jau drīz būs svarīgāka par lielākās daļas Eiropas tirgu iekarošanu,” stāsta Renāte Strazdiņa, EY vadības konsultāciju departamenta Latvijā direktore.
“Tajā pašā laikā, lai piesaistītu digitālo mediju ekonomikas līderus, no Latvijas ekonomikas viedokļa mums jāskatās, lai Latvijā būtu augsta intelektuālā īpašuma aizsardzība, ātrs un viegli pieejams internets, paredzama digitālo jomu regulējoša politika un arvien augoši mājsaimniecību ienākumi. Tie visi ir faktori, ko meklē digitālās ekonomikas līderi, un tie ir faktori, kas vismaz daļēji var atsvērt Latvijas salīdzinoši mazo tirgus potenciālu,” papildina Strazdiņa.
