autotirgus | biznesam | būvniecība | ceļojumi | finanses | izglītība | lauksaimniecība | mājai | mediji | īpašums | pārtika | parvadājumi | ražošana | skaistums | tehnoloģijas | tiesības | tirdzniecība | veselībai

ES pārrobežu sadarbībai plāno piešķirt papildu finansējumu 11,7 miljonu eiro apmērā

18. un 19. septembrī Igaunijas pilsētā Veru norisinājās starptautiskā konferencē par pierobežas teritorijām „Joint Experiences – New Challenges” („Kopīga pieredze – jauni izaicinājumi). Tās laikā līdzās pieredzes apmaiņai tika runāts par iespējamo papildu finansējumu, ko ES varētu jau tuvākajā nākotnē veltīt pārrobežu sadarbības projektiem, – 11,7 miljoniem eiro.

Dalībnieki no Latvijas, Igaunijas un Krievijas konferencē pārrunāja kā pārrobežu sadarbības nākotnes perspektīvas, tā arī pašreizējo situāciju, īpašu uzmanību pievēršot Igaunijas – Latvijas – Krievijas sadarbības programmai. Pieaicināto ekspertu vidū bija arī Eiropas Pierobežu reģionu asociācijas ģenerālsekretārs Martins Giljermo Ramirezs (Martin Guillermo Ramirez, Spānija), kurš konferences dalībniekus iepazīstināja ar pārrobežu sadarbības nākotnes perspektīvām.

Atskatoties uz paveikto Igaunijas – Latvijas sadarbībā, patlaban no kopumā pieteiktajiem 236 projektiem apstiprināti un realizēti ir 30, kā arī tikpat daudz projektu vēl tiek īstenoti. Projektu realizācijai kopumā piešķirti 35,7 miljoni eiro, katrai no pārrobežu sadarbības valstīm saņemot nedaudz vairāk kā 17 miljonus eiro. Vislielāko finansējumu – 34% no pieejamās summas – saņēmis transporta sektors, 12% piešķirti uzņēmējdarbības attīstībai, bet 2% – izglītības sektoram. Vidēji viena projekta vērtība ir bijusi 474 tūkstošu eiro apmērā, taču vērienīgākais projekts ticis realizēts par 4,2 miljoniem eiro.

A.Bušenko gan piebilst: „Līdz šim pārrobežu projektos iesaistījušies gaužām maz uzņēmēju, jo projektu virzība ir samērā smagnēja un administratīvās prasības – ļoti komplicētas. Tomēr uzskatu, ka šādai sadarbības formai ir nākotne un arī mūsu reģiona darba devējiem tā ir iespēja veidot ciešākas saites ar kaimiņiem.”

Vidzemes reģionā galvenokārt realizētie projekti pārstāv tūrisma, veselības, uzņēmējdarbības attīstības, kultūras, izglītības un sporta jomas.

Piemēram, viens no Igaunijas – Latvijas pārrobežas sadarbības programmas projektiem ir „Valka – Valga kopīgu glābšanas spēju uzlabošana pierobežā”. Projekta mērķis ir celt operatīvo dienestu kapacitāti un uzlabot savstarpējo sadarbību ugunsgrēku dzēšanā, glābšanas darbu veikšanā un neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanā „dvīņu” pilsētās Valkā un Valgā un tām piegulošajā teritorijā. Projekta kopējais finansējums ir 2,3  miljoni eiro.

Visvairāk projektu Latvijā tiek realizēts Apes pašvaldībā (5), kā arī Alūksnes (4), Madonas (3) un Valkas (4) pašvaldībās.

Savukārt Igaunijas – Latvijas – Krievijas programmas ietvaros finansējums piešķirts 25 projektiem par kopējo summu 23 miljonu eiro apmērā, taču patlaban notiek projektu izvērtēšanas otrā kārta, kurā piešķiramais finansējums ir vēl 7,15 miljoni eiro.

Uzskatāms Igaunijas – Latvijas – Krievijas pārrobežu projekts ir „Via Hanseatica”, kurš apvieno 18 dalībniekus un kura kopējais finansējums sastāda 1,8 miljonus eiro. „Via Hanseatica” mērķis ir veicināt tūrisma attīstību, savienojot vairākas pilsētas, uzsverot katras valsts unikalitāti, radot pievilcīgu tūrisma maršrutu un nodrošinot attiecīgo teritoriju ilgtspējīgu attīstību. Projekta norises vieta ietver Ļeņingradas apgabalu, Sanktpēterburgu, Igauniju, Vidzemes reģionu un Pierīgu.

Eiropas Komisijas pārstāve Regīna Hūbere (Regina Huber, Beļģija) norādījusi, ka ES sākusi darbu pie tā, lai jau novembrī ES samita laikā varētu spriest par finansējumu 2014. – 2020. gadam. Patlaban tiek domāts par papildu 11,7 miljonu eiro piešķiršanu tieši pārrobežu sadarbībai. Domājot par nākotnes prioritātēm, ES iezīmēti četri bloki – izglītība, transports, uzņēmējdarbība un vide-enerģētika.

A.Bušenko ”Plānojot aktivitātes programmas periodam 2014. – 2020.gads, ir svarīgi iezīmēt finansējumu potenciāliem sociālā dialoga projektiem, jo tieši DDO sadarbojoties ar pašvaldībām veidoja līdz šim neliela mēroga aktivitātes, kuras stabilizēja situāciju starp darba devējiem un darba ņēmējiem ekonomiskās krīzes laikā, kā arī tika nodrošināta apmācība par jautājumiem, kas vitāli svarīgi uzņēmējiem abās robežas pusēs un to risinājumu veicināja sadarbību gan uzņēmumu, gan uzņēmēju organizāciju starpā.”

Pievienot komentāru