ES noteikto izmaiņu dēļ gaļas ražotājs varētu pārtraukt darbību

Gaļas pārstrādes un ražošanas uzņēmums SIA «Rubeņi», visticamāk, pārtrauks uzņēmuma darbību, septembrī stājoties spēkā Eiropas Savienības (ES) noteiktajām izmaiņām gaļas kūpināšanas normās, biznesa portālam «Nozare.lv» apstiprina uzņēmuma komercdirektors Zintis Skrīveris.

Viņš skaidro, ka, tā kā uzņēmums savā kūpināšanas tehnoloģijā izmanto malku, tad uzņēmumam neizdosies iekļauties jaunajās normās, kas stāsies spēkā šī gada 1.septembrī, kad beigsies trīs gadu pārejas periods, ko Eiropas Komisija (EK) noteica 2011.gadā, nosakot izmaiņas benzopirēna, benzantracēna, benzofluorantēna un krizēna normai, raksta Apollo.lv.

EK izmaiņas paredz, ka atļautā benzopirēna norma tiks samazināta no pieciem mikrogramiem uz kilogramu uz diviem mikrogramiem uz kilogramu, savukārt benzopirēna, benzantracēna, benzofluorantēna un krizēna summa no 30 mikrogramiem uz kilogramu uz 12 mikrogramiem uz kilogramu.

Skrīveris atzīmē, ka gadījumā, ja uzņēmums grib turpināt darbību pēc 1.septembra, tad tas paredz mainīt kūpināšanas tehnoloģiju. «Lai ievērotu jaunās normas, mums būtu jāievieš elektriskās kūpināšanas tehnoloģijas iekārtas. Bet tie jau vairs nebūtu «Rubeņi», tie vairs nebūtu «Rubeņu» kūpinājumi.»

Šķiet, ka, visticamāk, «Rubeņi» pārtrauks darbību. «Tādējādi Latvija būs par vairāk nekā 60 bezdarbniekiem bagātāka,» atzina Skrīveris.

Kā ziņots, jaunās benzopirēna, benzantracēna, benzofluorantēna un krizēna normas stāsies spēkā ar šī gada 1.septembri, biznesa portālu «Nozare.lv» informē Zemkopības ministrijā (ZM).

Šo izmaiņu mērķis ir nodrošināt patērētājiem iespēju iegādāties veselīgāku pārtiku, uzsvēra ZM pārstāvis Kaspars Funts, piebilstot, ka jaunās normas netraucēs kūpinātājiem izmantot kūpināšanas procesā koksni.

Kā portālam «Apollo» pavēstīja EK pārstāvis Latvijā Kaspars Kreics, ES dalībvalstu un EK eksperti 2011.vienojās noteikt zemāku policiklisko aromātisko ogļūdeņražu pieļaujamo līmeni kūpinājumos. Tās ir vēzi izraisošas vielas, kas rodas dažādos rūpnieciskos procesos – ne tikai kūpinot, bet arī, piemēram, žāvējot. Jaunās normas tika pieņemtas 2011.gadā, nosakot trīs gadu pārejas laiku.

«Šis lēmums nenozīmē tradicionālo kūpināšanas metožu aizliegumu. Lai panāktu pēc iespējas zemu kaitīgo ogļūdeņražu līmeni, svarīgi izmantot labu kūpināšanas praksi – jālieto malka ar zemu lignīna un sveķu saturu (piemēram, nevajag lietot skujkoku malku). Veselībai kaitīgo ogļūdeņražu saturu var samazināt, palielinot attālumu starp kūpināmo produktu un dūmu avotu, kā arī kūpināšanas laikā novēršot tauku pilēšanu no produkta dūmu avotā. Iespējami arī tehniski risinājumi, piemēram, filtrs, kas atfiltrē daļiņas, kas produktam piesaista kaitīgos ogļūdeņražus no dūmiem,» norāda Kreics.

Būtiski – ja būs nepieciešams EK ir gatava meklēt risinājumus, lai novērstu iespējamu kaitējumu uzņēmējdarbībai, taču šajā gadījumā nepieciešami pārliecinoši pierādījumi, ka ogļūdeņražus to ražotajos produktos nav iespējams samazināt līdz noteiktajai normai.

Kā zināms, Latvijas šprotēm jau iepriekš tika piešķirts šāds izņēmuma statuss.

Kā liecina «Firmas.lv», «Rubeņi» 2012.gadā apgrozīja 2,56 miljonus eiro, bet uzņēmuma peļņa bija 45 600 eiro. SIA «Rubeņi» dibināta 1995.gadā. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 14 228 eiro (10 000 latu). «Rubeņi» pilnībā pieder Jurim Skrīverim.