Ekspertu prognozes saistībā ar gāzes cenu pieaugumu atšķirīgas
No 2017. gada 3. aprīļa Latvijā tiek atvērts dabasgāzes tirgus un beidzas uzņēmuma Latvijas gāze monopola situācija. Prognozes par iespējamo gāzes cenu celšanos atšķiras, vēsta laikraksts “Diena”.
Valdība par “Latvijas gāzes” sadalīšanu lēma aprīlī. Līdz 2017. gadam paredzēts īstenot gāzes tirgus liberalizācijas projektu, kas paredz sadalīt “Latvijas gāzi” divos uzņēmumos. Viens ir gāzes tirgotājs un sadales tīklu operators, un otrs būtu pārvades un uzglabāšanas operators.
Līdz šim interesi darboties Latvijas tirgū ir pauduši trīs tirgotāji – līdzšinējais monopolists Latvijas gāze, uzņēmums Enefit, kas Latvijā jau zināms kā elektroenerģijas tirgotājs, un Latvijas valsts akciju sabiedrība Latvenergo. Jāpiebilst, ka Igaunijā, kur dabasgāzes tirgus jau ir atvērts, darbojas 16 reģistrētu dabasgāzes tirgotāju.
Eksperti laikrakstam atzīst, ka pamata gāzes cenu pieaugumam nav, skaidrojot, ka Latvijā elektrības cenas līdz tirgus atvēršanai tika subsidētas un cenu pieaugums ir saistāms ar subsīdiju atcelšanu, bet dabasgāzes cenas patlaban mūsu valstī netiek subsidētas. Gluži pretēji, parādoties dažādām dabasgāzes piegādēm, dabasgāzes cenas pat varētu samazināties.
Tikmēr “Latvijas gāze” pārstāvis Kaspars Upaciers, lūgts izteikt prognozes par gāzes cenām pēc tirgus atvēršanas, skaidro, ka pašreizējās dabasgāzes cenas prognozes 2017. gadam ir ar pieaugošu tendenci. “Dabasgāzes cena atvērtā tirgū, tāpat kā regulētā tirgū, palielinās vai samazinās atkarībā no vairākiem to ietekmējošiem faktoriem un tirgus atvēršana pati par sevi nenozīmē dabasgāzes cenas samazinājumu. Savukārt tas, cik mēs katrs maksāsim par sistēmas pakalpojumiem, lai piegādātu dabasgāzi līdz gazificētajam objektam, atkarīgs no SPRK, kam būs jāapstiprina jauni sistēmas pakalpojumu tarifi. Parasti energouzņēmumu sadalīšanas rezultātā sistēmas pakalpojumu tarifi nesamazinās,” norāda Upaciers.
Savukārt uzņēmuma Enefit valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers teic, ka, viņaprāt, mājsaimniecībām pēc tirgus atvēršanas situācija nemainīsies. “Mājsaimniecībām būs iespēja izvēlēties, vai turpināt saņemt gāzi par regulētu tarifu kā līdz šim, vai slēgt līgumu ar kādu no tirgotājiem. Kādā brīdī var rasties situācija, kad regulētais tarifs manāmi atšķirsies no cenas, ko piedāvā tirgotājs, bet nav pamata uzskatīt, ka šādas situācijas būs regulāras,” norāda Bethers.
Jau vēstīts, ka uzņēmuma “Latvijas gāze” valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis brīdināja, ka turpmāk gāzes piegāde varētu maksāt dārgāk, sadārdzinās dabasgāzes cenu arī patērētājiem.
Kalvītis vairākkārt paudis, ka par pamatu šādam cenu kāpumam varētu būt Latvijas valdības iecere, no 2017. gada 3. aprīļa dabasgāzes lietotājiem nodrošinot tiesības brīvi izvēlēties dabasgāzes tirgotāju.
Kalvītis uzsver, ka līdzīgi, kā ar elektrības tirgus atvēršanu, par gāzes piegādi nāksies maksāt ievērojami vairāk nekā līdz šim. Viņš ir pārliecināts, ka tik mazām valstīm kā Latvija, daudz izdevīgāk bijis strādāt regulētā monopola apstākļos.
Foto:PublicDomainPictures/https://pixabay.com/en/users/PublicDomainPictures-14//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
