Ekonomiskās spuldzes pārstrādei nodod kūtri
Par spīti aizliegumam energoefektīvās spuldzes izmest kopā ar citiem mājsaimniecības atkritumiem, otrreizējai pārstrādei tās tiek nodotas kūtri.
Energoefektīvās spuldzes ir ne tikai dārgākas kā kvēldiegu spuldzes, bet arī videi bīstamākas, jo satur dzīvsudrabu. Pēc Eiropas Komisijas aplēsēm, viena šāda spuldze satur aptuveni 5 miligramus dzīvsudraba. (Vecajos termometros ir aptuveni 500 miligrami dzīvsudraba.) Šā iemesla dēļ energoefektīvas spuldzes nedrīkst izmest kopā ar citiem mājsaimniecības atkritumiem. Tās būtu ās jānodod speciālās elektronisko iekārtu atkritumu savākšanas vietās, bet iedzīvotāji to lielākoties neizdara, raksta NRA.lv
A/s Latvijas Zaļais elektrons valdes loceklis Ilgmārs Purmalis Neatkarīgajai atzina, ka ekonomiskās spuldzes nodod lielie uzņēmumi un biroju apsaimniekotāji, jo tie izveidojuši sistēmu spuldžu nomaiņai un savākšanai. Lielākos uzņēmumos ir cilvēks, kas atbild par saimnieciskiem jautājumiem, un attiecīgi viņš ar to arī nodarbojas. Privātpersonas nodod spuldzes varbūt līdzi vecajam ledusskapim. Viennozīmīgi problēma ir nezināšana vai arī neieinteresētība, jo vecās spuldzes ir kaut kur jāsakrāj – vienu spuldzi nodot neskriesi, bet Latvijā atkritumu krāšana nav raksturīga, sacīja I. Purmalis.
Vides ministrijas rīcībā nav informācijas, cik daudz energoekonomisko spuldžu iedzīvotāji ir nodevuši pārstrādei, jo statistika tiek vākta par gāzizlādes spuldžu atkritumu apsaimniekošanu kopumā, neizdalot atsevišķas spuldžu kategorijas. Saskaņā ar šiem datiem 2008. gadā tika savāktas un pārstrādātas 183 tonnas gāzizlādes spuldžu, bet 2009. gadā – 160 tonnas.
Autors: Ilze Šteinfelde / NRA.lv
