Ekonomikas ministrs aicina uzņēmējus aktīvi apgūt Eiropas tirgu

Ir noslēgusies Eiropas Savienības (ES) Vienotā tirgus divdesmitgadei veltīta nedēļa, kuras laikā atbildīgo iestāžu pārstāvji, uzņēmēju organizācijas un uzņēmēji identificējuši Latvijai aktuālākos šķēršļus darbībai ES tirgū, kā arī vienojušies par pamatprincipiem labākai ES Vienotā tirgus pārvaldībai.

Daniels Pavļuts, ekonomikas ministrs: „ES Vienotais tirgus veido 70% no Latvijas eksporta un tas ir nodrošinājis lielu daļu no mūsu eksporta pieauguma. Vienlaikus jāņem vērā, ka ES Vienotais tirgus pastāvīgi attīstās un mainās, un līdz ar to Latvijas uzņēmējiem rodas arvien jaunas iespējas un izaicinājumi. Labākai ES Vienotā tirgus pārvaldībai nepieciešama regulāra informācijas apmaiņa starp atbildīgajām iestādēm un uzņēmējiem par šķēršļiem un ierobežojumiem, ar kuriem mūsu uzņēmēji saskaras, veicot uzņēmējdarbību citu ES dalībvalstu tirgos. Tikai kopā identificējot problēmas, varam tās risināt ES dalībvalstu līmenī.”

Dalība ES Vienotajā tirgū ir iespēja ne tikai pārvarēt ekonomikas krīzes sekas, bet arī nodrošināt nākotnes izaugsmi. Tādēļ Latvijas uzņēmējiem ir aktīvi jāizmanto tirgus piedāvātās iespējas un jāgūst pēc iespējas lielāks labums no ES tiesībām kā pilnvērtīgam tirgus dalībniekam, secinājuši pirmā ES Vienotā tirgus foruma apmeklētāji – uzņēmumu vadītāji, tos pārstāvošās organizācijas, atbildīgās iestādes un Eiropas Komisija.

Foruma eksperti un uzņēmēji uzsvēra, ka ES 27 dalībvalstīs joprojām pastāv būtiskas atšķirības un prasības uzņēmējdarbības īstenošanai, tādēļ uzņēmējiem svarīgi būt informētiem un izglītotiem par savām tiesībām veikt brīvi uzņēmējdarbību ES Vienotajā tirgū.
Uldis Bērtulsons, SIA Arčers Eksporta daļas vadītājs: „Piedāvājot savas preces un, īpaši – pakalpojumus, ārvalstu tirgū, Latvijas uzņēmējiem jārēķinās ar citu valstu likumdošanu, mentalitāti un vietējām tradīcijām. Jāsaprot, ka Eiropas Savienības dalībvalstu iekšējo tirgu aizsardzības mehānismi nav izzuduši, un katra valsts vispirms rūpējas par savu pilsoņu un uzņēmumu labklājību tieši tāpat, kā to darām mēs, Latvijā. Ar to jārēķinās un tam savlaicīgi jāgatavojas. Mūsu pieredze liecina, ka ārvalstu tirgus izpētei, vismaz sākuma stadijā, vislabāk izmantot vietējo speciālistu un konsultantu pakalpojumus, kas ir vienlīdz labi palīgi vietējās likumdošanas un normatīvo aktu apguvē, gan arī ir gidi vietējas sadzīves, kultūras un tradīciju izprašanā. To zināšana un ievērošana bieži vien ir tikpat nozīmīga kā laba orientēšanās attiecīgās valsts likumdošanas niansēs.”

Uzņēmēji identificē ES Vienotā tirgus šķēršļus un ierobežojumus

• Latvijas uzņēmēji ir konkurētspējīgi ES Vienotajā tirgū, tomēr tiem jāņem vērā, ka katrā ES dalībvalstī pastāv atšķirīgi uzņēmējdarbības regulējumi un iekšējā tirgus aizsardzības mehānismi, tādēļ pirms darbības uzsākšanas uzņēmējiem ir jāveic pamatīga tirgus izpēte un jāsadarbojas ar atbildīgajām iestādēm, lai noskaidrotu svarīgākos tiesiskā regulējuma aspektus gan ES, gan dalībvalstu mērogā.Vērtējot ES nodokļu politiku, tika secināts, ka uzņēmējiem ir svarīgi, vēl pirms uzņēmējdarbības uzsākšanas, zināt nodokļu regulējumu citās ES dalībvalstīs.
• Savukārt uzņēmējiem, kas plāno darbinieku nosūtīšanu vai algošanu ES Vienotajā tirgū, ir nozīmīgi veidot savstarpēju komunikāciju ar profesionālās kvalifikācijas atzīšanas nacionālajiem kontaktpunktiem. Minētie kontaktpunkti var sniegt informatīvu un praktisku palīdzību, lai noskaidrotu, kādas profesijas konkrētā dalībvalstī tiek reglamentētas un kā noris profesionālās kvalifikācijas atzīšana.
• Profesionālas kvalifikācijas atzīšanas jomā vēl daudz kas ir jāpaveic, tāpēc Eiropas Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm šobrīd veic Profesionālās kvalifikācijas direktīvas modernizēšanu, lai pilnīgāk izmantotu ES Vienotā tirgus potenciālu un atvieglotu darbinieku profesionālās kvalifikācijas atzīšanu.
• Foruma laikā tika secināts, ka eksportējot preces un pakalpojumus, uzņēmējiem ir būtiski ņemt vērā patērētāju tiesību aizsardzības principus. Foruma eksperti norādīja uz uzņēmēju un ražotāju sociālās atbildības aktualizēšanu ES dalībvalstu līmenī. Uzņēmējiem ir jākļūst sociāli atbildīgiem, pozitīvi ietekmējot gan patērētāju uzticēšanās, gan vidi.
• Papildus forumā tika identificēts, ka dalībvalstu tirgus īpatnībām un patērētāju vēlmēm ir ļoti būtiska loma citu dalībvalstu tirgus apgūšanā. Turklāt nereti dalībvalstīs tiek izvirzīti papildus preču sertifikācijas pasākumi (gan brīvprātīgi, gan obligāti), kas neveicina preču brīvu apriti ES Vienotajā tirgū.

Lai apgūtu ES Vienoto tirgu, forumā secināts, ka šobrīd atbildīgajām iestādēm ir grūti identificēt pastāvošos Latvijas uzņēmumu šķēršļu ES Vienotajā tirgū, tāpēc ir nepieciešama ciešāka sadarbība starp atbildīgajām iestādēm, uzņēmējiem un tos pārstāvošajām organizācijām informācijas apmaiņai un potenciālo šķēršļu identificēšanai. Uzņēmēji aicināti konsultēties ar SOLVIT centru un Ekonomikas ministriju, kā arī citām atbildīgajām iestādēm, kuras var palīdzēt izprast tirgus regulējumu un specifiskus dalībvalstu noteikumus.