- Nozare.info - http://www.nozare.info -

E-veselībai var pietrūkt skābekļa

Lai gan Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija lepojas ar e-veselības sistēmas darbību raksturojošiem statistikas datiem, ne aizvakar, ne vakar e-veselības sistēmai pievienoties nebija iespējams. To apliecināja Saeimas deputāte, ģimenes ārste Līga Kozlovska, kā arī par to varēja pārliecināties ikviens, mēģinot ar internetbankas starpniecību autorizēties e-veselībā.

Nacionālā veselības dienesta par e-veselību atbildīgā amatpersona Linda Freimane NRA.lv [1] apgalvo, ka dažādi traucējumi var rasties, tad esot jāskatās, vai kaut kas nav kārtībā ar paša lietotāja sistēmu. «Bet e-veselība nav uzkārusies,» apgalvoja L. Freimane. Dienests sola, ka no nākamā gada 1. janvāra, kad e-veselība ir jālieto obligāti visiem ģimenes ārstiem, speciālistiem, slimnīcām un aptiekām, tā strādās bez šādiem traucējumiem, taču ārsti, kuri izmēģinājuši sistēmu, bažījas, vai janvārī neiestāsies katastrofa.

«Jau divas dienas (pirmdien, otrdien – aut.) es nevaru izrakstīt e-veselībā darbnespējas lapas,» saka ģimenes ārste L. Kozlovska. Viņas datorā parādoties sistēmas kļūda, kas atkārtojas arī visas nākamās reizes. Interesējoties, kas noticis, ģimenes ārstei pateikts, ka e-veselība nestrādā visā Latvijā. Taču Nacionālajā veselības dienestā apgalvo, ka ar e-veselību viss ir kārtībā. Neatkarīgā arī kā privātpersona mēģināja autorizēties e-veselībā, taču saņēma atbildi: sistēmas kļūda. Tas pats parādījās arī vēlāk. Nacionālā veselības dienesta speciāliste Evija Štālberga paskaidroja, ka otrdien vēlreiz pārbaudītas autorizācijas iespējas un e-veselība strādājusi, vismaz dienestā. «Pēdējā laikā vēl veicam papildinājumus sistēmā, tāpēc ir iespējams, ka e-veselība kādā brīdī var nedarboties,» tomēr atzina E. Štālberga.

Taču vairs nekāda pārejas perioda e-veselībai nebūs, neatkarīgi no tā, kā tā strādā pašlaik. No 2018. gada sākuma tā obligāti jālieto visās medicīnas iestādēs un ģimenes ārstu praksēs. No 1. janvāra obligāti e-veselībā elektroniski jāizraksta receptes un jāatver slimības lapas, savukārt no 1. marta – jāsāk izsniegt e-nosūtījumus. Pēcāk jau tiks ieviesti e-attēli, vakcinācijas dati e-veselībā, konsultācijas, pieraksti un citas lietas. Dienests skaidro: papīra formā e-darbnespējas lapas izsniegt nedrīkst, izņēmums ir situācija, kādā nonākusi ģimenes ārste L. Kozlovska. Viņa drīkst atvērt slimības lapu papīra formā, bet, tiklīdz e-veselība strādās, tā viss jāsaraksta elektroniski.

Viedoklis par e-veselību ir ļoti dažāds, lai neteiktu pretējs. Piemēram, Veselības ministrijas valsts sekretāra vietniece Egita Pole, kas pašlaik vada arī Rīgas Austrumu slimnīcu, apgalvo, ka nevienam ārstam šajā slimnīcā nav problēmu ne ar recepšu izrakstīšanu, ne slimības lapām: «E-veselība ir ienākusi mūsu dzīvē, jā, var diskutēt, cik šis ceļš bijis ērkšķains, bet kopumā mums būs pārskatāma, caurspīdīga sistēma, kur redzēsim līdzekļu plūsmu, un tas būs ieguvums visiem.»
Cēsu klīnika lieto e-veselību un veikusi pārbaudi, lai konstatētu traucējumus, un diemžēl to nav maz. Klīnikas IT un medicīnas tehnoloģiju daļas vadītājs Ingus Kliečis stāsta: sistēmā bieži nevar autorizēties, nereti ir jāgaida vismaz 30 sekunžu uz katru darbību; lai izrakstītu zāles, vidējais laiks ir no divām līdz 30 minūtēm (vidēji septiņas minūtes). «30 minūtēs ārsts varēja izrakstīt četras darbnespējas lapas, bet viņam bija vairākas reizes jāautorizējas, jo sistēma periodiski nestrādāja,» saka speciālists, uzsverot, ka sistēma strādā nestabili un lēni, ar kļūdām, un tā nav gatava apkalpot visus lietotājus, kuriem teorētiski ir un būs jādarbojas e-veselībā.

Inga Paparde

Foto: Shutterstock