Domes prasību dēļ Rīgā varētu augt interneta pieslēgumu cenas

Rīgas dome šogad apņēmusies likvidēt vadu pinekļus virs centra ielām. Tos desmitu gadu laikā ierīkojušas kabeļtelevīzijas un interneta firmas. Šobrīd starp jumtiem stiepjas gan pamesti kabeļi, gan nozīmīgi datu pārraides kanāli. Būvvalde ir pieprasījusi visus gaisvadus pārvietot uz šahtām zem ielām. Tās vai nu jābūvē no jauna, vai jāvienojas ar vienīgo šahtu īpašnieku uzņēmumu “TET”.

TV3 raidījums “Nekā personīga” norāda – ja pilsētas vadība uzstās uz neatliekamu gaisa vadu aizvākšanu, celsies cena interneta pieslēgumiem un faktiski monopolu centrā iegūs viens uzņēmums. Apdraudēti arī mobilie sakari, kas izmanto maģistrālos vadus.

Vadu mudžekļi virs Rīgas ielām ir veidojušies desmitiem gadu. Kabeļtelevīzijas, interneta firmas un lielie sakaru operatori kabeļus izvilka no jumta uz jumtu, jo tā ir lētāk un ātrāk. Otra iespēja bija tos ieguldīt zemē. Tas ir daudz dārgāk un daudzviet neiespējami, jo pilsētas centrā vietu pazemē aizņēmušas citas komunikācijas.

Rīgas dome gaisa vadiem pieteikusi karu, jo tie bojā pilsētas ainavu. Sakaru operatoriem pusgada laikā tie jānovāc. Tik ātri kabeļus pārlikt pazemē nav iespējams. Tas izraisīs cenu celšanos internetam, apdraudēta arī sakaru drošība.

Iniciatīva attīrīt ielas no gaisa kabeļiem nāk no Rīgas domes attīstības komitejas. Rīgas domes noteikumi, ka tādi vadi centrā nedrīkst būt, ir spēkā jau no 2005.gada un, nu pašvaldība pieprasa tos ievērot.

Rīgas domes Attīstības komitejas priekšsēdētāja (Jaunā Vienotība) Inese Andersone norāda: “No 2005.gada ir spēkā saistošie noteikumi ka gaisvadi pilsētā UNESCO centrā nav atļauti izbūvēt, tai pašā laikā mēs redzam ikdienā, ka tie gaisvadi paliek aizvien vairāk. Starp mājām uz ielām mēs redzam, ka karājas vadi. Būvvalde ķērās pie darba šī gada sākumā un apsekoja Krišjāņa Barona ielu, apskatoties, kas tie ir par vadiem un secināja, ka daļa no tiem ir izbūvēti legālā veidā, bet daudzi no tiem nav marķēti un iespējams ir nelegāli.”

Daudziem vadiem vairs nav saimnieku. Tie bankrotējuši vai likvidēti, bet vadi palikuši. Tos paredzēts novākt vispirms. “Marķētos vadus neviens negriezīs nost, tie paliks. Bet mēs aicinām normālā laika periodā operatorus sākt šo jautājumu risināt. Un Barona ielā ir pieejami kanalizācijas kanāli, ne tikai “TET”, bet es esmu sapratusi, ka ir arī vairākām citām firmām. Tā iespēja ir, viņa pastāv,” norāda Andersone.

Plānos vadu novākšana šķiet vienkārša. Patiesībā tas ir sarežģīts un dārgs process. Būvniecības saskaņošana aizņem mēnešus, pat gadus, ja piekrišana pārbūvei jāsaņem no namu kopīpašniekiem. Daudzviet maģistrālos kabeļus ielās nav iespējams izvietot, jo tur priekšā jau ir gāzes, ūdens, elektrības un citu komunikācijām nepieciešamo cauruļu.

Operatori aprēķinājuši, ka aizvācot gaisa vadus, katram fiksētā tīkla lietotājām Rīgā rēķins var pieaugt par vismaz 4,5 eiro. Centrā esošajām valsts un pašvaldību iestādēm nebūs alternatīvas “TET” tīklam, ja citi operatori nespēs aizstāt gaisa vadus. Taču rēķinu pieaugums nav vienīgā problēma. Ja kabeļus nebūs iespējams pārvietot, cietīs bankas un iestādes, kam drošībai nepieciešami vismaz divi nesaistīti sakaru pieslēgumi.

SIA “Telia Latvia” izpilddirektors Mikus Ozols uzsver: “Mēs tiešām ceram, ka tas tā nenotiks, bet tās aktivitātes ir ļoti, ļoti straujas, un faktiski tas dialogs nav tāds kā mēs vēlētos redzēt, un uz atklātu sarunu mēģināt atrast tos kopsaucējus tos salikumus, jo tajā brīdī, kad tu nogriezīsi, tad jau viss būs par vēlu.”

Kabeļu tīkla sašaurināšana ietekmēs arī mobilo sakaru operatorus. Bāzes stacijas nomā datu kanālus, kuru operatoriem var nākties novākt gaisa vadus.

SIA ”Bite Latvija” pārstāvis Kaspars Tolstiks pauž: “Vairumā gadījumu tas priekšstats ir vienkāršs, ka mēs redzam torni, vai antenu, un mēs domājam, ka re kur ir mobilie sakari un viss notiek, bet tā jau ir tikai aisberga redzamā daļa. Jebkura bāzes stacija ir savienota ar datu centru un citām iekārtām ar kabeļiem. Mūsu tīkli skaitās no valsts viedokļa kritiskā infrastruktūra, kam jānodrošina sakaru pieejamība jebkurā ārkārtas situācijā, jābūt papildu drošībai un tamlīdzīgi, tad mums tie transporta tīkli parasti tiek dublēti, tai skaitā arī izmantojot pakalpojumus no dažādiem operatoriem. Ja kādā brīdī šī darbojošās sistēma sāk brukt kopā, tad sekas ir neparedzamas. Tas mūs arī dara ļoti bažīgus.”

Vadu īpašnieki iebilst pret īsajiem termiņiem, kādos dome vēlas atbrīvoties no kabeļiem. Firmas arī pārmet Rīgas domei, ka tā nav pildījusi savulaik doto solījumu izbūvēt komunikāciju šahtas zem remontētajām ielām. Tagad pašvaldība saka, ka tas nav viņu pienākums.

Rīgas domes Pilsētas Attīstības departamenta Direktora vietnieks būvniecības jautājumos Jānis Belkovskis norāda: “Rīgas dome nenodarbojas ar šādu pakalpojumu sniegšanu. Mēs saprotam, ka Rīgas domei ir noteiktas funkcijas un pienākumi un, teiksim tā, kanalizācijas kabeļu izbūve – tās pat nav tiesības Rīgas domei.”

Ieguvējs no gaisa vadu novākšanas būs daļēji valstij piederošais “TET”. Tas mantojis Padomju laikā izbūvētos pazemes komunikāciju kanālus un var pievilkt kabeļus 70 procentiem adrešu Rīgā. Kompānijai pārmaiņas nodrošinās papildu ienākumus. Gan pārņemot klientus, gan iznomājot vietas konkurentu kabeļiem.

SIA “TET” komentārs: “Rīgas pilsētas būvvalde beidzot ir ķērusies pie sakaru būvniecības jomas izvešanas no pelēkās zonas. Ir būtiski, ka visi komersanti izbūvē tīklus saskaņā ar tiesību aktiem, nevis prettiesiski pārmetot vadus pāri ielām.”

Pārējo deviņu līdz desmit operatoru darbība būs apgrūtināta. Tiem vai nu jāvienojas ar konkurentu “TET”, vai jābūvē savus kanālus zem ielām. Vietās, kur tas nav iespējams vai ir nesamērīgi dārgi, pakalpojumu var nākties pārtraukt.

SIA ”Baltcom” izpilddirektors Dmitrijs Ņikitins norāda: “Principā sanāk tā, ka mēs nonākam tādā monopolstāvoklī, fiksētajā tirgū, kur paliks vienīgais operators, kurš būs “TET”. Mēs varam redzēt, kādas ir cenas vecajā Eiropā, tie ir 30 vai pat 50 eiro par mājsaimniecības komplektu.”

Pilsētas attīstības departamentā apgalvo, ka būvvalde jau septiņus gadus centusies sakārtot kabeļu lietu, taču komersanti nav klausījuši.

Rīgas domes Pilsētas Attīstības departamenta Direktora vietnieks būvniecības jautājumos Jānis Belkovskis saka: “Mēs esam mēģinājuši iniciēt dažāda veida diskusijas jau no 2014.gada, mēs esam aicinājuši, sūtījuši vēstules ar lūgumu marķēt tīklus, sniegt dokumentāciju, attiecībā uz gaisa vadu likumību. Tur no pretējās puses vairāk vai mazāk ir bijusi ignorance. Tur cilvēki nav nākuši uz kontaktu.”

Nekā personīga: “Jo tā marķēšana jau arī nozīmē, ka viņi pateiks, mēs esam īpašnieki šim vadam, tad nākamais, viņi saņems vēstuli – novāciet lūdzu šo vadu.”

Jānis Belkovskis: “Jā, bet tas ir normatīvais regulējums. Normatīvai regulējums pasaka – a) vadam ir jābūt marķētam, b) – vadam ir jābūt likumīgam. Šobrīd mēs runājam par klasisku patvaļīgu būvniecību, kas veikta bez būvniecības dokumentācijas.”

Datu pārraides operatori piedāvā pakāpeniski sakārtot gaisa vadus, lai tie nebojā ainavu. Vietās, kur tas iespējams, līdz ar pilsētas organizētajām ielu rekonstrukcijām pārnest tos uz pazemi.

“Mēs iniciējām sapulci ar Attīstības departamentu, kur mēs izskaidrojām šo problemātiku, un jautājām, kāds varētu būt risinājums. Uz ko mēs esam uzklausīti, bet neesam sadzirdēti. Vienīgais mums ir teikts, ka tiks demontēti tikai nemarķētie vadi, neapsaimniekotie, jūs varat neuztraukties, kas principā bija meli, jo jau septembrī mēs saņēmām pirmo administratīvo aktu kur mums ir likts demontēt pāris līnijas Rīgas centrā, un attiecīgi nekāds cits risinājums netiek piedāvāts,” pauž SIA ”Baltcom” izpilddirektors Dmitrijs Ņikitins.

Rīgas aktivitātēm uzmanību pievērsusi Konkurences padome. Tai ir bažas, ka pašvaldības prasība vadus var negatīvi ietekmēt konkurenci.

Konkurences padomes Konkurences veicināšanas nodaļas vadītājs Antis Apsītis uzsver: “Tas mūsu uzsvars ir bijis uz to, ka ir jāsaprot, kāpēc, vai vispār tajā vietā var ielikt tajā apakšzemē kabeļus, tad ir droši vien jāsaprot, kāpēc ir nevēlēšanās sadarboties ar tiem šahtu īpašniekiem, kas jau ir. Iespējams tur vajag papildu vēl kaut kādu regulējumu, izmaiņas, un arī, cik lielā mērā tas pakalpojums būs pieejams patērētājiem. Vai nav jāvērtē izmaksu ietekme. Tādā ziņā mēs šīs bažas paudām.”

Lai gan pašvaldības amatpersonas gaisa vadus izbūvi uzskata par nelikumīgu, starp īpašniekiem ir arī pašas domes struktūras. Piemēram, Informācijas tehnoloģiju centrs.

Vaicāta, vai dome var prasīt no uzņēmējiem to, ko pati nav izpildījusi, Andersone pauda, ka “mēs skatāmies protams uz savām organizācijām, un arī viņām pakāpeniski aicināsim, lai viņi arī pāriet uz pazemes vadiem, protams.”

Par padomju laikā ierīkotajām apakšzemes sakaru komunikācijām daudzviet joprojām rit strīds starp LVRTC un “TET”. Šajās strīdus teritorijās citu uzņēmumu kabeļus izvietot nav iespējams.