Deputāti noraida lētāku elektrību mājsaimniecībām

Vērtējot vairāk nekā 10 tūkstošu pilsoņu parakstīto iniciatīvu par samazinātu pievienotās vērtības likmi mājsaimniecībām pārdodamajai elektroenerģijai un gāzei, pārliecinošs Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātu vairākums atzina, ka zemāka enerģijas cena valstij ir neizdevīga, jo veicinātu deflāciju un attālināšanos no atjaunināmo energoresursu īpatsvara enerģētikā palielināšanas mērķiem, vēsta NRA.lv.

Iniciatīva par 12% PVN likmi aktuālā 21% vietā interneta vietnē manabalss.lv tika iesniegta 2013. gada sākumā. Tās autori to pamatoja ar tolaik daudzus satraucošo informāciju, ka plānots palielināt elektroenerģijas tarifus, un faktu, ka, liberalizējot elektroenerģijas cenu, tā patiešām kļuva nedaudz dārgāka. Mājsaimniecībām piemērojamā samazinātā PVN likme būtu vērā ņemams atbalsts iedzīvotājiem, it īpaši mazturīgajiem – uzskatīja iesniedzēji.
Taču šim viedoklim nepiekrīt nedz Finanšu, nedz Ekonomikas ministrija. Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Vilnis Ķirsis atgādina, ka Latvija vairākus gadus mērķtiecīgi rīkojusies, lai, palielinot atjaunojamo energoresursu īpatsvaru, samazinātu atkarību no fosilā kurināmā, piemēram, gāzes. Iepriekšējos gados vien iztērēti 70 miljoni eiro, lai apkures sistēmas varētu izmantot šķeldu. Tuvākajos gados šim mērķim paredzēts investēt vēl 50 miljonus eiro.

Sekretārs skaidro – samazinoties gāzes cenai, šīs investīcijas būs bijušas veltas, jo demotivēs turpināt darbu pie atjaunojamo energoresursu integrēšanas. Zemākas gāzes un elektroenerģijas cenas līdzīgi ietekmēšot arī cilvēku attieksmi pret šiem resursiem – nebūšot vēlmes siltināt mājokļus, augs fosilā kurināmā patēriņš.

Ne mazāk svarīgi esot tas, ka lielākie ieguvēji no zemajām enerģijas cenām būšot turīgākie valsts iedzīvotāji, kas tērē vairāk enerģijas. Mazajām mājsaimniecībām samazinātā PVN likme praktiski nebūšot jūtama. V. Ķirsis atgādināja, ka jau tagad ir dažādi instrumenti, kas mazturīgajiem un daudzbērnu ģimenēm enerģiju ļauj iegādāties par zemāku cenu. «Tas ir sociāli netaisnīgs piedāvājums,» uzskata V. Ķirsis.

Zemāka enerģijas cena radot arī deflācijas risku – aptuveni 0,3 procentpunktu lielumā. Ņemot vērā, ka valstī inflācija «stāv uz nulles», šie procesi nelabvēlīgi ietekmētu tautsaimniecību.

«Pie deflācijas cilvēki zaudē vēlmi investēt, jo rītdien par to pašu naudu varēs nopirkt vairāk. Cilvēki naudu krās zeķē. Bet inflācijas apstākļos cilvēki ir motivēti investēt, jo rīt par to pašu naudu varēs nopirkt mazāk,» ministrijas redzējumu skaidro politiķis.

Pretargumenti pazeminātas PVN likmes piemērošanai gāzei un elektrībai ir arī Finanšu ministrijai. Tās eksperti aprēķinājuši, ka, samazinot PVN, valsts budžets ik gadu neieņems 24,5 miljonus eiro – 19,3 miljonus par elektroenerģiju un 5,2 miljonus par dabasgāzi.

Lai mazinātu nevienlīdzību, ministrija koncentrējusies uz darbaspēka nodokļu samazināšanu. Turklāt tikai septiņās Eiropas Savienības dalībvalstīs elektrībai piemērota samazināta PVN likme. PVN samazināšana nepamatoti bremzētu Pasaules Bankas ekspertu rekomendāciju palielināt nodokļos iekasējamo budžeta daļu līdz vienai trešdaļai. Valdība plānojusi, ka šis mērķis jāsasniedz līdz 2020. gadam, bet jau tagad ir pamats bažām, ka tas tiks izdarīt vien līdz 2030. gadam. Nodokļu samazināšana mērķi atbīdītu vēl tālākā nākotnē. Ņemot vērā šos argumentus, septiņi no desmit komisijas deputātiem neatbalstīja iniciatīvas tālāku virzību.

Jānis Lasmanis

Foto:Unsplash//https://pixabay.com/en/users/Unsplash-242387//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/