Degvielas tirgu Latvijā pēta gadiem
Konkurences padome (KP) jau trešo gadu pēta degvielas tirgu un iespējamos pārkāpumus tajā. Šo trīs gadu laikā no degvielas mazumtirdzniecības biznesa ir bijuši spiesti izstāties 25 uzņēmumi.
Pirms vairāk nekā diviem gadiem – 2010. gada pavasarī – Konkurences padome uzsāka pastiprinātu degvielas tirgus uzraudzību, lai pārliecinātos, vai šajā tirgū nav pārkāpumu. Pēc gadu ilgušas izmeklēšanas KP secināja, ka tādi, iespējams, ir, un ierosināja lietu par iespējamiem Konkurences likuma pārkāpumiem degvielas tirgotāju SIA Latvija Statoil (tagad Statoil Fuel & Retail Latvia), SIA Neste Latvija un SIA Lukoil Baltija R darbībās, raksta NRA.LV.
Cer uz drīzu lēmumu
KP vecākā referente sabiedrisko attiecību jautājumos Inita Kabanova Neatkarīgajai uzsvēra, ka KP cer pētījumu pabeigt līdz šā gada beigām vai nākamā gada sākumā, taču, tā kā faktu noskaidrošana ir atkarīga ne tikai no KP, bet arī no tā, cik operatīvi informāciju sniedz uzņēmumi, šobrīd ir grūti prognozēt, kad KP pieņems lēmumu šajā lietā. «Saskaņā ar likumu KP lēmums ir jāpieņem divu gadu laikā, tātad galējais termiņš ir 2013. gada marts,» uzsvēra I. Kabanova.
VIRŠI A valdes loceklis Andris Priedītis ir sašutis, ka konkurenci degvielas tirgū KP analizē jau vairākus gadus, taču nav īsti skaidrības, kāpēc šajā jautājumā nav nekādu rezultātu. «Lielākie degvielas tirgotāji jau ir paguvuši palielināt savas tirgus daļas, savukārt mazākie – baidoties par to, ka paši nespēs izdzīvot – pārgājuši franšīzēs, iznomājuši, pārdevuši savas DUS utt. Būtiski, ka KP, nosakot katra tirgus dalībnieka tirgus daļas, ņem vērā tikai degvielas tirgotāju oriģinālās uzpildes stacijas, taču netiek ņemtas vērā tās DUS, kuras tiek nomātas vai pārgājušas franšīzē zem to zīmoliem,» Neatkarīgajai teica A. Priedītis.
Savukārt ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts neuzskata, ka lietas pētīšana būtu ieilgusi, jo, piemēram, Eiropas Komisija lietas skatot pat sešus un septiņus gadus. «Pēc KP sniegtās informācijas, lieta ir apjomīga un prasa nopietnu un rūpīgu darbu. Jāuzsver, ka pats fakts, ka KP nav vēl beigusi darbu šajā lietā, nenozīmē, ka degvielas mazumtirdzniecības tirgus ir atstāts savā vaļā. Kā mums norādījusi KP, tā joprojām vērtē un seko līdzi aktuālajai situācijai tirgū, par ko liecina, piemēram, tas, ka paplašināts arī uzraudzības spektrs, iekļaujot franšīzes. Ņemot vērā, ka lielākoties padomes lēmumi lietās tiek apstrīdēti, svarīgi, lai KP šajā lietā profesionāli un atbildīgi izvērtētu visus faktus un apstākļus, kas ļautu tai pieņemt izsvērtu un sabiedrības interesēm atbilstošu lēmumu. Steigā izskatīta lieta un pieņemts lēmums diez vai būtu labākais risinājums. Nedomāju, ka KP interesēs būtu apzināti vilcināt lietas izskatīšanu,» Neatkarīgajai uzsvēra D. Pavļuts. Viņš atzina, ka šogad Konkurences padomei tika piešķirti papildu budžeta līdzekļi, lai stiprinātu tās kapacitāti.
Tirgotāji zem lupas
Degvielas mazumtirdzniecības tirgū Latvijā darbojas 133 dalībnieki, un D. Pavļuts uzskata, ka tas ļauj uzskatīt tirgu par piesātinātu. Savukārt Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošā informācija liecina, ka 2009. gada beigās spēkā esošas licences degvielas mazumtirdzniecībai bija 158 komersantiem. Tas nozīmē, ka trīs gadu laikā no šā tirgus ir aizgājuši 25 komersanti. Pēdējais plašākais pētījums par degvielas mazumtirdzniecības tirgu Latvijā bijis 2006. gadā. Toreiz veiktajā degvielas tirgus analīzē Konkurences padome secināja, ka trīs lielākie degvielas mazumtirgotāji – Latvija Statoil, Neste Latvija un Lukoil Baltija R – kopā kontrolē lielāko daļu Latvijas autodegvielas tirgus. KP saskatīja pazīmes, kas liecina par šo trīs lielāko degvielas mazumtirgotāju kolektīvo dominanci degvielas mazumtirdzniecībā, kas attiecīgi nodrošina tiem konkurences priekšrocības salīdzinājumā ar pārējiem tirgus dalībniekiem.
Par pārkāpumiem draud sods
Ja KP konstatē aizliegtu vienošanos, tā ir tiesīga uzlikt naudas sodu līdz 10 procentu apmēram no pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma katram, bet ne mazāk kā 500 latu katram. I. Kabanova gan uzsvēra, ka šāds soda mērs piemērojams smagu pārkāpumu gadījumos un tad, ja tas tiek veikts atkārtoti. Pēc viņas teiktā, līdz šim Latvijā šāds sods uzņēmumiem nav piemērots. Savukārt par dominējoša stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu Konkurences likums paredz sodu līdz 5 procentiem no pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma katram, bet ne mazāk kā 250 latu katram.
D. Pavļuts uzskata, ka šobrīd noteiktās sankcijas par Konkurences likuma pārkāpumiem ir pietiekamā līmenī, lai preventīvi atturētu tirgus dalībniekus no pārkāpumu izdarīšanas un atkārtošanas. Latvijā noteiktais sankciju apjoms atbilst arī citās ES dalībvalstīs paredzētajam sankciju apjomam par konkurences tiesību pārkāpumiem. Esošais regulējums KP dod tiesības izteikt viedokli un ieteikumus, kā arī sniegt atzinumus par citu valsts (pašvaldību) institūciju izstrādātajiem tiesību aktu projektiem un par valsts institūciju (to uzņēmumu) rīcību, lai novērstu konkurences ierobežojumus. Tomēr tikai pašu valsts (pašvaldību) institūciju ziņā ir ņemt vērā Konkurences padomes ieteikumus un atzinumus vai arī nē, jo tiem nav saistošs raksturs.
«Pašreiz tiek izvērtēta šādu izmaiņu nepieciešamība un lietderīgākais un efektīvākais risinājums. Šeit pastāv vairāki risinājumi, kas KP piešķirtu papildu pilnvaras vai nu tieši (tostarp iesniedzot pieteikumus tiesā) iedarboties uz valsts (pašvaldību) institūcijām, kuru izdotie tiesību akti deformē konkurenci, vai pastarpināti, iesniedzot izskatīšanai Ministru kabinetā atbilstošus priekšlikumus par izmaiņām normatīvajos aktos, lai nekropļotu konkurenci,» skaidroja D. Pavļuts.
