Dārgajai degvielai mazāks pieprasījums
Nemitīgi augošās degvielas cenas ne vienam vien autobraucējam spiež kļūt par kājāmgājēju vai meklēt iespēju iegādāties benzīnu vai dīzeļdegvielu pēc iespējas lētāk. Sarūkot degvielas patēriņam, pat akcīzes likmju kāpums nespēj kompensēt šā nodokļa ieņēmumu samazinājumu.
Degvielas cenu kārtējo kāpumu Latvijā benzīntanku īpašnieki saista ar augstajām naftas, benzīna un dīzeļdegvielas cenām Eiropas biržās, kas esot sasniegušas jaunus pēdējo gadu rekordus. «Benzīna cena biržās aizvadītajā nedēļā palielinājās no 1030 līdz 1070 ASV dolāriem par tonnu, savukārt dīzeļdegvielas cena – no 1008 līdz 1020 dolāriem. Naftas un to produktu augsto cenu līmeni nosaka saspīlētā situācija Lībijā. ASV dolāra kurss aizvadītajā nedēļā bija relatīvi stabils, turoties nedaudz zem 50 santīmu atzīmes. Eiropas valstīs saglabājas rekordaugstas degvielas cenas, un daudzviet tās turpina pieaugt,» atzina Latvija Statoil degvielas kategorijas vadītājs Kaspars Skrābāns.
Degvielas tirgotāji Latvijā, arī Neste Latvija, Virši A izjūt degvielas pieprasījuma samazināšanos, īpaši tas attiecas uz benzīnu, raksta NRA.lv.
«1. janvārī tika palielināts pievienotās vērtības nodoklis, gads turpinājās ar nemieriem Ēģiptē, kas izplatījās citviet pasaulē. Tas rezultējās ar strauju degvielas cenu pieaugumu pasaulē un Latvijā. Straujais cenu pieaugums, kā arī degvielas pelēkā tirgus īpatsvars ir samazinājis pieprasījumu pēc degvielas,» Neatkarīgajai sacīja SIA Neste Latvija mārketinga un klientu attiecību vadītāja Ilze Pērkone.
Valsts ieņēmumu dienesta dati liecina, ka pēdējo četru gadu laikā mazumtirdzniecībā pārdotās degvielas apjoms samazinājies par 22,4 procentiem: 2007. gadā Latvijā tika pārdotas 909 150 tonnas degvielas, bet pērn vairs tikai 705 470 tonnas. Šajā laikā gandrīz visiem naftas produktiem tika paaugstinātas akcīzes nodokļa likmes, taču šī nodokļa ieņēmumi ar katru gadu ir sarukuši: 2008. gadā šajā nodoklī tika iekasēti 290,2 miljoni latu, pērn – 260,9 miljoni latu.
Ministru kabinets nedēļas sākumā apstiprināja šā gada budžeta grozījumu projektu, kas paredz arī izmaiņas degvielas akcīzes nodokļa likmēs, proti, valdība iecerējusi 1. jūnijā benzīnam akcīzes nodokļa likmi paaugstināt par diviem santīmiem par litru. Paredzot, ka degvielas patēriņš samazināsies par apmēram 0,5 procentiem, ministri cer, ka valsts budžetā papildus ienāks 4,35 miljoni latu. Par šā gada budžeta grozījumiem, arī akcīzes nodokļa paaugstināšanu benzīnam, gala vārdu vēl teiks Saeimas deputāti.
Latvijas Degvielas tirgotāju asociācija jau ir publiskojusi aprēķinus, ka akcīzes nodokļa palielināšana benzīna cenu varētu palielināt par 2,5 santīmiem litrā, bet obligāto valsts krīzes rezervju nodrošināšanas un citu faktoru ietekmē benzīna cena varētu pieaugt vēl par 2,5 santīmiem. Benzīna akcīzes kāpumu lielākoties izjutīs privāto automašīnu īpašnieki, jo tie ir galvenie benzīna patērētāji. Ietekme uz uzņēmumiem būs mazāka, jo komerctransports pārsvarā izmanto dīzeļdegvielu, un tai pagaidām netiek plānots nodokļa paaugstinājums.
Swedbank Privātpersonu finanšu institūta aprēķini liecina, ka līdz ar to ģimenei, kas brauc ar ekonomiskās klases auto un mēnesī vidēji patērē 60 litrus benzīna, degvielas cenas pieaugums par 5 santīmiem litrā nozīmēs izdevumu pieaugumu par 3 latiem mēnesī jeb 36 latiem gadā. Savukārt ģimenei, kas brauc ar jaudīgāku auto vai ikdienā pārvietojas garākā maršrutā un līdz ar to patērē 200 litrus degvielas, benzīna cenas pieaugums par 5 santīmiem nozīmēs izdevumu pieaugumu par 10 latiem mēnesī jeb 120 latiem gadā.
