Circene: Veselības likuma sistēma nemotivē maksāt nodokļus
Veselības finansēšanas likumprojekts, kas paredz sadalīt cilvēkus nodokļu maksātājus un nemaksātājos, nemotivēs maksāt nodokļus, intervijā Latvijas Radio uzsvēra bijusī veselības ministre Ingrīda Circene.
Viņa norādīja, ka robeža starp nodokļu maksātajiem un nemaksātājiem pašlaik ir izplūdusi un atzina, ka labo ideju, kas ir noteikta likuma pamatā, sagrauj norma, ka nodokļu nemaksātājiem būs jāveic iemaksas 1% apmērā no minimālās mēneša algas un viņi varēs saņemt pilnu medicīnas pakalpojuma grozu.
Kā piemēru viņa minēja, ka saskaņā ar statistikas datiem, viena betonētāja betonētāja stundas likme ir septiņi eiro. Lai saņemtu pilnu medicīnas pakalpojumu klāstu, betonētājam būs jānostrādā mēnesī 33 minūtes.
“Apmēram par četriem eiro mēnesī nodokļu nemaksātāji varēs tikt pie pilnā pakalpojumu groza,” savu sašutumu neslēpa Circene.
Bijušā veselības ministre gan iesaka maksāt sociālo nodokli no minimālās algas, un tikai tad saņemt visus pakalpojumus, kas paredzēti medicīnas pakalpojumu grozā.
Vienlaikus Circene atzina, ka plānotajā reformā ir arī labas lietas. Vismaz teorētiski ir nonākts pie ieceres par valsts medicīnas pakalpojumu sasaisti ar nodokļu nomaksu, kā arī būtiski, ka likumā veselības aprūpei noteikti 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas esot liels solis uz priekšu.
Kopumā gan viņa šo sistēmu neuzskata par motivējošu, norādot, ka valsts tik un tā paņems naudu no budžeta un samaksās par tiem, kas nodokļus nemaksā.
Savukārt, ja vēlāk politiķi gribēs samazināt minimālo pakalpojumu grozu, tas būšot izdarām krietni sarežģītāk, nekā pašlaik to nosakot, jo šādi lēmumi būtu nepopulāri.
Saeima ceturtdien otrajā lasījumā vērtēs Veselības finansēšanas likumprojektu, kas izstrādāts ar mērķi veicināt veselības aprūpes nodrošināšanai nepieciešamā finansējuma piesaisti un ilgtspēju.
Veselības ministrijas (VM) izstrādātajā likumprojektā paredzēts, ka veselības aprūpei tiek piešķirts finansējums 4% apmērā no iekšzemes kopprodukta, sākot ar 2020.gadu.
No nākamā gada plānots ieviest valsts obligāto veselības apdrošināšanu, kuras pamatā ir visas sabiedrības solidāra iesaiste atbildīgā nodokļu maksāšanā, teikts likumprojekta anotācijā.
Jaunais regulējums paredz valsts apmaksātās medicīniskās palīdzības minimumu, ko saņems visi iedzīvotāji neatkarīgi no sociālo iemaksu apmēra. Tajā ietilps neatliekamā medicīniskā palīdzība, dzemdību palīdzība, ģimenes ārsta sniegtie pakalpojumi, kā arī kompensējamās zāles un medicīniskās ierīces. Tāpat visiem iedzīvotājiem paredzēts nodrošināt pakalpojumus, lai ārstētu saslimšanas ar nozīmīgu ietekmi uz sabiedrības veselību vai apdraudējumu sabiedrības veselībai, tostarp psihiskas saslimšanas, tuberkulozi, un šo slimību ārstēšanai nepieciešamās zāles un medicīniskās ierīces.
Savukārt, lai veselības aprūpes minimumam papildus varētu saņemtu vēl arī citus valsts apmaksātus pakalpojumus, iedzīvotājiem būs jābūt valsts obligātajai veselības apdrošināšanai. Tiesības uz apdrošināšanu būs personai, par kuru veiktas vai bija jāveic sociālās iemaksas, kā arī valsts aizsargātām personām vai iedzīvotājiem, kas veikušas veselības apdrošināšanas iemaksas. Apdrošinātas būs arī vēl vairākas iedzīvotāju grupas, tostarp bērni vecumā līdz 18 gadiem, bāreņi un bez vecāku gādības palikušie bērni un jaunieši līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai, personas, kas mācās vai studē, bezdarbnieki, kuri reģistrējusies Nodarbinātības valsts aģentūrā, Černobiļas avārijas seku likvidētāji, personas, kuras kopj bērnu invalīdu un kuras saņem bērna kopšanas vai vecāku pabalstu.
Valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sarakstu, to sniegšanas organizēšanas un apmaksas kārtību, kā arī veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas pretendentu rindu veidošanas kārtību noteiks Ministru kabinets.
Foto: Saeimas kanceleja
