Viņš pastāstīja, ka, atjaunojot floti, airBaltic ir nepieciešamas investīcijas, tādēļ vistuvākais laiks, kad tiks turpinātas diskusijas par aviokompānijas zīmola atgūšanu no otra akcionāra – airBaltic prezidentam un izpilddirektoram piederošās kompānijas Baltijas aviācijas sistēmas -, ir pēc darījuma noslēgšanas par jaunu lidmašīnu iegādi.

Kā jau ziņots, augusta pirmajās dienās tapa zināms, ka 2009.gada decembrī airBaltic preču zīmes par 9,136 miljoniem latu pārdotas airBaltic akcionāram Baltijas aviācijas sistēmām, kuru vienīgais īpašnieks ir airBaltic prezidents Bertolts Fliks.

Autors: bizness.lv

Pilno kravu pieprasījumā lielāko vērību uzņēmumi pievērš servisa kvalitātei un precizitātei, ko pilno kravu sektorā iespējams nodrošināt ļoti augstā līmenī. Pieprasītākās šobrīd ir aprīkojuma, dažādu iekārtu, būvmateriālu, metāla izstrādājumu, to starpā, metāla profilu, armatūras, kā arī zāģmateriālu kravas.

“Turpinot paplašināt eksportu un meklējot arvien jaunus tirgus, Latvijas uzņēmumiem nepieciešami uzticami un augstas klases pārvadājumi. Biznesā liela nozīme ir precizitātei, kas sevišķi būtiska loģistikas sektorā, tādēļ klienti novērtē “LIA D” sniegtās garantijas,” skaidro “LIA D” valdes locekle Ina Lune.

Izvēloties pārvadātāju, uzņēmumi šobrīd arvien lielāku vērību pievērš tieši servisa kvalitātei un precizitātei, ar kādu krava tiek nogādāta saņēmējam. “Ne vien dienas, bet pat stundas lielā mērā nosaka klienta izvēli, jo šajā biznesā mazākās neprecizitātes var radīt lielus zaudējumus. Pilnās kravas ir sektors, kurās augstu precizitāti varam garantēt,” norāda Ina Lune.

Lai nodrošinātu kravu pārvadājumiem precizitātes garantiju un uzņēmumi varētu paļauties uz to, ka, izmantojot “LIA D” pakalpojumus viņu pārvadājumi sasniegs mērķi laikā, “LIA D” ieviesis inovāciju – precizitātes garantu. Tādējādi klientam tiek norādīts intervāls, kā robežās var variēt piegādes laiks. Pretējā gadījumā pārvadātājs uzņemas kavējumus atmaksāt.

“LIA D” veic pilna spektra kravu pārvadājumus Rietumeiropā, Krievijā, Baltkrievijā un Ukrainā. Pārvadājumi tiek veikti ar desmit jauniem Volvo kravas vilcējiem, kas nodrošina kvalitāti un ātru pakalpojumu izpildi.

Piemēram, mikrotautobusa Rīga-Sloka vadītājs vairākas reizes pārjautāja pasažieriem, cik īsti brīvu vietu atlicis un jau laicīgi aizvēra durvis, lai cilvēki transportlīdzeklī vairāk nekāptu.

Iepriekš izskanējuši apgalvojumi, ka 206.maršruta mikroautobuss, no kura izkrita un gāja bojā sieviete, bijis pārpildīts.

Pēc traģiskā negadījuma mikrotautobusu šoferiem ir aizliegts pārvadāt pasažierus, kuriem nepietiek sēdvietu.

Tiesa, policija nav skaidri norādījusi, kas noskaidrots izmeklēšanā – vai traģiskajā notikumā iesaistītais mikrotautobuss bijis pārpildīts, savukārt portāla «Apollo» rīcībā esošā informācija liecina, ka aculiecinieku liecības ir pretrunīgas.

NRA rīcībā esošā informācija liecina, ka JL augusta sākumā meklēja ieganstus, lai varētu atlaist lidsabiedrības valdi.

Augusta sākumā uzreiz, kad kļuva zināms pērn noslēgtais darījums par zīmola pārdošanu starp airBaltic un B. Flikam piederošo SIA Baltijas aviācijas sistēmas, S. Āboltiņa teica: “Šādam cilvēkam ļaut turpināt vadīt valstij piederošu uzņēmumu nozīmē ļaut graut šā uzņēmuma vērtību un prestižu. Jāvērtē nepieciešamība valsts interesēs B. Fliku atstādināt no amata.”

Iespējams, jau bija sagatavots lēmumprojekts par aviokompānijas vadības atlaišanu un potenciālo nākamo valdes locekļu iecelšanu, taču to S. Āboltiņa noliedz.

“Tās ir kārtējās fantāzijas par sarakstiem. Tāda ideja par airBaltic valsts kapitāldaļu pārdošanu nav apsvērta ne JL, ne Vienotībā. Katrā ziņā, tas, ka laikā, kad Latvijā apmēram 25 000 jauniešu ir bezdarba, airBaltic darbiniekus vervē nevis Latvijā, bet kaut kur citur, nav normāli. Tas ir stāsts par istabas tīrīšanu. It kā tīra istabu, putekļus paslaukot pagultē. Gan Dombrovska valdībai, gan Vienotībai vairāk rūp, kas notiek ar šo kompāniju, kā tā tiek apsaimniekota un kāda būs tās nākotne. Mēs tam noteikti sekosim līdzi ne tikai līdz vēlēšanām, bet arī pēc tām. B. Fliks ir sajaucis jautājumus, kas ir privāts bizness un kas ir valsts intereses,” Neatkarīgajai saka S. Āboltiņa.

Arī ekonomikas ministrs it kā raizējas par lidsabiedrības vadīšanas stilu. “Ar uzņēmumu vadīšanu un to aktīvu efektīvu pārvaldīšanu vislabāk tiek galā privātais kapitāls, kā to ne reizi vien ir pierādījusi rietumvalstu pieredze, un airBaltic gadījumā diemžēl arī mūsu pašu pieredze. Tiesa gan, pašlaik nav īstais brīdis, lai veiktu šādu darījumu,” ir pārliecināts A. Kampars. “Es gan personīgi uzskatu – un to neesmu slēpis –, ka airBaltic valstij piederošās akcijas atklāta konkursa kārtībā būtu jāpārdod privātam investoram, jo valstij nav jānodarbojas ar uzņēmējdarbību, it īpaši, ja tā pamatdarbība prasa apjomīgus finanšu ieguldījumus no valsts.”

Ar JL vadītās valdības svētību tikko amatā ieceltā Privatizācijas aģentūras (PA) valdes priekšsēdētāja Iveta Zalpētere atklāj, ka valdība 2008. gadā ir pieņēmusi lēmumu nenodot airBaltic privatizācijai, lai gan jau 2006. gadā trīs interesenti (SIA Impero Investments, SIA Alto un fiziska persona Oskars Galanders) uz to bija pieteikušies.

“Par atsevišķu uzņēmumu privatizācijas vai atsavināšanas lietderīgumu lemj Ministru kabinets. Konkrēti par airBaltic Ministru kabinets 2008. gada 2. jūlijā pieņēma lēmumu, ka uzņēmums nav privatizējams. Nekādu citu ierosinājumu saistībā ar uzņēmuma privatizāciju vai valsts daļas atsavināšanu nav bijis, līdz ar to tāda jautājuma dienaskārtībā pašlaik nav. To, kādus uzņēmumus būs lietderīgi paturēt valsts īpašumā, noteiks Ministru prezidenta izveidotās darba grupas par valsts funkciju auditu secinājumi. Pārējiem uzņēmumiem jāizvēlas labākais un izdevīgākais pārdošanas veids,” uzsver PA vadītāja I. Zalpētere.

Līdzīgi kā A. Kampars, arī I. Zalpētere norāda uz pārvaldības principu ievērošanu. “PA uzskata, ka valstij piederoši uzņēmumi var sekmīgi strādāt un attīstīties. Tomēr izšķirošais ir labas pārvaldības nodrošināšana, jo pretējā gadījumā pastāv risks, ka ar dažādām korporatīvām manipulācijām paslepus tiek izsaimniekoti uzņēmuma aktīvi, un beigās privatizācijai paliek tikai uzņēmuma čaula,” secina I. Zalpētere.

Tie, kuriem jau ir personalizētais e-talons

Lai no 1. septembra sabiedrisko transportu varētu izmantot bez maksas, nestrādājošiem pensionāriem, 3. grupas redzes un dzirdes invalīdiem un Černobiļas AES avārijas seku likvidētājiem jādodas uz kādu no Rīgas satiksmes biļešu tirdzniecības vietām, kas atrodas lielākajā daļā sabiedriskā transporta galapunktos, līdzi ņemot personalizēto e-talonu. Zemāk norādītajās vietās no 1.septembra varēs ielādēt bezmaksas biļeti, kas ļaus sabiedrisko transportu turpmāk izmantot bez maksas, portālam «Apollo» pavēstīja RS preses pārstāvis Viktors Zaķis.

Tie, kuriem vēl nav personalizētais e-talons

Tiem, Rīgā dzīvesvietu deklarējušiem nestrādājošiem pensionāriem, 3. grupas redzes un dzirdes invalīdiem un Černobiļas AES avārijas seku likvidētājiem, kuri vēl nav saņēmuši personalizēto e-talonu, no 1.septembra jādodas uz kādu no Rīgas satiksmes klientu apkalpošanas centriem (Prāgas iela 1, Brīvības iela 191, Brīvības gatve 384b, Kurzemes prospekts 137 un Vienības gatve 76b), kur, uzrādot pasi un attiecīgā statusa apliecinošu dokumentu, tiks izgatavots personalizētais e-talons.

Iepriekš minētās darbības nestrādājošiem pensionāriem, 3. grupas redzes un dzirdes invalīdiem un Černobiļas AES avārijas seku likvidētājiem jāveic līdz 15.septembrim. Laika posmā no 1.septembra līdz 15.septembrim izmantot sabiedrisko transportu bez maksas iepriekš minētie pasažieri varēs, uzrādot pensionāru, 3. grupas redzes un dzirdes invalīda vai Černobiļas AES avārijas seku likvidētāja apliecību.

Naudu par neizmantotajām biļetēm nestrādājošie pensionāri, 3. grupas redzes un dzirdes invalīdi un Černobiļas AES avārijas seku likvidētāji varēs saņemt atpakaļ viena gada laikā (līdz 2011.gada 1.septembrim) Rīgas satiksmes Klientu apkalpošanas centros, uzrādot personalizēto e-talonu un personu apliecinošu dokumentu – pasi. Tā kā līdz 15.septembrim statusa atjaunošana ir jāveic arī vispārizglītojošo skolu skolēniem un skolotājiem un pie Klientu apkalpošanas centriem var veidoties rindas, Rīgas satiksme lūdz nestrādājošos pensionārus, 3. grupas redzes un dzirdes invalīdus un Černobiļas AES avārijas seku likvidētājus doties pēc neizmantotās naudas pēc 15.septembra.

RS apkopotā informācija liecina, ka līdz šim galvaspilsētas sabiedrisko transportu aktīvi izmantojuši aptuveni 43 000 nestrādājošie pensionāri vecumā līdz 75 gadiem. No tiem ap 40 000 izmantojuši braucienu biļetes un 3100 – dažādu veidu mēnešbiļetes. 3.grupas redzes un dzirdes invalīdi ir 1700, bet Černobiļas AES avārijas seku likvidētāji – 800. Rīdzinieki, kuri ir vecāki par 75 gadiem, pilsētas sabiedrisko transportu jau līdz šim varēja izmantot bez maksas.

Jau vēstīts, ka Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) Rīgas satiksmes valdei pagājušajā nedēļā deva uzdevumu veikt nepieciešamās darbības, lai no septembra nestrādājošie Rīgas pensionāri, kā arī 3. grupas redzes un dzirdes invalīdi un Černobiļas AES avārijas seku likvidētāji varētu izmantot pilsētas sabiedrisko transportu bez maksas.

Kā vēsta LETA, Gerhards pēc tikšanās ar prezidentu žurnālistiem atzinis, ka “airBaltic” finansiālā  situācija nevar būt šķērslis zīmola atdošanai atpakaļ kompānijai, raksta Ir.lv

Uz atgādinājumu, ka “airBaltic” prezidents Bertolts Fliks skaidri norādījis, ka kompānijas finansiālā situācija nav piemērota zīmola ātrai atgriešanai kompānijai, Gerhards skaidroja, ka te būtisks esot aspekts par kompānijas “dažādiem attīstības virzieniem”, tomēr esot skaidrs, ka “airBaltic” finansiālā situācija gada otrajā pusē būs labāka nekā pirmajā, jo tā tas tradicionāli esot jebkurai aviācijas kompānijai. Izvērtējot zīmola atdošanu atpakaļ, aktuāls esot jautājums par to, “kāds tad būs paredzētais lielais projekts par lidmašīnas parka nomaiņu”.

Gerhards, prognozējot zīmola atdošanas atpakaļ laiku, paziņoja, ka “negribētu izteikt prognozes par gadiem, es domāju, ka zīmols tiks atdots vistuvākajā laikā”. “Kad tas notiks – šāds jautājums ir jāuzdod Flika kungam, kā viņš to redz, katrā ziņā viņa gatavība to izdarīt ir pilnīgi skaidra. Arī prezidents šodien apliecināja, ka, viņa skatījumā, jautājums ir jāatrisina pēc iespējas ātrāk un viņš tam sekos līdzi. Ir virkne priekšnosacījumu, kas pieļauj to, ka šī zīmola atgriešana varētu notikt vistuvākajā laikā,” norādīja Gerhards.

Lidsabiedrības “airBaltic” zīmols tiks atdots kompānijai tikai tad, kad to ļaus finanšu rādītāji, jo pārdots tas tāpēc, lai tos uzlabotu. Tā savukārt ceturtdien pēc tikšanās ar Zatleru paziņoja aviokompānijas prezidents Bertolts Fliks.

Uz jautājumu, vai zīmols tiks atdots pēc nedēļas vai gadiem, Fliks norādīja, ka jautājums jau nav konkrētos laikos, jo “jāskatās, vai finanšu rādītāji to atļaus”.

Jau vēstīts, ka Flikam piederošās “Baltijas Aviāciju sistēmas” par “airBaltic” prečuzīmju iegādi uzņēmumam pārskaitījusi 3,6 miljonus latu. Fliks arī paziņojis, ka prečuzīmju atdošana atpakaļ “AirBaltic” notiks tā, lai “neietekmētu “airBaltic” finansiālo stāvokli”.

„Pēc ilgām sarunām esam panākuši kopīgu nostāju un vienošanos,” pauda airBaltic korporatīvo komunikāciju viceprezidents Jānis Vanags.

„Ir gandarījums par panākto vienošanos, kas dod cerību, ka turpmākā lidostas sadarbība ar lidsabiedrību airBaltic atgriezīsies normālās sliedēs un garantēs abu kompāniju turpmāku attīstību,” sacīja starptautiskās lidostas „Rīga” valdes loceklis Jānis Ķuzulis.

Jau ziņots, ka Starptautiskā lidosta „Rīga” 19.jūlijā vērsās tiesā par parāda piedziņu no „airBaltic” par vairāk nekā 3,4 miljoniem latu. Kā norāda lidostā, „airBaltic” parādsaistības par dažāda veida saimnieciskajiem līgumiem pret starptautisko lidostu «Rīga» veidojušās no 2009.gada beigām.

Savukārt airBaltic prezidents Bertolts Fliks vainoja lidostu konkurences kropļošanā un vērsās Konkurences padomē un tiesā ar prasību, kurā faktisko zaudējumu apmērs sastāda 7 miljonus latu.

Sarunas par mierizlīgumu sākās pēc Satiksmes ministra Kaspara Gerharda (TB/LNNK) iejaukšanās aizvadītajā nedēļā. Viņš arī aicināja konfliktā iesaistītās puses līdz pirmdienai, 16. augustam, panākt risinājumu aviokompānijas parāda atmaksai lidostai, kā arī paudis nostāju, ka aviokompānijai parāds lidostai „Rīga” ir jāapmaksā tuvākajā laikā.

Autors: bizness.lv

«airBaltic» akcionāru starpā pēdējās dienās notikušas intensīvas sarunas par lidsabiedrības parādu lidostai «Rīga», kurās Satiksmes ministrija ir paudusi nostāju, pirmkārt, ka aviokompānijas parāds lidostai ir jāapmaksā jau tuvākajās dienās, un, otrkārt, ir nošķirti jārisina jautājumi par «airBaltic» parādu un par lidsabiedrības pārmetumiem lidostai, informē Satiksmes ministrijā.

Ministrija arī norāda, ka konstruktīva risinājuma gadījumā, lidotas prasība tiesā pret «airBaltic» var tik pārtraukta jebkurā brīdi, raksta Apollo.lv

Satiksmes ministrs pirmdien apmeklēs abas kompānijas, lai uzklausītu panākto risinājumu.

“Latvijā pasta sūtījumu apjoms ir par mazu, lai atmaksātos iegādāties un uzstādīt automātisku vēstuļu šķirošanas līniju. Tādu ir vērts iegādāties, ja vēstuļu apjoms gadā sasniedz vismaz 100 miljonu,” stāsta Latvijas pasta (LP) Sūtījumu apstrādes un piegādes departamenta direktors Māris Kleinbergs.

Pa pastu sūtītās korespondences samazināšanās ir ietekmējusi arī LP 2009. gada finanšu rezultātus. Uzņēmuma apgrozījums 2009. gadā bija 44,19 miljoni latu, kas ir par 6,2 procentiem mazāk nekā 2008. gadā. LP valdes priekšsēdētājs Aivars Veiss (attēlā) to skaidro gan ar krīzes ietekmi, gan ar interneta korespondences palielināšanos, raksta NRA.lv

Satiksmes ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK) atzinās, ka, stājoties ministra amatā, viņam lielākās raizes sagādājis tieši Latvijas pasts – uzņēmums, kas ir monopola stāvoklī un sniedz pakalpojumus tik lielai sabiedrības daļai, bet strādā ar 20 miljonu latu zaudējumiem. Tāpēc viņš bija gandarīts, ka LP pērn izdevies tos samazināt. 2007. gadā LP strādāja ar 13 miljonu latu zaudējumiem, 2008. – ar 3,5 miljonu latu zaudējumiem, bet pērn zaudējumu apjoms bija 159 300 latu. LP valdes priekšsēdētājs Aivars Veiss uzsvēra, ka arī pirmā pusgada rezultāti ir cerīgi. Ieņēmumi sasniegti plānotā apjomā, bet izdevumi samazināti līdz 96 procentiem no budžetā plānotā.

“Latvijas pastam izdevies pārtraukt kritumu, kuru veicināja nepamatoti lieli investīciju projekti – tika būvētas jaunas ēkas, nojauktas vecās,” kritiski sacīja K. Gerhards. Lielākās investīcijas ieguldītas jaunā šķirošanas kompleksā pie Rīgas lidostas. Tā būvniecība izmaksāja aptuveni 10,7 miljonus latu.

Lidojumus maršrutā Rīga un Maskava no 17. augusta lidsabiedrība UTair Aviation veiks reizi dienā. Izlidošana no Rīgas ir pulksten 06:15 (Maskavā ielido 09:00), bet izlidošana no Maskavas – pulksten 21:10 (Rīgā ielido 21:50). Lidojuma ilgums – viena stunda un četrdesmit minūtes. Lidojumus lidsabiedrība UTair veiks ar CRJ tipa lidmašīnām. Līdz šim starp Rīgu un Maskavu (Šeremetjevo) regulāru aviosatiksmi nodrošināja lidsabiedrība airBaltic un Krievijas aviokompānija Aeroflot. No 17. augusta no Rīgas uz Maskavu būs iespēja lidot četras reizes dienā.

Šogad, turpinot lidojumu tīkla paplašināšanu, vasaras sezonā no starptautiskās lidostas „Rīga” ir iespējams doties uz 81 tiešo galamērķi. UTair lidojumu sākšana uz Rīgu paver plašas un ērtas savienojumu iespējas tālākiem lidojumiem Krievijā. Vnukovo lidosta Maskavā ir UTair bāzes lidosta, no kuras lidsabiedrība katru dienu veic vairāk kā 100 lidojumus uz 60 Krievijas un citu valstu pilsētām.

2009. gadā UTair pārvadāja 3,8 miljonus pasažieru un šobrīd tā ir viena no piecām lielākajām lidsabiedrībām Krievijā, kā arī lielākā helikopteru kompānija valstī. Iekšzemes aviopasažieru pārvadājumos UTair Krievijā ir līdere.

UTair flotē ir 176 lidmašīnas. No tām 16 Boeing 737-500, divas Boeing 757-200, 17 ATR tipa lidmašīnas, piecas – CRJ tipa lidmašīnas. Pārējās lidmašīnas UTair flotē ir TU-154, TU-134, kā arī AN tipa lidmašīnas, kas tiek izmantotas lidojumiem Krievijas iekšzemes lidojumiem.

2010. gadā regulāro aviosatiksmi no starptautiskās lidostas „Rīga” 19.janvārī sāka Baltkrievijas nacionālā lidsabiedrība Belavia. 28. martā lidojumus uz Rīgu sāka arī – Wizz Air, kas ir lielākā zemo izmaksu lidsabiedrība Centrālajā un Austrumeiropā. Wizz Air no Rīgas nodrošina lidojumus maršrutos Londona (Lutona) un Oslo. 29. martā regulāro aviosatiksmi starp Rīgu un Bukaresti uzsāka Rumānijas nacionālā aviokompānija TAROM.
19.aprīlī lidojumus uz Rīgu sāka Ukrainas aviokompānija AeroSvit, kas veic lidojumus uz Kijevu un Odesu.

Bizness.lv Mans-Bizness.lv 30. jūlijs, Piektdiena Vārda dienas: Renārs, Valters Sākuma lapa » Uzņēmējdarbība » No lidostas „Rīga” lidojumus sāks lidsabiedrība UTair Aviation No lidostas „Rīga” lidojumus sāks lidsabiedrība UTair Aviation Autors: bizness.lv / 30. jūlijs 2010, 16:18