Apbalvošanas ceremoniju atklāja LTA prezidents Henriks Danusēvičs. Pasākuma laikā tika nolasīti valsts augstāko amatpersonu apsveikumi, klātesošos uzrunāja LR Ekonomikas ministrijas Parlamentārais sekretārs Vilnis Ķirsis, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece attīstības jautājumos Sniedze Sproģe un Rīgas pilsētas izpilddirektors Juris Radzevičs.

Konkursā tika vērtēti vairāk kā 100 uzņēmumi no visas Latvijas, finālā – 53. Pieci no tiem izpelnījušies kompetentās žūrijas augstāko novērtējumu un papildus uzvarētāja diplomam saņēma mākslinieka Aināra Sila radīto Galveno balvu. Tās ieguvēji bija pieci – mākslas un stila salons „Pils Putns” Jelgavā, „Tele 2” veikals Bauskā, veikals „Avokado” Tērbatas ielā un kafejnīca „Lidojošā varde” Rīgā, kā arī restorāns „Boutique Hotel & Restaurant MaMa” Jūrmalā. Savukārt viens no laureātiem, kancelejas un biroja preču veikals Valmierā „Vidzemes papīrs”, tika pie laimīgās lozes – veikala aprīkojuma 500 latu vērtībā no „HL Disply”.

Konkurss „Latvijas Labākais tirgotājs” notiek kopš 1995. gada, un sešpadsmit gadu laikā konkursa finālā ir piedalījušies vairāk kā 1800 Latvijas uzņēmumi. Katru gadu kāda no vietējām pašvaldībām aktīvi iesaistās konkursa organizēšanā, 2011.gadā – Jūrmala un Ludza. Šogad konkursam jauna aktualitāte – darbu sākusi mājas lapa labakais.lv, kurā apkopota informācija par dalībniekiem, kā arī bija nodrošināta iespēja balsot par sev tīkamāko tirgotāju. Mājas lapā izveidota ērta labāko tirgotāju meklēšana pēc dažādiem kritērijiem – objekta tipa un reģiona. Šeit atrodami konkursa iepriekšējo gadu rezultāti.

Līdz šim tādu darījumu skaits veikalos gan bijis neliels – tikai trīs līdz pieci procenti. Ekonomiste Raita Karnīte uzskata, ka šo pasākumu neefektīvā būtība un skaļā pompozitāte paziņojumos liecina par polittehnoloģiju izmantošanu atsevišķu politiķu interesēs, savukārt tirgotāji pārmet banku interešu lobēšanu, raksta NRA.lv.

Tirgotāji neapmierināti

Grozījumi komersantiem paredz skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanu, ja pirkuma summa pārsniedz 1000 latus un to veikusi fiziska persona, kas nav reģistrējusies kā saimnieciskās darbības veicēja. Paredzēts, ka komersantam būs jādeklarē visi darījumi, kas pārsniegs 1000 latus līdzšinējo 3000 latu vietā, un skaidrā naudā nedrīkstēs veikt darījumus, kuru summa pārsniegs 5000 latus līdzšinējo 10 000 latu vietā. Finanšu ministrija bija ierosinājusi pirkuma summas griestus samazināt līdz 500 latiem, tomēr piekāpās tirgotāju protestiem.

Latvijas Tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Henriks Danusēvičs joprojām ir sašutis: «Tas nevienam nav vajadzīgs, un neviens to neizmantos, tikai palielinās administratīvo slodzi veikaliem, īpaši reģionos.» Informāciju par cilvēka vārdu, uzvārdu, personas datiem un pirkuma summu VID sniegs veikali, savukārt VID to apstrādās riska vadības analīžu sistēmā.

Pircējus neapgrūtinās, tomēr kontrolēs

Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis nenoliedz, ka tā arī būs: jaunā kārtība, kad tā tiks apstiprināta, pircējiem neērtības nesagādāšot. Tik vien tad, ja viņi izlems savu naudu ieskaitīt bankas kontā un tikai pēc tam doties iepirkties, ja nevēlēsies, lai veikali uz VID nosūta informāciju par viņu personas datiem un pirkuma summu. Ja tur riska vadības analīžu sistēma darījumus identificēs kā riskantus, tad VID varēs pieprasīt paskaidrot naudas izcelsmi. A. Jarockis uzsver, ka katru 1000 latu vērtu pirkumu nepārbaudīs. Ja kāds bez pietiekamiem ienākumiem pēkšņi iegādāsies preces vairāku desmitu tūkstošu latu vērtībā, tad viņam, visticamāk, nāksies atbildēt uz VID jautājumiem.

Kārtējais čiks?

H. Danusēvičs aizrāda, ka tie, kuri krāpjas, neba caur veikaliem atmazgā naudu. A. Jarockis savukārt aizstāv viedokli, ka Latvijā algas joprojām maksā aploksnēs un tādējādi netiek iekasēti nodokļi. Tāpēc šis ir viens no pasākumiem, lai varētu kontrolēt ēnu ekonomikas naudas darījumus.

R. Karnīte gan šo, gan citus ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumus dēvē par neefektīviem: «Valsts institūcijas nespēj padarīt savu darba daļu, lai ēnu apkarošanas plānu ieviešanai būtu nozīme. Šīs institūcijas ir tālredzīgi apcirptas un nemaz nespēj veikt savas funkcijas. Skan jau drausmīgi svarīgi, ka šie ir pasākumi ar lielu ietekmi. Tos ir grūti īstenot un nav iespēju veikt pilnvērtīgu kontroli, jo trūkst darbinieku. Tāpēc es teiktu, ka pasākumi neko nedod, bet rosina pārkāpt normas.»

Pārmet banku lobēšanu

H. Danusēvičs un R. Karnīte grozījumus vērtē kā banku lobēšanu. «Par katru kartes norēķinu operāciju bankām jāpārskaita divi līdz četri procenti. Par pirkumu 1000 latu vērtībā tie ir 20 līdz 40 lati. Milzu summa un neglīta lobēšana! Valstij nevajag nodarboties ar to, lai bankas gūtu papildu peļņu. Dzīvojam banku feodālismā,» tirgotāju neapmierinātību pamato H. Danusēvičs.

R. Karnīte norāda, ka ēnu ekonomikas apkarošanas plāns no uzņēmējiem pieprasīs veikt pasākumus, kam būs vajadzīgi papildu līdzekļi, bet tas būs bezjēdzīgi, ja valsts pati nespēs izpildīt savus pienākumus.

Lai mazinātu alkohola patēriņu, VM piedāvā atļaut alkoholu tirgot tikai specializētos veikalos vai norobežotās nodaļās, aizliegt tā tirdzniecību degvielas uzpildes stacijās un aizliegt reklamēt alkoholu presē un dienā arī televīzijā. Izmaiņas likumos gan paredzēts izstrādāt tikai līdz nākamā gada beigām, raksta NRA.LV.

Raksturojot situāciju, VM piedāvā skaitļus: palielinās mirstība no saslimšanām, kas saistītas ar alkohola lietošanu, – alkohola atkarības, aknu cirozes, alkohola kardiopātijas un citām. Būtiski pieaugusi mirstība aknu cirozes dēļ, kas ir viena zīmīgākajām alkoholiķu kaitēm: vēl 2006. gadā mirstības rādītājs bija 2,2 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju, bet 2010. gadā tas palielinājies trīs reizes un bija 6,5 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Pērnā gada dati vēl nav apkopoti.

Ar pirmo reizi dzīvē diagnosticētu alkohola atkarības diagnozi 2010. gadā Latvijā reģistrēts 1661 pacients jeb 74,2 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Uzskaitē ar šādu diagnozi visvairāk uzņemti pacienti Latgales reģionā – 134,6 uz 100 000 iedzīvotāju, gandrīz divas reizes pārsniedzot vidējos rādītājus valstī. Rīcības plānu, kā mazināt alkoholisko dzērienu patēriņu un ierobežot alkoholismu, VM virza apspriešanai Ministru kabinetā. Dokumentā VM secina, ka alkoholisko dzērienu lietošanas izplatība sabiedrībā joprojām ir samērā augsta un augsts ir nelegālā alkohola patēriņš, tāpat kā grādīgo dzērienu pieejamība bērniem.

Rīcības plānā, kas jāievieš līdz 2014. gadam, VM piedāvā veikt grozījumus likumos, nosakot alkohola reklāmas aizliegumu drukātajos medijos un vides reklāmās, izņemot specializētus izdevumus. Tāpat varētu liegt alkohola reklāmās iesaistīt sabiedrībā populārus cilvēkus, sportistus un jaunus cilvēkus līdz 30 gadu vecumam, kā arī aizliegt alkohola reklāmu televīzijā laika posmā no astoņiem rītā līdz desmitiem vakarā. Ja veikalos tiktu izsludinātas atlaides vai izpārdošanas, alkoholisko dzērienu pazeminātās cenas nedrīkstētu izcelt.

Lielākās iebildes VM dokuments varētu saņemt no tirgotājiem, jo paredzēts izstrādāt noteikumus, ka alkoholiskos dzērienus atļauts pārdot tikai specializētos veikalos vai izvietot nošķirti no citiem pārtikas produktiem, veidojot atsevišķas nodaļas ar atsevišķām kasēm.

Ieteikuma formā VM plānā ielikusi nodomu palielināt akcīzes nodokli stiprinātam alum (virs 5,6%), no stiprajiem dzērieniem ražotiem kokteiļiem, kā arī sidram.

***

ko plāno darīt?

Ko plāno darīt, lai mazinātu alkoholismu?

• Pastiprināt kontroli tirdzniecības vietās, lai mazinātu iespēju nepilngadīgām personām iegādāties alkoholu

• Vairāk kontrolēt veikalus, kafejnīcas, kur tirgo alkoholu

• Liegt reklamēt alkoholu drukātā presē un vides reklāmās

• Aizliegt izcelt atlaides alkoholam

• Aizliegt alkoholu reklamēt jauniem sportistiem, slavenībām

• Aizliegt alkohola reklāmu TV dienā

• Atļaut alkoholu tirgot tikai specializētos veikalos, nodaļās

• Aizliegt tirgot alkoholu degvielas uzpildes stacijās

Iepriekš nereti ražotājiem nācies saskarties ar problēmu, ka dabīgie produkti, kur īpaši piedomāts par sastāvu un preces nekaitīgumu organismam un apkārtējai videi, jāiesaiņo plastmasas maisiņos vai polietilēna paciņās.Uzņēmumi meklē arvien jaunas iespējas, kā no šāda absurda izvairītos, priekšroku dodot papīra, kartona vai cita dabas materiāla iepakojumam. Tā kā papīrs ir maznoturīgs pret ārējās vides iedarbību, savukārt koks vai citi materiāli ir smagi, mazāk praktiski un dārgāki, izvēle ir par labu kartonam.

Kartonu līdzīgi kā papīru izgatavo no celulozes jeb koksnes, taču tas ir blīvāks un līdz ar to arī izturīgāks par parastu papīru. Kartonu iespējams veidot arī no makulatūras, padarot to dabai draudzīgāku, vienlaikus saglabājot labās īpašības.

SIA “Aimax” ir Latvijas vietējais uzņēmums, kas nodarbojas ar kartona stendu un iepakojuma ražošanu. Kā novērots, interese par dabisku un videi draudzīgu iepakojumu pieaug ne vien no sabiedrības – patērētāju, bet arī ražotajā puses. “Arvien pieaug to ražotāju skaits, kas vēršas pie mums ar jautājumu par iepakojuma izstrādi visdažādākajiem produktiem. Tā kā piedāvājam gan standarta iepakojumu, gan speciāla dizaina kastes un pakas, un mūsu iepakojums tiek veidots no dabīga kartona, to izvēlas uzņēmumi, kas ražo dabīgus produktus, ka arī tie, kas vēlas savu produkciju īpaši izcelt. Kā pierādās, pircējs tomēr dod priekšroku kartona iepakojumam tā vieta, lai izvēlētos sintētisku materiālu,” norāda kartona iepakojuma ražotāja “Aimax” projektu vadītāja Ilona Rimševica.

“Rūpējoties par savu un savu tuvinieku veselību, cilvēki meklē iespējas dzīvot saskaņā ar dabu – izvēlas dabīgu kosmētiku, veselīgus un dabiskus pārtikas produktus, kā arī novērtē iepakojumu, kas ir videi draudzīgs. Tikai šāds dzīves stils var garantēt Latvijai un visai pasaulei izdzīvošanu ilgtermiņā, tādēļ priecē tas, ka arī uzņēmēji savstarpēji sadarbojas un meklē jaunus interesantus risinājumus, kā savu produktu nogādāt pircējam patīkamākā formāta, piemēram, dabiskā kartona iepakojumā,” atzīst biroja “Dabīgs Produkts” projektu vadītāja Ieva Rozenberga.

Šī gada janvārī Ventspils brīvostā pārkrauti nedaudz vairāk kā trīs miljoni tonnu kravu, kas ir par 1,1 miljonu jeb 61 procents vairāk nekā pagājušā gada janvārī. Janvārī ostā pārkrauti 1,6 miljoni tonnu lejamkravu, kas ir par 46% vairāk nekā pirms gada. Beramkravu apjoms palielinājies par 107%, sasniedzot 1,2 miljonus tonnu mēnesī. Savukārt ģenerālkravu apjoms janvāra mēnesī bijis par 4% mazāks nekā pirms gada jeb 174 tūkstoši tonnu.

Visvairāk ostā pārkrauti naftas produkti – vairāk kā 1,5 miljoni tonnu, kas ir par 47% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Otrs lielākais kravu apjoms bija akmeņoglēm – 939 tūkstoši tonnu, kas nozīmē palielinājumu par 249% salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Arī šogad pieauguma tendenci turpina uzrādīt prāmju līnijas. Ro-Ro kravu apjoms janvārī palielinājies par 11%, raksta NRA.lv.

Lielākais kravu pieaugums janvārī bija termināļiem, kas pamatā nodarbojas ar akmeņogļu pārkraušanu – SIA “Baltic Coal Terminal” janvārī pārkrāva 501 tūkstoti tonnu, palielinot apgrozījumu par 153%, bet AS “Ventspils tirdzniecības osta” – 450 tūkstošus tonnu, palielinot apgrozījumu par 160%. Par 92% apgrozījums palielinājies AS “Ventbunkers”, par 43% – SIA “Ventamonjaks serviss”, par 8% – SIA “Ventall Termināls”, par 24% – SIA “Ventplac”.

“Janvāris Ventspils brīvostā ir ne tikai rekordmēnesis kravu apgrozījuma ziņā, bet arī pierādījums, ka brīvostas pārvalde operatīvi un augsti profesionāli spēj rīkoties ārkārtas situācijā, ko radīja nepieredzēti daudzās vētras decembrī un janvāra sākumā un to radītie smilšu sanesumi, kas uz laiku jūras kanālā ārpus ostas vārtiem samazināja maksimālo kuģu iegrimi, apgrūtinot kuģu satiksmi, ” uzsvēra A.Lembergs.

Par iepakojuma nozīmi un spēju palielināt produkta noietu liecina SIA Aimax jaunums – kartona iepakojums Latvijas valsts kontūras formā. Šia iepakojums izpelnījies atzinību gan no Latvijas uzņēmumiem, kas vēlas savus produktus piedāvāt ārvalstu tirgos, gan arī citu valstu pircēji, kas ar interesi aplūko neierasto iepakojumu un labprāt izvēlas konkrētos produktus iegādāties.

Kā atzīmē SIA Aimax projektu vadītāja Ilona Rimševica, “uzņēmums Aimax specializējas kartona iepakojumu izstrādāšanā un izgatavošanā, kā arī poligrāfijas produkcijas ražošānā, uzņēmumiem piedāvājot izmantot dažādas formas, unikālas kartona kastes, kas ir ne tikai dizainiski ļoti pievilcīgas un uz tām ir iespējams izvietot uzņēmuma reklāmu, bet tās var nodot otrreizējā pārstrādē, tādā veidā rūpējoties par dabu un kokiem. Vietējie uzņēmumi un pircēji to novērtē.”

“Latvijas uzņēmumiem ir jābūt radošiem, lai ar inovatīviem un interesantiem sava produkta pasniegšanas veidiem piesaistītu ārvalstu publikas uzmanību, ieinteresētu un liktu viņiem iegādāties šīs preces vai pakalpojumus. Mūsdienās nepietiek tikai ar labu kvalitāti. Tādēļ ir apsveicami šāda, zināmā mērā, uzdrīkstēšanās, piemēram, iepakojuma dizaina jomā. Un, kā rāda pircēju aktivitāte, tas atmaksājas,” atzīst Latvijas Eksportpadomes (LEP) projektu direktors Jānis Āboliņš.

SIA Aimax ir radījis kartona kasti iepakojumiem Latvijas kontūras formās, kuras dizains ir arī reģistrēts Latvijas Republikas Patentu valdē. Šāds neparasts un izteiksmīgs iepakojums piesaista to cilvēku uzmanību, kas veikala plauktu raibajā piedāvājumā meklē vietējo, Latvijā ražotu preci, kurai uzticas vairāk. Turklāt Latvijas robežas kontūras piesaistīs tūristus, kas vēlēsies iegādāties oriģinālus suvenīrus, kas atšķiras no citur pasaulē ražotiem produktiem. Tas paver lieliskas iespējas ražotājiem piedāvāt ciemiņiem simbolisku Latviju, kas spēj pārsteigt ar savu būtību un saturu, jo kartona kārbā var iepakot gan saldumus, gan kosmētiku, gan pat mākslas darbus, kas nesīs Latvijas un pašmāju ražotāja vārdu ārpus valsts robežām.

G4S Latvia drošības eksperti norāda, ka pērn samazinājies apģērbu zādzības mēģinājumu skaits. Starp zagtākajām precēm ir arī tabakas izstrādājumi, elektropreces un dažādi aksesuāri.

Kopumā pērn G4S Latvia aizturējusi vairāk nekā 2940 personas, no kurām 65% ir vīrieši un 35% – sievietes.

G4S Latvia drošības eksperti norāda, ka zādzību mēģinājumu statistika joprojām saglabājas augsta, taču tajā pašā laikā šobrīd to skaits saglabājas nemainīgs un krasi nepieaug.

Pērn vairāk degvielas un krāsainā metāla zādzības mēģinājumu
Saskaņā ar G4S Latvia datiem pērn palielinājies degvielas un krāsainā metāla zādzības mēģinājumu skaits – gan galvaspilsētā, gan reģionos. Diemžēl pērn piepildījās 2011. gada sākumā prognozētais laupīšanu skaita pieaugums gan galvaspilsētā, gan Latvijas reģionos.

Jānis Ābele, AS G4S Latvia Drošības funkciju departamenta direktors: „Zādzību mēģinājumu raksturs likumsakarīgi ir tieši vai netieši saistīts ar ekonomisko situāciju un tendencēm valstī. Piemēram, metāla un degvielas cenu kāpums pērn atspoguļojās arī zādzību statistikā. Ja degviela lielākoties zagta savām vajadzībām, tad dažādi metāla izstrādājumi – ar nolūku tos realizēt metāla uzpirkšanas punktos. Jāmin, ka zādzību riskam pakļautas gan ražotnes un industriāli objekti, gan sakaru tīklu uzņēmumi. Piemēram, vasarā divi nepilngadīgi jaunieši tikai aizturēti par mēģinājumu nozagt krāsaino metālu, nesankcionēti iekļūstot kādas apsargātas rūpnīcas teritorijā.”

Jānis Ābele prognozē, ka arī šogad visticamāk pieaugs degvielas zādzību gadījumu skaits, jo jau šobrīd degvielas cena ir tuvu 1 latam litrā.

Jānis Ābele: „Ņemot vērā tendenci palielināties degvielas zādzību gadījumu skaitam, degvielas glabātuvju īpašniekiem, kā arī spectehnikas un parastu automašīnu īpašniekiem būtu vēlams izvērtēt situāciju un meklēt risinājumus, lai pasargātu savu īpašumu no zādzību riska. Līdzās degvielas zādzībām prognozējams arī tabakas izstrādājumu zādzību skaita pieaugums. Proti, līdz ar izmaiņām Likumā “Par akcīzes nodokli” no 1. janvāra degvielu, cigaretes vai alkoholu personīgām vajadzībām bez muitošanas Latvijā var ievest ne biežāk kā reizi nedēļā, nevis katru dienu, kā tas bija līdz šim. Tādēļ, iespējams, varētu samazināties no Krievijas ievesto cigarešu skaits, kas savukārt veicinās pieprasījumu pēc lētākām cigaretēm un, iespējams, stimulēs personas izdarīt zādzības gan no tirdzniecības, gan noliktavu objektiem.”

G4S Latvia Drošības funkciju departamenta direktors Jānis Ābele norāda, ka jebkurš straujš cenu kāpums un paziņojumi par konkrētu preču realizāciju vai cenas izmaiņām potenciāli ietekmē gan cilvēku pirktspēju, gan likumpārkāpēju rīcību – respektīvi, tirgus tendences būtiski ietekmē arī zādzību statistiku. Piemēram, pērn ievērojami samazinājās ekonomisko spuldžu zādzību skaits, kas zagtāko preču TOPā iekļuva 2010. gadā pēc paziņojuma, ka „vecā standarta” elektroniskās spuldzes turpmāk netiks ražotas un turpmāk pārdošanā būs pieejamas tikai ekonomiskās spuldzes, kuru cena ir ievērojami augstāka.

Mūsdienās lielākā daļa uzņēmumu var radīt kvalitatīvu produktu, bet ne visi spēj padarīt to pievilcīgu pircēja acīs. Uzņēmums “Aimax”, kas specializējas kartona iepakojumu izstrādāšanā un izgatavošanā, kā arī poligrāfijas produkcijas izlaišanā, uzņēmumiem piedāvā izmantot dažādas formas, unikālas kartona kastes, kas ir ne tikai dizainiski ļoti pievilcīgas un uz tām ir iespējams izvietot uzņēmuma reklāmu, bet tās var nodot otrreizējā pārstrādē, tādā veidā rūpējoties par dabu un kokiem. Uzņēmuma projektu vadītāja Ilona Rimševica īpaši uzsver “Aimax” stratēģiju darbā ar uzņēmējiem: “Katram klientam mēs pievēršam individuālu uzmanību, jo cienām, novērtējam viņa produktu un vēlmi to padarīt pēc iespējas īpašāku. Ar katru strādājam kā ar labāko draugu. Izzinām klienta vēlmes, vajadzības un kopā ar mūsu dizaineru radām katra uzņēmuma produktiem unikālu iepakojumu.”

Šogad “Aimax” ir radījis kartona kasti iepakojumiem Latvijas kontūras formās, kuras dizains ir arī reģistrēts Latvijas Republikas Patentu valdē. Šāds neparasts un izteiksmīgs iepakojums noteikti piesaistīs to cilvēku uzmanību, kas veikala plauktu raibajā piedāvājumā meklē vietējo, Latvijā ražotu preci, kurai uzticas vairāk. Turklāt Latvijas robežas kontūras piesaistīs tūristus, kas vēlēsies iegādāties oriģinālus suvenīrus, kas atšķiras no citur pasaulē ražotiem produktiem. Tas paver lieliskas iespējas ražotājiem piedāvāt ciemiņiem simbolisku Latviju, kas spēj pārsteigt ar savu būtību un saturu, jo kartona kārbā var iepakot gan saldumus, gan kosmētiku, gan pat mākslas darbus, kas nesīs Latvijas un pašmāju ražotāja vārdu ārpus valsts robežām.

“Aimax” radītajam dizainam jau ir pieteikušies ražotāji, kas ir izrādījuši interesi par šo unikālo iepakojuma veidu, bet šobrīd uzņēmums vēl nav izvēlējies, ar kuru no tiem sākt strādāt.

“Mēs liekam lielas cerības uz šo īpašo kartona kasti Latvijas robežkontūras formā, jo tādejādi tiktu popularizēts ne tikai mūsu un klienta uzņēmums, produkts, bet arī Latvijas valsts tēls pasaulē,” akcentē “Aimax” projektu vadītāja Ilona Rimševica.

Apple iPhone, iPad un iPod Touch ierīču īpašniekiem tagad iespējams izdrukāt e-pastus, tīmekļa lapu ekrānšāviņus un attēlus bezvadu režīmā, izmantojot vienu no pieciem populārajiem Brother all-in-one printeriem.

Pateicoties draudzīgajai cenu politikai un augstajam kvalitātes līmenim, Brother all-in-one tintes printeri ir populāri kā mājas lietotāju vidū, tā arī tiek plaši izmantoti birojos. AirPrint lieliski noderēs arī pieredzējušiem iPad lietotājiem darbā ar atskaitēm un prezentācijām.

Brother ierīces, kuras atbalsta AirPrint – DCP-J525W, DCP-J725DW, DCP-J925DW, MFC-J430W un MFC-J625DW. Iekārtu cenas svārstās no 74 līdz 115 latiem.

Apple iPhone, iPad un iPod Touch automātiski atradīs minētos Brother all-in-one printerus, ja iekārtas atrodas vienā tīklā, nav nepieciešama nekāda draiveru instalācija. Kamēr notiek printēšana, ar Apple ierīci iespējams paralēli veikt citus darbus.

Brother DCP-J925DW ir viens no pieciem Brother all-in-one printeriem, kas nodrošina drukāšanu bezvadu režīmā no Apple iPhone, iPad, iPod Touch izmantojot Apple AirPrint.

*Lai izmantotu AirPrint, nepieciešams atjaunināt printera programmatūru. Jaunākā programmatūra atrodama un lejupielādējama Brother risinājumu centra mājaslapā – www.brother.com

Fanu lapas sekotāji jau ir piedalījušies papildus tirgus izpētē, kurā tika konstatēti vispievilcīgākie tirdzniecības centri Rīgā potenciālajiem H&M veikaliem. Alfa atrodas šī balsojuma pirmajā vietā. Daži citi tirdzniecības centri jau ir paziņojuši, ka nespēj piesaistīt tādu veikalu, kā H&M.

Fanu lapas statistika norāda uz to, ka “Bring H&M to Latvia” ar savu vēstījumu sasniedz 50 000 cilvēku, no kuriem lielākā daļa ir 18-35 gadīgas sievietes. Šī fanu lapa ir lielākā no visām iepriekš dibinātajām “Bring H&M to … ” lapām.

“Esmu priecīgs, ka mūsu fanu lapa ir labvēlīgi ietekmējusi H&M lēmumu. Par šo lēmumu biju informēts jau pāris mēnešus iepriekš, taču devu solījumu to neizpaust pirms to oficiāli nepaziņo pats H&M” saka Zulfukar Tosun. “Bez tam mēs ceram redzēt H&M veikalu arī Barona ielā, kuru attīstām kā iepirkšanās ielu” papildina Zulfukar Tosun. “Ir ļoti svarīgi izveidot jaunu iepirkšanās vidi Rīgā, lai piesaistītu vairāk apmeklētāju, kuri vēlas tērēt naudu Rīgas veikalos.” Zulfukar Tosun ir arī Baronastreet.com dibinātājs.

Zulfukar Tosun ir starptautiska mazumtirdzniecības uzņēmuma “RetailBaltic” īpašnieks. RetailBaltic palīdz mazumtirdzniecības uzņēmumiem uzlabot savus sasniegumus tirdzniecības vietās un sociālajos medijos.