Lai, gan ģimeni, gan draugus, gan kolēģus varētu iepriecināt ar gardi kūpinātu zivi, ir jāizvērtē vai tiks veikta karstā kūpināšana vai aukstā kūpināšana.

Karstai kūpināšanai ir nepieciešams īss sālīšanas laiks un kūpināšanas temperatūra parasti ir aptuveni 320C pirmajās divās stundās un aptuveni 650C turpmākajās 4-8 stundās. Karsti kūpinātas zivis ir mitras, viegli sāļas un pilnīgi izceptas, bet tās ledusskapī var uzglabāt tikai dažas dienas.

Aukstai kūpināšanai nepieciešams ilgāks sālīšanas laiks, zemākā temperatūra (aptuveni 26-320C) un ilgs kūpināšanas laiks (1-5 dienas vai vairāk nepārtrauktas kūpināšanas). Auksti kūpināta zivs ir sausākā un satur daudz vairāk sāls nekā karsti kūpināta.. Ja zivs ir pareizi pagatavota, to var uzglabāt ledusskapī pat vairākus mēnešus.

Stacionāri uzstādāma kūpinātava ar kurtuvi un dūmvadu ir lielisks veids kā mājas apstākļos pagatavot garšīgu un veselīgu maltīti. Kūpinātava dod iespēju tā lietotājam kūpināt ne tikai zivis, bet arī visa veida gaļas produktus sev iecienītā marinādē vai bez tās. Tomēr tiem, kas nolemj iepriecināt viesus, ģimeni vai pats sevi, jāatceras, ka kūpināšanas lielāko smeķi dod pareiza malkas izvēle.

Šobrīd interneta veikalā Neoshop.lv pieejamas dažādas copes lietas ar ievērojamām atlaidēm, kā arī Latvijā ražotas kūpinātavas. Tāpat pieejama arī piegāde visā Latvijas teritorijā.

Vairāk: http://www2.neoshop.lv/darzam-un-majai/k.html

«Ideja ir jautra, izklaidējoša, turklāt tehniski izstrādāta – tie ir interneta komunikācijas pamatnosacījumi, lai Latvija būtu magnēts, nevis tukšs skaļrunis,» lapas potenciālu vērtē reklāmas aģentūras Mooz! radošais direktors Ēriks Stendzenieks.

Koka pagales, iekurta krāsns un termometrs – tā interaktīvā video vairāk nekā 800 miljoni Facebook lietotāju varēs gūt pirmo iespaidu par Latviju. Ar vienu peles klikšķi krāsnī iespējams piemest pagali, un akcijas noslēgumā izloze noteiks, kurš maizes klaipu saņems mājās jebkur pasaulē. To nodrošina reklāmas aģentūra Leo Burnett Riga, kas uzvarēja pagājušā gada septembrī LI un Valsts kancelejas (VK) atklātajā konkursā.

LI sabiedrisko attiecību speciālists Rihards Kalniņš Neatkarīgajai skaidro, ka vizuālais tēls saskan ar Latvijas ilgtermiņa tūrisma saukli: «Best enjoyed slowly» (angļu val. nesteidzīga atpūta Latvijā). Sociālo tīklu eksperts Artūrs Mednis gan ir piesardzīgs: «Ar rupjmaizes cepšanas tradīcijām Latvija diez vai konkurēs uz igauņu vai somu fona, kas pazīstami ar inovācijām.»

«Liela nozīme būs veiksmei – līdzīgas lapas apmeklē gan 20 miljoni, gan pāris simti cilvēku,» atzīst Ē. Stendzenieks. Latvijas Facebook lapai 2012. gadā plānots piesaistīt 100 000, bet visas kampaņas laikā – miljonu sekotāju, kas nospieduši like (angļu val. patīk) pogu. Nedēļas laikā lapai pievienojušies vairāk nekā 10 000 lietotāju.

Tomēr, pēc A. Medņa teiktā, liels sekotāju skaits radīs mānīgu priekšstatu, ka tie atpakaļ saņems aktuālu informāciju par Latviju. Facebook uzbūve nosakot, ka efektīvu atgriezenisko saiti nevar veidot ar vienreizēju cilvēka piesaisti – pēc eksperta domām, svarīgāk būs tas, ar ko Latvijas lapa cilvēkus piesaistīs ilgtermiņā.

Atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas, kuru lapās akcentētas karoga krāsas, Latvijas vārds izcelts uz zili dzeltena fona, daudziem radot asociāciju ar pudeles etiķeti. Leo Burnett Riga direktors Ansis Egle savdabīgo izvēli skaidro ar pielāgošanos Facebook darbības principiem – tajā ietverts konkrēts solījums citiem lietotājiem (If you like Latvia, Latvia likes you too jeb Ja tev patīk Latvija, Latvijai patīc tu). Viņš aicina nebūt stereotipiskiem un novērtēt to, ka atšķiramies: «Logo nav zīmols – atraktivitāti panāksim, to mainot arī laika gaitā.»

Ē. Stendzenieks neuzskata, ka konservatīvisma trūkums ir nosodāms: «Latvija un tās iedzīvotāji ir daudzpusīgi, tāpēc jāizmanto iespēja ekonomiski, politiski un sociāli sevi reklamēt atšķirīgi – gan ar saukļiem, gan logo.» Komunikācijas eksperts Miervaldis Mozers piekrīt, ka neparasts risinājums ir nepieciešams, jo sociālos tīklus galvenokārt izmanto jauni cilvēki.

Lapas izstrāde un popularizēšana (100 reklāmas vietu Rīgas ielās) notiek bez valsts budžeta finansējuma. «Pasaulē tā ir ierasta prakse – piemēram, Polijas zīmols tika izstrādāts par vienu zlotu. Mēs kā izstrādātāji iegūstam prestižu un atpazīstamību, piepildot arī manas personiskās ambīcijas par Latvijas tēla veidošanu,» saka A. Egle, kurš veidojis Latvijas paviljonu pasaules EXPO izstādē Šanhajā 2010. gadā.

Izstrādātāju paveiktais ir apsveicams, taču princips, ka par konkurētspējīga tēla radīšanu valsts nevēlas maksāt ne santīma, ir aplams, uzskata Ē. Stendzenieks.

R. Kalniņš no LI skaidro, ka lēmumu galvenokārt noteikusi valsts ekonomiskā situācija un vēlme projektu realizēt raiti: «Pašu, tajā skaitā Latvijas iedzīvotāju, spēkiem varam panākt daudz, kaut vai iesaistoties virtuālās maizes krāsns kurināšanā. Tas ļaus akciju realizēt ātrāk un efektīvāk.»

***

Viedokļi

Alberts Jodis, reklāmas aģentūras Alberta uzņēmumu grupa vadītājs:

– Video redzamais rada priekšstatu par kādu norvēģu zvejnieku vai malkas cirtēju ziemeļos, nevis par Latviju – mūsdienīgu Eiropas valsti. Ir izveidota interesanta pagaļu spēle, taču, cik liela daļa vispār saprot, ka tā ir kādas valsts interneta lapa un – kas Latvija vispār ir. Pirmajā brīdī dažs varētu pat apmulst, domājot, ka tā ir kāda amizanta čipsu reklāma.

Edvards Ratnieks, Latvijas Studentu apvienības vadītājs:

– Priecē lapas interaktīvais raksturs un attēls ar Latvijas valsts karti, no kuras iespējams uzzināt laika prognozi visā Latvijā. Tomēr pietrūkst tumši sarkanās krāsas un neuzkrītoša mūsu skaistā ģerboņa.

Inta Brikše, komunikāciju speciāliste:

– Uz ziņkārības āķa tiekam noķerti lieliski, turklāt interesanta bija pati noķeršana. Ja apmeklētu kādas citas valsts lapu, droši vien arī gaidītu ko interaktīvu – «tagad un te». Pie plānotajiem 100 000 sekotāju tiks, taču – cik no tiem būs citzemnieki?

Guntars Meluškāns, draugiem.lv radošais direktors:

– Manuprāt, pārspīlēta ir ārpus interneta komunikācija, solot nosūtīt maizes klaipus – tas nevairos atpazīstamību Latvijai kopumā. Latvijas lapa Facebook gan ir lieliska doma, un drīzumā tāda tiks izveidota arī draugiem.lv – praktiskāka un uz aktīvāku komunikāciju orientēta.

VISA, MasterCard un American Express prasības nosaka, ka no šī gada 1. jūlija visai terminālu programmatūrai Latvijā ir jābūt sertificētai pēc globālās drošības PA-DSS standartiem. Taču „Point” dažos tirgos drošības prasībām pat iet pa priekšu. Tā, piemēram, Zviedrijas tirgū „Point” ar ATOS „Xenta” termināli nodrošina atbilstību jau jaunākajai – 2.0 PA-DSS versijai.

SIA „Point Transaction Systems” Baltijas valstu vadītājs Agris Štikāns norāda, ka atbilstība PA-DSS standartam uzņēmumam ir kā uzticības garants un kvalitātes apliecinājums. Tas ir sasniegts, pateicoties programmatūru izstrādes nodaļu izcilajām pūlēm un veikumam visos „Point” tirgos: „Sertifikāts apliecina, ka „Point” piedāvātie pakalpojumi atbilst industrijas kvalitātes prasībām, ir mūsdienīgi un droši. Karšu lietotāju informācijas aizsardzība ir svarīgākais jautājums kā pircējiem, tā arī tirgotajiem, un Point ir lepns apliecināt, kā mūsu produkti un risinājumi iet kopsolī ar progresīvākiem tehnoloģijām elektronisko maksājumu drošības nodrošināšanas jomā”.

SIA „First Data” Baltijas valstu vadītāja Zanda Brīvule-Jansone komentē:
“PA – DSS Standarta ieviešana neietekmē pirkuma procesu ne kartes lietotājam,ne tirgotājam, taču tie tirgotāji, kas izmanto PA – DSS sertificētu programmatūru, būtiski samazina savus biznesa riskus. Pieredze rāda, ka viens no karšu datu zādzības iemesliem ir drošības prasībām neatbilstošu tehnoloģiju izmantošana, un karšu datu zādzības uzņēmumam un bankām var radīt ļoti lielus zaudējumus”.

Tāpat „Point” 2011.gada novembra sākumā pievienojās Secure POS Vendor Alliance (SPVA), kļūstot par 18. apvienības biedru.
„Šī apvienība ir ļoti nopietna organizācija un iekļaušanās tajā ceļ mūsu uzņēmuma – kā droša un uzticama – vērtību. Fakts, ka ar citiem biedriem esam šajā aliansē, ir ļoti

nozīmīgs, jo kopā varam darboties, lai padarītu elektronisko maksājumu jomu vēl drošāku”, saka „Point” Baltijas valstu vadītājs Agris Štikāns.

SPVA ir nevalstiska organizācija, ko 2009.gadā dibināja trīs lielākie maksājumu industrijas dalībnieki – VeriFone, Ingenico un Hypercom. Apvienības galvenais mērķis ir paaugstināt elektronisko maksājumu drošības standartus, aizsargāt karšu lietotāju informāciju, kā arī tirgotājus pret drošības pārkāpējiem, mēģinot mazināt krāpšanas, viltojumu gadījumus un citus riskus, kas pastāv visiem elektronisko maksājumu jomā esošajiem uzņēmumiem.

“Šobrīd gaidāmās ražas iznākumu ir grūti prognozēt, jo tādi laikapstākļi kā šogad nav bijuši. Jāgaida pavasaris un tad jau redzēs vai laikapstākļi ražu būs ietekmējuši pozitīvi vai negatīvi. Draudus ražai var sagādāt pēkšņa un strauja temperatūras samazināšanās. Kā arī risks pastāv, ja strauji sāks snigt un sniega kārta kļūst ļoti liela – tas, protams, rada bažas,” norāda Latvijas Lauku Konsultāciju un Izglītības centra Augkopības nodaļas vadītāja Ingrīda Grantiņa.

Viens no galvenajiem mērķiem veiksmīgam uzņēmējam – lauksaimniekam – ir izaudzēt kvalitatīvu augstas kvalitātes produkciju pēc iespējas ekonomiski izdevīgāk, ar iespējami mazāk patērētajiem resursiem. Lai to panāktu viens no galvenajiem nosacījumiem ir kvalitatīvs sējas materiāls un pareiza agroķīmijas pielietošana attiecīgajai kultūrai.

Lauksaimnieku vidū ar vien stabilāku lomu augu mēslošanā ieņem lapu mēslojumi. Pamatojums ir meklējams NPK pamatmēslojuma cenas pieaugumā, kas novērojams katru gadu. Pielietojot lapu mēslojumu iespējams samazināt pamatmēslojuma NPK devu uz hektāru, tādā veidā palielinot ražas kvalitāti un ekonomisko izdevīgumu.

SIA Landagro, kas ir oficiālais ZELENIT lapu mēslojuma izplatītājs Baltijā, vadītājs Jānis Krēsliņš norāda uz lauksaimnieku lielo interesi par jaunākās paaudzes polimērajiem lapu mēslojumiem. „Šobrīd saimnieki vēršas pie mums ar interesi izmēģināt jaunu produktu, tajā saskatot perspektīvu un ievērojamu ekonomisko efektu, kas mūsdienās ir ļoti būtiski. Pozitīvi, ka lauksaimnieki pret jaunām tehnoloģijām izturas kopumā pozitīvi, tās apgūstot, novērtējot un izmantojot praksē,” skaidro Jānis Krēsliņš.

“Pašreizējais Ginesa pasaules rekords pieder diviem Šveices iedzīvotājiem, kuri ir sarunājušies pa telefonu 43 stundas 8 minūtes un 55 sekundes. Esam pārliecināti, ka mums ir pa spēkam to pārspēt, tāpēc aicinu piedalīties Tele2 rīkotajās garākās telefonsarunas sacensībās un tādējādi ierakstīt Latvijas vārdu Ginesa pasaules rekordu grāmatā!“ saka Jānis Spoģis, Tele2 komercdirektors.

Dalībnieki ir aicināti reģistrēties Tele2 garākās telefonsarunas sacensībām mājas lapā www.sarunurekords.lv līdz 15.februārim. 300 labāko anketu autori, kuri būs reģistrējušies sacensībām, tiks uzaicināti uz intervijām, kas norisināsies piecās Latvijas pilsētās: Liepājā 25.februārī, Jelgavā 27.februārī, Daugavpilī 28.februārī, Valmierā 29.februārī un Rīgā 1.martā. Pēc interviju rezultātu izvērtēšanas, labākie 20 dalībnieku pāri tiks aicināti uz fināla atlasi Rīgā, kas notiks 3.martā t/p “Alfa”, Brīvības gatvē 372, Rīgā. Rekorda uzstādīšanā piedalīsies piecu dalībnieku pāri, bet papildus tiks atlasīti rezervistu pāri, kas rekorda uzstādīšanā piedalīsies gadījumā, ja kāds no pamatsastāva pāriem tiks diskvalificēts.

Pāris, kas pārsniegs esošo Ginesa rekordu un veiks visgarāko telefona sarunu, no Tele2 saņems naudas balvu 3000 Ls apmērā, savukārt 2.vietas ieguvēji saņems Ls 2000 pie noteikuma, ja arī būs pārsnieguši esošo Ginesa pasaules rekordu. Visi pārējie pāri, kas pārsniegs pašreizējā rekorda robežu, saņems Ls 1500. Ja neviens no pāriem nepārsniegs esošo Ginesa rekordu, tad tas pāris, kas veiks visgarāko telefona sarunu, saņems Ls 2000.

“Garākās telefonsarunas rekorda uzstādīšana būs ne tikai interesanta un spraiga, bet arī paredzēs vairāku stingru noteikumu ievērošanu. Piemēram, dalībniekiem rekorda uzstādīšanas laikā būs jārunā par iepriekš sagatavotām un saskaņotām tēmām, un par vienu un to pašu sarunas tematu divreiz runāt nevarēs. Tāpat telefonsarunā obligāti būs aktīvi jāiesaistās abiem dalībniekiem, un tādas viena vārda atbildes kā „jā“ vai „nē“ netiks uzskatītas par vērā ņemamu iesaisti sarunā. Interesanti, ka sarunas laikā klusuma pauze nedrīkstēs būt ilgāka par 10 sekundēm un dalībniekiem būs atļauts atpūsties 5 minūtes pēc katras pilnas stundas,” Ginesa pasaules rekorda uzstādīšanas noteikumus skaidro J.Spoģis.

Pēc oficiāliem noteikumiem Ginesa pasaules rekordu reģistrēs tiesneši un neatkarīgie liecinieki. Tā norisei varēs sekot līdzi interneta tiešraidē www.sarunurekords.lv, bet laikā no 10:00 līdz 22:00 varēs vērot arī klātienē t/p “Alfa”. Papildu informācija par Tele2 rīkotajām garākās telefonsarunas sacensībām ir pieejama www.sarunurekords.lv.

Garākā Ginesa pasaules rekordu grāmatā reģistrētā telefonsaruna ir ilgusi 43 stundas 8 minūtes 55 sekundes. To paveica Sāra Kapaula (Sarah Capaul) un Miriams Tomans (Myriam Thomann) radio stacijas “Radio Grischa” rīkota pasākuma laikā 2011.gada 2.jūnijā Šveicē.

Ņemot vērā lielo sabiedrības interesi un bažas par Latvijas valdības parakstīto ACTA nolīgumu, Saeimas Ārlietu komisija rīkoja ekspertu un iesaistīto pušu diskusiju, lai vēl pirms šī starptautiskā līguma ratifikācijas procesa uzsākšanas Saeimā uzklausītu pēc iespējas plašāku viedokļu klāstu.

Komisijas priekšsēdētājs Ojārs Kalniņš sēdē pauda gandarījumu, ka Ekonomikas ministrija ir spējusi atzīt nepietiekami izvērstu un aktīvu komunikāciju ar pilnīgi visiem iesaistītajiem sociālajiem partneriem ACTA līguma sagatavošanas laikā. „Tomēr vēlos uzsvērt, ka ACTA ratifikācijas process Eiropas Savienības dalībvalstu parlamentos un Eiropas Parlamentā būs ļoti ilgs, iespējams, tas prasīs pat vairākus gadus un nekas netiks izlemts ļoti īsā laikā”, teica O.Kalniņš. Komisijas priekšsēdētājs atzīmē, ka būtiska loma ir plašai diskusijai ar sabiedrību un ekspertiem par ACTA nolīgumu skarošiem jautājumiem.

Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce sēdē vairākkārt akcentēja, ka ACTA nolīgums pēc būtības Latvijā neko nemainīs, jo tas neparedz papildu regulējumu tam, kāds jau patlaban ir spēkā mūsu valstī. Latvijā tāpat kā pārējās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs tiesiskais regulējums intelektuālā īpašuma aizsardzības jomā jau tagad ir stingrāks nekā citās ACTA parakstītājvalstīs. ACTA nepaplašina jau tagad spēkā esošo ES tiesību kopumu šajā jomā, ko apstiprinājis arī īpašs Eiropas Parlamenta ziņojums, uzsvēra J.Pūce.

Savukārt viens no sabiedrības iniciatīvu platformas „Manabalss.lv” aktīvistiem Armands Leimanis vērsa uzmanību uz faktu, ka par ACTA jautājumu Eiropas Parlamentā atbildīgais deputāts nesen atkāpies no amata, šādu soli pamatojot ar „bezprecedenta manevriem” un slepenību ACTA sagatavošanas gaitā.

„Tieši lielā slepenība ir pirmā lieta, kas arī mani dara uzmanīgu. Tas tiek gatavots jau kopš 2004.gada, tomēr tikai 2010.gadā ar hakeru palīdzību sabiedrība par to ieguva pirmo informāciju,” teica A.Leimanis. „Manabalss.lv” un sociālo mediju aktīvists pauda viedokli, ka ACTA savās prasībās būtiski neatšķiras no ASV gatavotā tiesību akta „Stop Online Piracy Act/SOPA”, kura pieņemšana ASV apturēta, pamatojoties uz bažām par pārāk lielo iejaukšanos interneta lietotāju privātajā sfērā.

A.Leimanis kā piemēru minēja iespēju interpretēt ACTA nolīguma 27.pantā ierakstīto jēdzienu „kompetentās iestādes”, kuras varēs prasīt interneta pakalpojumu sniedzēja informāciju par klientu datu plūsmu, ja būs aizdomas par intelektuālā īpašuma zādzības gadījumiem,.

Līdzīgu viedokli pauda arī deputāts Jānis Dombrava (VL-TB/LNNK), vēršot uzmanību uz iespējamām atšķirībām ACTA līguma versijās latviešu un angļu valodās. Deputāts pauda bažas, ka tas atstāj pārāk plašas interpretācijas iespējas un nākotnē varētu tikt pārlūkota gan interneta lietotāju datu plūsma, gan privātā sarakste. „Protams, Ekonomikas ministrijai ir savi argumenti, bet tādi ir arī miljonam Eiropas iedzīvotāju, kuri jau parakstījušies pret ACTA, un valstīm, tostarp, Igaunijai, kuras šim nolīgumam nav pievienojušās,” teica deputāts.

Savukārt komisijas priekšsēdētāja biedrs Sergejs Mirskis pauda neizpratni, kādēļ valdība diskusiju par ACTA nolīgumu nesāka vēl pirms Latvijas pārstāvji to parakstīja. „Vai nevarēja pirms tam izdiskutēt un saprast, vai nevalstiskās organizācijas un tauta to atbalsta un tikai tad parakstīt?” vaicāja deputāts.

Ārlietu komisija, kas Saeimā būs atbildīgā par šī nolīguma ratifikācijas procesu, aicina visus, kuriem ir bažas par ACTA nolīguma ietekmi uz personu privātās informācijas neaizskaramību interneta vidē vai citiem jautājumiem, tos argumentētā izklāstā sūtīt komisijai uz e-pastu info@saeima.lv vai pa pastu: Jēkaba iela 11, Rīga, LV-1811.

Apple iPhone, iPad un iPod Touch ierīču īpašniekiem tagad iespējams izdrukāt e-pastus, tīmekļa lapu ekrānšāviņus un attēlus bezvadu režīmā, izmantojot vienu no pieciem populārajiem Brother all-in-one printeriem.

Pateicoties draudzīgajai cenu politikai un augstajam kvalitātes līmenim, Brother all-in-one tintes printeri ir populāri kā mājas lietotāju vidū, tā arī tiek plaši izmantoti birojos. AirPrint lieliski noderēs arī pieredzējušiem iPad lietotājiem darbā ar atskaitēm un prezentācijām.

Brother ierīces, kuras atbalsta AirPrint – DCP-J525W, DCP-J725DW, DCP-J925DW, MFC-J430W un MFC-J625DW. Iekārtu cenas svārstās no 74 līdz 115 latiem.

Apple iPhone, iPad un iPod Touch automātiski atradīs minētos Brother all-in-one printerus, ja iekārtas atrodas vienā tīklā, nav nepieciešama nekāda draiveru instalācija. Kamēr notiek printēšana, ar Apple ierīci iespējams paralēli veikt citus darbus.

Brother DCP-J925DW ir viens no pieciem Brother all-in-one printeriem, kas nodrošina drukāšanu bezvadu režīmā no Apple iPhone, iPad, iPod Touch izmantojot Apple AirPrint.

*Lai izmantotu AirPrint, nepieciešams atjaunināt printera programmatūru. Jaunākā programmatūra atrodama un lejupielādējama Brother risinājumu centra mājaslapā – www.brother.com

Arī Laura Millere Pikšena, perkamkopa.lv vadītāja, ir novērojusi, ka vislielākā aktivitāte portālā noris no rīta: “Apmeklējuma aktivitāte mūsu portālā un mobilajā lapā vērojama rīta stundās. Cilvēki ir saņēmuši e-pastu ar aktuālajiem piedāvājumiem un to izpēte ir kļuvusi gluži kā ik rīta ziņu lasīšana. Aktīvākie pircēji visu paveic no rīta, un tad dienas laikā viņiem pievienojas tie, kuri par piedāvājumiem uzzina no draugu ieteikumiem sociālajos tīklos- tas ir vēl viens nozīmīgs kanāls, jo skaidrs, ka ieteikšanu draugiem ikviens uztver ļoti atbildīgi un iesaka tikai tādas preces vai pakalpojumus, par kuriem ir pārliecināts”.

Vidējais viena apmeklējuma ilgums kolektīvās iepirkšanas portālā novembrī bija divas minūtes, vidējais lapu skatījumu skaits, ko veic viens lietotājs- 9 lapu skatījumi. Savukārt vidējais viena lietotāja pavadītais laiks kolektīvās iepirkšanas portālā ir 9 minūtes.

Latvijas interneta lapu skatījumu tendence diennakts laikā – kolektīvās iepirkšanās portālos un internetā vidēji

Avots: Gemius, gemiusAudience, gemiusTraffic, novembris, 2011

Kā liecina auditorijas analīzes rīka gemiusExplorer dati, vairāk kā 2/3 jeb 68 % no kolektīvās iepirkšanās portālu apmeklētājiem ir sievietes. Vislielākais sieviešu īpatsvars ir portālā cherry.lv, novembrī veidojot 70 % no kopējās portāla auditorijas. Savukārt citylife.lv un perkamkopa.lv sieviešu īpatsvars ir 67 %. Protāla cherry.lv vadītājs Ģirts Slaviņš, komentējot sieviešu pārsvaru šajos portālos : „Visā internetā ir vērojama tendence, ka sievietes ir aktīvākas par vīriešiem, īpaši tas ir redzams sociālajos tīklos. Kas attiecas uz kolektīvās iepirkšanās portāliem, ir tā, ka piedāvājumi sievietēm ir vairāk nekā vīriešiem, taču uzskatu, tas nav galvenais šī pārsvara iemesls.”

Visvairāk interneta lietotāju kolektīvās iepirkšanas portālos ir vecuma grupā no 25 – 34 gadiem – vidēji 30 %, kam seko 15-24 gadus vecie interneta lietotāji ar vidēji 27 % lielu auditoriju. Pēc nodarbošanās kolektīvās iepirkšanās portālus visbiežāk apmeklē speciālisti / biroja darbinieki- vidēji 29 % un studenti – vidēji 18 %. Tāpat šajos portālos procentuāli vairāk nekā Latvijas internetā vidēji ir tādi lietotāji, kas atzīmējuši, ka internetā iepērkas vismaz reizi mēnesī, kā arī cilvēki, kuru ienākumu līmenis pārsniedz vidējo interneta lietotāju ienākumu līmeni ģimenē.

Lielākais reālo lietotāju (Real Users) skaits novembrī bija citylife.lv – 112,600 lietotāji, kam seko perkamkopa.lv ar 112,000 lietotājiem un cherry.lv – 83,200 lietotāju. Kā vēsta analīzes rīka gemiusExplorer informācija, kolektīvās iepirkšanās portālu auditorija starp dažādiem portāliem mēdz pārklāties: no minētajiem lietotājiem 24 000 ir tādi, kas novembrī apmeklējuši visus iepriekšminētos kolektīvās iepirkšanās portālus, bet vairāk kā 50 000 – vismaz divus no iepriekš minētajiem.

gemiusExplorer ir auditorijas pētījuma gemiusAudience datu apstrādes rīks, kas ļauj izpētīt ikviena portāla apmeklētāju sociāli demogrāfisko profilu, salīdzināt to ar citiem portāliem, mērīt auditorijas pārklāšanos citās interneta lapās, kā arī palīdz iepazīt portāla auditoriju no tādiem aspektiem kā dzimums, vecums, dzīvesvieta, ienākumu līmenis un citiem rādītājiem. Savukārt gemiusTraffic pētījums sniedz informāciju par interneta lietotāju darbības paradumiem interneta vietnē, kā arī parāda interneta pārlūkošanai izmantoto ierīču tehniskos parametrus.

Latvija ir viena no pirmajām valstīm ar oficiālu «Facebook» lapu, kas sev izvirzījusi mērķi līdz gada beigām piesaistīt 100 000 sekotāju, tādējādi vairojot Latvijas atpazīstamību pasaulē.

Oficiālo Latvijas lapu «Facebook» un tās saturu veidos valsts aģentūra «Latvijas institūts» un Valsts kanceleja sadarbībā ar reklāmas aģentūru «Leo Burnett Riga», kas 2011. gada beigās uzvarēja Latvijas institūta un Valsts kancelejas rīkotajā radošajā konkursā. Lapas saturu uzraudzīs Latvijas institūta izveidota Konsultatīvā padome, kas sastāv no ministriju un valsts iestāžu pārstāvjiem un nozares ekspertiem. Valsts budžeta finansējums šim projektam nav paredzēts, tādēļ radošo risinājumu izstrādei tiks piesaistīti sadarbības partneri, kuri ieinteresēti pozitīva Latvijas tēla veidošanā. Tāpat sadarbība uzsākta arī ar dažādu nozaru ekspertiem un valsts iestādēm, kas nodrošinās aktuālas, interesantas informācijas plūsmu sociālajā tīklā.

Latvijas institūta direktore Karina Pētersone uzsver, ka «Latvijas oficiālā «Facebook» lapa ir vienreizēja iespēja radoši, inovatīvi un atraktīvi komunicēt ar pasauli par Latviju. Tā ļauj mums lepoties ar valsts veiksmes stāstiem, unikāliem notikumiem sabiedriskajā un politiskajā dzīvē, inovatīviem uzņēmumiem un notikumiem kultūras un sporta jomā.»

«Ceru, ka lapas inovatīvais saturs, ko veidos «Leo Burnett Riga» komanda, balstoties uz informāciju, ko piedāvās valsts iestādes un ministrijas, piesaistīs daudzu tūkstošu pasaules «Facebook» lietotāju uzmanību un veicinās Latvijas starptautisko atpazīstamību. Esmu pārliecināta, ka tas izcels mūsu valsts radošumu un inovatīvo pieeju valsts komunikācijai,» norādījusi Pētersone.

Savukārt «Leo Burnett Riga» vadītājs Ansis Egle norāda: «Sociālo tīklu lietotāji sagaida interesantu saturu, ko papildina interaktīvi tehniskie risinājumi. Lai mēs sasniegtu izvirzītos mērķus, mums jābūt vienlaikus radošiem, moderniem un vienkāršiem. Šādas «Facebook» lapas izveide ir svarīga, lai miljoniem «Facebook» lietotāju vēlētos dalīties ar tajā pieredzēto, pierādot, ka Latvija ir mūsdienīga, aizraujoša valsts ar senām tradīcijām, talantīgiem cilvēkiem un interesantu pieredzi, ko varam piedāvāt ikvienam.»

Latvijas oficiālās «Facebook| lapas pamatideja ir vienkārša – «If you like Latvia, Latvia likes you» (tulk. – «Ja tev patīk Latvija, Latvijai patīc tu»). Mūsu valsts savu patiku visiem «Facebook» lapas apmeklētājiem nodos ar iespēju piedalīties interesantās aktivitātēs, saņemt dažādas balvas utml. Piemēram, pirmais radošais risinājums paredz iespēju katram lapas apmeklētājam piedalīties īstas latviešu maizes krāsns kurināšanā – ar vienu peles klikšķi iemetot liesmās koka pagali. Kad krāsns būs pietiekami karsta, tajā tiks uzcepti maizes klaipi, kurus nosūtīs tiem Latvijas un citu valstu iedzīvotājiem, kuri būs piedalījušies akcijā.

Latvijas lapa Facebook: http://www.facebook.com/IfYouLikeLatviaLatviaLikesYou

Pēdējā laikā Latviju ik otro nedēļu pāršalc kārtējā vētra, kas atnes lielus zaudējumus mājsaimniecībām elektrības traucējumu dēļ. Elektrības traucējumi visbiežāk rodas vētras sagāzto koku dēļ, kas uzkrituši uz vadiem, tādējādi bez elektrības atstājot vairākus tūkstošus māju.

Kā viens no risinājumiem, kas ne tikai novērstu zaru un koku gāšanās iespējamību, bet arī uzlabotu ekonomisko situāciju, ir šķeldošana.

Pilnvērtīga izejmateriālu izmantošana ir viens no meža resursu ilgtspējīgas apsaimniekošanas nosacījumiem. Koksnes bezatlikumu pārstrādes galvenais plus ir tās pilnīga izmantošana, neiznīcinot Latvijas mežus, bet attīstot rūpniecību, ekonomiku un videi draudzīgu enerģiju, turklāt, attīrot mežus, problēmas ar elektroapgādi vētras laikā krietni samazinās.

Šobrīd pieejamas jaunās paaudzes mobilās šķeldošanas mašīnas, kas nodrošina augstāko koksnes smalcināšanas kvalitāti par zemākām ekspluatācijas izmaksām. Jaunais šķeldotājs Komptech Chippo 5010 tiek vadīts tieši no kravas automašīnas, kas būtiski atvieglo darba procesu. Šis šķeldotājs paredzēts zariem un stumbriem. Tam ir liela ievilkšanas piltuve ar sānos atlokāmām sienām un masīvu slīdlentu no savienotām plāksnēm, divi horizontāli ievilkšanas veltņi optimālai materiāla padevei un divi vertikāli ievilkšanas veltņi aktīvai materiāla satveršanai.

Produkta efektivitāte krūmiem ir tā vienkārša piepildīšana, pateicoties aktīvai ievilkšanai. Krūmāji tiek saspiesti jau iepriekš, tādēļ uzlabojas to smalcināšana, bet stumbriem – ieejas atvēruma augstums – 750 mm, platums – 1000 mm, kas dod iespēju apstrādāt liela diametra koksni.

”Ir svarīgi domāt abos virzienos, pirmkārt, izvērtēt kā var novērst elektroapgādes traucējumus, otrkārt, kā to izmantot savā labā. Koks, protams, ir vajadzīgs un tā pārstrāde būtiski uzlabo ekonomisko situāciju, tiek ietaupīts, bet pats svarīgākais šajā procesā ir koksnes izmantošana pareizajiem mērķiem. Ir svarīgi neiznīcināt mežus, tāpēc šis ir viens no labākajiem risinājumiem kā rūpēties par zaļāku nākotni,” atzīst “Ecotechno Baltic” Valdes priekšsēdētājs Edijs Ģērmanis.