Lai, gan ģimeni, gan draugus, gan kolēģus varētu iepriecināt ar gardi kūpinātu zivi, ir jāizvērtē vai tiks veikta karstā kūpināšana vai aukstā kūpināšana.

Karstai kūpināšanai ir nepieciešams īss sālīšanas laiks un kūpināšanas temperatūra parasti ir aptuveni 320C pirmajās divās stundās un aptuveni 650C turpmākajās 4-8 stundās. Karsti kūpinātas zivis ir mitras, viegli sāļas un pilnīgi izceptas, bet tās ledusskapī var uzglabāt tikai dažas dienas.

Aukstai kūpināšanai nepieciešams ilgāks sālīšanas laiks, zemākā temperatūra (aptuveni 26-320C) un ilgs kūpināšanas laiks (1-5 dienas vai vairāk nepārtrauktas kūpināšanas). Auksti kūpināta zivs ir sausākā un satur daudz vairāk sāls nekā karsti kūpināta.. Ja zivs ir pareizi pagatavota, to var uzglabāt ledusskapī pat vairākus mēnešus.

Stacionāri uzstādāma kūpinātava ar kurtuvi un dūmvadu ir lielisks veids kā mājas apstākļos pagatavot garšīgu un veselīgu maltīti. Kūpinātava dod iespēju tā lietotājam kūpināt ne tikai zivis, bet arī visa veida gaļas produktus sev iecienītā marinādē vai bez tās. Tomēr tiem, kas nolemj iepriecināt viesus, ģimeni vai pats sevi, jāatceras, ka kūpināšanas lielāko smeķi dod pareiza malkas izvēle.

Šobrīd interneta veikalā Neoshop.lv pieejamas dažādas copes lietas ar ievērojamām atlaidēm, kā arī Latvijā ražotas kūpinātavas. Tāpat pieejama arī piegāde visā Latvijas teritorijā.

Vairāk: http://www2.neoshop.lv/darzam-un-majai/k.html

Iepriekš nereti ražotājiem nācies saskarties ar problēmu, ka dabīgie produkti, kur īpaši piedomāts par sastāvu un preces nekaitīgumu organismam un apkārtējai videi, jāiesaiņo plastmasas maisiņos vai polietilēna paciņās.Uzņēmumi meklē arvien jaunas iespējas, kā no šāda absurda izvairītos, priekšroku dodot papīra, kartona vai cita dabas materiāla iepakojumam. Tā kā papīrs ir maznoturīgs pret ārējās vides iedarbību, savukārt koks vai citi materiāli ir smagi, mazāk praktiski un dārgāki, izvēle ir par labu kartonam.

Kartonu līdzīgi kā papīru izgatavo no celulozes jeb koksnes, taču tas ir blīvāks un līdz ar to arī izturīgāks par parastu papīru. Kartonu iespējams veidot arī no makulatūras, padarot to dabai draudzīgāku, vienlaikus saglabājot labās īpašības.

SIA “Aimax” ir Latvijas vietējais uzņēmums, kas nodarbojas ar kartona stendu un iepakojuma ražošanu. Kā novērots, interese par dabisku un videi draudzīgu iepakojumu pieaug ne vien no sabiedrības – patērētāju, bet arī ražotajā puses. “Arvien pieaug to ražotāju skaits, kas vēršas pie mums ar jautājumu par iepakojuma izstrādi visdažādākajiem produktiem. Tā kā piedāvājam gan standarta iepakojumu, gan speciāla dizaina kastes un pakas, un mūsu iepakojums tiek veidots no dabīga kartona, to izvēlas uzņēmumi, kas ražo dabīgus produktus, ka arī tie, kas vēlas savu produkciju īpaši izcelt. Kā pierādās, pircējs tomēr dod priekšroku kartona iepakojumam tā vieta, lai izvēlētos sintētisku materiālu,” norāda kartona iepakojuma ražotāja “Aimax” projektu vadītāja Ilona Rimševica.

“Rūpējoties par savu un savu tuvinieku veselību, cilvēki meklē iespējas dzīvot saskaņā ar dabu – izvēlas dabīgu kosmētiku, veselīgus un dabiskus pārtikas produktus, kā arī novērtē iepakojumu, kas ir videi draudzīgs. Tikai šāds dzīves stils var garantēt Latvijai un visai pasaulei izdzīvošanu ilgtermiņā, tādēļ priecē tas, ka arī uzņēmēji savstarpēji sadarbojas un meklē jaunus interesantus risinājumus, kā savu produktu nogādāt pircējam patīkamākā formāta, piemēram, dabiskā kartona iepakojumā,” atzīst biroja “Dabīgs Produkts” projektu vadītāja Ieva Rozenberga.

“Šobrīd gaidāmās ražas iznākumu ir grūti prognozēt, jo tādi laikapstākļi kā šogad nav bijuši. Jāgaida pavasaris un tad jau redzēs vai laikapstākļi ražu būs ietekmējuši pozitīvi vai negatīvi. Draudus ražai var sagādāt pēkšņa un strauja temperatūras samazināšanās. Kā arī risks pastāv, ja strauji sāks snigt un sniega kārta kļūst ļoti liela – tas, protams, rada bažas,” norāda Latvijas Lauku Konsultāciju un Izglītības centra Augkopības nodaļas vadītāja Ingrīda Grantiņa.

Viens no galvenajiem mērķiem veiksmīgam uzņēmējam – lauksaimniekam – ir izaudzēt kvalitatīvu augstas kvalitātes produkciju pēc iespējas ekonomiski izdevīgāk, ar iespējami mazāk patērētajiem resursiem. Lai to panāktu viens no galvenajiem nosacījumiem ir kvalitatīvs sējas materiāls un pareiza agroķīmijas pielietošana attiecīgajai kultūrai.

Lauksaimnieku vidū ar vien stabilāku lomu augu mēslošanā ieņem lapu mēslojumi. Pamatojums ir meklējams NPK pamatmēslojuma cenas pieaugumā, kas novērojams katru gadu. Pielietojot lapu mēslojumu iespējams samazināt pamatmēslojuma NPK devu uz hektāru, tādā veidā palielinot ražas kvalitāti un ekonomisko izdevīgumu.

SIA Landagro, kas ir oficiālais ZELENIT lapu mēslojuma izplatītājs Baltijā, vadītājs Jānis Krēsliņš norāda uz lauksaimnieku lielo interesi par jaunākās paaudzes polimērajiem lapu mēslojumiem. „Šobrīd saimnieki vēršas pie mums ar interesi izmēģināt jaunu produktu, tajā saskatot perspektīvu un ievērojamu ekonomisko efektu, kas mūsdienās ir ļoti būtiski. Pozitīvi, ka lauksaimnieki pret jaunām tehnoloģijām izturas kopumā pozitīvi, tās apgūstot, novērtējot un izmantojot praksē,” skaidro Jānis Krēsliņš.

Par iepakojuma nozīmi un spēju palielināt produkta noietu liecina SIA Aimax jaunums – kartona iepakojums Latvijas valsts kontūras formā. Šia iepakojums izpelnījies atzinību gan no Latvijas uzņēmumiem, kas vēlas savus produktus piedāvāt ārvalstu tirgos, gan arī citu valstu pircēji, kas ar interesi aplūko neierasto iepakojumu un labprāt izvēlas konkrētos produktus iegādāties.

Kā atzīmē SIA Aimax projektu vadītāja Ilona Rimševica, “uzņēmums Aimax specializējas kartona iepakojumu izstrādāšanā un izgatavošanā, kā arī poligrāfijas produkcijas ražošānā, uzņēmumiem piedāvājot izmantot dažādas formas, unikālas kartona kastes, kas ir ne tikai dizainiski ļoti pievilcīgas un uz tām ir iespējams izvietot uzņēmuma reklāmu, bet tās var nodot otrreizējā pārstrādē, tādā veidā rūpējoties par dabu un kokiem. Vietējie uzņēmumi un pircēji to novērtē.”

“Latvijas uzņēmumiem ir jābūt radošiem, lai ar inovatīviem un interesantiem sava produkta pasniegšanas veidiem piesaistītu ārvalstu publikas uzmanību, ieinteresētu un liktu viņiem iegādāties šīs preces vai pakalpojumus. Mūsdienās nepietiek tikai ar labu kvalitāti. Tādēļ ir apsveicami šāda, zināmā mērā, uzdrīkstēšanās, piemēram, iepakojuma dizaina jomā. Un, kā rāda pircēju aktivitāte, tas atmaksājas,” atzīst Latvijas Eksportpadomes (LEP) projektu direktors Jānis Āboliņš.

SIA Aimax ir radījis kartona kasti iepakojumiem Latvijas kontūras formās, kuras dizains ir arī reģistrēts Latvijas Republikas Patentu valdē. Šāds neparasts un izteiksmīgs iepakojums piesaista to cilvēku uzmanību, kas veikala plauktu raibajā piedāvājumā meklē vietējo, Latvijā ražotu preci, kurai uzticas vairāk. Turklāt Latvijas robežas kontūras piesaistīs tūristus, kas vēlēsies iegādāties oriģinālus suvenīrus, kas atšķiras no citur pasaulē ražotiem produktiem. Tas paver lieliskas iespējas ražotājiem piedāvāt ciemiņiem simbolisku Latviju, kas spēj pārsteigt ar savu būtību un saturu, jo kartona kārbā var iepakot gan saldumus, gan kosmētiku, gan pat mākslas darbus, kas nesīs Latvijas un pašmāju ražotāja vārdu ārpus valsts robežām.

Mūsdienās lielākā daļa uzņēmumu var radīt kvalitatīvu produktu, bet ne visi spēj padarīt to pievilcīgu pircēja acīs. Uzņēmums “Aimax”, kas specializējas kartona iepakojumu izstrādāšanā un izgatavošanā, kā arī poligrāfijas produkcijas izlaišanā, uzņēmumiem piedāvā izmantot dažādas formas, unikālas kartona kastes, kas ir ne tikai dizainiski ļoti pievilcīgas un uz tām ir iespējams izvietot uzņēmuma reklāmu, bet tās var nodot otrreizējā pārstrādē, tādā veidā rūpējoties par dabu un kokiem. Uzņēmuma projektu vadītāja Ilona Rimševica īpaši uzsver “Aimax” stratēģiju darbā ar uzņēmējiem: “Katram klientam mēs pievēršam individuālu uzmanību, jo cienām, novērtējam viņa produktu un vēlmi to padarīt pēc iespējas īpašāku. Ar katru strādājam kā ar labāko draugu. Izzinām klienta vēlmes, vajadzības un kopā ar mūsu dizaineru radām katra uzņēmuma produktiem unikālu iepakojumu.”

Šogad “Aimax” ir radījis kartona kasti iepakojumiem Latvijas kontūras formās, kuras dizains ir arī reģistrēts Latvijas Republikas Patentu valdē. Šāds neparasts un izteiksmīgs iepakojums noteikti piesaistīs to cilvēku uzmanību, kas veikala plauktu raibajā piedāvājumā meklē vietējo, Latvijā ražotu preci, kurai uzticas vairāk. Turklāt Latvijas robežas kontūras piesaistīs tūristus, kas vēlēsies iegādāties oriģinālus suvenīrus, kas atšķiras no citur pasaulē ražotiem produktiem. Tas paver lieliskas iespējas ražotājiem piedāvāt ciemiņiem simbolisku Latviju, kas spēj pārsteigt ar savu būtību un saturu, jo kartona kārbā var iepakot gan saldumus, gan kosmētiku, gan pat mākslas darbus, kas nesīs Latvijas un pašmāju ražotāja vārdu ārpus valsts robežām.

“Aimax” radītajam dizainam jau ir pieteikušies ražotāji, kas ir izrādījuši interesi par šo unikālo iepakojuma veidu, bet šobrīd uzņēmums vēl nav izvēlējies, ar kuru no tiem sākt strādāt.

“Mēs liekam lielas cerības uz šo īpašo kartona kasti Latvijas robežkontūras formā, jo tādejādi tiktu popularizēts ne tikai mūsu un klienta uzņēmums, produkts, bet arī Latvijas valsts tēls pasaulē,” akcentē “Aimax” projektu vadītāja Ilona Rimševica.

„Grower`s cup” produkcija ir rūpīgi izraudzīta un piedāvā ekskluzīvu kafijas klāstu no visas pasaules. Kafija tiek lasīta rokām, kas nodrošina tās ekskluzivitāti, bet izsmalcināto garšu dod apstākļi, kādos ir augusi pati kafija, kā arī individualizētais grauzdēšanas process un pareiza kafijas uzglabāšana.

Šīs kafijas unikālais iepakojums, kas izmēra ziņā nav lielāks par burtnīcu, dod iespēju to paņemt līdzi ceļojumos, makšķerējot, uz darbu, kā arī pasniegt kā ekskluzīvu dāvanu.

Konkursa būtība ir dalīties ar interesantākajiem veidiem „Grower`s Cup” kafijas baudīšanā. Kā piemēram, kafijas servēšanu, turot iepakojumu zobos, liet kafiju tasītē no otrā stāva, kafijas baudīšana sniegā un citas interesantas idejas. Uzņēmums uzsver, ka iespējas ir bezgalīgas, ņemot vērā kafijas iepakojumu, un jebkura ideja tiks sirsnīgi pieņemta. Tomēr jāatceras, ka nevajag pakļaut nedz sevi, nedz kādu citu riska situācijām.

„Mums ir svarīgi redzēt mūsu kafijas cienītājus. Nav jābūt kautrīgiem, jo smieklīgas un romantiskas fotogrāfijas tiks vērtētas visaugstāk. Šis konkurss ir starptautisks un domāju, ka arī mūsu valsts var tikt pārstāvēta un iegūt labas pozīcijas un atpazīstamību,” atzīst „Premium Coffee” vadītājs Guntis Zemļickis

Bildes jāsūta uz starptautisko e-pastu – share@growerscup.com vai jāpievieno Facebook.com lapās. Šobrīd ir izveidotas divas lapas portālā Facebook.com:
http://www.facebook.com/GrowersCup.For.Real.Coffee.Lovers un
http://www.facebook.com/Outdoor.Coffee , kur šobrīd notiek konkurss par kafijas baudīšanu īpašos veidos un vietās.

Šobrīd „Grower`s Cup” kafiju iegādāties uzņēmumā „Premium Coffee”, Baldones ielā 6, Jūrmalā vai zvanot uz 22338180, 27098981, T/C „Spice” veikalā „Eventea” un tirdzniecības centrā „Stockmann”

Aptauja veikta ar mērķi noskaidrot, cik lielā mēra iedzīvotāju lēmumu par viena vai cita pārtikas produkta iegādi nosaka tā izcelsmes vieta, kāda nozīme ir kvalitātei, garšas īpašībām, ražotāja labajam vārdam, cenai, kā arī citiem raksturlielumiem. Aptauja tika veikta dažādās pārtikas produktu grupās – piena, gaļas, graudaugu produkti, dārzeņi, augļi.

Kā rāda aptaujas rezultāti, viens no nozīmīgākajiem faktoriem tieši gaļas produktu izvēlē līdzās cenai un garšas īpašībām ir izcelsmes vieta. Izcelsmes vietu kā nozīmīgu faktoru gaļas produktu izvēlē minēja 73% aptaujāto.

“Mēs ģimenē esam iecienījuši SIA “Kurzemes gaļsaimnieks” produkciju ne tikai tās garšas īpašību dēļ, bet arī tādēļ, ka viņu produkti ir vietējas izcelsmes – zinām, kur lopiņi auguši, ko ēduši. Tas, mūsuprāt, garantē produktu kvalitāti. Tā kā mūsu ģimenē aug mazi bērnu, vēlamies viņiem dot labāko,” skaidro rīdziniece Anita.

Aptauja tika veikta elektroniski un tajā piedalījās nejauši atlasīti 217 cilvēki.

Gatavojoties rītdienas svētkiem, „Vidzemes maiznīca” čaklie darba rūķi arī šodien devās Rīgas ielās un dāvināja piparkūku sirdis iedzīvotājiem un pilsētas viesiem.

Kā atzīst „Vidzemes maiznīcas” Ziemassvētku palīgi, šī diena ienesa svētku sajūtu arī viņu sirdīs. Cilvēki kā nu kurais, cits ar svētku eglīti uz pleciem skrien to izrotāt, cits nesteidzīgi bauda šīs dienas salu, cits domīgi vēro veikalu skatlogus, bet katrs no šiem veltīja mirkli, lai pasmaidītu par saņemto pārsteigumu no „Vidzemes maiznīcas”.

„Mums ir liels prieks, ka esam iepriecinājuši tik daudz rīdziniekus un viesus. Kā saka, prieks rada prieku un mēs esam ļoti gandarīti. Šādu piparkūku akciju noteikti turpināsim arī nākošnedēļ, dāvājot gardus pārsteigumus un prieku par gada noslēgumu,” atzīst „Vidzemes maiznīca” valdes priekšsēdētāja Ligita Liepiņa – Eglīte

Uzņēmums „Vidzemes maiznīca” vēl priecīgus Ziemassvētkus un atgādina, ka svētku sajūtu jārod ģimenē un sirdīs, nevis tajā, kas notiek aiz loga.

Uzņēmums savu darbību uzsāka 2003. gada augustā. Tas tika veidots uz Cēsu rajona patērētāju biedrības desu ceha bāzes, kur padomju laikā sagādes kantora desu cehā gaļu uz žāvētās desas žāvēja alkšņu malkā.

„Žāvējot alkšņu malkas krāsnī, mēs tuvinām produktu dabīgam”, stāsta SIA „Āma” uzņēmuma pārstāve M. Jansone.

Šobrīd Latvijas produkta ražotājs piedāvā pilnu sortimentu bez pievienotām e-vielām. „Āma” produkcijā ietilpst vārītās desas – cīsiņi , sardeles, doktora desas, pusžāvētas desas- mednieku desiņas, cūkgaļas , salami, žāvētā gaļa- karbonāde, kakla karbonāde, šķiņķis, krūtiņa, kas it sevišķi aktuāli ir svētku laikā.

Dabīgo „Āma” produkciju Rīgā var iegādāties SIA “SELHO” Baznīcas iela 9/11, SIA “ZT” Kr. Barona iela 45/47/ ieeja no Stabu ielas veik Ekoprodukts/, SIA “Biomarkets” Stabu iela 15- 601 , bet vieglāk atrast pēc Brīvības iela 69 /Zāļā govs /SIA “KRAFT RĪGA” Kr. Barona iela 41/43 un SIA “EKOSAN” Gramzdas iela 31.

Ar citiem dalībniekiem iespējams iepazīties “Latvijas Produkts” digitālajā albumā: http://www.latvijas-produkts.lv/ Jaunu dalībnieku uzņemšana notiks arī turpmāk, tādēļ interesenti tiek aicināti pieteikties rakstot uz e – pastu: info@latvijasprodukts.lv

„Vidzemes maiznīca” konkursa mērķis ir atdzīvināt sensenās tradīcijas – eglīšu rotāšanu ar dažādiem našķiem un parādīt savu izdomu arī citiem. Interesentiem jāiesūta fotogrāfijas ar eglīti, kas tika izrotāta ar kādiem no „Vidzemes maiznīcas” našķiem, piešķirot tai īpašu burvību.

Konkursa dalībnieki var izmantot gan barankas, uzspraužot vai iekarinot egļu zaros, gan īpašās Ziemassvētku piparkūkas, eglīti piepildot ar sirds siltumu, kā arī citus našķus. Galvenais ir parādīt izdomu un eglīti, ietērpt īstā svētku tērpā, izmantojot našķus no „Vidzemes maiznīcas”.

„Mums šis laiks ir ļoti darbīgs un cenšamies izdarīt visu, lai pircējiem būtu lieliski svētki. Jau izsenis ir bijusi tradīcija eglītē kārt gan dažāda izmēra konfektes un cepumus, tāpēc šogad tradīciju gribam atdzīvināt – ļaujot mūsu produkciju izmantot savas eglītes rotāšanā,” atzīst „Vidzemes maiznīca” valdes priekšsēdētāja Ligita Liepiņa – Eglīte.

Konkursa dalībniekiem jāiesūta bildes ar eglīti, kas rotāta ar „Vidzemes maiznīcas” našķiem līdz 30. decembrim uz e-pastu vidzemesmaiznica@gmail.com ar norādi „Konkurss”

Laimīgie 3 uzvarētāji, kas saņems našķu grozu no „Vidzemes maiznīca”, tiks paziņoti 3. janvārī