«Dienas mediju» galvenais redaktors Guntis Bojārs turpmāk pildīšot tikai savus tiešos pienākumus, raksta Apollo.lv

Znotiņš beidzis Latvijas Universitātes Žurnālistikas nodaļu, specializējies Maskavas Universitātes Fotožurnālistikas nodaļā un absolvējis dažādus starptautiskus fotožurnālistikas kursus.

1991. gadā bija viens no foto ziņu aģentūras A.F.I. dibinātājiem, bet no 1995 līdz 2006. gadam strādāja laikrakstā «Diena» par fotoreportieri.

2006. gadā Znotiņš sāka darbu žurnālā «Republika.lv», kur nostrādāja līdz žurnāla slēgšanai 2007. gadā.

Znotiņš ir viens no fotoakcijas «Viena diena Latvijā organizētājiem», viņš ir piedalījies daudzās fotoizstādēs Latvijā un ārvalstīs, ir vairāku grāmatu fotogrāfs un fotoredaktors, kā arī saņēmis dažādas balvas fotomākslas jomā.

«Dienas Mediji» izdod laikrakstus «Diena» un «Dienas Bizness», septiņus reģionālos laikrakstus, kā arī uztur 10 interneta portālus.

Meluškāns sarunā Latvijas Radio sacīja, ka portāla lielākā problēma šobrīd ir parādu piedzinēji, kas portālā izveido viltus profilus un tos izmantojot uzmeklē parādniekus, pieprasot atmaksāt parādu, raksta portāls Apollo.lv

«Tie [parādu piedzinēji] mums traucē dzīvot. Viņi izveido viltus profilus un terorizē cilvēkus. Pēdējā laikā saņemam ļoti daudz sūdzību par šādām darbībām. Mūsu juristi meklē risinājumu šai problēmai,» radio sacīja portāla radošais direktors.

Vienlaikus gan viņš uzsvēra, ka portāla noteikumi paredz: jebkuru profilu portāls var dzēst bez brīdinājuma.

«Dzēšam tos draņķus ārā. Mums noteikumos ir tāds brīnišķīgs punkts, ka varam dzēst profilu bez brīdinājuma,» sacīja portāla pārstāvis.

Lai atbildētu uz arvien pieaugošo sabiedrības aktivitāti un palīdzētu ikvienam interesentam realizēt likumā paredzēto iespēju aģitēt, demonstrējot savu attieksmi un uzskatus par politiskajiem spēkiem un pārstāvjiem, izveidots “Sociālās Komunikācijas Centrs”. Tas veicinās informācijas apmaiņu starp sabiedrību un medijiem, nodrošinot atbalstu ziņojuma sagatavošanā, piemērota formāta izveidošanā un nodošanā plašākai sabiedrībai.

Galvenie “Sociālās Komunikācijas Centra” darbības virzieni sadarbībā ar katru interesentu, kas vērsīsies centrā, būs informatīvo materiālu izveide, konsultāciju nodrošināšana par komunikācijas un konkrētāk tieši politiskās komunikācijas pamatiem un nozīmi, kā arī servisa nodrošināšana maksimāli kvalitatīvai klienta ideju realizācijai.

“Jau šobrīd likums paredz, ka ikvienai ar politiskajām organizācijām un to apvienībām nesaistītai personai ir tiesības veikt priekšvēlēšanu aģitāciju atbilstoši likumos noteiktajai kārtībai. Tajā pašā laikā joprojām salīdzinoši maz pamanām šādas aktivitātes, jo tās visbiežāk realizē tikai komunikācijas vidi pārzinoši cilvēki. Lai padarītu šo iespēju pieejamu visiem, kā arī vienlaikus nodrošinātu demokrātiskāku politiskās komunikācijas vidi, kura parādās maksimāli plaša cilvēku loka intereses, ir izveidots “Sociālās Komunikācijas Centrs”,” norāda tā vadītājs Alberts Jodis.

Iedzīvotāji, kas vēlas izmantot visas savas līdzdalības iespējas politikā, ne tikai aizejot uz vēlēšanām, ir aicināti iesaistīties aģitācijas procesā – paši realizēt savas idejas sadarbībā ar medijiem, vai arī vēršoties pēc atbalsta “Sociālās Komunikācijas Centrā”.

S. Ancupova līdzšinējais pirmais vietnieks Dzintars Zaļūksnis pazemināts amatā un turpmāk “Dienā” ieņems redaktora amatu ar pārbaudes laiku.

Guntis Bojārs savu lēmumu pamato ar Dienas Mediju darbinieku 29.jūlija iesniegumu a/s Diena padomes priekšsēdētājam Jānim Ogstam un a/s Diena valdes priekšsēdētājam Uldim Salmiņam. Iesniegumā Dienas Mediju darbinieki, satraukti par negatīvu ietekmi uz Dienas zīmolu, aicināja nekavējoties no amatiem atbrīvot S. Ancupovu, G. Ogriņu un Dz. Zaļūksni.

Šo iesniegumu atbalstījuši arī citi a/s Diena uzņēmumu darbinieki, kā arī daudzi “Dienas” ārštata autori. Atbilde uz šo iesniegumu tika lūgta līdz 2.augustam, bet tā nav saņemta līdz šim brīdim. Šis fakts novedis pie ļoti saspīlētas situācijas laikrakstu redakcijā un uzņēmumā kopumā.

“Es nevaru riskēt ar 200 cilvēku reputāciju, ar laikraksta un uzņēmuma zīmolu, tikai tāpēc, ka a/s Diena administratīvā vadība, iespējams, ir bijusi pavirša laikraksta Diena redakcijas jaunās vadības izvēlē, turklāt par šiem lēmumiem nav bijusi pietiekama komunikācija ar darbiniekiem.

Bojārs arī informē, ka laikraksts Diena līdz Saeimas vēlēšanām laikraksta lappusēs nepaudīs jelkādu savu politisko pozīciju. Laikraksta otrā lappuse vairs netiks publicēta ierastajā izskatā, tā piedāvās platformu un diskusiju iespējas ikvienai politiskai partijai, kas kandidē Saeimas vēlēšanām.

Autors: bizness.lv

Savukārt SIA “Izdevniecība Dienas bizness” apgrozījums pērn sarucis par 45% – līdz 2 252 156 latiem. 2008.gadā uzņēmuma apgrozījums bija 4 108 289 lati.

SIA “Izdevniecība Dienas bizness” pēc saplūšanas ar SIA “Dienas mediji” 2009. gada novembrī ietilpst a/s “Diena” koncernā.

SIA “Dienas mediji” produktu portfelī kopumā ir 35 drukātie un digitāli mediji, no tiem 23 preses izdevumi un 12 interneta portāli.

Kā ziņots, līdzšinējo laikrakstu Diena un Dienas Bizness izdevēja SIA Dienas mediji valdes priekšsēdētāju Zigmāru Meiju amatā nomainījis Uldis Salmiņš. Tāpat arī Z.Meija atstājis Dienas mediju īpašnieka a/s Diena valdes priekšsēdētāja amatu, kurā iecelts U.Salmiņš.

No a/s “Diena” padomes priekšsēdētāja amata atbrīvots Aleksandrs Tralmaks, kura vietā a/s “Diena” padomes priekšsēdētāja amatā ievēlēts Jānis Ogsts, kurš līdz tam bija padomes loceklis.

Savukārt par “Dienas mediju” galveno redaktoru iecelts Guntis Bojārs, bet par laikraksta “Diena” galveno redaktoru kļuvis Sergejs Ancupovs.

Iespēja sasniegt plašāku cilvēku loku, vienkārša lietošana un mazāk gar acīm ņirbošu reklāmu – galvenie iemesli, kādēļ pēdējā pusgada laikā divkāršojies interneta lietotāju skaits, kas pametuši «draugiem.lv».

«facebook.com» sniegtā informācija liecina, ka patlaban amerikāņu portālā reģistrējušies 130 tūkstoši lietotāju no Latvijas. Tas ir divreiz vairāk nekā bija gada sākumā. Salīdzinājumam, draugiem.lv ir 750–800 tūkstoši aktīvo lietotāju, kas esot tuvu kopējam Latvijas interneta lietotāju skaitam, raksta Apollo.lv.

Pārbēdzēju pārmetumus pārliekā komercijā draugiem.lv radošais direktors Guntars  Meluškāns sarunā ar laikrakstu atspēko ar finanšu situāciju: ««draugiem.lv nav neviena naudasmaisa, no kura pagrābt līdzekļus portāla uzturēšanai, kas ir visnotaļ dārgs prieks, tāpēc mums pašiem jārūpējas par izdzīvošanu. Tomēr mēs ne mirkli neesam atkāpušies no pamatprincipa, ka draugiem.lv ir bezmaksas portāls, un lielākā daļa portāla lietotāju nekad nav lietojuši nevienu maksas servisu. Tā ir katra brīva izvēle. Mēs cenšamies nopelnīt, cilvēki izvēlas – maksāt vai ne.»

Vienlaikus «draugiem.lv» lietotāju migrēšanu pagaidām īpaši neizjūt.

Mediju eksperte Anda Rožukalne gan nesaskata nopietnus draudus portālam: ««draugiem.lv dzīvos vēl ilgi, jo ne jau visi pārcelsies uz citiem tīkliem, tas noteikti paliks kā svarīgs Latvijā dzīvojošo sociālais tīkls, kas uzturēs virtuālo piederības sajūtu un identitāti. Domāju, ka nevajag par zemu novērtēt to, ka tieši skolēni un pusaudži to lieto ļoti aktīvi, patiesībā viņi bez šī tīkla nevar iztikt, lai vispār neatrastos ārpus aprites.»

Viņa uzskata, ka draugiem.lv joprojām ir ļoti efektīvs reklāmas izvietošanas medijs. Turklāt tas pilda ļoti nozīmīgu komunikācijas lomu. «Skan pēc melnā humora, bet draugiem.lv ar laiku kļūs kā virtuāla latviešiem fenomenālo «kapusvētku» vieta – vienīgā iespēja kaut kādā veidā sasniegt retu reizi nepieciešamus cilvēkus un iegūt citur neatrodamas emocijas».

Programma tiek veidota ar mērķi sniegt atbalstu 100% vietējiem uzņēmumiem, Latvijas rezidentiem, veicinot to konkurētspēju vietējā tirgū un ārvalstīs. Šobrīd uzņēmumiem, lai to produkcija būtu atpazīstama un novērtēta, ir būtiski aktīvi realizēt reklāmas aktivitātes. LUAC ar atbalsta programmas palīdzību ieguldīs līdzekļus dalības uzņēmumu reklāmas aktivitātēs, lai noteiktu, cik lielā mēra šis ieguldījums sniedz uzņēmumam izaugsmes iespējas noteiktā laika periodā (12 mēnešos).

LUAC programmas ietvaros izveidojis sadarbību ar Latvijas Reklāmas Klubu, kura dalībnieki par LUAC piešķirtajiem līdzekļiem nodrošinās uzņēmumiem reklāmas radošo ideju izstrādi, organizēs projekta vadības jautājumus un reklāmas izveidi / izgatavošanu.

Uzņēmumi paši var izvēlēties, kāds būs viņiem pieņemamais LUAC finansiālais ieguldījums reklāmas izvietošanā mēnesī. Atbilstoši uzņēmuma vēlmēm un iespējām tālāk tiks izstrādāts arī reklāmas piedāvājums.

Lai piedalītos programmā un uzsāktu darbu pie reklāmas plānošanas, uzņēmumiem, lūdzu, sazinieties ar Latvijas Reklāmas klubu  – info@reklamasklubs.lv

Tuvākajā laikā domēnu adrešu sadalījuma tīklā sistēmas regulators arī pārspriedīs jautājumus, kas saistīti ar domēna .xxx palaišanu, ar organizāciju ICM Registry, kura iesniegusi pieteikumu par šīs zonas reģistrēšanu. ICANN vēlas pārliecināties, ka šāda domēna ieviešanu atbalsta „pieaugušo” izklaides industrijas pārstāvji.

Pēc ICM Registry pārstāvju vārdiem, pirmās vietnes zonā .xxx var parādīties 2011. gada sākumā. Šobrīd ICM saņēmusi iepriekšējos pieteikumus par 110 tūkstošiem domēnu vārdu reģistrāciju šajā zonā. Pie tam, pēc organizācijas domām, atsevišķa domēnu zona erotiskiem un pornogrāfiskiem resursiem ļaus kvalitatīvi norobežot šo resursu saturu no auditorijas, kurai tas nav paredzēts.

Jautājums par atsevišķas domēnu zonas radīšanu erotiskajam saturam tiek apspriests jau vairākus gads. Pirmoreiz ICANN atbalstīja domēna .xxx ieviešanas ideju vēl 2005. gada vasarā, tomēr pēc tam organizācija atlika domēna reģistrāciju daudzu sabiedrisko organizāciju spiediena dēļ.

Jāpiebilst arī, ka šī gada jūnija vidū ICANN prezidents Rods Bekstroms paziņoja, ka sākot ar 2011. gadu organizācija plāno ievērojami vienkāršot augšējā līmeņa domēnu, tādu kā .com vai .org, reģistrāciju.

Par to ceturtdien vienojušies Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti, kuri izskatīja Saeimas Juridiskā biroja atzinumu par šo jautājumu. Tajā norādīts, ka raidorganizācijas darbības apturēšana bez iepriekšēja brīdinājuma būtiski ierobežotu attiecīgās raidorganizācijas tiesības uz vārda brīvību, un tas ir pretrunā ar Satversmi.

Turklāt nepamatota lēmuma gadījumā, ņemot vērā nozares specifiku, raidorganizācijai varētu rasties būtisks tiesību aizskārums, kas būtu atlīdzināms no NRTP budžeta vai valsts budžeta, ja padome šos zaudējumus nespētu segt. Juridiskais birojs arī norāda, ka nav regulējuma, kas paredzētu iespēju efektīvi kontrolēt NRTP pieņemtos lēmumus.

Atzinumā Juridiskais birojs arī paudis šaubas, vai NRTP spēs salīdzinoši īsā laikā savākt nepieciešamos pierādījumus, lai konstatētu slēptu priekšvēlēšanu aģitāciju, par kuras izvietošanu jau ir saņemta atlīdzība. Šis ir ilgstošs un laikietilpīgs process, turklāt jāņem vērā, ka praksē to parasti var konstatēt, veicot operatīvās darbības, bet padome nav operatīvās darbības subjekts, norāda Juridiskais birojs.

Tāpat atzinumā norādīts, ka disciplinēt raidorganizācijas un novērst priekšvēlēšanu aģitācijas pārkāpumu risku var ar citiem līdzekļiem, kas mazāk ierobežotu indivīda tiesības. Piemēram, pilnveidojot administratīvo sodu sistēmu vai izsakot raidorganizācijai brīdinājumu par likuma pārkāpumu.

Avots: Apollo.lv

“Mēs nebūsim liliputi! No svarīguma viedokļa plānojam kļūt par radio numur viens, taču apzināmies, ka ne visiem patiksim. Kādi 100 000 kā sākuma auditorija būtu tīri OK,” ambiciozi saka E. Reiters. Viņš ir patīkami pārsteigts, ka ik dienu saņem trīs līdz četrus darba sludinājumus no Latvijā jau atzītām un profesionālām ētera personībām, raksta NRA.lv

Radio Skonto programmu direktors Valdis Melderis četrotnes izvirzītās ambīcijas pagaidām nopietni neuztver: “Šie puiši vairāk vai mazāk vienmēr ir strādājuši sava prieka pēc, un viņus uztveru nevis kā tirgus dalībniekus, bet profesionāļu komandu. Nedaudz apskaužu viņus, ka var nodarboties ar to, kas patīk. Cik veiksmīgs būs šis projekts, par to varēsim runāt pēc pāris gadiem.”

Turpretī Latvijas Radio (LR) ģenerāldirektors Dzintris Kolāts uzskata, ka revolucionāri Latvijas radio tirgū varētu ieviest jūtamas izmaiņas. “Pirmās indikācijas rāda, ka krīze ir beigusies. Zināms, ka jaunajā radio komandā ir arī virkne spēcīgu aizmugures cilvēku, un tas ir papildu pluss. Tas būs personību radio, tāpēc jāsaprot, ka viņus ir grūtāk komandēt, un tas maksā dārgāk,” saka Dz. Kolāts. Viņš apšauba, ka jaunais produkts varētu konkurēt ar LR.

Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas fakultātes Komunikācijas studiju katedras lektore Anda Rožukalne norāda, ka revolucionāri turpina 20 gadu ilgušo Latvijas tradīciju, proti, ka jauni mediji veidojas, šķeļoties jau esošajiem. Eksperte nav pārliecināta, ka ambīcijas izdosies piepildīt īsā laikā, jo parasti auditoriju ātrāk uzrunā produktu portfelis, bet šajā gadījumā tas ir viens kanāls.

“Moderatori bija tikai daļa no SWH brenda un līdzi paņems nelielu radio klausītāju loku,” saka A. Rožukalne. Viņa paredz, ka Revolūcija varētu gūt tautas piekrišanu, ja spētu radīt jaunu, neordināru, taču masām tīkamu muzikālo programmu.

“Visi Latvijas radio ar nelielām niansēm darbojas uz vienu mērķauditoriju un iet pa viegli paredzamo popmūzikas spektru. Ja jaunais radio radīs kaut ko nebijušu, tad ļoti ticams, ka tas spēs paņemt pa mazai šķēlītei no jau esošo radio auditorijas,” prognozē eksperte.