Iegādājoties CV-Online, Alma Media turpina realizēt savu stratēģiju, kuras ietvaros koncerns saredz izaugsmi digitālajos medijos un starptautiskajā tirgū. 2012. gada janvārī Alma Media iegādājās uzņēmumu LMC s.r.o., kam pieder vadošie interneta personāla atlases resursi Čehijā. No Latvijas uzņēmumiem koncernā iekļaujas ziņu aģentūra BNS un nekustamā īpašuma portāls City24.lv.

„CV-Online ir lielisks papildinājums mūsu personāla atlases risinājumu portfelim, un tagad mūsu līderpozīcijas Somijā (Monster.fi) un Čehijā (Jobs.cz) tiek stiprinātas ar līderpozīciju Baltijas valstīs“, saka Raimo Makila (Raimo Mäkilä), Alma Media viceprezidents, Marketplaces vadītājs.

„Uzņēmuma pārdošana stratēģiskajam investoram ir likumsakarīgs solis, no kura ieguvēji būs gan CV-Online, gan arī visi darba tirgus dalībnieki“, komentē Aivis Brodiņš, CV-Online Latvia biznesa attīstības vadītājs. “Turpmāk mums būs lieliska iespēja izmantot labāko starptautisko pieredzi, kas palīdzēs mums pilnveidot savu piedāvājumu gan darba meklētājiem, gan darba devējiem, kā arī stiprināt tirgus līdera pozīcijas. “

CV-Online, vadošais interneta personāla atlases uzņēmums Baltijā, 2011. gadu noslēdzis ar vairāk nekā 2 miljonu eiro apgrozījumu, kas audzis par vairāk nekā 50% salīdzinājumā ar 2010. gadu. CV-Online Latvia veido lielāko apgrozījumu CV-Online Baltijas valstu interneta personāla atlases kompāniju vidū, sasniedzot vairāk nekā 40% no kopējā apgrozījuma.

Portāls RĪTS.LV ir ērti lietojams un ļauj apmeklētājam ne tikai iepazīt mākslas, kino, literatūras, muzeju, teātru, arhitektūras jaunumus, bet tas kalpo arī kā praktisks rīks sev interesējošās informācijas iegūšanai vienuviet.

“Mēs vēlējāmies izveidot portālu, kas atšķirtos no citiem Latvijas kultūras portāliem, kas visbiežāk apvieno kādas konkrētas nozares jaunumus, vai arī neaptver visus kultūras aspektus kopumā. Portāla pārskatāmība ir maksimāli vienkāršota un lietotājiem draudzīga. Veidojot portālu, izlēmām, ka vēlamies saviem apmeklētājiem sniegt vislabākos risinājumus aktuālas un noderīgas informācijas izzināšanā.” skaidro RĪTS.LV redakcijas pārstāve Santa Kļaviņa.

Portālā pieejama aktuālākā informācija par visu, kas saistās ar kultūras dzīvi Latvijā un ārzemēs. Katru dienu šī informācija tiek papildināta, lai nodrošinātu portāla apmeklētājiem iespēju sekot līdzi notiekošajam kultūras jomā.

Laikam ejot, cilvēki arvien vairāk novērtē kultūras mantojuma nozīmi, cenšas saglabāt spilgtākās iezīmes, kā arī vairāk iesaistīties Latvijas kultūras dzīvē. Kultūra kopumā apzīmē ne tikai atsevišķu saprātīgu indivīdu, grupu vai sabiedrību produkta kopumu, bet arī katra cilvēka dzīves stilu un attieksmi pret apkārtējās pasaules notikumu ritmu.

“Vairāki teātru, muzeju un kino pārstāvji, kas aktīvi darbojas mūsu kultūras druvā, izteica vēlmi pēc portāla, kur apmeklētājs var iegūt kvalitatīvu un visaptverošu kultūras dzīves informāciju. Mēs atbildējām un šo saucienu un sākām veidot RĪTS.LV. Uzskatām, ka mūsdienīgam portālam ir ne tikai jāspēj efektīvi informēt pie interneta komunikācijas pieradušus lietotājus, bet arī jābūt pietiekami pievilcīgam, lai piesaistītu jaunus interesentus un kultūras iestādes, kas vēlētos līdzdarboties portāla veidošanā. Mums apkārt nepārtraukti riņķo brīnišķīga pasaule – lai portāls RĪTS kļūst par ikviena kultūras izziņas avotu!,” atzīst RĪTS.LV redakcijas pārstāve Santa Kļaviņa.

Programmā “Cirks! Cirks! Cirks! Lielā atrakcija!” varēs redzēt Maskavas Ņikuļina cirka labāko zirgu dresūru- dejojošos zirgus, šīs sezonas sensāciju – pārsteidzošu pērtiķu dresūru, priekšnesumus ar dresētiem suņiem un kaķiem, mākslinieci uz trapeces, kuru izvēlējās paši Rīgas Cirka skatītāji- festivāla “Zelta Kārlis-2″ Grand Prix un Skatītāju simpātijas balvu ieguvēja, un daudzus citus pārsteidzošus cirka priekšnesumus. Riska elementus izrādē ienesīs mākslinieks no Ungārijas – Simets ar priekšnesumu “Nāves rats”.

Preses konferencē mediju pārstāvji tiks iepazīstināti ar programmas viesmāksliniekiem, varēs vērot paraugdemonstrējumus un intervēt māksliniekus. Programmas organizatori informēs par aktualitātēm, kas saistītas ar Rīgas Cirka darbību.

Preses konferenci vadīs Rīgas Cirka direktore Lolita Lipinska.

Preses konferencē piedalīsies:

• Ņina Jaroš – Rīgas Cirka organizētā Starptautiskā cirka festivāla “Zelta Kārlis-2″ Grand Prix un Skatītāju simpātijas balvu ieguvēja;
• Maskavas Ņikuļina cirka mākslinieki- Andrejs Tepligins un Nadežda Krasovskaja (pērtiķu dresūra);
• Jeļena Pavloviča- zirgu dresētāja;
• Jeļena Vasiļjeva- gaisa vingrotāja lentās (Latvija);
• Darja Golobokiha -suņu un kaķu dresūra (Latvija)

Konferences norises vieta: „Rīgas Cirka” manēža, Merķeļa iela 4, Rīga
Konferences norises laiks: 25. janvāris, plkst. 15:00

Būsim pateicīgi, ja apstiprināsiet savu dalību, sazinoties ar “Rīgas Cirku” pa e-pastu agita@cirks.lv

Programma “Cirks! Cirks! Cirks! Lielā atrakcija!” norisināsies Rīgas Cirkā no 27. janvāra – 11. martam, biļetes pieejamas Rīgas Cirka un Biļešu Servisa kasēs.

LŽS aicina Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi rūpīgi izmeklēt notiekošo, vai pastāv iespēja, ka žurnālistiem sadarbība tiek uzteikta viņu paustās pārliecības un politisko uzskatu dēļ.

Kā biznesa portālam «Nozare.lv» pastāstīja telekompānijas «Latvijas Neatkarīgā televīzija» (LNT) pārstāve Ingūna Sermole, patlaban vēl esot grūti pateikt, ar cik «TV5» darbiniekiem Ziņu dienestu apvienošanas procesa rezultātā tiks turpinātas darba attiecības.

«Ir darbinieki, kuriem jau patlaban ir izteikti darba piedāvājumi, ir tādi, ar kuriem patlaban vēl notiek sarunas, un ir darbinieki, ar kuriem vēl nezinām, vai darba attiecības varēsim turpināt,» skaidroja Sermole. Viņa patlaban gan nevarēja pateikt precīzu kanāla «TV5» darbinieku skaitu.

Pēdējās dienās, turpinot kanālu LNT un «TV5» ziņu dienestu apvienošanu, notiek darbavietu pārcelšana uz kopējām telpām, tādēļ «TV5» Ziņu dienesta līdz šim izmantotās telpas patlaban ir tukšas, pastāstīja LNT pārstāve.

LNT un «TV5» ziņu dienesti līdz šim atradušies dažādos stāvos telekompānijas ēkā Elijas ielā, taču līdz ar to apvienošanu, kamēr vēl žurnālisti nav sākuši aktīvu darbību, notiek darbavietu fiziska apvienošana. Tādēļ «TV5» Ziņu dienesta telpas patlaban esot iztukšotas, taču studija paliks, jo no tās 23.janvārī plkst.22 sāks pārraidīt jaunu informatīvu ziņu raidījumu «Večer@22», skaidro Sermole.

Starptautiskais raidorganizāciju koncerns «Modern Times Group» šīs nedēļas sākumā paziņoja, ka parakstījis vienošanos par LNT iegādi.

Decembra sākumā telekompānija LNT paziņoja, ka 2010.gada beigās likvidē Latvijas Ziņu kanālu, tā vietā attīstot Latvijas Mūzikas kanālu. Telekompānija nolēmusi likvidēt Latvijas Ziņu kanālu, jo uzņēmums nav redzējis iespējas tā tālākai attīstībai.

2010.gadā telekompānija AS «Latvijas Nacionālā televīzija» strādāja ar 809 129 latu zaudējumiem, kas, salīdzinot ar 2009.gadu, samazinājušies par 28%. LNT zaudējumi 2009.gadā bija 1,12 miljoni latu.

Telekompānijas apgrozījums 2010.gadā samazinājies par 165 624 latiem un kopumā bija 7,98 miljoni latu. 2008.gadā LNT strādāja ar peļņu 154 939 latu apmērā, un tā apgrozījums bija 11 miljoni latu.

Telekompānijas LNT īpašnieks bija AS «Neatkarīgie nacionālie mediji», kuras padomes priekšsēdētājs ir telekompānijas LNT dibinātājs un valdes priekšsēdētājs Andrejs Ēķis.

Saskaņā ar tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras «TNS Latvia» apkopoto informāciju otrs vairāk skatītais kanāls 2011.gadā bija LNT, kura skatīšanās laika daļa bija 12,7%.

Tomēr šāds scenārijs ir tikai teorētisks, jo padome konkursu par izdevušos uzskatīs tikai tajā gadījumā, ja iekšējais viedoklis būs vienbalsīgs. Turpretī, ja balsojumā domas dalīsies, tad LR vadītāju būs jāizvēlas jaunajam NEPLP sastāvam.

«Vienbalsīgu lēmumu vēlamies tāpēc, lai nebūtu kādas aizdomas par politisko spiedienu. Šonedēļ katrs no padomes saņēma aploksnes ar informāciju par kandidātiem, taču līdz šim viņus neesam apsprieduši,» stāsta Ā. Kleckins.

Uz LR vadītāja amatu pretendē LR ziņu dienesta vadītājs Jānis Siksnis, SIA Kener vadītājs Uldis Plūmīte, European Hit Radio izpilddirektore Poļina Nazarova, kā arī Latvijas Komponistu savienības pārstāvis Jānis Porietis. Jautājums par to, kura no NEPLP iecels jauno LR vadītāju, ir būtisks tāpēc, ka atšķirīgs ir pašreizējās padomes un potenciālo NEPLP kandidātu vērtējums par jauna sabiedriskā medija veidošanu. Proti, lielākā daļa jaunās NEPLP kandidātu kā galveno uzdevumu min jauna medija veidošanu, kas paredz LR un Latvijas Televīzijas apvienošanu. Pēc diskusijām Saeimā noprotams, ka tas ir tuvāko gadu jautājums. Daži no potenciālajiem kandidātiem pat uzskata, ka šādu mediju varētu izveidot pāris mēnešu laikā. Turpretī visi LR amata kandidāti šo ieceri uztver ar piesardzību, iesakot pirms griešanas vismaz septiņas reizes nomērīt. J. Siksnis diskusijā raidījumā Krustpunktā uzsver, ka pašlaik NEPLP kandidāti runā nevis par mediju apvienošanu, bet optimizāciju, kas nozīmē, ka LR, visticamāk, varētu zaudēt līdzšinējo kvalitāti. «Redzu, ka apvienošana izpaustos kā sadarbība interneta platformas veidošanā, varētu būt runa par kopīgu datubāzi, kur abiem pieejami jaunākie materiāli, bet redakcionāli katram vajadzētu palikt pašam par sevi,» saka J. Siksnis.

Līdzīgi domā arī citi kandidāti, piemēram, U. Plūmīte pieļauj, ka ekonomiskais ieguvums būtu tad, ja abu mediju sporta žurnālisti kopīgi dotos uz olimpiskajām spēlēm, tomēr mehāniska apvienošana var draudēt ar to, ka LR zaudē savu seju. «Latvijas Radio potenciāls ir cilvēki – patrioti. Saplūstot mēs varētu viņus pazaudēt,» saka U. Plūmīte. Viņš uzskata, ka apvienošanai būtu jānotiek pēc karteļu līguma principa – palēnām apvienojot redakcijas un paralēli analizējot rezultātu.

Arī J. Porietis un P. Nazarova iesaka jauno mediju veidot apdomīgi un pieļauj, ka tas ir ne šā, ne nākamā, bet, visticamāk, tuvāko trīs līdz piecu gadu uzdevums.

Pretendentu vīzijas par LR attīstību ir līdzīgas, taču viens no kandidātu vērtēšanas kritērijiem, kas var izšķirt balsojumu, ir politiskā neitralitāte. Īpaša vērība tāpēc tiks pievērsta diviem kandidātiem – U. Plūmītem, kurš piedalījies vēlēšanās no Vienotības saraksta, un J. Porietim, kurš agrāk pārstāvējis Tautas partiju. Abi pretendenti gan noliedz, ka pašlaik būtu saistīti ar politiku.

„Latvijas iedzīvotāji vienmēr izcēlušies ar radošu pieeju krīzes situācijās, nu ir pienācis laiks savu radošumu parādīt arī citiem. Varbūt kādam šķūnītī vai skapī atrodas kādreiz izgatavots priekšmets vai ierīce, kura šobrīd varētu piedzīvot īstu zvaigžņu stundu,” ir pārliecināts Viasat vadītājs Baltijas valstīs Raivo Rosts.

Viasat veiktais pētījums atklāj, ka 59% Latvijas iedzīvotāju krīzes ietekmē ir izgatavojuši kādu lietu, ko citkārt nopirktu veikalā. Turklāt gandrīz puse jeb 46% aptaujāto iedvesmu ierīču vai priekšmetu radīšanā smeļas, skatoties dažādus specializētus TV raidījumus.

„Izgudrot var katrs, arī mazi bērni. Visbiežāk jaunas idejas rodas situācijās, kad cilvēkam pašam jādomā, piemēram, kā remontēt mašīnu vai dzīvokli, jo kāda noalgošanai pietrūkst naudas. Lai gūtu kādu labumu, idejas un izgudrojumi ir jāattīsta un jāmēģina izgatavot, konsultējoties arī ar citiem cilvēkiem. Ja cilvēks ir ieraudzījis, kā kādu praktisku lietu varētu uzlabot vai izdarīt labāk, ir jāķeras pie darīšanas, jo nekas nav neiespējams,” stāsta LIB valdes loceklis Elmārs Baltiņš, mudinot saņemties un realizēt savas ieceres tiem, kas to vēl nav mēģinājuši.

LAK prezidents Vilnis Kazāks uzsver, ka „ideju daudzināšana ir process, kurā mēs parādām savas mājās jau realizētās idejas, lai tās ne tikai popularizētu un slavinātu, bet arī, lai iegūtu jaunu skatījumu. Šajā konkursā, parādot savu darbu plašākai sabiedrībai un ekspertiem, var pavērties iespējas ideju uzlabošanai un pēc tam arī ražošanai masveidā.”

Lai piedalītos konkursā ir jāiesūta fotogrāfija un apraksts izveidotajā konkursa lapā portālā draugiem.lv/ideju.daudzinasana, vai arī – jāatsūta tā uz epastu – info@viasat.lv. Konkursā var pieteikt gan savus, gan savu draugu un radinieku darbus, norādot darba autora vārdu, uzvārdu un telefona numuru. Visas atsūtītās fotogrāfijas tiks ievietotas konkursa lapas portālā draugiem.lv galerijā.

Dalību konkursā var pieteikt no 9. līdz 30.janvārim. 31.janvārī tiks noteikti divi konkursa uzvarētāji: vienu balvu iegūs tas izgudrojums, kurš konkursa laikā būs saņēmis visvairāk atzīmes „Man patīk” konkursa lapā portālā draugiem.lv un vienu konkursa uzvarētāju noteiks žūrija, kuras sastāvā ir Viasat pārstāvji, Latvijas Amatniecības kamera un Latvijas izgudrotāju biedrība. Arī darbu pieteicēji piedalīsies loterijā, ar iespēju laimēt vērtīgas balvas.

Viasat pētījums tika veikts, interneta vidē aptaujājot 519 respondentus vecumā no 20 līdz 70 gadiem.

Preses konferencē mediju pārstāvji tiks iepazīstināti ar festivāla „Zelta Kārlis- 2012 dalībniekiem. Kā ierasts, būs iespēja vērot paraugdemonstrējumus un intervēt festivāla dalībniekus. Programmas organizatori informēs par festivāla būtību, tā mērķi un aktualitātēm, lai pēc iespējas vairāk cilvēku uzzinātu par iespējām, ko piedāvā Rīgas Cirks.

Preses konferenci vadīs Rīgas Cirka direktore Lolita Lipinska.

Preses konferencē piedalīsies dalībnieki, kas jau būs paspējuši ierasties Rīgas Cirkā:

• Sergejs Sokolovs

• Eduards Francuzovs

• Ņina Jaroš

• Dmitrijs Bondarevs

• Svetlana Miheeva

• Sergejs Poļakovs

Pārstāvēta būs arī Latvija, bet pārējie dalībnieki būs redzami tikai festivālā.

Konferences norises vieta: „Rīgas Cirka” manēža, Merķeļa iela 4, Rīga
Konferences norises laiks: 12. janvāris, plkst. 14:00

Būsim pateicīgi, ja apstiprināsiet savu dalību, sazinoties ar “Rīgas Cirku” pa e-pastu agita@cirks.lv

Festivāls „Zelta Kārlis- 2012” norisināsies no 13. – 15. janvārim, biļetes pieejamas Biļešu Servisa un Rīgas Cirka kasēs.

Sociālie tīkli arī Latvijā ir kļuvuši ļoti populāri, tos aktīvi lieto liela sabiedrības daļa, paužot savas sajūtas, attieksmi pret konkrētām aktualitātēm, apmainoties ar informāciju un informējot par savam interesēm. Tas ir nozīmīgs, taču šobrīd vēl nepilnīgi izmantots resurss, ar kā palīdzību ātri un bez izdevumiem monitorēt situāciju, lai laicīgi uz tiem reaģētu. Šo resursu iespējams izmantot tiesībsargājošam iestādēm, sociālajiem dienestiem un citām valsts institūcijām, kā arī katram cilvēkam, kas vēlas būt lietas kursā par pašu aktuālāko.

Pēdējā laikā medijos parādās arvien vairāk informācija par iespējamo gripas aktivizēšanos un citiem sabiedrības veselības jautājumiem, taču rodas jautājums, vai ir pamats uztraukumam. Apskatot ierakstus, kas tapuši miniblogošanas tīklā Twiter.com pēc atslēgas vārdiem “esmu slims”, “esmu slima”, nākas konstatēt, ka pēdējās dienās šādu ierakstu skaits ir salīdzinoši strauji palielinājies. No tā varam secināt, ka sabiedrībā ir pieaugusi infekciju slimību izplatība, kas sasaucas arī ar medijos redzamo informāciju par gripas risku paaugstināšanos. Cilvēki, sekojot līdz šādām aktualitātēm paši varētu profilaktiski reaģēt, kā arī atbildīgās institūcijas pievērst tam uzmanību un informēt sabiedrību par saslimstības palielināšanos un profilakses pasākumu ievērošanu.

“Nereti valsts un privātās iestādes iegulda lielus līdzekļus sabiedrības noskaņojuma pētījumos, nemaz neapzinoties, ka sociālie tīkli ļoti veiksmīgi pilda šo funkciju bez maksas. Protams, šādi nebūs iespējams iegūt informāciju par jebkuru tematu, tomēr par aktualitātēm, kas tiešām cilvēkus uztrauc un kas ir būtiski, ziņas parādās ļoti regulāri,” atzīmē “Whatson Social Media” projektu vadītājs Artis Kalniņš.



Latvijā ir arvien lielāka reklāmdevēju ieinteresētība pastāvīgā komunikācijā interneta medijos. Attiecīgi interneta tirgus daļa Latvijā 2012.gadā noteikti sasniegs vismaz 15% atzīmi, bet, iespējams, dažādu faktoru ietekmē var arī sasniegt globāli prognozēto 17,6% apjomu. Šo tendenci apliecina atsevišķu multinacionālo reklāmdevēju investīciju sadalījums jau 2011. gadā, kad tie jau 20-25% no saviem reklāmas budžetiem investēja internetā,» norāda Ozols.

Izaugsmes temps 2011.gadā ir zemāks par iepriekšējo – 2010.gadu, kad pasaules reklāmas tirgus izaugsme fiksēta 6,3% apmērā, salīdzinot ar 2009.gadu, noskaidrots pētījumā.

Kopējā pasaules reklāmas tirgū savu tirgus daļu turpina stabili audzēt televīzija un internets, kā arī neliela izaugsme fiksēta vides mediju segmentā, raksta Apollo.lv.

Televīzijas tirgus daļa ir izaugusi no 39,9% 2010.gadā līdz 40,2% 2011.gadā. Savukārt interneta izaugsmes tempi ir straujāki – 2010.gadā veidoja 14,4% no pasaules reklāmas tirgus, 2011.gadā jau 15,9%.

2012. gadā internetam tiek prognozēti jau 17,6% tirgus apjoma, bet vēl pēc diviem gadiem internetam paredzēts apgūt 21,2% reklāmas investīciju, liecina pētījuma rezultāti.

Joprojām lejupslīdoši rezultāti un prognozes attiecas uz reklāmas investīcijām drukātajos izdevumos. Straujākā tirgus daļas samazināšanās fiksēta laikrakstiem, kuriem 2010.gadā bija 21,3% tirgus, 2011.gadā – 20,0%, bet trīs gadu laikā prognozēta tirgus daļas samazināšanās līdz 16,5%.

Žurnālu tirgus daļas samazināšanās temps ir līdzīgs – 9,9% 2010.gadā, 9,4% 2011.gadā, bet prognoze 2014.gadam – 7,9% no kopējām pasaules reklāmas tirgus investīcijām.

2011.gadā straujāku izaugsmi par pasaules reklāmas tirgus kopējo pieaugumu (3,5%) piedzīvo Centrālās un Austrumeiropas reģions (8,5%), Latīņamerika (6,0%), kā arī Āzijas un Klusā okeāna reģions (5,4%).

«Mediju reklāmas tirgus Latvijā 2011.gada pirmajā pusgadā bija pieaudzis 4% apjomā, salīdzinot ar 2010.gada pirmo pusi. Tomēr 2011.gada summā izaugsme prognozējama zem 4% atzīmes. Šogad Latvijas reklāmas tirgū skaidri iezīmējas tendence, ka Latvijas iedzīvotāju pirktspējas rādītāju ietekmē multinacionālie reklāmdevēji savus Baltijai paredzētos reklāmas investīciju budžetus pārdala par labu Lietuvai un Igaunijai, samazinot apjomu Latvijas tirgū,» skaidro Latvijas Reklāmas asociācijas prezidents Ģirts Ozols.

«Prognozējot Latvijas reklāmas tirgus attīstību 2012.gadā, jāņem vērā, ka reklāmdevēji ir būtiski gatavāki jebkādām ekonomikas kolīzijām ne kā tas bija, piemēram, 2008. un 2009.gadā. Starptautiskajiem reklāmdevējiem ir skaidrs redzējums un izpratne, ka šis ir labs laiks palielināt savu tirgus daļu un stiprināt savu zīmolu spēku,» – tā Ozols.

«Svarīga tendence Latvijā ir arvien lielāka reklāmdevēju ieinteresētība pastāvīgā komunikācijā interneta medijos. Attiecīgi interneta tirgus daļa Latvijā 2012.gadā noteikti sasniegs vismaz 15% atzīmi, bet, iespējams, dažādu faktoru ietekmē var arī sasniegt globāli prognozēto 17,6% apjomu. Šo tendenci apliecina atsevišķu multinacionālo reklāmdevēju investīciju sadalījums jau 2011. gadā, kad tie jau 20-25% no saviem reklāmas budžetiem investēja internetā,» norāda Ozols.

«Kopumā 2012.gadā Latvijā prognozējama reklāmas tirgus izaugsme aptuveni 2% apjomā, pieņemot, ka nacionālie televīzijas kanāli turpinās būt nacionāli, kā arī eirozonu neskars satricinājumi, kurus nespētu kompensēt reklāmas investīcijas saistībā ar vasaras olimpiskajām spēlēm Londonā un Eiropas futmola čempionātu,» prognozē Ozols.

Kā liecina Nacionālā Mediju pētījuma: Prese 2011. gada rezultāti, pēdējā gada laikā lasītāko žurnālu sarindojuma pirmajā pieciniekā izmaiņas nav notikušas, un 2011. gada datu apkopojumā TOP 5 pozīcijas ir saglabājuši visi pieci 2010. gada līderi. Pirmajās trijās vietās ierindojas nedēļas žurnāli Ieva, Privātā Dzīve un Kas Jauns, ceturto vietu ieņem divnedēļu žurnāls Ievas Stāsti, bet piektā vietā lasītāko žurnālu sarindojumā ir mēneša žurnāls Ilustrētā Zinātne.

TOP 5 lasītākie ŽURNĀLI pēc viena numura vidējās auditorijas
1 Ieva
2 Privātā Dzīve
3 Kas Jauns
4 Ievas Stāsti
5 Ilustrētā Zinātne
Datu avots: TNS Latvia / Nacionālais Mediju pētījums: Prese, Gads 2011, Gads 2010

Lasītāko laikrakstu sarindojumā 2011. gadā uz pirmo vietu pakāpies krievu valodā rakstošais nedēļas laikraksts – MK Latvija (rus), kurš 2010. gadā bija otrais lasītākais laikraksts, bet 2009. gadā ieņēma tikai desmito vietu lasītāko laikrakstu sarindojumā. Otrā vietā ierindojas līdzšinējais līderis – televīzijas programmas TV-Programma (rus). Trešo un ceturto vietu nemainīgi ir saglabājuši reklāmas laikraksts Rīgas Santīms un krievu valodā iznākošā televīzijas programma Teleprogramma s dadei Mišei (rus), bet uz piekto vietu 2011. gadā ir pakāpies krievu valodā rakstošais dienas laikraksts Vesti Segodņa (rus). Lielākie latviešu valodā rakstošie dienas laikraksti Diena un Latvijas Avīze attiecīgi ierindojas sestā un septītā vietā lasītāko laikrakstu sarindojumā.

TOP 5 lasītākie LAIKRAKSTI pēc viena numura vidējās auditorijas

1 MK Latvija (rus)
2 TV-Programma (rus)
3 Rīgas Santīms
4 Teleprogramma s dadei Mišei (rus)
5 Vesti Segodņa (rus)
Datu avots: TNS Latvia / Nacionālais Mediju pētījums: Prese, Gads 2011