Semināru cikls sadalīts piecos semināros. Pirmais seminārs “Kreatīvā pārdošana – ceļš uz ilgtspējīgas organizācijas veiksmes stāstu” norisināsies jau 11. janvārī, 18. janvārī seminārs “Efektīvā kreatīvā līderība” + radošās līderības meistarklase, 25. janvārī seminārs “Psiholoģija mārketingā – kreatīvs ceļš uz klientu prātiem” + mārketinga meistarklase un konsultācijas. Savukārt, februāris iesāksies ar diviem semināriem – “Mērķtiecīgs un uz sasniegumiem orientēts personāls – mūsdienu motivācijas paņēmieni” + personāla motīvu noteikšanas, motivēšanas un motivācijas koriģēšanas meistarklase, kas norisināsies 1. februārī un kā pēdējais seminārs šajā ciklā – “Iebildumu apstrādes meistarība pārdošanā” + Iebildumu apstrādes meistarklase – 8. februārī.

„Šādi semināri ir lielisks veids kā papildināt zināšanas par pārdošanu, biznesa darbību un psiholoģiju. Pēc semināra apmeklēšanas ikdienas darbi sokas raitāk un komunikācija ar klientiem ir daudz vieglāka. Pasniedzējs semināra laikā gan teorētiski, gan praktiski paskaidroja dažādas situācijas no visiem skatupunktiem, kas ļauj daudz labāk izprast abas puses. Uzskatu, ka šis seminārs ir ļoti labs veids kā uzlabot biznesa darbību un piesaistīt vairāk klientu,” atzīst Mērniecības datu centra (MDC), valdes priekšsēdētājs Kaspars Kojalovičs.

Semināru un meistarklašu ciklu vadīs pazīstamais biznesa psihologs un uzņēmumu attīstības konsultants Jānis Roze, kas ir Dr.psych. zinātniskā grāda pretendents. Tāpat lektors guvis ilgu gadu pieredzi pedagoģijā, augstākās izglītības iestādē pasniedzot tādus kursus kā – Ilgtspējīga organizācijas stratēģija, Personāla novērtēšana un motivācija, Līderība, Komandas izveide un vadība, Organizācijas kultūra, Apmācība organizācijā, Kreativitātes un inovāciju veicināšana un ieviešana organizācijā. Strādājot par lektoru RPIVA un TURĪBA ar dažādām mērķauditorijām, tostarp, ārzemju studentiem, veicot pētījumus, adaptējot personāla novērtēšanas metodikas un izveidojot savas, ļāvusi Jānim Rozem redzēt situāciju organizācijā kopumā un dažādu faktoru mijiedarbībā (stratēģijas, motivācijas, organizācijas kultūras uc.).

“Uzņēmumiem ir svarīgi apzināties, ka attīstība liela mērā ir atkarīga no vēlmes un spējas sekot līdzi laikam, būt radošiem un inovatīviem, neiestrēgt novecojušās darba metodēs. Pasaule attīstās, sabiedrības pieprasījums mainās un ir jāspēj adekvāti reaģēt,” norāda Jānis Roze.

Uzņēmumiem ir iespēja apmeklēt katru semināru atsevišķi, maksājot 79.50 LVL vai pieteikties visam semināru ciklam un gūt pilnvērtīgas zināšanas, maksājot 238.50 LVL – divus seminārus apmeklējot bez maksas.

“Biznesa semināri”, uzsākot darbu pie kursu un semināru organizēšanas, lielāko uzmanību pievērš tam, lai sniegtu uzņēmējiem un organizāciju darbiniekiem jaunas un praktiski pielietojamas zināšanas, pieejas un iedvesmu jaunu, kreatīvu ideju realizācijai dažās organizācijas darbības jomās – vadībā, komandas izveidē, pārdošanā, stratēģijas formulēšanā, mārketingā.

Lai pieteiktos pirmajam semināram šajā ciklā, kas norisināsies 11.janvārī vai visam piecu semināru ciklam, rakstiet “Biznesa semināriem” – info@biznesaseminari.lv vai zvaniet 20355559.



Latvijā ir arvien lielāka reklāmdevēju ieinteresētība pastāvīgā komunikācijā interneta medijos. Attiecīgi interneta tirgus daļa Latvijā 2012.gadā noteikti sasniegs vismaz 15% atzīmi, bet, iespējams, dažādu faktoru ietekmē var arī sasniegt globāli prognozēto 17,6% apjomu. Šo tendenci apliecina atsevišķu multinacionālo reklāmdevēju investīciju sadalījums jau 2011. gadā, kad tie jau 20-25% no saviem reklāmas budžetiem investēja internetā,» norāda Ozols.

Izaugsmes temps 2011.gadā ir zemāks par iepriekšējo – 2010.gadu, kad pasaules reklāmas tirgus izaugsme fiksēta 6,3% apmērā, salīdzinot ar 2009.gadu, noskaidrots pētījumā.

Kopējā pasaules reklāmas tirgū savu tirgus daļu turpina stabili audzēt televīzija un internets, kā arī neliela izaugsme fiksēta vides mediju segmentā, raksta Apollo.lv.

Televīzijas tirgus daļa ir izaugusi no 39,9% 2010.gadā līdz 40,2% 2011.gadā. Savukārt interneta izaugsmes tempi ir straujāki – 2010.gadā veidoja 14,4% no pasaules reklāmas tirgus, 2011.gadā jau 15,9%.

2012. gadā internetam tiek prognozēti jau 17,6% tirgus apjoma, bet vēl pēc diviem gadiem internetam paredzēts apgūt 21,2% reklāmas investīciju, liecina pētījuma rezultāti.

Joprojām lejupslīdoši rezultāti un prognozes attiecas uz reklāmas investīcijām drukātajos izdevumos. Straujākā tirgus daļas samazināšanās fiksēta laikrakstiem, kuriem 2010.gadā bija 21,3% tirgus, 2011.gadā – 20,0%, bet trīs gadu laikā prognozēta tirgus daļas samazināšanās līdz 16,5%.

Žurnālu tirgus daļas samazināšanās temps ir līdzīgs – 9,9% 2010.gadā, 9,4% 2011.gadā, bet prognoze 2014.gadam – 7,9% no kopējām pasaules reklāmas tirgus investīcijām.

2011.gadā straujāku izaugsmi par pasaules reklāmas tirgus kopējo pieaugumu (3,5%) piedzīvo Centrālās un Austrumeiropas reģions (8,5%), Latīņamerika (6,0%), kā arī Āzijas un Klusā okeāna reģions (5,4%).

«Mediju reklāmas tirgus Latvijā 2011.gada pirmajā pusgadā bija pieaudzis 4% apjomā, salīdzinot ar 2010.gada pirmo pusi. Tomēr 2011.gada summā izaugsme prognozējama zem 4% atzīmes. Šogad Latvijas reklāmas tirgū skaidri iezīmējas tendence, ka Latvijas iedzīvotāju pirktspējas rādītāju ietekmē multinacionālie reklāmdevēji savus Baltijai paredzētos reklāmas investīciju budžetus pārdala par labu Lietuvai un Igaunijai, samazinot apjomu Latvijas tirgū,» skaidro Latvijas Reklāmas asociācijas prezidents Ģirts Ozols.

«Prognozējot Latvijas reklāmas tirgus attīstību 2012.gadā, jāņem vērā, ka reklāmdevēji ir būtiski gatavāki jebkādām ekonomikas kolīzijām ne kā tas bija, piemēram, 2008. un 2009.gadā. Starptautiskajiem reklāmdevējiem ir skaidrs redzējums un izpratne, ka šis ir labs laiks palielināt savu tirgus daļu un stiprināt savu zīmolu spēku,» – tā Ozols.

«Svarīga tendence Latvijā ir arvien lielāka reklāmdevēju ieinteresētība pastāvīgā komunikācijā interneta medijos. Attiecīgi interneta tirgus daļa Latvijā 2012.gadā noteikti sasniegs vismaz 15% atzīmi, bet, iespējams, dažādu faktoru ietekmē var arī sasniegt globāli prognozēto 17,6% apjomu. Šo tendenci apliecina atsevišķu multinacionālo reklāmdevēju investīciju sadalījums jau 2011. gadā, kad tie jau 20-25% no saviem reklāmas budžetiem investēja internetā,» norāda Ozols.

«Kopumā 2012.gadā Latvijā prognozējama reklāmas tirgus izaugsme aptuveni 2% apjomā, pieņemot, ka nacionālie televīzijas kanāli turpinās būt nacionāli, kā arī eirozonu neskars satricinājumi, kurus nespētu kompensēt reklāmas investīcijas saistībā ar vasaras olimpiskajām spēlēm Londonā un Eiropas futmola čempionātu,» prognozē Ozols.

Tuvojoties gada noslēgumam, daudzi uzņēmumi velta laiku nākamā gada mārketinga budžeta plānošanai, ne vienmēr ņemot vērā ārējās vides mainīgo ietekmi. Šī brīža nepastāvīgajos apstākļos uzņēmumiem būtu ar apdomu jāizturas pret konkrētu reklāmas aktivitāšu plānošanas ilgtermiņā, lai ārējās vides izmaiņas negatīvi neietekmē uzņēmuma darbību, tās varētu izmantot savā labā un nepalaistu garām iespējas, norāda mārketinga speciālists Alberts Jodis.

“Tirgus, cilvēku pirktspēja, konkurentu aktivitātes, pieprasījums un nozares tendences vietējā tirgū un ārvalstīs šobrīd mainās ļoti strauji un izmaiņas nav iespējams paredzēt pat dažus mēnešus uz priekšu, tādēļ uzņēmumi, kas, kā ierasts, gada beigās veiks mārketinga aktivitāšu plānošanu nākamajam 12 mēnešu periodam, var palaist garām šobrīd vēl neredzamās attīstības iespējas.

Lai sasniegtu efektīvākos mārketinga komunikācijas rezultātus, celtu uzņēmuma vērtību un veidotu pozitīvu tēlu, parasti tiek noteikts mērķis – kur vēlamies atrasties pēc gada vai diviem – taču konkrētas aktivitātes jārealizē pietiekoši dinamiski un fleksibli, pielāgojoties apkārt notiekošajam. Korekcijas plānošanā jāveic regulāri, pieļaujot iespēju mārketinga budžetu sadalīt, vadoties no tā, kā mainās situācija un riski. Iespējas un izdevības ir tās, kas spēj celt uzņēmuma vērtību īsā laika periodā un nebūtu vēlams to neizmantot tikai tādēļ, ka budžets saplānots un izmaiņas veikt ir sarežģīti.

Mārketinga speciālistam pašam vai piesaistot ekspertus aktivitāšu plānošana jāveic atkārtoti ne retāk kā reizi trīs mēnešos, izvērtējot veiksmes, nosakot iespējamās tendences tirgū, izanalizējot konkurentu rīcību. Jā, tas prasa rūpīgāku darbu, tomēr arī rezultāti neizpaliks un nebūs jāsecina, ka ilgtermiņa plānojums kārtējo reizi nav bijis pietiekoši precīzs.

Tāpat arvien vairāk uzņēmumu pieredze rāda, ka attaisnojas ieguldījumi, kas tiek veikti tirgus izpētē. Auditorijas paradumu un sabiedriskās domas izpēte, aptaujas, konkurentu analīze un veikto aktivitāšu izvērtējums, ļauj daudz skaidrāk apzināties uzņēmuma iespējas un riskus, kā arī izvirzīt konkrētākus darbības uzdevumus,” skaidro Alberts Jodis

Uzņēmumi lūdz palīdzību dažādu mārketinga aktivitāšu plāna izstrādāšanu, meklējot labākos risinājumus konkrētai situācijai. Labāko ideju autori saņems vērtīgas balvas: prakses/darba vietas uzņēmumos, ielūgumus uz dažādiem kultūras pasākumiem, iespēju reklamēties radio Ls 499 vērtībā, dāvanu kartes, enerģijas dzērienu krājumus, ceļojuma biļetes, izklaides pasākuma organizēšanu Ls 300 vērtībā u.c. Tiks piešķirtas arī organizatoru sagatavotas speciālbalvas.

Mārketinga uzdevumus izstrādājuši: Radio 101, Latvijas Nacionālais teātris, „Simple Express”, „Ar mani atkal runā kaijas”, SIA „Fantasy Park Latvia”, kinoteātris „Splendid Palace” un SIA „Party Rix”.

Ar konkursa uzdevumiem, kas izstrādāti kā nelieli nolikumi, var iepazīties mājaslapā www.ievfsp.lv un www.failiem.lv/reklaminators. Konkursa uzdevumi pēc izpildīšanas iesniedzami elektroniski www.failiem.lv/reklaminators.

„Reklaminators” ir Rīgas Tehniskās universitātes Inženierekonomikas un vadības fakultātes Studentu pašpārvaldes rīkots mārketinga ideju konkurss ikvienam, kas vēlas piedāvāt savas idejas uzņēmumu un kultūras iestāžu popularizēšanā. Pirmoreiz „Reklaminators” norisinājās laika posmā no 2011. gada 28.aprīļa līdz 8.jūnijam, kad tika saņemta 141 atraktīva un inovatīva ideja 17 Latvijas uzņēmumu un Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) struktūrvienību uzdevumu risinājumiem.

Konkursu atbalsta Rīgas Tehniskās universitātes Studentu parlaments un „Failiem.lv”.

Īsā ievadlekcijā ar savu pieredzi dalīsies eksperti no Latvijas un Liebritānijas, savukārt diskusijā par uzņēmējdarbības politiku piedalīsies Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis, kā arī citi speciālisti. Dalība diskusijā un lekcijā ir bez maksas.

Īsā lekciā savu redzējumu prezentēs Kingstonas universitātes Small Business Research Centre (UK) pārstāvis Deivids Smalbouns (David Smallbone) un SSE Riga Biznesa nodaļas vadītājs un pasniedzējs Arnis Sauka. Savukārt diskusijā par uzņēmējdarbības politiku Latvijā un jaunajā Eiropā piedalīsies arī ekonomists Jānis Ošlejs, LTRK padomes prezidents Gundars Strautmanis, kā arī Kingstonas universitātes Small Business Research Centre (UK) pārstāvis Deivids Smalbouns. Diskusiju vadīs prof. Frīdriha Veltere (Friederike Welter) no Jönköping International Business School Zviedrijā.

Diskusijā eksperti apspriedīs tādas tēmas kā augstākās izglītības iestāžu loma uzņēmējdarbības attīstībā, lielākie riski valdības politikas veidošanā uzņēmējdarbības jomā Eiropas Savienības krīzes ietekmē, kā arī pamatnosacījumi konstruktīvas komunikācijas radīšanai starp uzņēmējiem un politikas veidotājiem. Diskusijas laikā tiks apspriesta arī ekonomikas pētījumu loma politikas veidošanas procesā.

Lekcija un diskusija notiks 25. novembrī no plkst. 10:30 līdz 12:30 SSE Riga auditorijā W32 (adrese: Strēlnieku iela 4a). Dalība lekcijā un diskusijā ir bez maksas.

Lekcijai iespējams pieteikties, reģistrējoties un aizpildot pieteikuma anketu SSE Riga mājas lapā: http://www.sseriga.edu/en/news-and-events/upcoming-events/policies.html. Vietu skaits ir ierobežots. Lekcija notiks angļu valodā, taču būs pieejams tulkojums arī latviešu valodā.

Uzklausot uzņēmējus un interesi par stratēģijas veidošanas un komandas stiprināšanas jautājumiem, LUAC piesaistījis jaunu ekspertu – psihologu un uzņēmumu attīstības treneri Jāni Rozi.

Jānim Rozem ir ilgu gadu pieredze pasniedzēja darbā dažādās sfērās, starp tām – Ilgtspējīga organizācijas stratēģija, Personāla novērtēšana un motivācija, Integratīvā kreatīvā līderība, Komandas izveide un vadība, Organizācijas kultūra, Apmācība organizācijā, Kreativitātes un inovāciju veicināšana un ieviešana organizācijā.

Strādājot par lektoru RPIVA un TURĪBA ar dažādām mērķauditorijām, tostarp, ārzemju studentiem, veicot pētījumus, adaptējot un veidojot savas personāla novērtēšanas metodikas, iespējams iedziļināšanās konkrētajās tēmās, kas, savukārt, ļauj Jānim Rozem redzēt situāciju organizācijā kopumā, dažādu faktoru mijiedarbībā (stratēģijas, motivācijas, organizācijas kultūras utt.) un izstrādāt situācijai, uzņēmumu vajadzībām piemērotāko risinājumu.

Jānis Roze ir strādājis ar tādiem uzņēmumiem kā PricewaterhouseCoopers, DNet IT risinājumi, CityNet, Latvijas komandu bobslejā, u.c, kā arī piedalījies dažādos projektos, tostarp starptautiskajos, kuros veicis gan pētnieka pienākumus, gan vadījis apmācības. Tāpat ir organizētas sadarbības ar ārvalstu partneriem un pārstāvētas Latvijas intereses.

„Saistībā ar internacionalizācijas un globalizācijas tendencēm situācija darba tirgū ir ļoti mainīga, tāpēc ir svarīgi prognozēt pārmaiņas un novatoriskā veidā efektīvi sagatavoties un reaģēt uz tām. Mēs strādājam uzņēmumu labā, dodot iespēju veidot komunikāciju ar savas jomas ekspertiem un saņemt vienotus un integrētus pakalpojumus uzņēmumu attīstībai. Šobrīd mūsu ekspertu skaits strauji pieaug, lai sniegtu profesionālākās konsultācijas dažādu nozaru pārstāvjiem,” norāda LUAC projektu vadītājs Kaspars Vītoliņš.

LUAC pārstāvis atzīst, ka jaunu ekspertu piesaistīšana turpināsies arī turpmāk, lai uzņēmumiem būtu vieglāk strādāt, veidot komandu un uzņēmējdarbību.

„Domāju, ka LUAC uzdevums – palīdzēt uzņēmējiem mērķtiecīgi paaugstināt konkurētspēju, ir ļoti svarīgs un viņi dara visu iespējamo, lai mums, uzņēmumos strādājošajiem, būtu vieglāk pieņemt stratēģiskus lēmumus, aplūkojot notikumus integratīvi, no citu skatu punkta. Jānis Roze, tāpat kā citi eksperti ar savu pieredzi un zināšanām dod lielu ieguldījumu uzņēmumu straujākā attīstībā,” atzīst LUAC ekspertu padomes vadītājs un SIA Kalnsetas R valdes loceklis Aivars Kalniņš.

Akcijas “Latvijas Produkts”, kas sākusies 1. novembrī, ietvaros, daži no dalībniekiem piedalīsies arī Berga Bazāra tirdziņā. Kā jau iepriekš informēts – kampaņas ietvaros notiek dažādas aktivitātes Latvijas vietējo produktu iepazīšanai, popularizēšanai un izcelšanai, tādējādi atbalstot vietējos ražotājus un pakalpojumu sniedzējus, kā arī Latvijas ekonomiku kopumā. Ar ražotājiem iespējams iepazīties nesen atvērtajā digitālajā albumā: www.latvijas-produkts.lv, kā arī sekojot līdzi aktivitātēm sociālajos tīklos.

Tradicionāli Berga Bazāra tirdziņā divas reizes mēnesī pulcējas vietējie amatnieki, zemnieki un viņu produktu cienītāji. Te iespējams iegādāties ne tikai pienu, dažādus sierus un sviestus, svaigu un kūpinātu gaļu, garšvielas, pašceptu maizi un konditorejas izstrādājumus, bet arī oriģinālas skaistumlietas un dabīgu, mājās gatavotu kosmētiku. Zemnieku un amatnieku tirgošanās notiek katra mēneša otrajā un ceturtajā sestdienā no plkst. 10.00 līdz 15.00.

Pateicoties kopīgiem mērķiem birojs “Latvijas Produkts” un biedrība Berga Bazārs radis iespēju sadarboties, jo abus vieno vēlme veicināt kvalitatīvu un svaigu, Latvijā ražotu produktu iegādi un atpazīstamības veicināšanu. “Latvijas Produkts” pārstāve Ieva Rozenberga norāda: “Kampaņas pirmās dienas noris ļoti veiksmīgi. Gan birojs, gan dalībnieki ir saņēmuši labas atsauksmes par tās organizēšanu un iespēju intensīvi sekot līdzi Latvijas ražotāju aktivitātēm. Lielākā atsaucība ir tieši no iedzīvotāju puses, kuri labprāt komunicē ar mums un vēlas uzzināt ko vairāk. Tāpēc birojs un “Latvijas Produkts” dalībnieki ar prieku uztver iespēju iepazīstināt ar savu produlciju arī Berga Bazāra tirdziņa apmeklētājus.”

“Tirdziņš ir zaļās domāšanas un veselīga dzīvesveida apvienojums ar individualizētu pieeju, un katrs pastāvīgais klients neapšaubāmi iesaistās vietējā ražotāja atbalstīšanā. Šāda veida iepirkšanās ir inteliģences izpausme – zināt un prast novērtēt vietējā produkta vērtību, kvalitāti un sezonalitāti starp milzīgā produkcijas piedāvajuma lielveikalos, “centrāltirgos” u.c. bodēs, tāpat rūpes par savu un bērnu veselību. Sen izzudis mīts arī par cenu dārdzību. Mūsu tirgus pastāvīgie klienti pārliecinājušies, ka zemnieku cenas ir adekvātas ieguldītajam darbam un līdzinās vietējiem ražotajiem,” skaidro Berga Bazāra biedrības direktore Kristiāna Skābarde. Par sadarbību ar biroju “Latvijas Produkts” Kristiāna saka: “Mūsu sadarbības pamatā ir izglītot plašāku sabiedrību par vietējā ražotāja, zemnieka produktu, veicinot atgriezeniesko saiti starp pircēju un ražotāju. Ražotājam, esot klātienē un uzklausot klienta vēlmes, veidojas informācijas apmaiņa par vēlamā produkta vietu tirgū. Uzskatu, ka ar degustācijām var panākt labu pārdošanas rezultātu. Pirms prece tiek pirkta, tā ir jāiepazīst!”

No “Latvijas Produkts” informatīvās kampaņas dalībniekiem tirdziņā būs iespējams iegādāties SIA “Rāmkalni” veselīgos žāvētos augļus, SIA “Daba Laba” no 100% dabīgiem materiāliem – mežacūkas sariem un koka izgatavotas WildGood matu ķemmes un Z/S “Dimanti” pašu gatavotos, svaigos sierus un sviestus ar netradicionālām garšām. Kā arī būs unikāla iespēja iepazīties ar pavisam jaunu produktu – SIA “RicBerry”, līdz šim ar Latvijā nepieejamu tehnoloģiju ražotām un pievilcīgā dizainā iepakotām sulīgām sukādēm.

Informatīvo atbalstu akcijas laikā nodrošina Draugiem.lv, Kurzemes Radio, Dienas Bizness, Bizness.lv, Ekonomika.lv, HoReCa.lv, Meži.lv u.c.

Kampaņas laikā paredzēts pastiprināti informēt Latvijas iedzīvotājus par precēm un pakalpojumiem, kas ir ražoti Latvijā. Uzņēmumi, kas pieteikušies dalībai informatīvajā kampaņā, iepazīstinās patērētājus ar savu produkciju, apstiprinot tās kvalitāti un izcelsmi. Galvenās aktivitātes plānotas ar mērķi veicināt vietējo uzņēmumu produkcijas atpazīstamību, kā arī informēt iedzīvotājus, ka, izvēloties Latvijas preci, ieguvējs ir ražotājs, patērētājs un Latvijas valsts kopumā.

Šobrīd Latvijas vietējiem uzņēmumiem, iespējams, vairāk nekā jebkad nepieciešams atbalsts. Un cilvēki ar prieku izvēlas vietējos produktus, ja tos atpazīst veikalu plauktos. Lai Latvijā ražoto padarītu pamanāmāku, birojs Latvijas Produkts izstrādājis preču zīmi, ar kuru marķētie produkti dod garantiju vietējai izcelsmei un kvalitātei.

Kampaņas ietvaros drīzumā tiks atvērta arī interneta vietne, kur pieejama informācija par uzņēmumiem, to produktiem, kas izvēlējušies piedalīties kampaņā. Tāpat tiks organizētas dažādas produktu degustācijas un citas akcijas, kuru ietvaros cilvēki varēs iepazīt Latvijā ražotus produktus, iepazīties ar sniegtajiem pakalpojumiem un uzzināt daudz ko jaunu.

“Šobrīd Latvijā pircēji ar lielu interesi izturas pret vietējo produkciju, taču ne vienmēr Latvijā ražoto veikalu plauktos ir viegli pamanīt, jo piedāvājums ir ļoti plašs. Nereti esam pārsteigti, kad uzzinām, ko gan visu neražo šeit pat mūsu valstī. Un kāpēc gan neizvēlēties šīs preces un pakalpojumus, ja tās ir kvalitatīvas, vajadzīgas un uzņēmumi, tās ražojot nodrošina darbu vietējiem iedzīvotājiem un maksā nodokļus valsts kasē,” jautā biroja “Latvijas Produkts” pārstāve Ieva Rozenberga.

“Esam priecīgi par šādu vietējo uzņēmumu atbalsta iniciatīvu, jo līdz šim daudz runāts par to, ka Latvijas ražotāji ir jānovērtē, taču nereti par konkrētiem darbiem aizmirsts. Piedalāmies kampaņa, jo tā ir iespēja sevi parādīt kā aktīvu un darboties gribošu uzņēmumu, kā arī iepazīstināt pircējus ar savu produktu uzskatāma un neuzbāzīgā veidā,” norāda SIA “DabaLaba” valdes priekšsēdētāja Loreta Pižika.

Informatīvo atbalstu akcijas laikā nodrošina Kurzemes Radio, Dienas Bizness, HoReCa.lv, Meži.lv, kā arī Bizness.lv, Ekonomika.lv.

Šis konkurss izcēlās ar to, ka katrs cilvēks varēja iesūtīt neierobežotu skaitu materiālu foto, video, zīmējumu, teksta vai jebkādā citā formātā, kuros sniegta atbilde uz jautājumu “Kā Tev garšo Druvas saldējums”?

Konkursa galvenais mērķis bija ļaut iztēlei vaļu. Jo dažādākas saldējuma šķirnes, jo interesantāks sižets, dažādāks pasniegšanas veids un vairāk emociju, jo labāk. Saldējuma balvas tika izspēlētas katru dienu, bet nedēļas uzvarētājs saņēma balvā pilnu saldējuma komplektu – visus “Druvas” saldējumus, kas tiek piedāvāti pārdošanā vafeļu glāzītēs un divus lielos ģimenes saldējumus pēc izvēles.

„Esmu ļoti priecīga, ka tieši es kļuvu par šī konkursa uzvarētāju. Esmu liela šī saldējuma cienītāja un šis bija viens no labākajiem vasaras piedzīvojumiem. Iesaku šo saldējumu arī citiem, kas vēl nav nobaudījuši,” atzīst konkursa uzvarētāja Egija Stepiņa.

Visi iesūtītie darbi tika publicēti internetā: Draugiem.lv, Facebook.com un Twitter.com

Druvas saldējums nemainīgi saglabā savas labās garšas īpašības, jo ražošanā A/S „Druvas pārtika” izmanto tikai dabīgu lauku pienu no SIA „Saldus Druva” fermām, to neaizstājot ar sauso piena pulveri. A/S Druvas Pārtika firmas zīme ir cigoriņu saldējums. Tas ir gatavots pēc uzņēmuma oriģinālās receptes, kas saglabājusies nemainīga kopš 1986. gada un līdz ar klasisko plombīra saldējumu ir viens no iecienītākajiem un pieprasītākajiem Druvas ražotajiem saldējumiem.

7guru.lv projektu vadītāja Līva Balode atzīst, ka līdz šim Latvijā sabiedrisko attiecību nozare padziļināti nav pētīta. Līdz ar to šobrīd, kad sabiedriskās attiecības kļūst arvien integrētākas un konkurētspējīgākas salīdzinājumā ar citām komunikācijas jomām, ir svarīgi saprast reālo tirgus spēlētāju skaitu, spēku un varēšanu, kā arī nozares ietekmi uz Latvijas ekonomiku kopumā.”Pētījums par sabiedriskajām attiecībām Latvijā atkāj ne vien patieso situāciju un līdz šim nezināmas nianses, bet ir būtisks nozares attīstībai,” uzskata L. Balode. Arī pētījuma atbalstītāja, komunikācijas aģentūras “Repute” valdes locekle Iveta Antonišķe atzīst, ka līdz šim nozarei pietrūka padziļināta pētījuma par to, kas ir patiesie sabiedrisko attiecību tirgus spēlētāji un kāds ir to ieguldījums valsts ekonomikā. Viņa cer, ka pētījums, pakāpeniski to attīstot, kļūs par regulāru tradīciju mūsu valsts sabiedrisko attiecību nozares dzīvē.Savukārt Latvijas Sabiedrisko attiecību kompāniju asociācijas valdes locekle Sandra Stepe ir pārliecināta, ka „situācija, kad nozare gatava sevi “uzšķērst šķērsgriezumā” liecina par zināmu brieduma un attīstības pakāpi.”

Kopējais sabiedrisko attiecību tirgus pērn – 8,5 miljoni latu

Saskaņā ar pētījuma rezultātiem sabiedrisko attiecību pakalpojumus Latvijā 2010.gadā snieguši 65 uzņēmumi, kopējam apgrozījumamsastādot 8,5 miljonus latu.

Tāpat veiktā pPētījuma rezultāti atklāj, ka sabiedrisko attiecību tirgū ir vērojama stabilizācija, neskatoties uz faktu, ka sabiedrisko attiecību uzņēmumu apgrozījums pērn ir krities par 2,3% (no 8,7 miljoniem latu 2009. gadā līdz 8,5 miljoniem latu 2010. gadā). Šis kritums, salīdzinot ar reklāmas tirgu, ir niecīgs un, iespējams, skaidrojams ar atsevišķu nozares spēlētāju izstāšanos no sabiedrisko attiecību tirgus.To atzīst arī “Hill and Knowlton Latvia” valdes priekšsēdētājs Ralfs Vīlands: “2010. gads lielai daļai nozares dalībnieku vēl ir bijis lejpuslīdes gads, taču labākajiem uzņēmumiem tā nav katastrofāla. Tikai nelielai daļai pērnais bijis izaugsmes gads.

Tā kā ir palielinājies to aģentūru skaits, kas pērn nav iesniegušas gada pārskatu, gribētos secināt, ka recesija ir veikusi savu attīrīšanas darbu. Straujā ekonomiskā augšupeja pirms un īpaši pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā ļāva arī cilvēkiem bez zināšanām dibināt komunikācijas konsultāciju uzņēmumus un ar nekvalitatīviem pakalpojumiem bojāt priekšstatu par nozari.”

Kopumā nozares ekspertu prognozes liecina, ka 2011. gads būs sabiedrisko attiecību tirgus izaugsmes gads.

TOP 20 lielākajiem spēlētājiem pieder 85% tirgus

Pētījuma rezultāti atklāj, ka ietekmīgākie tirgus spēlētāji ir 20 lielākie sabiedrisko attiecību uzņēmumi, kuriem kopumā pieder 85%tirgus. Lai arī apgrozījuma pieaugumu 2010.gadā izdevās sasniegt tikai 7 no 20 lielākajiem nozares uzņēmumiem, pārējo tirgus spēlētāju kritums vērtējams kā nenozīmīgs – 3,2% apmērā.

Pērn 29 no 65 Latvijas sabiedrisko attiecību uzņēmumiem uzrādījuši peļņas pieaugumu, salīdzinot ar 2009. gadu, taču kopumā2010. gadu ar peļņu noslēguši 39 no 65 nozares uzņēmumiem.

Pētījumā noskaidrots, ka 10 lielākajiem Latvijas sabiedrisko attiecību nozares spēlētājiem vidējais darbinieku skaits 2010.gadā bija aptuveni 10 (no 7 līdz 13 darbiniekiem). Savukārt lielāko Latvijas sabiedrisko attiecību uzņēmumu vidējie ieņēmumi uz vienu klientu 2010. gadā bija 23 tūkstoši latu.

No “KPMG Baltics SIA” veiktās pētījuma analīzes izriet, ka 61% Latvijas sabiedrisko attiecību pakalpojumu sniedzēju ir mazi uzņēmumi, jo to apgrozījums nepārsniedz 100 tūkstošus latu.

“P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības” projektu direktors Arnis Lapiņš secina: “Nozarē turpinās diferenciācija – arvien redzamākas kļūst atšķirības starp vadošajām kompānijām un tiem uzņēmumiem, kuros strādā viens vai labākajā gadījumā daži cilvēki un kas parasti apkalpo tikai dažus uzņēmumus. Protams, ka ikviena klienta zaudējums tādiem nestabiliem uzņēmumiem var kļūt par katastrofu.”