“Šobrīd gaidāmās ražas iznākumu ir grūti prognozēt, jo tādi laikapstākļi kā šogad nav bijuši. Jāgaida pavasaris un tad jau redzēs vai laikapstākļi ražu būs ietekmējuši pozitīvi vai negatīvi. Draudus ražai var sagādāt pēkšņa un strauja temperatūras samazināšanās. Kā arī risks pastāv, ja strauji sāks snigt un sniega kārta kļūst ļoti liela – tas, protams, rada bažas,” norāda Latvijas Lauku Konsultāciju un Izglītības centra Augkopības nodaļas vadītāja Ingrīda Grantiņa.

Viens no galvenajiem mērķiem veiksmīgam uzņēmējam – lauksaimniekam – ir izaudzēt kvalitatīvu augstas kvalitātes produkciju pēc iespējas ekonomiski izdevīgāk, ar iespējami mazāk patērētajiem resursiem. Lai to panāktu viens no galvenajiem nosacījumiem ir kvalitatīvs sējas materiāls un pareiza agroķīmijas pielietošana attiecīgajai kultūrai.

Lauksaimnieku vidū ar vien stabilāku lomu augu mēslošanā ieņem lapu mēslojumi. Pamatojums ir meklējams NPK pamatmēslojuma cenas pieaugumā, kas novērojams katru gadu. Pielietojot lapu mēslojumu iespējams samazināt pamatmēslojuma NPK devu uz hektāru, tādā veidā palielinot ražas kvalitāti un ekonomisko izdevīgumu.

SIA Landagro, kas ir oficiālais ZELENIT lapu mēslojuma izplatītājs Baltijā, vadītājs Jānis Krēsliņš norāda uz lauksaimnieku lielo interesi par jaunākās paaudzes polimērajiem lapu mēslojumiem. „Šobrīd saimnieki vēršas pie mums ar interesi izmēģināt jaunu produktu, tajā saskatot perspektīvu un ievērojamu ekonomisko efektu, kas mūsdienās ir ļoti būtiski. Pozitīvi, ka lauksaimnieki pret jaunām tehnoloģijām izturas kopumā pozitīvi, tās apgūstot, novērtējot un izmantojot praksē,” skaidro Jānis Krēsliņš.

Kā zināms, Latvija uzskata, ka ir nepieciešamas kardinālas izmaiņas tiešo maksājumu sistēmā un tās jāievieš jau 2014. gada. Pašreizējais Eiropas Komisijas (EK) priekšlikums nepiedāvā adekvātu tiešo maksājumu izlīdzināšanu, tāpēc Latvija EK priekšlikumam nepiekrīt un nevar to atbalstīt. Zemkopības ministre Laimdota Straujuma arī pauda Latvijas nostāju, ka Kopējās lauksaimniecības politikas budžeta kopapjomu nākamajā ES plānošanas periodā nedrīkst samazināt. Ja tomēr tiks rosināts samazināt lauksaimniecībai atvēlēto ES budžeta apjomu, tad samazinājums vai finansējuma pārorientācija nedrīkst notikt, samazinot ES finansējumu mazāk attīstīto valstu reģionu atbalstam.

Tikšanās laikā zemkopības ministre Laimdota Straujuma un Francijas vēstniece Šantāla Puarē pārrunāja nepieciešamību palielināt abu valstu sadarbību lauksaimnieciskās produkcijas tirdzniecības jomā. 2011. gadā Latvijas tirdzniecības bilance lauksaimniecības preču jomā ar Franciju bijusi pozitīva – eksportēts ir vairāk nekā importēts. 2011. gada pirmajos astoņos mēnešos Latvijas produkcijas eksporta apjoms uz Franciju sasniedza 45,2 miljonus eiro, no kā lielākā daļa – 82 procenti – bija kokrūpniecības produkcija. Salīdzinoši liela Latvijā ražotās produkcijas eksportvērtība bija arī zivju produktiem, piena produktiem un olām. Savukārt lauksaimniecības produkcijas imports no Francijas uz Latviju šajā pašā pārskata periodā sasniedza 40 miljonus eiro, kur lielāko daļu veidoja bezalkoholisko un alkoholisko dzērienu grupas produkti – vīns, stiprie alkoholiskie dzērieni un minerālūdens.

Latvijas Uzņemējdarbības Attīstības Centrs (LUAC) aicina reģionālos uzņēmumus pieteikties attīstības programmā, kurā plānots apvienot Latvijas vietējos reģionu uzņēmumus, sniegt tiem atbalstu, veicināt informācijas apmaiņu, nodrošināt palīdzību, lai tie attīstītos, paplašinātos un sasniegtu plašākus noieta tirgus.

Lai arī Latvija ir salīdzinoši neliela valsts, uzņēmumu darbības specifika reģionos un galvaspilsētā stipri atšķiras. Uzņēmumi mazpilsētās vai lauku teritorijā saskaras ar citādām problēmām un izaicinājumiem, tiem nepieciešams atbalsts, lai veiksmīgi attīstītos.

LUAC izstrādājis Reģionālo uzņēmumu attīstības programmu, kas ietver konkrētas mārketinga, reklāmas, komunikācijas, pārdošanas veicināšanas un uzņēmējdarbības stiprināšanas aktivitātes, to starpā piedāvājot arī paplašināt tirdzniecības kanālus un piesaistīt lielāku auditoriju.

“Programmas ietvaros katrs uzņēmums saņem skaidru recepti, pēc kuras darbojoties, sasniegt vēlamos rezultātus. Latvijas reģionos darbojas daudz interesenti, strādīgi un vērtīgi uzņēmumi. Tiem nepieciešams tikai sakārtot tirdzniecības un mārketinga stratēģiju, ko iespējams izdarīt, paskatoties uz produktu no klienta redzes punkta. Lai sniegtu uzņēmumiem atbalstu, veidojam attīstības programmu reģionālajiem uzņēmumiem,” skaidro LUAC projektu vadītājs Kaspars Vītoliņš.

Programmas ietvaros uzņēmumiem pieejamas ir LUAC ekspertu konsultācijas (mārketinga, uzņēmējdarbības vadības, personāla atlases, komunikācijas un pārdošanas veicināšanas jomās), atbalsts mārketinga aktivitāšu reklāmas plānošanā un realizācijā, uzsvaru liekot uz plašākas mērķa auditorija piesaisti.

Papildus tam reģionālajiem uzņēmumiem, zemniekiem un amatniekiem tiks dota iespēja savu produkciju piedāvāt īpaši tam izveidotā interneta veikalā.

Dalības maksa Attīstības programmā reģionālajiem uzņēmumiem netiek plānota, jo īpašā programma veidota ar mērķi sniegt atbalstu vietējo uzņēmumu attīstībā, veicinot to izaugsmi un palielinot produktu atpazīstamību vietējā tirgū un, iespējams, arī ārvalstīs.

Reģionālie uzņēmumi, kas vēlas piedalīties un saņemt atbalstu, aicināti pieteikties līdz š.g. 16. decembrim, rakstot uz e-pastu: luac@luac.lv ar norādi Attīstības programma reģionālajiem uzņēmumiem.

Tirdzniecībā pieejams jaunās paaudzes mobilās šķeldošanas mašīnas, kas nodrošina augstāko koksnes smalcināšanas kvalitāti par zemākām ekspluatācijas izmaksām.

Jaunais šķeldotājs Komptech Chippo 5010 tiek vadīts tieši no kravas automašīnas, kas būtiski atvieglo darba procesu. Operators ērti sēž kravas automašīnas kabīnē un spēj pilnībā koncentrēties darbam ar jaudīgu šķeldotāju. Kravas celtnis ar integrēto celtni kabīnē, dod iespēju visu vērot no augšas.

Šis šķeldotājs paredzēts zariem un stumbriem. Tam ir liela ievilkšanas piltuve ar sānos atlokāmām sienām un masīvu slīdlentu no savienotām plāksnēm, divi horizontāli ievilkšanas veltņi optimālai materiāla padevei un divi vertikāli ievilkšanas veltņi aktīvai materiāla satveršanai.

Pirmā ievilkšanas veltņa paaugstinātais novietojums nodrošina efektīvu satveršanu un atvēršanu, otrais ievilkšanas veltnis novērš koka galu šķērsenisku griešanos un tādējādi ciršanu ar fibru, arī tad, kad ievilkšanas veltņi ir plati atvērti, spiediena spēks un aktīva ievilkšana saglabājas.

Produkta efektivitāte krūmiem ir tā vienkārša piepildīšana, pateicoties aktīvai ievilkšanai. Krūmāji tiek saspiesti jau iepriekš, tādēļ uzlabojas to smalcināšana, bet stumbriem – ieejas atvēruma augstums – 750 mm, platums – 1000 mm, kas dod iespēju apstrādāt liela diametra koksni.

Veiksmīgi noritējis biroja “Latvijas Produkts” novembrī rīkotās akcijas pirmais posms, kura ietvaros tika pievērsta pastiprināta uzmanība vietējo produktu iepazīšanai un atpazīstamības veicināšanai. Informatīvās kampaņas iniciators ir birojs “Latvijas Produkts”, kas no 1. – 30. novembrim aicināja vietējos uzņēmumus, kuri atbilst rūpīgi izstrādātiem kvalitātes kritērijiem, iesaistīties dažādās mārketinga un komunikācijas aktivitātēs. Jau decembrī turpināsies kampaņas otrais posms, kuram iespējams pieteikt dalību arī jauniem uzņēmumiem.

Akcijas laikā tika izveidots digitālais albums www.latvijas-produkts.lv, kurā ikvienam interesentam ir iespēja iepazīties ar esošajiem Latvijas uzņēmumiem – ražotājiem un pakalpojumu sniedzējiem – kuru produkcijas galvenā pievienotā vērtība tiek radīta Latvijas teritorijā, nodrošinot darbu vietējiem iedzīvotājiem. Kampaņā intensīvi iesaistījās gan pārtikas, gan būvniecības uzņēmumi un amatnieki – visdažādāko nozaru pārstāvji.

Informatīvās kampaņas ietvaros uzsvars tika likts uz interaktīvu komunikāciju ar Latvijas iedzīvotājiem, jo, kā galvenais mērķis, izvirzīts Latvijas produktu atpazīstamības veicināšana iedzīvotāju apziņā. Lai “Latvijas produkts” kritērijiem atbilstošos uzņēmumus būtu viegli atrast veikalu plauktos, tika sākta arī atbilstošas preču zīmes izvietošana uz precēm. Šo iespēju pirmie izmantoja Z/S “Veckūkuri”, kuru ražotais piens un jogurti nu ir īpaši viegli atpazīstami.

“Latvijas Produkts” pārstāve Ieva Rozenberga stāsta: “Mēs – kampaņas rīkotāji un  dalībnieki, esam saņēmuši lielu atsaucību no iedzīvotāju un uzņēmumu puses – ir palielinājies vietējo produktu noiets, cilvēki iepazinuši jaunus un oriģinālus produktus, piemēram, SIA “RicBerry” žāvētos augļus un sukādes un Z/S “Dimanti” netradicionālos ķiploku, smiltšķērkšķu un šokolādes sviestus, par kuriem īpašu interesi izrādīja arī “Berga Bazāra” tirdziņa apmeklētāji. Akcijas ietvaros saimniecība “Kunturi” pierādīja, ka arī Latvijā iespējams pagatavot desas no īstas gaļas, savukārt “Rāmkalni” – ka pazīstamā atpūtas vieta pie Siguldas ir arī gardu un veselīgu sukāžu un mājas saldējumu ražotājs u.c. Tā kā uzņēmumi intensīvi turpina pieteikties kampaņai un interesējas par “Latvijas Produkts” rīkotajām aktivitātēm, esam nolēmuši turpināt pievērst pastiprinātu uzmanību Latvijas produktiem un pakalpojumiem visu gadu, tādējādi padarot to par pastāvīgu iniciatīvu.”

Decembrī plānota īpaša akcija “Latvijas produktu dāvanu grozs”, kuras ietvaros Latvijas iedzīvotājiem būs iespēja nogaršot un izmēģināt Latvijā ražoto uzņēmumu produkciju vai sniegtos pakalpojumus bez maksas.

Vietējie uzņēmumiem, kas vēlas par sevi pastāstīt plašāk, ka arī izcelt sava produkta izcelsmi un kvalitāti, aicināti sazināties pa e – pastu marketings@latvijasprodukts.lv vai, zvanot +371 29671134.

Informatīvo atbalstu akcijas laikā nodrošina Draugiem.lv, Db.lv, Bizness.lv, Ekonomika.lv, HoReCa.lv, Meži.lv, Nozare.info u.c.

Latvijas tirgū ienāk pilnīgi jauni lapu mēslošanas līdzekļi ZELENIT, kas pēc savām īpašībām radikāli atšķiras no līdz šim plaši lietotajiem ūdens-sāļu maisījumiem. Mūsdienu mēslojumu ražotāji arvien vairāk pilnveido un pielāgo mēslojumus dažādām kultūrām un augu attīstības fāzēm, taču gala patērētājam nedod iespēju  ņemt vērā savu lauku agroķīmiskās īpatnības un ir ļoti ierobežoti  savā  pielietojamībā  mainīgo agroklimatisko apstākļu  ietekmē.

Šo problēmu risināšanai Krievijā radīts pilnīgi jauns mēslojumu tips uz organisko polimēru  bāzes. Slāpekļa, fosfora, kālija, bora polimēru kompleksi – šķidrais minerālu mēslojums ZELENIT .

Organiskajam polimēram piemīt virsmas aktīvās vielas un līmējošas īpašības attiecībā  pret augu virsmu, un tas spēj ilgstoši augus nodrošināt ar nepieciešamajiem barības elementiem.

Polimērajam lapu mēslojumam ZELENIT piemīt svarīgas agrotehniskās īpašības :

• Ilgstoša un maiga  iedarbība;
• Augsta noturība pret meteoroloģiskajiem faktoriem (lietus nenoskalo, vējš nenopūš);
• Noturīgs pret saules staru iedarbību;
• Iedarbība nav atkarīga no augsnes skābuma sastāva;
• Pieļauj  jebkādas cietības ūdens izmantošanu;
• Iespējami  bākas maisījumi ar jebkuriem augu aizsardzības līdzekļiem (veicina to iedarbību);
• Pieļauj ievērojami samazināt pamatmēslojuma devas;
• Īpaši augsta efektivitāte, strādājot kopā ar fungicīdiem un insekticīdiem;
• Nebaidās sasalšanu (uzgl. temperatūrā +50 -40 ^oC).

Krievijā vairāku gadu garumā veiktu izmēģinājumu rezultātā ZELENIT ir pārliecinoši pierādījis iespēju sasniegt daudz labākus rezultātus, audzējot labību un dārzeņus. Daudz mazāku ietekmi uz ražu atstāj nelabvēlīgie laika apstākļi  un  ir iespēja precīzāk prognozēt un plānoto ražas apjomu un līdz ar to saimniecības  attīstību.

Kā norāda SIA Minerāls īpašnieks Pāvels Karpačovs, kurš jau divdesmit gadus strādā minerālmēslu tirgū, jautājumi par ražības palielināšanu un konkurētspējas uzlabošanu ir vieni no būtiskākajiem, ar ko ik gadu saskaras zemnieki Latvijā. “Nereti slikto laika apstākļu vai citu faktoru ietekmē ražas apjomi ir grūti prognozējami, kas, savukārt, nozīmē nespēju droši plānot saimniecības attīstību. Tādēļ jau tagad aktīvi iepazīstamies ar jauniem piedāvājumiem, kas maksimāli spētu nodrošināt izdevīgākos un veiksmīgākos risinājumus zemniekiem. Atzīstami jānovērtē tas, ka mēslojuma ražotāji iedziļinās zemnieku vajadzībās un piedāvā produktus, kas mazina  nelabvēlīgo faktoru  ietekmi uz ražu,” atzīst P.  Karpačovs.

Biomasas ražošana šobrīd ir daudz vienkāršāka, ko apliecina tehnikas Komptech Axtor 8012 iespējas. Šī tehnika izceļas ar ātru darbību, iespēju izvēlēties strādāšanas režīmu – šķeldošana vai smalcinātājs, smalcināšanas platību un atbilstoši veidotu motoru.

Paraugdemonstrējumu apmeklētājiem 3 dienas būs iespējams apskatīt atgriezumu veidojumus, paletes, apaļkoksnes un citas lietas, uzdot jautājumus un izvērtēt tās priekšrocības.

„Šī tehnika ir paredzēta kvalitatīvai darbu veikšanai un ikdienas darbu atvieglošanai. Tās veidotais galaprodukts ir kvalitatīvs un nodrošina ideālu pārstrādi. Šajos paraugdemonstrējumos interesentiem būs iespēja klātienē redzēt vienu no pasaules vadošās firmas tehnikas darbību un iepazīties ar citām tehnikas vienībām no šī uzņēmuma,” atzīst “Ecotechno Baltic” Valdes priekšsēdētājs Edijs Ģērmanis.

Tehnikas paraugdemonstrējumi norisināsies SIA „Latgran” – „Ābeles”, Kūku pagastā, Krustpils novadā. Par paraugdemonstrējumiem, kurus vēlas apskatīt, jāpiesakās līdz 10.11.2011., rakstot uz e-pastu edijs@ecotechno.lv vai zvanot uz numuru +371 25437437

Intervijā «Latvijas Avīzei» Strīpnieks saka: tas, ka viņš tiek minēts kā iespējamais premjers, viņu pārsteidz. «Ne līdz, ne pēc tam [vēlēšanām] mani neviens ne formāli, ne neformāli šādā sakarā nav uzrunājis, nav jautājis manu viedokli,» sacīja Strīpnieks.

Strīpnieks arī paskaidro, vai viņš varētu ieņemt šo atbildīgo amatu, raksta Apollo.lv.

«Liels paldies par gaišu domu, tomēr man ir atrunas divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, ir valsts pārvaldes loģika, tā skaidri nosaka, ka dzīvojam demokrātiskā, tiesiskā valstī. Tas nozīmē tautas pārvaldi, kur tā tiek organizēta caur politiskām partijām. Tā ir aksioma, līdz ar to tikai caur partijām, caur politiskajiem domubiedriem, veidojot piedāvājumu Latvijas sabiedrībai, dodot solījumus un pēc tam uzņemoties atbildību par to izpildi, saņemot vēlētāju uzticības kredītu – tas ir leģitīmais veids, kā var nonākt pie varas un realizēt izpratni par Latvijas nākotni. Man nav mandāta no Latvijas sabiedrības, nekad neesmu bijis politiskas partijas biedrs, tamdēļ neesmu izmantojams kā instruments varas realizēšanai politiskā līmenī. Otra iebilde ir mazāka līmeņa un subjektīva. Lai cik tuvu trasei tu sēdi, vērojot autosacīkstes, tās tomēr ir tikai skatītāju vietas. Cilvēkam, kurš šobrīd tiek meklēts vadīt galveno komandu valstī, kā minimums ir nepieciešama šādas mašīnas pilota pieredze. Manuprāt, ir citi, spēcīgāki, varošāki un premjera vietu pelnījušāki kandidāti, nekā tas būtu es,» norāda LVM šefs.

«Vai zināt pazīstamo kardioķirurgu Andreju Ērgli? Ļoti profesionāls, talantīgs cilvēks. Bet apmainiet mūs vietām. Lieciet man stāvēt pie operāciju galda, bet viņam – vadīt «Latvijas valsts mežus», un redzēsiet, ka šī profesionalitāte nav absolūta. Katram jādara tas darbiņš, kas viņam padodas vislabāk,» sacīja Strīpnieks.

Strādnieku ērtībai izveidotais ekskavators – iekrāvējs „CMI” ir pārdomāta kombinācija kvalitātei, drošībai un darbinieka ērtībai, izmantojot jaunās paaudzes vadības sistēmas.

„CMI”, ko piedāvā uzņēmums „Ecotechno Baltic”, operatoriem pavērs iespēju darbus paveikt ar mazāku piepūli, bet lielāku precizitāti, labāku vadāmību, saglabājot konkrētas kustības, neatkarīgi no kravas un plūsmas, turklāt samazinot degvielas patēriņu.

Ekskavatora – iekrāvēja svarīgākais jauninājums ir precizitāte. Šī inovācija pārsniedz operatora prasības, jo kursorsviru kolonnas ir iespējams pārvietot uz abām pusēm, iegūstot papildus brīvo telpu nepieciešamajām darbībām.

Ekskavators – iekrāvējs nodrošina 74,5 kW pie 2200 apgriezieniem un tā augstās klases dīzeļdzinējs atbilst visiem vides noteikumiem. Tam ir zems degvielas patēriņš un apkopes izmaksas nav salīdzināmas ar citām šāda veida tehnikas ierīcēm.

„Šī inovācija ir paredzēta kvalitatīvai darbu veikšanai un darbinieku ērtības nodrošināšanai. Kabīne ir ļoti komfortabla. Priekšējie un sānu kontroles paneļi ir aprīkoti ar jaunākajām tehnoloģijām un brīdinājumu signāli ir izteikti pamanāmi, kas nodrošina iespēju nekļūdīties, veicot darbus. Šis ekskavators – iekrāvējs, manuprāt, šobrīd ir labākais piedāvājums celtniecības un rūpniecības nozarei,” atzīst “Ecotechno Baltic” Valdes priekšsēdētājs Edijs Ģērmanis.

„CMI” priekšrocības ir arī iespēja atgriezties iepriekšējā rakšanas sistēmā. Šī funkcija nodrošina maksimālu efektivitāti, nemainot kausa kustības ik reizi, kad tas nepieciešams, turklāt šis modelis nodrošina vibrācijas absorbēšanu nelīdzenā apvidū, tādā veidā nodrošinot izcilu kvalitāti.

Intervijā aģentūrai LETA Šķēle pastāstīja, ka patlaban mēģina saorganizēt cilvēku kopu, lai nodarbotos plašā mērogā ar piena lopkopību. Lietuva ražo divreiz vairāk piena uz zemes platību nekā Latvijā, norādīja deputāts. Šķēle apgalvoja, ka redz milzīgu potenciālu piena lopkopībai Latvijā, jo Eiropas dienvidi pamazām beidz ar to nodarboties, piemēram, karstais klimats nav piemērots govju turēšanai Spānijā un Itālijas dienvidos, raksta IR.LV.

Bremzējošs faktors, pēc Šķēles teiktā, ir Eiropas Savienības absurdā lauksaimniecības politika, kuru nav spējuši grozīt mūsu pārstāvji Eiropas Parlamentā. Vēl gadus septiņus šī absurdā politika došot milzīgas priekšrocības ES “vecajām” valstīm, bet pēc tam Latvija kļūšot lauksaimniecībā konkurētspējīga, un tam ir jāgatavojas.

No piena pārstrādes rūpniecības Šķēle vēlas iet ārā. Latvijas piena pārstrādātājiem ir jāapvienojas, jo nepieciešami lielāki mērogi, uzskata Šķēle. Konsolidācijai būtu jānotiek visas Baltijas mērogā, ja gribam redzēt Latvijas, Lietuvas un Igaunijas zīmolus Rietumeiropas un Krievijas lielveikalu ķēdēs. Mazie piena pārstrādes uzņēmumi var pastāvēt, bet tie ražos tikai vietējam patēriņam.

“Es uzskatu, ka man liels izaicinājums būs kvalitatīva piena ražošana lielos apjomos,” teica Šķēle. Tas nav iespējams kādā vienā lielfermā, bet tādu projektu varētu realizēt Vidzemes reģionā, jo Zemgalē govīm nevajadzētu ganīties. Piena lopkopību var attīstīt arī Latgalē un Kurzemē, kur augkopībai nav tik labu apstākļu.

Šķēlem esot arī projekti, kas saistīti ar koksnes padziļinātu pārstrādi.

“Es domāju, ka visi mani biznesa projekti ir realizēti sabiedrības labā. Man par to nav šaubu. Man nepatīk ikdienas rutīnas darbs. Es, piemēram, negribētu būt kāda uzņēmuma valdē, kur dienu no dienas jāpilda vieni un tie paši pienākumi. Man patīk “projektu salikšanas” darbs, vīzijas veidošana, patīk ar aizrautību darboties ar grūtībās nonākušiem projektiem. Pie tā es arī labprāt paliktu,” teica Šķēle.