Šāds lēmums pamatots ar nepieciešamību nodrošināt Rīgas pašvaldības īpašumā vai valdījumā esošo dzīvojamo māju pienācīgu uzturēšanu un vienotu īres maksas noteikšanas kārtību.

Īrniekiem, kuri rindas kārtībā pašvaldības dzīvokļus saņēmuši kā palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanai, arī turpmāk tiks saglabāta līdzšinējā īres maksa 45 santīmi par vienu kvadrātmetru. Šāda īres maksa ir un būs tajās pašvaldības mājās, kurās vairāk nekā puse no dzīvokļiem ir izīrēti cilvēkiem, kuri stāvējuši dzīvokļu rindā. Lielākoties tās ir SIA Rīgas pilsētbūvnieks apsaimniekotās ēkas. Jāpiebilst, ka šī īres maksa nav mainījusies kopš 2007. gada.

Savukārt dzīvojamajās mājās, kur lielākā daļa dzīvokļu ir privatizēti un ir tikai daži īres dzīvokļi, jau tagad pastāv citāda īres un apsaimniekošanas maksas aprēķināšanas kārtība. To atkarībā no mājas pārvaldīšanas izdevumiem aprēķina attiecīgās ēkas pārvaldnieks. Tas nozīmē, ka vienā mājā dzīvojošie dzīvokļu īpašnieki un īrnieki maksā vienādi lielus mājas uzturēšanas izdevumus. Piemēram, Buļļu ielā 35a ir 120 dzīvokļu, no kuriem tikai viens nav privatizēts. Pilnīgi visu dzīvokļu īpašniekiem apsaimniekotājs jau noteicis vienādu apsaimniekošanas maksu par kvadrātmetru – 0,3322 santīmus. «Ja mājā lielākā daļa dzīvokļu ir privatizēti, tad to īpašnieki arī nosaka, ko darīs, kā tērēs naudu. Daži neprivatizēto dzīvokļu īrnieki neko noteikt tik un tā vairs nevar,» domes lēmuma būtību skaidro pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Dzintra Āboliņa. Viņa arī atgādina, ka rīdziniekiem ir iespēja prasīt dzīvokļa pabalstu. Turklāt Rīgas domes saistošie noteikumi paredz piešķirt nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus atsevišķām nodokļa maksātāju kategorijām.

Jāpaskaidro, ka dzīvojamo telpu īres maksa pašvaldības mājās sastāv no apsaimniekošanas izdevumiem, kas ir proporcionāli izīrētā dzīvokļa platībai, un tos katru gadu nosaka mājas pārvaldnieks, kā arī peļņas. Peļņa netiek iekasēta no tiem cilvēkiem, kuri stāvējuši pašvaldības dzīvokļu rindā, ja viņi atzīti par trūcīgiem vai maznodrošinātiem.

Ja dzīvoklis ir mājā, kas atrodas uz citam īpašniekam piederošas zemes, rēķinos kā atsevišķa pozīcija proporcionāli aizņemtās dzīvojamās telpas platībai būs uzrādīta arī zemes nomas maksa. Lielākā likme par zemes nomu var būt seši procenti no Valsts zemes dienesta noteiktās kadastrālās vērtības, ja dzīvokļu īpašnieki nevar vienoties ar zemes īpašnieku par zemāku nomas maksu. Īpašuma kadastrālo vērtību bez maksas var uzzināt interneta vietnē www.kadastrs.lv. SIA Rīgas namu pārvaldnieks informē, ka vismaz divās trešdaļās gadījumu izdevies panākt, lai zemes īpašnieks nenosaka maksimālo – sešu procentu – likmi.

Sabiedrības dibinātāji ir viena no vadošajām pasaules inženierijas, būvniecības, pārvaldības un uzraudzības sabiedrībām „SNC-Lavalin Group Inc.“, kam ir jau 100 gadu pieredze, un Homburg uzņēmumu grupas sabiedrība „Homburg Valda“, kura darbojas Baltijas valstīs. Homburg uzņēmumi jau vairāk nekā 40 gadus attīsta un pārvalda nekustamā īpašuma objektus Kanādā, ASV un Nīderlandē.

Kā informēja sabiedrības „SNC-Lavalin Homburg Property Management“ direktors Aļģirds Augustaitis (Algirdas Augustaitis), kopuzņēmuma dibināšanu veicinājusi „Homburg Group“ pieredze Baltijas valstīs un tirgus attīstības potenciāls, it īpaši publiskās un privātās partnerības jomā.

„Ar kapitāla nepietiekamību infrastruktūras izveidē vai pilnveidošanā saskaras ne tikai attīstības valstis un ne tikai ekonomiski sarežģītā laikā. Kanādā publiskā un privātā kapitāla partnerība ir ierasts veids, tāpēc arī Latvijai būtu lietderīgi izmantot mūsu pozitīvo pieredzi“, – saka A. Augustaitis.

Viņaprāt, „SNC-Lavalin“ komandai ir izdevies piesaistīt maksimāli iespējamo kapitālu pat vislielākās tirgus finansiālās krīzes apstākļos. Piemēram, 2010. gadā Makgila (McGill) universitātes slimnīcas centram sabiedrība nodrošināja investīcijas pat USD 732 milj. (ap LVL 366 milj.) apmērā, kas kļuva par lielāko summu publiskās un privātās partnerības vēsturē Kanādā.

Publiskās un privātās partnerības un, jo īpaši specifiskās infrastruktūras projektiem – dzelzceļiem, lidostām, tiltiem, slimnīcām un cietumiem, sabiedrība plāno piesaistīt arī mātes sabiedrību cilvēkresursus.

Piedāvājot savus pakalpojumus Latvijas kapitālsabiedrībām, „SNC-Lavalin Homburg Property Management“ galvenokārt orientēsies uz tirdzniecības, biroju un loģistikas centriem. Sabiedrības direktors ir pārliecināts, ka jaunās sabiedrības galvenā konkurētspējas priekšrocība ir labāka cenas un kvalitātes attiecība salīdzinājumā ar to, ko klienti tirgū saņem šodien.

Latvijas apstākļos ziemas un rudens periods ir laiks, kad tumšā diennakts daļa gūst ievērojamu pārsvaru pār gaišo, tādēļ cilvēki pastiprināti izjūt vajadzību pēc gaismas sev visapkārt.

Lai ieekonomētu un apkārtni padarītu gaišāku, patīkamāku un drošāku, uzņēmums „Nakts saule” izveidojis īpašus lukturīšus „Constantsolarlight” , kas darbojas ar saules baterijām.

Šādas mākslīgā apgaismojuma iespējas ne tikai ļauj ieekonomēt uz regulāru lukturīšu iegādi, bet arī dod iespēju ieraudzīt savu dārzu pavisam savādāk, turklāt šāds apgaismojums vilina vairāk pavadīt laiku ārpus mājas, priecājoties par tās skaistumu.

„Nolēmu ražot produkciju, kas, pirmkārt, apmierinātu manas vajadzības- kvalitāte un dabai draudzīgu materiālu izmantojums, un tad to piedāvāt arī citiem. Tagad varu lepoties ar to, ka ražoju šādas konstrukcijas lukturīšus, kādas pasaulē vēl nav”, atzīst uzņēmuma „NAKTS SAULE” produkta radītājs-radioinženieris Didzis Liepkalns.

Galvenais iemesls, kāpēc uzņēmums „NAKTS SAULE” uzsāka ražot saules lukturīšus „Constantsolarlight„ bija ekonomija un kvalitāte vairāku gadu garumā. Uzņēmums vēlējās radīt lukturi, kuru var atstāt zemē visu gadu, kurš spīd visu nakti, kuram nekaitē lietus, sniegs un putnu mēsli un kuram apkārt droši var pļaut zāli. Pēc vairāku konstrukciju izmēģināšanas, izdevās radīt šādām prasībām atbilstošu lukturīti, kurš nu jau ir guvis atzinīgu vērtējumu.

„NAKTS SAULE” produkciju var iegādāties Tērbatas ielā 83 B, Rīgā, Ventspils ielā 46 B, Liepājā, kā arī sazinoties caur e-pastu par citu piegādes vietu.

Tas skaidrojams gan ar salīdzinoši nelielo piedāvājumā esošo jauno dzīvokļu daudzumu un pauzi jaunu dzīvojamo ēku būvniecībā, gan arī ar ārvalstu pircēju intereses palielināšanos par jauno dzīvokļu iegādi, sevišķi Rīgas centrā un Vecrīgā.

Rīgas mikrorajonu jauno dzīvokļu vidējā cena 2011.gada 4.ceturksnī bija 1160 eiro par kvadrātmetru, un tā par 7,2% un 32% pārsniedza attiecīgi 2010.gada un 2009.gada pēdējo ceturkšņu vidējo cenu. Galvaspilsētas centra jauno projektu dzīvokļu (tai skaitā arī renovēto ēku) vidējā cena 2011.gada 4.ceturksnī bija 1965 eiro par kvadrātmetru – tas ir par 9% vairāk nekā pirms gada un par 18,2% vairāk nekā 2009.gada pēdējā ceturksnī. Straujākais cenu kāpums bijis Vecrīgas jauno projektu (arī renovēto ēku) dzīvokļiem. Šo mājokļu vidējā cena 2011.gada 4.ceturksnī bija 3415 eiro – 2010. un 2009.gada pēdējo trīs mēnešu vidējo cenu pārsniedzot attiecīgi par 27,1% un 45,9%. Salīdzinājumā ar 2011.gada 3.ceturksni 4.ceturksnī jauno dzīvokļu cenas Vecrīgā palielinājušās par 7%, bet Rīgas mikrorajonos un centrā nav mainījušās.

Savukārt Rīgas sērijveida dzīvokļu kvadrātmetra vidējā cena decembrī samazinājās par trim eiro un bija 573 eiro. Tipveida dzīvokļu kvadrātmetra vidējā cena 2011.gada 12 mēnešu laikā – no janvāra līdz decembrim – ir samazinājusies par 1,5%.

„Arī 2012.gadā Rīgas mājokļu tirgū saglabāsies līdzšinējās tendences – pircēju aktivitāte un līdz ar to arī cenu izmaiņas dažādos segmentos būs atšķirīgas. Pagaidām nevar prognozēt straujas pieprasījuma izmaiņas no vietējo iedzīvotāju puses, tāpēc aktivitāte sērijveida dzīvokļu, arī savrupmāju tirgū būs 2011.gada līmenī. Šie pircēji lielāko interesi izrādīs par kvalitatīviem īpašumiem, kuru cena atbilst tirgus situācijai. Saglabāsies arī stabils ārvalstu pircēju pieprasījums pēc jauniem un renovētiem dzīvokļiem Rīgas centrā un Jūrmalā,” skaidro „Latio” Dzīvokļu un savrupmāju tirdzniecības nodaļas vadītāja Vija Gailīte.

Raksturojot piedāvājumu, V.Gailīte akcentē, ka visos Rīgas dzīvokļu segmentos joprojām piedāvājumā trūkst labu īpašumu par adekvātu cenu. Tāpat pēdējo mēnešu laikā piedāvājumā nonāk mazāk labu sērijveida dzīvokļu – tādu, kas ir pircēju pieprasīti. Viens no iemesliem ir cenas stagnācija, tādēļ pārdevēji nolemj nogaidīt. Vēl viens iemesls – īpašnieki, kas dzīvokli iegādājušies ar kredīta palīdzību, bet tagad vēlētos to pārdot, šo soli spiesti atlikt uz tālāku nākotni, jo pašreizējā cena nesegtu saistības. Piedāvājumu aktīvāk papildina banku un to izveidoto uzņēmumu īpašumā nonākušie mājokļi.

Tendence, kas aktualizējusies pēc „Latvijas Krājbankas” kraha un baumām ap „Swedbank” – arvien biežāk tiek izrādīta interese par alternatīviem līdzekļu ieguldīšanas veidiem, kā vienu no tiem apskatot nekustamā īpašuma iegādi. „Nekustamais īpašums patlaban ir pievilcīgs investīciju objekts. To apstiprina arī īres dzīvokļu kapitalizācijas likme jeb ienesīgums, kas gada laikā ir strauji pieaudzis, un atkarībā no dzīvokļa veida ir 5–7%. Pieprasījums īres tirgū dažādu faktoru ietekmē saglabāsies augsts arī 2012.gadā,” uzsver V.Gailīte.

Daudzdzīvokļu ēku kompleksā, kas atrodas Zaļenieku ielā 21a, Ziepniekkalnā pie paša Ēbeļmuižas parka, ir uzbūvētas piecas trīs stāvu mājas ar 85 dzīvokļiem. Dzīvokļi ir pieejami platībā no 33 – 81 m2, tiem ir pārdomāts un racionāls plānojums, kā arī visi dzīvokļi ir ar pilnu apdari. Jaunās ēkas ir plānots nodot ekspluatācijā līdz 2012. gada janvārim.

Līdzīgi kā citos „YIT Celtniecība” attīstītajos projektos, arī daudzdzīvokļu ēku kompleksa „Ēbeļmuiža” būvniecībā tika izmantota Skandināvijas ilggadējā pieredze gan attiecībā uz būvniecības normām, gan dzīvokļu funkcionalitāti un energoefektivitātes standartiem. Visām ēkām ir Energoefektivitātes sertifikāti, kas apliecina ēku augsto energoefektivitāti.

Sāls maizes pasākumā ir paredzēta gan Demo dzīvokļa, gan Nordea bankas piedāvāto kreditēšanās iespēju prezentācija. Pasākums notiks omulīgā atmosfērā, kur sadarbībā ar radošo darbnīcu būs iespēja sekot līdzi dažādu lietu un interjera pārvērtībām.

Lai iedrošinātu rīdziniekus uzsākt daudzdzīvokļu ēku atjaunošanu, tajā skaitā arī siltināšanu, Rīgas enerģētikas aģentūra (REA) izveidojusi Energoefektivitātes informācijas centru. Tā telpas Brīvības ielā 49/53 tiks atklātas rīt. Savukārt piektdien Rīgas domes sēžu zālē notiks lietpratēju diskusiju kluba seminārs par daudzdzīvokļu māju renovāciju, rakstaNRA.lv.

Rīgai pieredzes apmaiņa par ēku siltumnoturības uzlabošanu ir svarīga, jo ēku atjaunošana, tajā skaitā siltināšana, rit gausi. Šogad no jauna sākta tikai astoņu ēku renovēšana. REA vadītāja Maija Rubīna uzskata, ka galvaspilsētas ļaudis dzīvo atsvešinātāk nekā mazās pašvaldībās, tāpēc viņiem ir grūti vienoties, lai dibinātu dzīvokļu īpašnieku biedrības un panāktu visiem vēlamu rezultātu.

Jau minētajā rīcības plānā norādīts, ka Rīgā pēckara daudzdzīvokļu dzīvojamo māju apbūve veidojās no 1945. līdz 1993. gadam un galvenokārt no silikātķieģeļiem un paneļiem būvēto namu siltumnoturība neatbilst Eiropas līmenim. Taču galvenokārt pēckara apbūves mājas bija pakļautas privatizācijai.

2001. gadā tika kompleksi renovēta pirmā dzīvojamā māja galvaspilsētā, tā atrodas Ziepniekkalnā, Ozolciema ielā 46/3. REA ir novērtējusi daudzdzīvokļu dzīvojamo māju skaitu pilsētā, ko nepieciešams renovēt. Tādu ēku ir ļoti daudz – apmēram 6000, to kopējā platība ir 12 miljoni kvadrātmetru. Vērtējot pēc 2010. gada izmaksām, mājas renovācijai uz vienu kvadrātmetru dzīvokļa platības būtu nepieciešams vidēji 50 latu.

“Vietējie Latvijas iedzīvotāji izrāda lielāku interesi par dzīvokļiem sērijveida mājās centra tuvumā vai mikrorajonos, savukārt ārzemniekus, arī tos, kuriem interesē termiņuzturēšanās atļauju iegūšana, saista dzīvokļi kvalitatīvos namos – jaunajos projektos vai renovētās pirmskara laika mājās ar visām ērtībām un labu novietojumu – Rīgas centrā, kā arī Jūrmalā – atkarībā no tā, cik daudz viņi ir ieplānojuši maksāt par īpašumu. Parasti ārvalstnieki, kuri vēlas iegūt uzturēšanās atļaujas, meklē īpašumus 150 000 – 200 000 EUR vērtībā. Tas, protams, izskaidrojams ar cilvēku maksātspēju. Cenu atšķirība sērijveida mājokļiem un jaunajiem projektiem ir liela – ja sērijveida dzīvokļu vidējā cena nemainīgi stāv uz vietas un ir 600 Eur/m2, tad jauno projektu vidējā cena svārstās no 1000 līdz 1600 Eur/m2, atkarībā no apdares līmeņa un lokācijas vietas,” komentē kompānijas Balsts vadītājs Aigars Zariņš.

“Jau kopš 2010.gada vidus manāms ārvalstu iedzīvotāju intereses pārsvars pār vietējo iedzīvotāju interesi nekustamā īpašuma iegādē. Kopumā šajā laikā bijuši 328 pieteikumi no investoru puses īpašumu iegādei termiņuzturēšanās atļaujas iegūšanai. Lielākie darījumi, kas notikuši šajā saistībā naudas izteiksmē bijuši 594 000 latu, 437 000 latu, 422 000 latu apmērā. Latvijas iedzīvotāji savukārt ir ļoti uzmanīgi mājokļa izvēlē, izvērtē visus plusus un mīnusus, meklē izdevīgākos kredītnosacījumus. Bieži vien bankas atsakās kreditēt, pārāk zemo ienākumu dēļ. Ārvalstu iedzīvotāji nav tik izvēlīgi īpašuma iegādē, viņiem parasti galvenais ir, lai īpašuma cena atbilstu viņu iespējām un mājoklis būtu kvalitatīvs un maksimāli nodrošināts dzīvošanai.

Šībrīža ekonomiskais stāvoklis valstī veicina īres tirgus strauju aktivizēšanos. Ja līdz šim vienmēr bijis tā, ka Latvijas iedzīvotāji vēlas dzīvokli savā īpašumā, tad tagad, piespiedu kārtā, sabiedrības domas sāk mainīties. Sakarā ar problēmām kredītu iegūšanā, pieprasījums pēc īres objektiem turpina augt. Nemainīgi zems ir labu un kvalitatīvu īres dzīvokļu piedāvājums, tādēļ īres cenas pakāpeniski pieaug, pēdējā mēneša laikā pieaugums bijis 1,5% apmērā. Arī tuvākā pusgada laikā prognozējam īres cenu celšanos, neskatoties uz apkures sezonas sākumu,” situāciju tirgū skaidro Aigars Zariņš.

Iespējamās krāpšanas pirmsākumi meklējami 2008.gada sākumā, kad SIA „Rimi Latvia” no uzņēmuma SIA „Pellston nami” – iznomātājas un t/c SOLO īpašnieces, sāka saņemt ievērojami lielākus ikmēneša komunālo pakalpojumu rēķinus. SIA „Rimi Latvia” aizdomas par krāpšanu radīja tas, ka konkrētā Rimi hipermārketa komunālo pakalpojumu izmaksas par 200% un vairāk pārsniedza citu līdzīgu veikalu izmaksas.

SIA „Pellston nami” vadība ignorēja atkārtotus SIA „Rimi Latvia” lūgumus piestādītos rēķinus pamatot un nedeva iespēju iepazīties ar komunālo pakalpojumu sniedzēju organizāciju izrakstītajiem rēķiniem, kaut arī to paredzēja savstarpēji noslēgtais nomas līgums.

Sākotnēji SIA „Rimi Latvia” rēķinus apmaksāja pilnībā, bet, pastiprinoties aizdomām, maksāja tos daļēji – balstoties uz platības ziņā līdzīgu objektu izmaksām. Savukārt iznomātājs turpināja izrakstīt nepamatoti augstus rēķinus, aprēķināt soda sankcijas par it kā laikā neveiktajiem maksājumiem, un visbeidzot cēla šķīrējtiesā prasību par parāda, līgumsoda un tiesāšanās izdevumu piedziņu.

Lai risinātu problēmu, SIA „Rimi Latvia” griezās ar iesniegumu tiesībsargājošajās iestādēs, konkrēti – policijā un prokuratūrā, norādot uz iespējamo krāpšanu lielā apmērā, kas visticamāk izdarīta organizētā grupā, bet diemžēl kriminālprocesa uzsākšana no minēto tiesībsargājošo institūciju puses tika atteikta.

SIA „Rimi Latvia” uzskata, ka saskārusies ne tikai ar tiesībsargājošo institūciju nevēlēšanos skatīt lietu pēc būtības, bet arī ar tās civilprocesuālo tiesību klaju, pretlikumīgu ignorēšanu no šķīrējtiesas puses. Šķīrējtiesa lietas izskatīšanas gaitā klaji ignorēja pušu līdztiesību, nepamatoti noraidot gandrīz visus SIA „Rimi Latvia” pieteiktos lūgumus, tajā skaitā, par inženiertehniskās ekspertīzes noteikšanu, pierādījumu izprasīšanu, pierādījumu pievienošanu un šķīrējtiesas procesa izbeigšanu, kā arī ar Rīgas apgabaltiesas starpniecību iegūto pierādījumu pievienošanu attiecībā uz patiesajām komunālo pakalpojumu izmaksām t/c SOLO, kas pēc SIA „Rimi Latvia” domām pierāda krāpšanu lielā apmērā.

Šobrīd ir stājies spēkā Rīgas Šķīrējtiesas spriedums, saskaņā ar kuru no SIA „Rimi Latvia” ir jāpiedzen 343 888 lati. Ja Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa nolems izsniegt izpildu rakstu, tad SIA „Rimi Latvia” būs spiesta piespiedu kārtā samaksāt šo summu papildus tiem 122 800 latu, kuri saskaņā ar SIA „Rimi Latvia” aprēķiniem, visticamāk, jau ir izkrāpti.

Iepriekš aprakstītajā bezizejas situācijā SIA „Rimi Latvia” par notiekošo bijusi spiesta informēt virkni Latvijas augstāko amatpersonu, ar cerību sagaidīt atbildi uz jautājumu – kādas ir godīga uzņēmuma iespējas cīnīties par savu aizstāvību Latvijā, situācijā, kad tiesībsargājošās institūcijas to liedz.

Dzīvokļu cenas Rīgas centrā 2011.gada pirmajos 8 mēnešos augušas par aptuveni 10%, taču tas vien neliecina, ka tirgus ir atguvies. Kaut arī nedaudz uzlabojušies arī ekonomikas rādītāji, pieaugot inflācijai, cilvēku pirktspēja ievērojami nepalielinās.

Visaktīvākais – ekskluzīvo dzīvokļu segments

Vislielākā aktivitāte pavasara/vasaras sezonā bijusi ekskluzīvo dzīvokļu segmentā – palielinājies darījumu skaits cenu diapazonā virs 1500eur/m². Tas skaidrojams ar izmaiņām Imigrācijas likumā, jo pēdējo 3 mēnešu laikā iegūto uzturēšanās atļauju skaits ir audzis par 52%, salīdzinot ar 9 mēnešu periodu (kopš likuma stāšanas spēkā).

“Taču sagaidāms, ka ekskluzīvo dzīvokļu pirkumu skaits tuvākajā laikā saruks, jo ārvalstu pilsoņu, potenciālo pircēju, lēmumiem ir ļoti izteikta sezonalitāte,” norāda Newsec Latvia izpildirektore Olga Kozina. Viņa prognozē, ka arī nākotnē darījumi ar mērķi iegūt uzturēšanās atļaujas varētu fokusēties vien uz apartamentiem Rīgas centrā esošajās jaunceltnēs vai rekonstruētajās mājās. Ziemas sezonā liela daļā dārgo īpašumu, ko iegādājušies nerezidenti, visticamāk iespēju robežās tiks izīrēti.

Ekskluzīvo dzīvokļu tirgus aktivitāte aizņem vien aptuveni 4% no kopējā dzīvokļu tirgus, tādēļ nav objektīvs visa tirgus situācijas rādītājs.

No tā izriet, ka dzīvokļu cenas Rīgas centrā augušas lielākoties “mākslīgi”. Šobrīd uzturēšanās atļaujas iegūšanai minimālajai darījumu summai Latvijas lielākajās pilsētās jābūt vismaz 100 000 latu. Īpašumi, kur to patiesā vērtība ir par 1-15% zemāka par 100 000 latu, tirgū tiek piedāvāti par cenām virs 100 000 latiem – tas rada iespaidu, ka dzīvokļu tirgus aug.

Vēl viens mānīgs faktors, kas liek domāt par strauju ekonomikas atlabšanu un pirktspējas pieaugumu – hipotekāro kredītu pieejamība, pagaidām gan tikai no dažām bankām, uzskata Olga Kozina.

Pārējais dzīvokļu tirgus – mazaktīvs

Pieprasījuma pēc jaunceltnēm un renovētiem dzīvokļiem Rīgas centrā pieauguma dēļ ir augusi piedāvājuma cena arī citos vispieprasītākajos īpašumos. Piemēram, pēdējo 6 mēnešu laikā pārdevēja cena dzīvojamo ēku projekta “Ģipša fabrika II” otrajā posmā pieaugusi pat par 15-30%.

Sagaidāms, ka nākotnē Rīgas centrā tirdzniecībā nonāks vien neliels skaits no jauna renovēto projektu, taču centrā aizvien aktīvāks kļūs otrreizējais tirgus.

Vienīgais lielais jaunais projekts ar 60 dzīvokļiem Rīgas klusajā centrā šobrīd ir Antonija, kas pircējiem tiks piedāvāts 2011.gada beigās.

Kopējie darījumu rādītāji ar cenu zem 700 eur/km² veido 75% no tirgus. Salīdzinot ar 2009.gadu, darījumu skaits robežās no 200-400 eur/m² ir gandrīz dubultojies uz to darījumu rēķina, kas sasniedz 400-700 eur/m² Rīgā.

Olga Kozina rezumē: „Sagaidāms, ka dzīvokļu tirgus aktivitāte Rīgas centrā mazliet augs vēl arī 2012.gadā. Taču kopējais dzīvokļu tirgus segments joprojām būs svārstīgs – esošo cenu un darījumu skaita dēļ, jo vietējo iedzīvotāju ienākumu līmenis tik strauji diez vai mainīsies”.

Taču īpašuma lietošanas apgrūtinājumu jeb servitūtu nosaka Civillikums, tāpat kā tā izmantošanas veidus, tiesības un pienākumus.

Visbiežāk nesaprašanās rodas par piebraucamajiem ceļiem, lai cilvēki varētu šķērsot citam piederošu īpašumu un nokļūt savā mājā. Piemēram, privātīpašniekam ir noteikts apgrūtinājums ceļam, pa kuru uz savu māju brauc arī kaimiņš. Neko darīt, kaimiņš ir jālaiž, kaut arī netālu ir vēl viens ceļš, pa kuru viņš tikpat ērti varētu tikt līdz savai mājai vai citam īpašumam. Pat ja īpašnieks pats neizmanto ceļu, kura lietošanai noteikts apgrūtinājums, viņš nekādā veidā to nedrīkst aizliegt darīt citam lietotājam, arī ja tas būtu tikai viens cilvēks – nedz pārrakt grāvi, nedz uzart, nedz novietot barjeru. Gadās, ka īpašnieks izlemj prasīt caur viņa pagalmu braukājošam kaimiņam samaksāt daļu no zemes nodokļa. Nekā nebija! Lai cik netaisni šķistu, tā nedrīkst. Šādā gadījumā atļauts prasīt maksāt tikai par ceļa uzturēšanu un labošanu.

Starp citu, Civillikumā noteikts, ka pie ceļa servitūtiem pieder arī tiesības braukt pa kaimiņa zemes gabala robežās esošiem ūdeņiem.

Pirms vairākiem gadiem vietējie kari izcēlās arī Rojas novada zvejniekmiestiņā Pūrciemā. Iedzīvotāji sašutumā protestēja, kad līdz tam lietoto braucamo ceļu pēkšņi bija liegts izmantot, jo pašvaldība pārdeva īpašumu, caur kuru vijās vienīgais izbraucamais ceļš. Strīdā iesaistījās pat Valsts zemes dienesta pārstāvji, un toreizējā Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, lai izspriestu, kā, kad un kāpēc 2008. gadā šim ciematiņa braucamajam ceļam it kā pazudis noteiktais apgrūtinājums. Tagad Rojas novada domes būvvaldes vadītājs Agris Jansons Neatkarīgajai saka: «Jautājums ir atrisināts, ceļu pagarināja, pašvaldība tur ielika savus līdzekļus, un visām mājām ir nodrošināta piekļuve.» Citādi nemaz nedrīkstētu būt, jo tad tas būtu likuma pārkāpums. Viņš seno strīdu nosauc par nesaprašanos, nevis reālu problēmu.

Jau kādu laiku ar slēgtiem metāla vārtiem ir nogriezts arī ierastais ceļš no Brīvības ielas uz sporta centru Daugava un atpakaļ. Ļoti daudzi cilvēki Brīvības ielas 148.a nama pagalmu izmantoja, lai nokļūtu uz K. Barona ielu. Rīgas būvvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Pētersone skaidro, ka zemes īpašnieks ir tiesīgs norobežot savu zemes gabalu, ja vien tam nav noteikts apgrūtinājums pret blakus esošo kaimiņu, kas nosaka pienākumu atļaut piekļuvi īpašumam caur citu zemes gabalu. «Šajā gadījumā bērnu un jauniešu sporta centram Daugava gan ar mašīnu, gan kājāmgājējiem piekļuve ir no K. Barona ielas. Tas nozīmē, ka zemes gabaliem, kas atrodas pret Brīvības ielu, nav iemesla būt apgrūtinātiem attiecībā pret zemes īpašumu K. Barona ielā 107 (kur atrodas sporta centrs Daugava). Ja vēsturiski ir bijusi iespēja iziet caur privātīpašumu Brīvības ielā 148a, tad tā ir privātīpašnieka labvēlība, nevis pienākums,» viņa norāda un piebilst, ka apgrūtinājums šai teritorijai nav bijis noteikts arī iepriekš.