Nordea bankas Private Banking vadītāja Latvijā Zane Martina: „Prieks, ka turpinām pagājušā gada veiksmes stāstu, kad Nordea bankas Latvijas filiāle ieguva prestižo „Euromoney” izcilības balvu kategorijā „Labākais Private Banking pakalpojuma sniedzējs Latvijā”. Mūsu solījums klientiem arī turpmāk būs drošība un stabilitāte, kuras pamatā ir vienotas un profesionālas komandas darbs.”

Nordea Wealth Management vadītāja Guna Vaersteda (Gunn Wærsted): „Ir ļoti iedvesmojoši kārtējo reizi saņemt šo apbalvojumu. Šī ir uzslava visiem Nordea bankas darbiniekiem un vadītājiem Private Banking jomā visos reģionos, un tas mūs iedvesmo turpināt censties sniegt lielisku klientu pieredzi.”

Apbalvojumi tiks pasniegti svinīgā ceremonijā 16.februārī Londonā.

Nordea ir lielākā banka Ziemeļvalstu reģionā, kas īpaši turīgiem klientiem piedāvā Private Banking pakalpojumus. Bankas aktīvu apjoms 2011.gada beigās bija 50,9 miljardi eiro. Pēdējos gados Nordea ir nostiprinājusi savas pozīcijas arī Baltijas valstīs un Polijā. Nordea Grupa tiek atzīta kā labākais Private Banking pakalpojumu sniedzējs Ziemeļvalstu reģionā jau ceturto gadu pēc kārtas. 2011.gadā Nordea Private Banking Latvijas filiāle tika atzīta kā labākā Latvijā.

„Euromoney” ir pasaules mērogā respektējams vadošais finanšu pakalpojumu žurnāls, kas ik gadu pasniedz šīs balvas labākajiem Private Banking pakalpojuma sniedzējiem visā pasaulē. Savā vērtējumā „Euromoney” žūrija ņem vērā gan dažādus kvalitatīvus, gan arī kvantitatīvus rādītājus, tai skaitā, tiek analizēti biznesa darījumu apjomi, peļņas rādītāji, attiecības ar klientiem un serviss.

„Nodokļi un to aktualitātes ir ļoti specifiska lieta, tāpēc ir svarīgi, lai semināra apmeklētājs šo informāciju uztver pareizi. Atsaucoties uz vairākkārtējiem lūgumiem, esam nolēmuši veidot šādus seminārus arī krievu valodā, pieaicinot profesionālu lektori – Ingu Pumpuri,” stāsta “Nodokļu likumdošanas izglītības centra” kursu vadītāja Baiba Rozentāle.

Inga Pumpure ir finanšu konsultante grāmatvedības un nodokļu jomā, praktizējoša grāmatvede dažādu nozaru uzņēmumos, finanšu konsultante ieguldījumu, uzkrājumu un dzīvības apdrošināšanas jomā starptautiskā uzņēmumā MetLife Amplico, grāmatvedības pasniedzēja Latvijas Biznesa koledžā, kā arī grāmatvedības kvalifikācijas celšanas kursu lektore dažādās mācību komercfirmās un finanšu vadības maģistrs.

Šajā seminārā tiks apskatīti tādi jautājumi kā grozījumi likumos par PVN, mikrouzņēmumu nodokļa likumu, IIN, grozījumiem likumā par sociālo valsts apdrošināšanu, izmaiņām sociālajā jomā, grozījumiem likumā par nodokļiem un nodevām, par UIN, grozījumiem par grāmatvedību. Tāpat seminārā tiks izskatīti tādi jautājumi kā fizisko personu mantisko stāvokli un nedeklerēto ienākumu deklarēšanas likumu, akcīzes preču ievešanu no trīs valstīm un citiem būtiskiem jautājumiem.

Šī semināra apmeklētājiem tiek dota iespēja saņemt ne tikai bezmaksas attālinātās konsultācijas nodokļu likumdošanas jautājumos, bet arī iespēju uzņēmumam izvietot reklāmu biznesa nozares portālos Ls 100 vērtībā par brīvu, katram semināra apmeklētājam – “Nodokļi un Komercija” abonements (Ls 84,- vērtībā) uz 12 mēnešiem – par brīvu, kā arī ļoti plašs izdales materiālu klāsts.

Tuvākais NLIC seminārs krievu valodā paredzēts 31. janvārī, tāpat turpinās arī Jadvigas Neilandes vadītie nodokļu semināri latviešu valodā, tuvākais – 1.februārī. Lai pieteiktos semināram un iegūtu plašāku informāciju, zvaniet 20355559 vai rakstiet nodokli@hotline.lv.

Pirms mēneša LK tika piešķirts maksātnespējas statuss un administrators. Par to kļuva auditorfirma KPMG Baltics – pa visu pasauli izpletušās auditoru ķēdes locekle, kas solīja izmantot šo ķēdi, lai visā pasaulē meklētu investoru Krājbankai. Diemžēl izrādījās, ka pasaulei ir vienaldzīgas Latvijas problēmas un piedāvājumi. «Būsim reālisti,» vakar sacīja KPMG Baltics korporatīvo finanšu direktors Aivars Jurcāns. Tā nebija pamācība vispār, bet atbilde uz jautājumu, no kurienes nākuši piedāvājumi atjaunot LK. Citiem vārdiem sakot, piedāvājumi nākuši no Latvijas kaimiņzemēm, ieskaitot Krieviju, kaut arī KPMG pārstāvji rūpīgi izvairījās nosaukt piedāvātāju vārdus un juridiskās adreses. KPMG Baltics vecākajam partnerim Stīvenam Jangam atlika vienīgi apliecināt, ka KPMG esot pildījis solījumus pavēstīt visai pasaulei (protams, finanšu pasaulei) par iespējām pārņemt Latvijas vecāko banku. Tālāk sekoja S. Janga norādes uz «lielu nedrošību banku sektorā globālā mērogā».

LK pazudusī nauda ir niecīga attiecībā pret tām naudas plūsmām, kādas apgrozās pasaulē un kādas bankām nāksies norakstīt kaut vai vienas Grieķijas dēļ, tomēr tas nenozīmē, ka kāds tāpat vien dāvinās Latvijai un tieši LK vismaz 139 miljonus latu, raksta NRA.LV.

139 miljoni lati ir minimālā summa, kas jāiegulda LK, lai tās kapitāls atbilstu banku darbības normām, ar nosacījumu, ka kreditori neatlaiž bankai daļu no tās parādiem. A. Jurcāns atzina, ka ar normatīvu izpildi bankas darbības atsākšanai nebūs līdzēts, jo nāktos tērēt naudu arī klientu atgūšanai, bankas pārveidošanai (droši vien pārsaukšanai) utt. atkarībā no investora mērķiem un zīmola, kas celtu vai mazinātu atjaunotās LK izredzes banku pakalpojumu tirgū.

Cik varēja noprast no A. Jurcāna un S. Janga atturīgajiem paskaidrojumiem, saņemto piedāvājumu saturs ir solījumi atrast investoru apmaiņā pret to, ka kreditori samazina savas prasības pret LK. To varētu nosaukt par kārtējiem mēģinājumiem iedzīvoties uz Latvijas valsts rēķina, jo valsts prasījumi veido 74% vai pat vairāk no LK kopējām saistībām 562,7 miljonu latu apmērā. Apmēram 60% saistību ir pārņēmis Latvijas Noguldījumu garantiju fonds, kuru pārvalda Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Tās pārstāve Sanita Upleja kategoriski noliedza, ka fonds varētu kaut daļēji atkāpties no prasījumiem pret LK. Viņa atsaucās uz Noguldījumu garantiju likuma 13. panta pirmo un ceturto daļu, kas šādu darbību aizliedz. Vismaz juridiski cita lieta ir garantiju fonda zaudējumu rašanās LK bankrota dēļ.

Visticamāk, ka no LK bankrota gaidāmie valsts un pārējo kreditoru zaudējumi liedz jau šodien pievērsties bankrota procedūrai. Bankas administrators un FKTK grib parādīt citiem un sev, ka pirms LK bankrota patiešām tika veikti visi iespējamie mēģinājumi izgrozīt LK no bankrota. Šiem mēģinājumiem FKTK lūdz vēl nedēļu laika.

Šobrīd LK uzturēšanas izdevumi ir ļoti lieli, tāpēc visas procedūras ir jāveic pēc iespējas ātrāk. KPMG Baltics ir publiskojis pārskatu par bankas darbību tās maksātnespējas pirmajā nedēļā, kas sakrita ar pērnā decembra un visa gada pēdējo nedēļu. Tad iztērēts 251 tūkstotis latu – tātad ceturtdaļmiljons ar pieteikumu mēnesī iztērēt miljonu. «Negriežam dzīvu miesu,» Neatkarīgajai skaidroja A. Jurcāns. «Neatlaižam darbiniekus un neatdodam telpas, kas varētu būt vajadzīgas bankas darbības atsākšanai,» viņš turpināja.

Pagaidām bankas darbinieku pienākums ir iekasēt visu bankai pienākošos naudu par 291 miljonu izsniegto kredītu, par pārdošanai jau izliktajiem īpašumiem u.c. aktīviem. A. Jurcāns atklāja, ka aptuveni puse izsniegto kredītu nekādas problēmas nerada, bet otra puse no procentu un pamatsummu maksājumiem notiek ar kavēšanos. Te summējas valsts kopējās un Krājbankas specifiskās problēmas ar parādnieku viltībām, nogaidot, vai bankas maksātnespējas process ar bankas pārvaldnieku un/vai īpašnieku maiņu tomēr nedos iespējas daļu parāda neatdot.

Jau 2010. gada 25. augustā Neatkarīgajā rakstīja, ka «Krājbanku apsūdz dokumentu viltošanā». Avīze informēja, ka Daugavpils tiesa sākusi izskatīt Veltas Ostrovskas prasību piedzīt no LK zaudējumus, kas viņai nodarīti, ar viltotu V. Ostrovskas iesniegumu un parakstu piesavinoties viņas iemaksas pensiju fondā Astra Krājfondi. Tā droši vien bija bankas vietējās nodaļas pašdarbība, nevis bankas īpašnieka Vladimira Antonova un prezidenta Ivara Priedīša (bankas valdē no 2007. gada jūlija, prezidents no 2009. gada augusta) uzdevumu izpilde, tomēr gadījums parādīja, ka bankā nekādas kārtības nav. V. Ostrovskas savāktie dokumenti liecina, ka bankas bijušie vadītāji negribēja vai nespēja kontrolēt savus darbiniekus un noliedza acīmredzamus faktus. Pēc Valsts policijas iejaukšanās palika tikai divas iespējamības: «Vai nu Krājbankas darbinieki tomēr vilto savu klientu parakstus, vai arī pa Krājbanku klejo nevienam nepazīstami cilvēki un dara ar Krājbankas dokumentiem visu, ko vien vēlas.» Neko vairāk līdz šim nav spējusi noskaidrot ne policija, ne tiesa, kas šoceturtdien nolikusi nākamo sēdi šajā lietā.

Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesa vakar nolēma, ka I. Priedītim cietumā sēdēt pagaidām pietiek. Iespējams, divi mēneši cietuma slimnīcā bija pietiekami ilgs laiks, lai I. Priedītis pagūtu izpirkt savu vainu pret V. Ostrovsku, bet ne pret bankas kreditoriem kopumā. Viņiem jārēķinās, ka daudzi LK aktīvi var izrādīties sliktāki, nekā vajadzētu būt pēc dokumentiem, kuru viltošana LK bijusi nieka lieta. Citas bankas tomēr prata vai nu novērst šādas nejēdzības, vai vismaz nepieļaut, ka sabiedrība par tām uzzina. Ar LK pārveidošanu vai izputēšanu saistās cerības par Latvijas banku darbības caurmēra uzlabošanu.

Šobrīd LUAC strādā pie investoru piesaistes vairākiem projektiem, to skaitā stabilā enerģētikas biznesā – atjaunojamo energoresursu jomā, kas kļuvusi īpaši pieprasīta un daudzsološa nozare ar labām attīstības perspektīvām nākotnē.

Apvienības biedri nereti vēršas pie LUAC speciālistiem, ar lūgumu atvērt savu uzņēmumu investoriem. Arī šobrīd uzņēmumi un privātpersonas, kas ir gatavi investēt līdzekļus var sazināties ar LUAC un saņemt izskatīšanai dažādus investīciju piedāvājumus to skaitā pēdējais perspektīvais ieguldījuma objekts enerģētikas nozarē ar investīciju apjomu no 500.000 līdz 2.500.000 EUR.

Kā ierasts, LUAC speciālisti investoram gatavi piedāvāt uzņēmumu izvērtējumu, norādot iepriekšējos un iespējamos investīciju rentabilitātes rādītājus, tādējādi ļaujot investoram būt maksimāli pārliecinātam par savu ieguldījumu ienesīgumu un minimizēt riskus. LUAC investoriem piedāvātie uzņēmumi nodrošina īsu investīciju atpelnīšanās periodu, apmēram 3 – 5 gadi, kā arī stabilus, garantētus ieņēmumus (subsidēta cena un garantētais iepirkums spēkā uz 20 gadiem), kas būtiski samazina finanšu riskus.

“Lai investīciju tirgu paplašinātu un nodrošinātu gan investoru, gan ieguldījumu saņēmušā uzņēmuma izdevīgumu, svarīgi veikt plašu izpēti un nodrošināties pret iespējamajiem riskiem. LUAC lielu uzmanību pievērš tieši investīciju drošībai un to novērtē ne vien finansējuma ieguldītāji, bet arī uzņēmumi, kas plāno to darīt,” atzīmē LUAC pārstāvis Kaspars Vītoliņš.

Šajā seminārā tiks apskatīti tādi jautājumi kā fiziskās personas mantiskā stāvokļa deklarēšana, ierobežojumi mikrouzņēmumu nodokļu maksātājiem, ierobežojumi fiksētā nodokļa maksātājiem, izmaiņas zemnieku saimniecībām, PVN īpašā kārtība būvniecībā, jauna pavadzīmju lietošanas kārtība, grozījumi likumos “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”, “Par nekustamā īpašuma nodokli” un “Par valsts sociālo apdrošināšanu”. Tāpat tiks skatīti aktuālie grozījumi nodokļu likumos – UIN, IIN, PVN, mikrouzņēmumu nodoklī, NĪN, kā arī citas normatīvo aktu izmaiņas.

Semināru vada sertificēta nodokļu konsultante, ilggadēja VID speciāliste ar lielu pieredzi Jadviga Neilande. Tas dod iespēju ne vien uzzināt aktuālos jaunumus nodokļu likumdošanas jomā, bet arī saņemt atbildes uz personīgi interesējošiem jautājumiem tēmas ietvaros. Katram apmeklētājam tiek nodrošināti arī plaši semināra materiāli, kur sniegta informācija par jaunumiem nodokļu politikā, likumdošanas izmaiņas, kā arī padomi nodokļu optimizācijā un piemērošanā dažādās situācijās. Papildus tam NLIC piedāvā arī vispārējas nodokļu konsultācijas, kuru laikā speciālists ierodas uzņēmumā un pārrunās ar klientu cenšas rast risinājumus uzņēmumam nozīmīgos jautājumos, specializējoties uz konkrēto gadījumu.

„Ir svarīgi sevi pilnveidot, jo tas ir ceļš uz panākumiem. Neizprotot situāciju nākas lieki tērēt laiku visas aktualitātes meklējot internetā vai zvanot speciālistiem. Šajos semināros ir koncentrēta informācija par visu svarīgo, turklāt, apmeklētājiem arī pēc semināra būs iespējams saņemt konsultācijas jebkurā laikā,” stāsta “Nodokļu likumdošanas izglītības centra” kursu vadītāja Baiba Rozentāle.

Šī semināra apmeklētājiem tiek dota iespēja saņemt ne tikai bezmaksas attālinātās konsultācijas nodokļu likumdošanas jautājumos, bet arī iespēju uzņēmumam izvietot reklāmu biznesa nozares portālos Ls 100 vērtībā par brīvu, katram semināra apmeklētājam – “Nodokļi un Komercija” abonements (Ls 84,- vērtībā) uz 12 mēnešiem – par brīvu, kā arī ļoti plašs izdales materiālu klāsts – vairāk kā 300 lpp viens komplekts.

Tuvākais NLIC seminārs paredzēts 19. janvārī. Lai pieteiktos semināram un iegūtu plašāku informāciju, zvaniet 29948182 vai rakstiet nodokli@hotline.lv.

73 deputātiem balsojot par, trim politiķiem – pret, bet 17 – atturoties, vakar Saeimas aizklātajā balsojumā par FKTK vadītāju iecēla finanšu ministra un Latvijas Bankas prezidenta virzīto Kristapu Zakuli. Divām no koalīcijas partijām balsojums par augsto amatpersonu bija visnotaļ negaidīts – vēl iepriekšējā vakarā K. Zakuļa jautājumu atlika uz nedēļu, taču ceturtdienas rītā tas negaidīti atkal parādījās Saeimas darba kārtībā, raksta NRA.LV.

Pirms balsojuma Zatlera Reformu partijas (ZRP) pārstāvis Vjačeslavs Dombrovskis neslēpa sava politiskā spēka neizpratni par notiekošo, jo iepriekšējā dienā ZRP esot koalīcijas partnerus brīdinājusi, ka vēl nav gatava formulēt attieksmi pret K. Zakuli. «Esam pārsteigti, kādēļ tik svarīgi lēmumi tiek sasteigti,» no tribīnes pauda V. Dombrovskis, piebilzdams, ka visa atbildība par K. Zakuļa tālākajām darbībām būs jāuzņemas kandidāta virzītājiem, jo ZRP neesot pieticis laika viņa izvērtēšanai.

Arī otra koalīcijas partnera Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars sarunā ar Neatkarīgo neslēpa, ka Visu Latvijai!Tēvzemei un Brīvībai/LNNK K. Zakuļa iecelšanu amatā «atbalstīja bez īpašas mīlestības, jo mums nebija stingras pārliecības par viņu kā par labāko no kandidātiem. Turklāt arī mēs bijām pārsteigti par šā jautājuma pēkšņo parādīšanos Saeimas darba kārtībā, lai gan vakar koalīcijas spēki vienojās par pretējo. Taču mūsu apvienība nebija galvenais klupšanas akmens Kristapa Zakuļa iecelšanai amatā. Redzot, ka šis balsojums ir iekļauts plenārsēdē, sapratām, ka Vienotība un ZRP acīmredzot ir spējušas vienoties, tādēļ arī mēs balsojām par». Uzreiz pēc balsojuma R. Dzintars neslēpa, ka principā K. Zakuļa iecelšanu amatā var uzskatīt par sava veida pārpratumu un tālākā atbildība par šo kandidātu jāuzņemas finanšu ministram Andrim Vilkam un Latvijas Bankas (LB) prezidentam Ilmāram Rimšēvičam.

Tikmēr kuluāros tika spriests, ka pēkšņais balsojums bijis pārsteigums arī daudziem Vienotības deputātiem, kuri neesot par to brīdināti. Jautājuma virzītājs Saeimas Budžeta komisijas vadītājs Jānis Reirs gan skaidroja, ka FKTK jau kopš 8. decembra ir bez vadītāja un ilgāka kavēšanās neesot pieļaujama. Tāpat viņš atsaucās uz LB vadītāja I. Rimšēviča lūgumu pasteidzināt lemšanu par K. Zakuļa kandidatūru. Savukārt ZRP līderis Valdis Zatlers pēc balsojuma neslēpa sarkasmu, norādot, ka procesi notikuši tik strauji, ka K Zakulis pat neesot paguvis uz balsojuma brīdi ierasties Saeimā, kas ir tradicionāli augstu amatpersonu ievēlēšanai.

Neoficiāli arī izskan viedoklis, ka 73 deputātu atbalsts liecina, ka aizklātajā balsojumā K. Zakuli akceptēja gan lielākā daļa koalīcijas deputātu, gan arī daļa kreisā flanga. Iespējams, iegūstot Saskaņas centra atbalstu, Vienotība izlēma, neraugoties uz ZRP vilcināšanos, lemt par K. Zakuļa akceptēšanu, tādējādi demonstrējot spēka samērus koalīcijā.

Pats K. Zakulis pēc ievēlēšanas amatā bija lakonisks, vien norādot, ka sākotnēji iepazīsies ar saviem darba pienākumiem, kā svarīgu uzdevumu definējot arī labu sabiedrisko attiecību izveidi.

Līdz šim K. Zakulis bija SIA Lattelecom Drošības nodaļas vadītājs, kā arī iepriekš vadīja analogu struktūru a/s Swedbank.

Kompetences centri ir pirmais veiksmīgais mēģinājums stimulēt reālu nozaru uzņēmumu un zinātniskā sektora centienu apvienošanu tādu kopēju pētījumu veikšanā, kuriem būtu plašāka nozīme tautsaimniecībā par atsevišķu uzņēmumu vajadzībām. Kaut arī ir pagājis tikai nedaudz vairāk kā pusgads, tomēr jau tagad kompetence centru ietvaros uzņēmumi un zinātnieki patstāvīgi izveidojuši jaunus, līdz šim Latvijā nebijušus sadarbības modeļus un turpina to attīstīšanu. Par izveidotajiem sadarbības modeļiem kā labās prakses paraugu jau ir ieinteresējušās starptautiskas organizācijas (piemēram, Council of European Chemical Industry), jo šādu modeļu virzītājspēkam ir liela perspektīva. Atšķirībā no citām uzņēmējdarbības atbalsta programmām, programmā „Kompetences centri” uzņēmēji negūst labumu kā tiešu finansiālu atbalstu, bet uzņēmēju interese ir ilgtermiņa nozares līmeņa jauni produkti, zināšanas un tehnoloģijas. Tādejādi Ekonomikas Ministrijas paspārnē ir sperts solis uz nākošo pakāpi Latvijas industrializācijas un konkurētspējas veicināšanas virzienā.

Pirmie rezultāti sasniegti Vides, bioenerģētikas un biotehnoloģijas kompetences centrā – noslēdzies projekts, kura ietvaros izpētīta jauna stikla pārklāšanas tehnoloģija. Savukārt Farmācijas un ķīmijas kompetences centrā izpētīta bērzu sulas ietekme un iespējamie tās pielietošanas veidi.

Zinātnisko institūciju un uzņēmēju kopīgi veikto rūpniecisko pētījumu rezultāti tālāk tiks izmantoti, lai izstrādātu inovatīvus produktus un tehnoloģijas, ar kurām Latvija varētu konkurēt eksporta tirgos. Kopumā kompetences centros ir uzsākta vairāk nekā 40 pētniecības projektu īstenošana.

„Valsts attīstības stratēģiskajos dokumentos ir proklamēta Latvijas virzība uz zināšanu ekonomiku, augstas pievienotās vērtības produktu eksportu, un inovāciju, inovāciju, inovāciju …. Taču valsts pārvaldē ar viena gada fiskālo fokusu ir nepietiekami izdarīts, lai veidotu pilnvērtīgu inovācijas sistēmu Latvijā, vienlīdz attīstot visus piecus nepieciešamos elementus – likumdošanu, labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi, izglītību, zinātni un finansējuma pieejamību. Kompetences centru programma, ar savu 55 milj. Ls budžetu (tai skaitā ERAF finansējumu) un pēctecību četru gadu garumā ir viens solis inovācijas sistēmas veidošanas virzienā, jo iekļauj sevī četrus no nepieciešamajiem elementiem – uzņēmējdarbību, finansējumu, zinātni un daļēji arī likumdošanu. Ir sagaidāms nozīmīgs rūpniecisko pētījumu skaita pieaugums 2012.-2015. gadam, attiecīgi jaunu eksportspējīgu produktu un tehnoloģiju ražošana Latvijā,„ programmas nozīmi skaidro Farmācijas un ķīmijas kompetences centra vadītājs Vitālijs Skrīvelis.

Kompetences centri ir veidoti ar mērķi apvienot noteiktas nozares uz inovācijām orientētus uzņēmumus un zinātniskās institūcijas, lai sadarbotos rūpniecisko pētījumu, jaunu produktu un tehnoloģiju attīstības projektu īstenošanā, tādejādi veicinot uzņēmumu konkurētspējas paaugstināšanu.

Anita Līce, Latvijas Darba devēju konfederācijas Izglītības un nodarbinātības eksperte: „ERAF programmas apakšaktivitāte „Kompetences centri” ir vienīgā pašlaik Latvijas Republikā darbojošās rūpniecisko pētījumu, jaunu eksportspējīgu produktu un tehnoloģiju izstrādes un inovāciju atbalsta programma, kurai piemīt nozīmīgs un pozitīvs potenciāls Latvijas Republikā tautsaimniecības industrializācijai un atveseļošanai. Sešos Kompetences centros ir apvienojušies nozaru vadošie uzņēmumi un zinātniskās institūcijas – kopā 70 uzņēmumi un 20 zinātniskās institūcijas. Visi šie uzņēmumi ir stratēģiski domājoši un nodokļus maksājoši, un to veiksmīga attīstība ir svarīga Latvijas ekonomikas izaugsmei.” Pēc A.Līces teiktā, ja Kompetences centri darbotos pilnā jaudā, darba algu nodokļos vien tiktu nomaksāti aptuveni 2 milj. latu., PVN – vismaz 1 milj. latu gadā. „Attiecīgi Kompetences centru darbība ne tikai nodrošina tautsaimniecības attīstību ilgtermiņā, bet arī rada tūlītējus ienākumus valsts budžetā,” skaidro LDDK eksperte.

Kompetences centri ir atvērtas, uz ilgtermiņa darbību orientētas organizācijas, kuras pārvalda nozares profesionāļi, kas izvērtē katra potenciālā pētījumu projekta dzīvotspēju un ekonomisko efektu, kā arī noved šos projektus līdz rezultātam – intelektuālajam īpašumam. Radītais intelektuālais īpašums pieder kompetences centram. Kompetences centrs komercializē pētījumu rezultātus, pārdodot radīto intelektuālo īpašumu vai to lietošanas tiesības nozares uzņēmumiem, kuri jaunus produktus vai tehnoloģijas izmanto savas uzņēmējdarbības attīstīšanai un konkurētspējas paaugstināšanai.

Latvijā savu darbību īsteno seši kompetences centri šādās nozarēs:
• ķīmija un farmācija;
• mežu nozare;
• vide, biotehnoloģijas, bioenerģija;
• elektronika;
• informācijas tehnoloģijas;
• mašīnbūve.

Kopējais kompetences centru finansējums no ERAF aktivitātes ietvaros ir 37,37 miljoni latu. Šo summu paredzēts izmantot vismaz 124 zināšanu ietilpīgu pētījumu veikšanai.

Latvijas apstākļos ziemas un rudens periods ir laiks, kad tumšā diennakts daļa gūst ievērojamu pārsvaru pār gaišo, tādēļ cilvēki pastiprināti izjūt vajadzību pēc gaismas sev visapkārt.

Lai ieekonomētu un apkārtni padarītu gaišāku, patīkamāku un drošāku, uzņēmums „Nakts saule” izveidojis īpašus lukturīšus „Constantsolarlight” , kas darbojas ar saules baterijām.

Šādas mākslīgā apgaismojuma iespējas ne tikai ļauj ieekonomēt uz regulāru lukturīšu iegādi, bet arī dod iespēju ieraudzīt savu dārzu pavisam savādāk, turklāt šāds apgaismojums vilina vairāk pavadīt laiku ārpus mājas, priecājoties par tās skaistumu.

„Nolēmu ražot produkciju, kas, pirmkārt, apmierinātu manas vajadzības- kvalitāte un dabai draudzīgu materiālu izmantojums, un tad to piedāvāt arī citiem. Tagad varu lepoties ar to, ka ražoju šādas konstrukcijas lukturīšus, kādas pasaulē vēl nav”, atzīst uzņēmuma „NAKTS SAULE” produkta radītājs-radioinženieris Didzis Liepkalns.

Galvenais iemesls, kāpēc uzņēmums „NAKTS SAULE” uzsāka ražot saules lukturīšus „Constantsolarlight„ bija ekonomija un kvalitāte vairāku gadu garumā. Uzņēmums vēlējās radīt lukturi, kuru var atstāt zemē visu gadu, kurš spīd visu nakti, kuram nekaitē lietus, sniegs un putnu mēsli un kuram apkārt droši var pļaut zāli. Pēc vairāku konstrukciju izmēģināšanas, izdevās radīt šādām prasībām atbilstošu lukturīti, kurš nu jau ir guvis atzinīgu vērtējumu.

„NAKTS SAULE” produkciju var iegādāties Tērbatas ielā 83 B, Rīgā, Ventspils ielā 46 B, Liepājā, kā arī sazinoties caur e-pastu par citu piegādes vietu.

Pamatbudžeta ieņēmumi bijuši par 30 miljoniem latu lielāki par plānoto, savukārt izdevumi par 26,4 miljoniem latu mazāki par plānoto.

Finanšu līdzekļu atlikums, kas 2010. gada sākumā bija 55,7 miljoni latu, pēdējo divu gadu laikā palielinājies un sasniedz 88,1 miljonu latu.

Pašlaik Rīgas budžeta uzkrājums ir tikpat liels, cik tas bija 2009.gada 1.janvārī.

Operatīvie dati liecina, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis iekasēts 103% apmērā, īpašuma nodoklis 112,2% apmērā, azartspēļu nodoklis 110,1% apmērā, dabas resursu nodoklis 174,1% apmērā, nenodokļu un budžeta iestāžu ieņēmumi – 126,9% apmērā.

Savukārt lielākais ietaupījums ir izveidojies sakarā ar to, ka Eiropas struktūrfondu projektu realizācija un līdzekļu apgūšana tika uzsākta nevis no gada sākuma, bet vēlāk, sakarā ar iepirkumu procedūru formalitātēm un šie līdzekļi tiks apgūti vēlāk.

Rīgas dome, plānojot pašvaldības ieņēmumus un, atbilstoši tiem, arī izdevumus, par pamatu ņem piesardzīgākās Finanšu ministrijas prognozes attiecībā uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa iekasēšanu.

Rīgas pašvaldības īstenoto budžeta politiku pozitīvi novērtējusi arī starptautiskā reitingu aģentūra Standard & Poor’s, 2011. gada 23. decembrī paziņojot, ka Rīgas ilgtermiņa attīstības kredītreitings tiek paaugstināts no BB un BB+ līmeni, saglabājot stabilu attīstības perspektīvu.

Komisijas biroja vadītāja Anna Dravniece: “Tviterkonta izveide ir vēl viens Komisijas solis, lai veidotu atklātas un neformālas attiecības ar klientiem un nozares ekspertiem, tādējādi veicinot izpratni par finanšu sektora uzraudzību, kā arī stiprinot cilvēku uzticību finanšu pakalpojumiem un drošības sajūtu. Tas palīdzēs mums laicīgi un nepastarpināti atbildēt uz sekotāju jautājumiem.”

Ar konta starpniecību ar sociālā medija lietotājiem komunicēs un Komisijas vārdā informāciju ievietos FKTK komanda: galvenā sabiedrisko attiecību speciāliste Ieva Upleja un sabiedrisko attiecību speciāliste Agnese Līcīte.

Vienlaikus Komisija vērš uzmanību, ka twitter.com darbojas arī konts, kas var maldināt mūsu iespējamos sekotājus – @FKTK. Tāpēc Komisija aicina, ja vēlaties saņemt patiesu informāciju no pirmavota, sekojiet @FKTK_LV!