Apbalvošanas ceremoniju atklāja LTA prezidents Henriks Danusēvičs. Pasākuma laikā tika nolasīti valsts augstāko amatpersonu apsveikumi, klātesošos uzrunāja LR Ekonomikas ministrijas Parlamentārais sekretārs Vilnis Ķirsis, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece attīstības jautājumos Sniedze Sproģe un Rīgas pilsētas izpilddirektors Juris Radzevičs.

Konkursā tika vērtēti vairāk kā 100 uzņēmumi no visas Latvijas, finālā – 53. Pieci no tiem izpelnījušies kompetentās žūrijas augstāko novērtējumu un papildus uzvarētāja diplomam saņēma mākslinieka Aināra Sila radīto Galveno balvu. Tās ieguvēji bija pieci – mākslas un stila salons „Pils Putns” Jelgavā, „Tele 2” veikals Bauskā, veikals „Avokado” Tērbatas ielā un kafejnīca „Lidojošā varde” Rīgā, kā arī restorāns „Boutique Hotel & Restaurant MaMa” Jūrmalā. Savukārt viens no laureātiem, kancelejas un biroja preču veikals Valmierā „Vidzemes papīrs”, tika pie laimīgās lozes – veikala aprīkojuma 500 latu vērtībā no „HL Disply”.

Konkurss „Latvijas Labākais tirgotājs” notiek kopš 1995. gada, un sešpadsmit gadu laikā konkursa finālā ir piedalījušies vairāk kā 1800 Latvijas uzņēmumi. Katru gadu kāda no vietējām pašvaldībām aktīvi iesaistās konkursa organizēšanā, 2011.gadā – Jūrmala un Ludza. Šogad konkursam jauna aktualitāte – darbu sākusi mājas lapa labakais.lv, kurā apkopota informācija par dalībniekiem, kā arī bija nodrošināta iespēja balsot par sev tīkamāko tirgotāju. Mājas lapā izveidota ērta labāko tirgotāju meklēšana pēc dažādiem kritērijiem – objekta tipa un reģiona. Šeit atrodami konkursa iepriekšējo gadu rezultāti.

Līdz šim tādu darījumu skaits veikalos gan bijis neliels – tikai trīs līdz pieci procenti. Ekonomiste Raita Karnīte uzskata, ka šo pasākumu neefektīvā būtība un skaļā pompozitāte paziņojumos liecina par polittehnoloģiju izmantošanu atsevišķu politiķu interesēs, savukārt tirgotāji pārmet banku interešu lobēšanu, raksta NRA.lv.

Tirgotāji neapmierināti

Grozījumi komersantiem paredz skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanu, ja pirkuma summa pārsniedz 1000 latus un to veikusi fiziska persona, kas nav reģistrējusies kā saimnieciskās darbības veicēja. Paredzēts, ka komersantam būs jādeklarē visi darījumi, kas pārsniegs 1000 latus līdzšinējo 3000 latu vietā, un skaidrā naudā nedrīkstēs veikt darījumus, kuru summa pārsniegs 5000 latus līdzšinējo 10 000 latu vietā. Finanšu ministrija bija ierosinājusi pirkuma summas griestus samazināt līdz 500 latiem, tomēr piekāpās tirgotāju protestiem.

Latvijas Tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Henriks Danusēvičs joprojām ir sašutis: «Tas nevienam nav vajadzīgs, un neviens to neizmantos, tikai palielinās administratīvo slodzi veikaliem, īpaši reģionos.» Informāciju par cilvēka vārdu, uzvārdu, personas datiem un pirkuma summu VID sniegs veikali, savukārt VID to apstrādās riska vadības analīžu sistēmā.

Pircējus neapgrūtinās, tomēr kontrolēs

Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis nenoliedz, ka tā arī būs: jaunā kārtība, kad tā tiks apstiprināta, pircējiem neērtības nesagādāšot. Tik vien tad, ja viņi izlems savu naudu ieskaitīt bankas kontā un tikai pēc tam doties iepirkties, ja nevēlēsies, lai veikali uz VID nosūta informāciju par viņu personas datiem un pirkuma summu. Ja tur riska vadības analīžu sistēma darījumus identificēs kā riskantus, tad VID varēs pieprasīt paskaidrot naudas izcelsmi. A. Jarockis uzsver, ka katru 1000 latu vērtu pirkumu nepārbaudīs. Ja kāds bez pietiekamiem ienākumiem pēkšņi iegādāsies preces vairāku desmitu tūkstošu latu vērtībā, tad viņam, visticamāk, nāksies atbildēt uz VID jautājumiem.

Kārtējais čiks?

H. Danusēvičs aizrāda, ka tie, kuri krāpjas, neba caur veikaliem atmazgā naudu. A. Jarockis savukārt aizstāv viedokli, ka Latvijā algas joprojām maksā aploksnēs un tādējādi netiek iekasēti nodokļi. Tāpēc šis ir viens no pasākumiem, lai varētu kontrolēt ēnu ekonomikas naudas darījumus.

R. Karnīte gan šo, gan citus ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumus dēvē par neefektīviem: «Valsts institūcijas nespēj padarīt savu darba daļu, lai ēnu apkarošanas plānu ieviešanai būtu nozīme. Šīs institūcijas ir tālredzīgi apcirptas un nemaz nespēj veikt savas funkcijas. Skan jau drausmīgi svarīgi, ka šie ir pasākumi ar lielu ietekmi. Tos ir grūti īstenot un nav iespēju veikt pilnvērtīgu kontroli, jo trūkst darbinieku. Tāpēc es teiktu, ka pasākumi neko nedod, bet rosina pārkāpt normas.»

Pārmet banku lobēšanu

H. Danusēvičs un R. Karnīte grozījumus vērtē kā banku lobēšanu. «Par katru kartes norēķinu operāciju bankām jāpārskaita divi līdz četri procenti. Par pirkumu 1000 latu vērtībā tie ir 20 līdz 40 lati. Milzu summa un neglīta lobēšana! Valstij nevajag nodarboties ar to, lai bankas gūtu papildu peļņu. Dzīvojam banku feodālismā,» tirgotāju neapmierinātību pamato H. Danusēvičs.

R. Karnīte norāda, ka ēnu ekonomikas apkarošanas plāns no uzņēmējiem pieprasīs veikt pasākumus, kam būs vajadzīgi papildu līdzekļi, bet tas būs bezjēdzīgi, ja valsts pati nespēs izpildīt savus pienākumus.

Nordea bankas Private Banking vadītāja Latvijā Zane Martina: „Prieks, ka turpinām pagājušā gada veiksmes stāstu, kad Nordea bankas Latvijas filiāle ieguva prestižo „Euromoney” izcilības balvu kategorijā „Labākais Private Banking pakalpojuma sniedzējs Latvijā”. Mūsu solījums klientiem arī turpmāk būs drošība un stabilitāte, kuras pamatā ir vienotas un profesionālas komandas darbs.”

Nordea Wealth Management vadītāja Guna Vaersteda (Gunn Wærsted): „Ir ļoti iedvesmojoši kārtējo reizi saņemt šo apbalvojumu. Šī ir uzslava visiem Nordea bankas darbiniekiem un vadītājiem Private Banking jomā visos reģionos, un tas mūs iedvesmo turpināt censties sniegt lielisku klientu pieredzi.”

Apbalvojumi tiks pasniegti svinīgā ceremonijā 16.februārī Londonā.

Nordea ir lielākā banka Ziemeļvalstu reģionā, kas īpaši turīgiem klientiem piedāvā Private Banking pakalpojumus. Bankas aktīvu apjoms 2011.gada beigās bija 50,9 miljardi eiro. Pēdējos gados Nordea ir nostiprinājusi savas pozīcijas arī Baltijas valstīs un Polijā. Nordea Grupa tiek atzīta kā labākais Private Banking pakalpojumu sniedzējs Ziemeļvalstu reģionā jau ceturto gadu pēc kārtas. 2011.gadā Nordea Private Banking Latvijas filiāle tika atzīta kā labākā Latvijā.

„Euromoney” ir pasaules mērogā respektējams vadošais finanšu pakalpojumu žurnāls, kas ik gadu pasniedz šīs balvas labākajiem Private Banking pakalpojuma sniedzējiem visā pasaulē. Savā vērtējumā „Euromoney” žūrija ņem vērā gan dažādus kvalitatīvus, gan arī kvantitatīvus rādītājus, tai skaitā, tiek analizēti biznesa darījumu apjomi, peļņas rādītāji, attiecības ar klientiem un serviss.

Lai mazinātu alkohola patēriņu, VM piedāvā atļaut alkoholu tirgot tikai specializētos veikalos vai norobežotās nodaļās, aizliegt tā tirdzniecību degvielas uzpildes stacijās un aizliegt reklamēt alkoholu presē un dienā arī televīzijā. Izmaiņas likumos gan paredzēts izstrādāt tikai līdz nākamā gada beigām, raksta NRA.LV.

Raksturojot situāciju, VM piedāvā skaitļus: palielinās mirstība no saslimšanām, kas saistītas ar alkohola lietošanu, – alkohola atkarības, aknu cirozes, alkohola kardiopātijas un citām. Būtiski pieaugusi mirstība aknu cirozes dēļ, kas ir viena zīmīgākajām alkoholiķu kaitēm: vēl 2006. gadā mirstības rādītājs bija 2,2 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju, bet 2010. gadā tas palielinājies trīs reizes un bija 6,5 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Pērnā gada dati vēl nav apkopoti.

Ar pirmo reizi dzīvē diagnosticētu alkohola atkarības diagnozi 2010. gadā Latvijā reģistrēts 1661 pacients jeb 74,2 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Uzskaitē ar šādu diagnozi visvairāk uzņemti pacienti Latgales reģionā – 134,6 uz 100 000 iedzīvotāju, gandrīz divas reizes pārsniedzot vidējos rādītājus valstī. Rīcības plānu, kā mazināt alkoholisko dzērienu patēriņu un ierobežot alkoholismu, VM virza apspriešanai Ministru kabinetā. Dokumentā VM secina, ka alkoholisko dzērienu lietošanas izplatība sabiedrībā joprojām ir samērā augsta un augsts ir nelegālā alkohola patēriņš, tāpat kā grādīgo dzērienu pieejamība bērniem.

Rīcības plānā, kas jāievieš līdz 2014. gadam, VM piedāvā veikt grozījumus likumos, nosakot alkohola reklāmas aizliegumu drukātajos medijos un vides reklāmās, izņemot specializētus izdevumus. Tāpat varētu liegt alkohola reklāmās iesaistīt sabiedrībā populārus cilvēkus, sportistus un jaunus cilvēkus līdz 30 gadu vecumam, kā arī aizliegt alkohola reklāmu televīzijā laika posmā no astoņiem rītā līdz desmitiem vakarā. Ja veikalos tiktu izsludinātas atlaides vai izpārdošanas, alkoholisko dzērienu pazeminātās cenas nedrīkstētu izcelt.

Lielākās iebildes VM dokuments varētu saņemt no tirgotājiem, jo paredzēts izstrādāt noteikumus, ka alkoholiskos dzērienus atļauts pārdot tikai specializētos veikalos vai izvietot nošķirti no citiem pārtikas produktiem, veidojot atsevišķas nodaļas ar atsevišķām kasēm.

Ieteikuma formā VM plānā ielikusi nodomu palielināt akcīzes nodokli stiprinātam alum (virs 5,6%), no stiprajiem dzērieniem ražotiem kokteiļiem, kā arī sidram.

***

ko plāno darīt?

Ko plāno darīt, lai mazinātu alkoholismu?

• Pastiprināt kontroli tirdzniecības vietās, lai mazinātu iespēju nepilngadīgām personām iegādāties alkoholu

• Vairāk kontrolēt veikalus, kafejnīcas, kur tirgo alkoholu

• Liegt reklamēt alkoholu drukātā presē un vides reklāmās

• Aizliegt izcelt atlaides alkoholam

• Aizliegt alkoholu reklamēt jauniem sportistiem, slavenībām

• Aizliegt alkohola reklāmu TV dienā

• Atļaut alkoholu tirgot tikai specializētos veikalos, nodaļās

• Aizliegt tirgot alkoholu degvielas uzpildes stacijās

Nokļūšana līdz medicīnas centriem lielākās grūtības sagādā tieši mazpilsētu un lauku iedzīvotājiem, kam jāmēro salīdzinoši tāls ceļš līdz ārstam, taču arī pilsētu iedzīvotāji nereti piesaka mājas vizītes, kas skaidrojams ar gripas saasināšanos, kā arī saaukstēšanās gadījumiem smagākā formā, kas liedz cilvēkam droši pārvietoties.

Medicīnas iestādes uz šo pieprasījumu reaģē atsaucīgi, neatsaka palīdzību tiem, kam nav iespēja pašiem ierasties uz medicīnisko apskati, kā arī individuāli izskata katra slimnieka veselības stāvokli un nepieciešamības gadījumā nogādā pacientu uz slimnīcu, kur aprūpe ir drošāka un ērtāka pašam slimniekam.

“Pēdējā laikā saņemam arvien vairāk izsaukumus uz mājām, zvana gan tie, kam ir ārsta nosūtījums un pienākas valsts apmaksātā medicīniskā aprūpe, gan arī cilvēki, kam šie nosūtījumi nav, taču viņi vēlas saņemt speciālistu konsultāciju un medicīnisko apskati. Visbiežāk palīdzība nepieciešama cilvēkiem, kam aukstā laika dēļ pēkšņi paaugstinājusies temperatūra, strauji progresējuši augšējo elpceļu iekaisumi, kā arī radušās aizdomas par gripu. Palīdzību lūdz gan gados jauni, gan vecāki cilvēki. Reaģējam uz šiem izsaukumiem ātri un cenšamies ikvienam sniegt kvalitatīvu aprūpi,” atzīst Carnikavas medicīnas centra “Asclepius”speciāliste Līga Lazdāne.

Februāris ir mēnesis, kad saaukstēšanās un gripas gadījumi tiek novēroti visvairāk, līdz ar to mediķi iesaka veikt sevis pasargāšanas pasākumus – stiprināt imunitāti un izvairīties no saskarsmes ar slimiem cilvēkiem. Runājot par sabiedrības atbildību pret savu veselību, medicīnas centra “Asclepius” speciāliste Līga Lazdāne norāda uz profilakses pasākumu nepieciešamību, jo tieši tas ir labākais veids, kā sevi pasargāt. “Cilvēki pievērš pietiekamu uzmanību savai veselībai, taču vairumā gadījumu, pie ārsta pēc palīdzības vēršas tikai tad, kad slimība jau ir strauji progresējusi. Februāris ir mēnesis, kad aukstā laika dēļ nepieciešams aktīvāk sekot līdzi savam veselības stāvoklim, līdz ar to aicinām ikvienu laicīgi vērsties pie mediķiem pēc palīdzības.”

Mediķi norāda, ka gripa saslimstības augstāko punktu varētu piedzīvot aptuveni februāra beigās, līdz ar to par īpašu profilaksi jādomā galvenajām riska grupām – bērniem, cilvēkiem ar novājinātu imūnsistēmu, kā arī gados vecākiem ļaudīm.

Mediķi atgādina, ka gripa ir akūta un sevišķi lipīga vīrusu infekcija, kas skar elpceļus. Gripas simptomi ir pēkšņa saslimšana, ar galvassāpēm, drudzi, paaugstinātu temperatūru, kaulu laušanas sajūtu, aizliktu degunu bez iesnām, vai sausu klepu. Gripa ir viena no infekcijām, kas var izraisīt dažādas smagas komplikācijas.

Lai, gan ģimeni, gan draugus, gan kolēģus varētu iepriecināt ar gardi kūpinātu zivi, ir jāizvērtē vai tiks veikta karstā kūpināšana vai aukstā kūpināšana.

Karstai kūpināšanai ir nepieciešams īss sālīšanas laiks un kūpināšanas temperatūra parasti ir aptuveni 320C pirmajās divās stundās un aptuveni 650C turpmākajās 4-8 stundās. Karsti kūpinātas zivis ir mitras, viegli sāļas un pilnīgi izceptas, bet tās ledusskapī var uzglabāt tikai dažas dienas.

Aukstai kūpināšanai nepieciešams ilgāks sālīšanas laiks, zemākā temperatūra (aptuveni 26-320C) un ilgs kūpināšanas laiks (1-5 dienas vai vairāk nepārtrauktas kūpināšanas). Auksti kūpināta zivs ir sausākā un satur daudz vairāk sāls nekā karsti kūpināta.. Ja zivs ir pareizi pagatavota, to var uzglabāt ledusskapī pat vairākus mēnešus.

Stacionāri uzstādāma kūpinātava ar kurtuvi un dūmvadu ir lielisks veids kā mājas apstākļos pagatavot garšīgu un veselīgu maltīti. Kūpinātava dod iespēju tā lietotājam kūpināt ne tikai zivis, bet arī visa veida gaļas produktus sev iecienītā marinādē vai bez tās. Tomēr tiem, kas nolemj iepriecināt viesus, ģimeni vai pats sevi, jāatceras, ka kūpināšanas lielāko smeķi dod pareiza malkas izvēle.

Šobrīd interneta veikalā Neoshop.lv pieejamas dažādas copes lietas ar ievērojamām atlaidēm, kā arī Latvijā ražotas kūpinātavas. Tāpat pieejama arī piegāde visā Latvijas teritorijā.

Vairāk: http://www2.neoshop.lv/darzam-un-majai/k.html

Pirmo semināru un meistarklasi “Efektīvu pārrunu vadīšanas māksla – kā sasniegt meistarību un gūt izcilus panākumus” apmeklēja liels skaits uzņēmumu pārstāvju, atzīstot, ka semināru ciklā apkopotie temati ir ļoti nepieciešami ikdienas darba efektivitātes paaugstināšanā.

“Seminārs bija ļoti saturīgs un noderīgs ne vien darbam, bet arī privātajai dzīvei. Labu iespaidu atstāja arī lektora kompetence, sniedzot atbildot uz ikvienu jautājumu un spējot iedziļināties dažādās problēmsituācijās,” atzīmē semināra apmeklētāja Diāna Golovina no uzņēmuma “Glaskek Latgale”.

Arī Gatis Legzdiņš no uzņēmuma “Ojārs Āva un D” atzīst, ka seminārs informācijas ziņā ļoti saturīgs, bet Santa Silava, kas vada zobārstniecības praksi norāda, ka seminārā guvusi daudz atziņu un atklāsmes, veiksmīgi veidojusies komunikācija arī ar pārējiem klausītājiem.

Lai arī pirmais seminārs ir noslēdzies, cikla ietvaros interesentiem vēl pieejami četri semināri un meistarklases, kas katrs tiek veidots individuāls, tādēļ apmeklējams atsevišķi. Jau nākošnedēļ, 15. februārī, norisināsies seminārs un meistarklase „Kreatīvā pārdošana – ceļš uz ilgtspējīgas organizācijas veiksmes stāstu”. Pārdošanai ir svarīga vieta organizācijas ilgtspējībā – no pārdevēju profesionālās kompetences ir atkarīgi arī organizācijas panākumi. Lai pārdošanas process būtu mērķtiecīgs un rezultatīvs, semināru apmeklētājiem tiks sniegts profesionāls ieskats tādos jautājumos kā klientu izvērtēšana, piemeklējot viņam adekvātāko pieeju, kā izveidot un noturēt ilgtermiņa attiecības ar klientu un to kā, mācoties no savām kļūdām un panākumiem, profesionāli pilnveidoties.

Tā kā izstrādātais semināru cikls saņēmis ļoti augstu Latvijas Uzņēmējdarbības Attīstības centra (LUAC), kā arī apmeklētāju novērtējumu, un atzīts par noderīgu un vērtīgu uzņēmējdarbības attīstībā, LUAC radis iespēju to līdzfinansēt 80% apmērā. Tas nozīmē, ka uzņēmumu pārstāvjiem, kas vēlas apmeklēt visus četrus seminārus, pašiem būs jāmaksā tikai par vienu. Patiesā ekonomija uzņēmumam ir ļoti nozīmīga – dalībniekam gandrīz Ls 500 vietā jāmaksā tikai kā par viena semināra un meistarklases apmeklējumu – Ls 79,50 +PVN. Uzņēmums var deleģēt arī vairākus savus pārstāvjus semināriem un meistarklasēm.

Semināru ciklu vada biznesa psihologs, Dr. psych. zinātniskā grāda pretendents, biznesa psihologs Jānis Roze.

„Pirmais seminārs un meistarklase cikla ietvaros vēlreiz apliecināja to, ka uzņēmumu darbinieki ir atvērti jaunām zināšanām un pieejām sava ikdienas darba un kopējā uzņēmuma efektivitātes paaugstināšanai. Dalībnieki aktīvi iesaistījās diskusijās, jautāja un līdz ar to guva jaunas idejas un impulsu pārmaiņu ieviešanai savos uzņēmumos,” atzīst Jānis Roze.

Lai pieteiktos dalībai semināru ciklā un uzzinātu vairāk par meistarklasēm, interesenti aicināti sazināties ar “Biznesa semināri”, rakstot uz info@biznesaseminari.lv, vai zvanot – 20355559.

Savukārt, Dimanta vietnieces pienākumus pildīs “Latvijas Vēstneša” portāla nozares redaktore Aija Duļevska-Cālīte.

Bijušais NEPLP padomes priekšsēdētājs Ābrams Kleckins jaunajā NEPLP sastāvā nav iekļauts, līdz ar to Kleckins turpinās darbu kā Latvijas Universitātes Komunikācijas un žurnālistikas katedras docents.

Saeima jauno NEPLP sastāvu ievēlēja 2. februārī. Padomes sastāvā tika iekļauti – Dimants, Duļevska-Cālīte, SIA “Vesta LK” mārketinga un sabiedrisko attiecību projektu vadītājs Dainis Mjartāns, filmu un raidījumu studijas “Mistrus Media” vadītājs Grūbis un Anša Epnera filmu studijas “AVE” producents, operators un režisors Ivaru Zviedris.

NEPLP ir neatkarīga pilntiesīga autonoma institūcija, kas atbilstoši savai kompetencei pārstāv sabiedrības intereses elektronisko plašsaziņas līdzekļu jomā, kā arī uzrauga, lai to darbībā tiktu ievērota Latvijas Satversme, šis likums un citi normatīvie akti. NEPLP ir tiesības pārbaudīt elektroniskā plašsaziņas līdzekļa izplatīto programmu uzskaiti un ierakstus, kā arī pieprasīt no elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem to finansiālās darbības pārskatu, ja šie plašsaziņas līdzekļi pieprasa vai iegūst valsts vai pašvaldību budžeta finansējumu vai maksājumu atvieglojumus.

Atlūgumā Rīgas mēram E. Strods norādījis, ka amatu vēlas atstāt tāpēc, ka pāriet strādāt uz pašvaldības uzņēmumu Rīgas ūdens (RŪ).

E. Strodam šodien ir pēdējā darba diena departamentā. No rītdienas viņš darbosies RŪ valdē. V. Baraņņiks Neatkarīgajai vakar sacīja, ka pašlaik nav zināms, kurš būs departamenta direktora pienākumu izpildītājs, kaut arī rīt viņam vajadzētu pārņemt vadības grožus. Spriežot pēc formālā amatu sadalījuma, departamenta direktoram nav vietnieka. V. Baraņņiks arī precīzi nezināja, kad tiks rīkots konkurss uz šo amatu, bet piebilda, ka garumā nevilkšot, jo amats ir ļoti svarīgs pilsētai.

E. Strods par Satiksmes departamenta direktoru kļuva 2008. gada vasarā, kad pensijā devās viņa ilggadējais priekštecis, par nemirstīgo Kaščeju dēvētais Ivars Zarumba. E. Strods bija viņa vietnieks kopš 2000. gada un tolaik direktora amatā tika iecelts bez atklāta konkursa rīkošanas. Savas darbības laikā viņš netika izpelnījies ne asu kritiku, ne būtiskus aizrādījumus.

Satiksmes departamenta pārstāve Ilze Ķēdže aicinājusi vērsties Rīgas domē, lai saņemtu komentārus par E. Stroda aiziešanas iemesliem, savukārt V. Baraņņiks Neatkarīgajai apgalvoja, ka viņam par tiem neesot zināms.

RŪ valdes priekšsēdētāja Dagnija Kalniņa ir informējusi, ka uzņēmumā tiek paplašināts valdes locekļu skaits, tas tika nolemts 6. februārī. Turpmāk valdē strādās pieci cilvēki. Iespējams, valdes sastāvu tiešām bija nepieciešams paplašināt, bet, iespējams, šobrīd to izdarīja, lai E. Strodam nodrošinātu vietu. Iespējams, sakrita abi šie faktori. Protams, darbs RŪ valdē ir krietni mierīgāks un mazāk atbildīgs nekā Satiksmes departamentā. Tomēr E. Strodu RŪ vēlas redzēt viņa profesionalitātes dēļ, Neatkarīgajai apgalvoja kāds uzņēmuma darbinieks, kurš nu jau tikpat kā bijušo pilsētas satiksmes šefu raksturoja kā zinošu, reāli domājošu un racionālu speciālistu.

«Ideja ir jautra, izklaidējoša, turklāt tehniski izstrādāta – tie ir interneta komunikācijas pamatnosacījumi, lai Latvija būtu magnēts, nevis tukšs skaļrunis,» lapas potenciālu vērtē reklāmas aģentūras Mooz! radošais direktors Ēriks Stendzenieks.

Koka pagales, iekurta krāsns un termometrs – tā interaktīvā video vairāk nekā 800 miljoni Facebook lietotāju varēs gūt pirmo iespaidu par Latviju. Ar vienu peles klikšķi krāsnī iespējams piemest pagali, un akcijas noslēgumā izloze noteiks, kurš maizes klaipu saņems mājās jebkur pasaulē. To nodrošina reklāmas aģentūra Leo Burnett Riga, kas uzvarēja pagājušā gada septembrī LI un Valsts kancelejas (VK) atklātajā konkursā.

LI sabiedrisko attiecību speciālists Rihards Kalniņš Neatkarīgajai skaidro, ka vizuālais tēls saskan ar Latvijas ilgtermiņa tūrisma saukli: «Best enjoyed slowly» (angļu val. nesteidzīga atpūta Latvijā). Sociālo tīklu eksperts Artūrs Mednis gan ir piesardzīgs: «Ar rupjmaizes cepšanas tradīcijām Latvija diez vai konkurēs uz igauņu vai somu fona, kas pazīstami ar inovācijām.»

«Liela nozīme būs veiksmei – līdzīgas lapas apmeklē gan 20 miljoni, gan pāris simti cilvēku,» atzīst Ē. Stendzenieks. Latvijas Facebook lapai 2012. gadā plānots piesaistīt 100 000, bet visas kampaņas laikā – miljonu sekotāju, kas nospieduši like (angļu val. patīk) pogu. Nedēļas laikā lapai pievienojušies vairāk nekā 10 000 lietotāju.

Tomēr, pēc A. Medņa teiktā, liels sekotāju skaits radīs mānīgu priekšstatu, ka tie atpakaļ saņems aktuālu informāciju par Latviju. Facebook uzbūve nosakot, ka efektīvu atgriezenisko saiti nevar veidot ar vienreizēju cilvēka piesaisti – pēc eksperta domām, svarīgāk būs tas, ar ko Latvijas lapa cilvēkus piesaistīs ilgtermiņā.

Atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas, kuru lapās akcentētas karoga krāsas, Latvijas vārds izcelts uz zili dzeltena fona, daudziem radot asociāciju ar pudeles etiķeti. Leo Burnett Riga direktors Ansis Egle savdabīgo izvēli skaidro ar pielāgošanos Facebook darbības principiem – tajā ietverts konkrēts solījums citiem lietotājiem (If you like Latvia, Latvia likes you too jeb Ja tev patīk Latvija, Latvijai patīc tu). Viņš aicina nebūt stereotipiskiem un novērtēt to, ka atšķiramies: «Logo nav zīmols – atraktivitāti panāksim, to mainot arī laika gaitā.»

Ē. Stendzenieks neuzskata, ka konservatīvisma trūkums ir nosodāms: «Latvija un tās iedzīvotāji ir daudzpusīgi, tāpēc jāizmanto iespēja ekonomiski, politiski un sociāli sevi reklamēt atšķirīgi – gan ar saukļiem, gan logo.» Komunikācijas eksperts Miervaldis Mozers piekrīt, ka neparasts risinājums ir nepieciešams, jo sociālos tīklus galvenokārt izmanto jauni cilvēki.

Lapas izstrāde un popularizēšana (100 reklāmas vietu Rīgas ielās) notiek bez valsts budžeta finansējuma. «Pasaulē tā ir ierasta prakse – piemēram, Polijas zīmols tika izstrādāts par vienu zlotu. Mēs kā izstrādātāji iegūstam prestižu un atpazīstamību, piepildot arī manas personiskās ambīcijas par Latvijas tēla veidošanu,» saka A. Egle, kurš veidojis Latvijas paviljonu pasaules EXPO izstādē Šanhajā 2010. gadā.

Izstrādātāju paveiktais ir apsveicams, taču princips, ka par konkurētspējīga tēla radīšanu valsts nevēlas maksāt ne santīma, ir aplams, uzskata Ē. Stendzenieks.

R. Kalniņš no LI skaidro, ka lēmumu galvenokārt noteikusi valsts ekonomiskā situācija un vēlme projektu realizēt raiti: «Pašu, tajā skaitā Latvijas iedzīvotāju, spēkiem varam panākt daudz, kaut vai iesaistoties virtuālās maizes krāsns kurināšanā. Tas ļaus akciju realizēt ātrāk un efektīvāk.»

***

Viedokļi

Alberts Jodis, reklāmas aģentūras Alberta uzņēmumu grupa vadītājs:

– Video redzamais rada priekšstatu par kādu norvēģu zvejnieku vai malkas cirtēju ziemeļos, nevis par Latviju – mūsdienīgu Eiropas valsti. Ir izveidota interesanta pagaļu spēle, taču, cik liela daļa vispār saprot, ka tā ir kādas valsts interneta lapa un – kas Latvija vispār ir. Pirmajā brīdī dažs varētu pat apmulst, domājot, ka tā ir kāda amizanta čipsu reklāma.

Edvards Ratnieks, Latvijas Studentu apvienības vadītājs:

– Priecē lapas interaktīvais raksturs un attēls ar Latvijas valsts karti, no kuras iespējams uzzināt laika prognozi visā Latvijā. Tomēr pietrūkst tumši sarkanās krāsas un neuzkrītoša mūsu skaistā ģerboņa.

Inta Brikše, komunikāciju speciāliste:

– Uz ziņkārības āķa tiekam noķerti lieliski, turklāt interesanta bija pati noķeršana. Ja apmeklētu kādas citas valsts lapu, droši vien arī gaidītu ko interaktīvu – «tagad un te». Pie plānotajiem 100 000 sekotāju tiks, taču – cik no tiem būs citzemnieki?

Guntars Meluškāns, draugiem.lv radošais direktors:

– Manuprāt, pārspīlēta ir ārpus interneta komunikācija, solot nosūtīt maizes klaipus – tas nevairos atpazīstamību Latvijai kopumā. Latvijas lapa Facebook gan ir lieliska doma, un drīzumā tāda tiks izveidota arī draugiem.lv – praktiskāka un uz aktīvāku komunikāciju orientēta.