Vakar Statoil degvielas uzpildes stacijās gan 95 Ultima, gan 98 Ultima markas benzīns maksāja par 1,6 santīmiem dārgāk nekā pirms gadu mijas. Savukārt dīzeļdegvielas cenā nekādas izmaiņas nenotika, lai gan teorētiski tai vajadzēja kļūt par 0,2 santīmiem lētākai.

SIA Latvija Statoil degvielas kategorijas vadītājs Kaspars Skrābāns Neatkarīgajai stāstīja, ka decembra otrajā pusē naftas produktu cenas pasaules tirgos atkal pakāpeniski sāka palielināties. Benzīna cenas gada nogalē palielinājās no 900 līdz 950 ASV dolāriem tonnā, savukārt dīzeļdegvielas cenas pieauga no 915 līdz 950 ASV dolāriem par tonnu.

Arī ASV dolāra kurss pēdējo nedēļu laikā turpināja palielināties un pagājušās nedēļas beigās sasniedza jaunu, rekordaugstu līmeni – 54,4 santīmus par 1 ASV dolāru. Viņaprāt, galvenie notikumi, kas ietekmēja naftas un to produktu, kā arī ASV dolāra kursa izmaiņas, bija bažas par militāru konfliktu Persijas jūras līcī, Irānai draudot bloķēt kuģu satiksmi, ja netiks pārtrauktas pret to vērstās sankcijas; pieprasījuma pieaugums pēc naftas produktiem Ķīnā, kā arī ASV naftas produktu krājumu samazināšanās.

«Neskatoties uz naftas produktu cenu un ASV dolāra kursa kāpumu, degvielas cenas SIA Latvija Statoil stacijās pagaidām nav mainījušās. Pirmdien, 2. janvārī, benzīna cena tika palielināta par 1,6 santīmiem, kas atbilst valsts noteiktās obligāto rezervju nodevas apmēram,» uzsvēra Kaspars Skrābāns.

Neatkarīgā jau rakstīja, ka ar šo gadu ir mainīta valsts naftas rezervju glabāšanas sistēma, ieviešot nodevu par šo rezervju glabāšanu. Valsts nodeva ir 17,33 lati par katru iepriekšējā mēnesī realizēto degvielas tonnu pirmās kategorijas naftas produktiem. Komersantiem šī nodeva ir jāsāk maksāt 2012. gada februārī par janvārī realizētā benzīna apjomu.

SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis uzskata, ka, visticamāk, naftas cenas šogad atradīsies virs 100 ASV dolāru atzīmes par barelu, «tāpēc autobraucējiem ir salīdzinoši maz cerību uz būtisku degvielas cenu samazinājumu».

Arī Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna pieļauj, ka naftas cena šogad nedaudz samazināsies, bet joprojām būs tuvu 100 ASV dolāriem par barelu. «Bet līdz ar to, ka eiro kurss attiecībā pret dolāru vēl varētu nedaudz pavājināties, izteiksmīgs degvielas cenu kritums Latvijā nav prognozējams,» teica L. Strašuna.

Tirdzniecībā pieejams jaunās paaudzes mobilās šķeldošanas mašīnas, kas nodrošina augstāko koksnes smalcināšanas kvalitāti par zemākām ekspluatācijas izmaksām.

Jaunais šķeldotājs Komptech Chippo 5010 tiek vadīts tieši no kravas automašīnas, kas būtiski atvieglo darba procesu. Operators ērti sēž kravas automašīnas kabīnē un spēj pilnībā koncentrēties darbam ar jaudīgu šķeldotāju. Kravas celtnis ar integrēto celtni kabīnē, dod iespēju visu vērot no augšas.

Šis šķeldotājs paredzēts zariem un stumbriem. Tam ir liela ievilkšanas piltuve ar sānos atlokāmām sienām un masīvu slīdlentu no savienotām plāksnēm, divi horizontāli ievilkšanas veltņi optimālai materiāla padevei un divi vertikāli ievilkšanas veltņi aktīvai materiāla satveršanai.

Pirmā ievilkšanas veltņa paaugstinātais novietojums nodrošina efektīvu satveršanu un atvēršanu, otrais ievilkšanas veltnis novērš koka galu šķērsenisku griešanos un tādējādi ciršanu ar fibru, arī tad, kad ievilkšanas veltņi ir plati atvērti, spiediena spēks un aktīva ievilkšana saglabājas.

Produkta efektivitāte krūmiem ir tā vienkārša piepildīšana, pateicoties aktīvai ievilkšanai. Krūmāji tiek saspiesti jau iepriekš, tādēļ uzlabojas to smalcināšana, bet stumbriem – ieejas atvēruma augstums – 750 mm, platums – 1000 mm, kas dod iespēju apstrādāt liela diametra koksni.

Sagaidot Ziemassvētkus, RPIVA, pirmā no valsts finansētām augstskolām pabeidz Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (KPFI) projekta realizāciju.

2011.gada jūlijā Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija (RPIVA) un SIA “Kurzemes krāsas” uzsāka Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta projekta Nr. KPFI-3/26 “Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas ēkas energoefektivitātes paaugstināšana, izmantojot videi draudzīgus būvniecības materiālus un izstrādājumus” realizāciju.

Šis ir kārtējais pasākums, ko akadēmija realizē uzlabojot studiju vidi un ēkas energoefektivitāti. Iepriekšējos gados studiju ēkai Imantas 7.līnijā 1, Rīgā tika nomainīti logi, apkures radiatori un uzstādīts jauns moderns siltummezgls.

Būvdarbi tuvojas noslēgumam. RPIVA kā pirmā no valsts finansētām augstskolām pabeidz Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (KPFI) projekta realizāciju. Būvnieki sola darbus pabeigt pirms Ziemassvētkiem.

Projekta rezultātā padarīta efektīvāka un uzlabota ēkas apkures sistēma, radot iespēju katrā telpā noregulēt patīkamāko temperatūru, jumta pārsegums nomainīts pret jaunu, siltinātu, ēkas fasāde siltināta ar akmens vati un pārsegta ar TEMPSI plāksnēm. Ēka ieguvusi jaunu izskatu.

Ēkas renovācijas rezultātā siltumenerģijas patēriņš apkurei samazināsies līdz 43,87 kWh/m2 gadā, bet CO2 emisijas samazinājuma efektivitātes rādītājs nebūs mazāks par 0,35 kgCO2/Ls. Projekta finansēšanai izmantoti KPFI līdzekļi – Ls 223 000,00, pārējo nepieciešamo finansējumu – Ls 77 000,00 no saviem līdzekļiem iegulda RPIVA.

Projekta realizācijā ieguldītais finansējums jau atgriežas, jaunās apkures sezonas pirmajos mēnešos siltumenerģijas patēriņš salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu samazinājies par 30%.

Pētījumā tika analizēti vairāk kā 100 videi draudzīgo tehnoloģiju uzņēmumu Latvijā, Igaunijā un Zviedrijā, un ir izstrādāti secinājumi un priekšlikumi par videi draudzīgo tehnoloģiju nozares attīstību gan no valsts atbalsta, gan uzņēmumu izaugsmes perspektīvas. Kā liecina pētījuma rezultāti šobrīd videi draudzīgo tehnoloģiju uzņēmumu attīstībai Centrālās Baltijas jūras reģionā trūkst valsts atbalsts, jo stratēģiskajos dokumentos nozarei nav pievērsta īpaša uzmanība, kā arī atbalsta finansējums pamatā tiek gūts no Eiropas Savienības fondiem. Šobrīd trūkst arī dienētu un darboties spējīgu sadarbības modeļu starp zinātniski pētnieciskajām iestādēm un uzņēmumiem. Apkopotie rezultāti liecina arī, ka videi draudzīgo uzņēmumu attīstību kavē nepietiekamas kompetences to vadībā, mārketingā un eksporta tirgu apgūšanā.

Šie un citi konferences ietvaros prezentētie pētījuma secinājumi kalpos kā pamats tālākai projekta „Global Vision” realizācijai, veicinot izaugsmes un eksporta iespējas videi draudzīgu tehnoloģiju un produktu uzņēmumiem.

Ministri uzsvēra, ka vienotā elektroenerģijas tirgus veiksmīgai funkcionēšanai un tālākām investīcijām nozarē svarīga būs 2012.gadā plānotā Latvijas pievienošanās Skandināvijas elektroenerģijas tirgum „Nord Pool”, kas veicinātu tirgus atvērtību gala patērētājiem.

„Baltijas valstīm kopīgi jāstrādā enerģētiskās patstāvības stiprināšanai, kas ir nozīmīgi arī no valstu ekonomikas attīstības un konkurētspējas perspektīvām. Tomēr ikviena projekta virzībā jāanalizē ekonomiskie ieguvumi, kas vienlaikus nodrošinātu arī zemāko gala cenu patērētājam,” uzsver D.Pavļuts.

Tāpat ministri pārrunāja sašķidrinātās dabasgāzes termināļa projektu virzību, vienojoties, ka pēc iespējas ātrāk jāmeklē risinājumi, kas būtu pieņemami visām trim Baltijas valstīm. D.Pavļuts uzskata, ka termināla atrašanās vietas izvēlē jāvadās pēc ekonomiskā izdevīguma, atgādinot, ka jau iepriekš tika secināts, ka piemērotākā vieta termināļa būvniecībai ir Rīga.

Trešdien, 9.novembrī, ministrs iepazīšanās vizītē apmeklēs Lietuvu, kur tiksies ar Lietuvas enerģētikas ministru Arvidas Sekmokas (Arvydas Sekmokas) un Lietuvas ekonomikas ministru Rimantu Žilius (Rimantas Žylius). Galvenā sarunu tēma būs sašķidrinātās dabasgāzes termināļa projekts Latvijā, abu valstu ekonomiskās sadarbības tālāka paplašināšana, kā arī Visaginas elektrostacijas būvniecība.

Tas kļuvis par degvielas piegādātāju Latvijas dzelzceļam un nu uzvarējis arī konkursā par valsts stratēģisko rezervju glabāšanu. Kas interesanti – firmas īpašnieki aizslēpti aiz vairākiem ofšoriem. Ja atceramies, vēl nesen ekonomikas ministrs Artis Kampars solīja cīnīties, lai valsts neielaistos nekādos darījumos ar firmām, kam gali pazūd ārzonu firmās. Bet šajā gadījumā ekonomikas ministriju, kas uzrauga degvielas rezervju krājumus, šādi mīklaini gadījumi nesatrauc. Ne Latvijas dzelzceļš, ne Ekonomikas ministrija nav papūlējušies noskaidrot, kam pieder SIA, kas apgādā visas Latvijas lokomotīves ar degvielu un glabā ceturto daļu degvielas rezervju, raksta NRA.lv.

Ieriķu benzīntanks – Ramockas dzirnavas atrodas starp Cēsīm un Līgatni. Deviņus gadus tajā saimniekoja Juris Zeiza. Pirms pusotra gada pie viņa vērsās naftas kompānijas Neste Latvia vairumtirdzniecības vadītājs Māris Āriņš ar lūgumu kompāniju pārdot, uz īpaši izdevīgiem noteikumiem. Āriņš vēlējās iegūt dokumentus, lai varētu startēt valsts iepirkumos kā degvielas tirdzniecībā pieredzes bagāts uzņēmums.

Āriņš 2010.gada septembrī startēja Latvijas dzelzceļa konkursā par dīzeļdegvielas piegādi lokomotīvēm. Viņš piedāvāja par 200 000 latu zemāku cenu nekā Lukoil, konkursu uzvarēja un parakstīja 40 miljonu dolāru vērtu līgumu. Tas bija viens no lielākajiem dīzeļdegvielas darījumiem Latvijas vēsturē, ziņo TV3.

Ivars Rullis, LDz Ritošais sastāvs valdes loceklis: “Līgumattiecības tiek slēgtas ar konkrētu firmu, un mūsu galvenais kritērijs ir cena, daudzums un kvalitāte. Un, protams, arī piegādes termiņi. Kur īsti firma uzglabā un no kā viņa pērk, tas ir savukārt šīs piegādātājfirmas komercdarbības nianses. Mēs nekad neesam pieprasījuši, lai firmas viņas atklātu.”

Pēc tam Āriņš pieteicās Ekonomikas ministrijas konkursā uz valsts stratēģisko degvielas rezervju glabāšanu. Benzīntanka jaunais īpašnieks atkal piedāvāja zemāko cenu – divarpusi latus par tonnu. Tā viņš ieguva tiesības glabāt 10 000 tonnas valsts rezerves – tik, cik atļauj firmas īpašumā esošā Slokas naftas bāze.

Pārējo pasūtījumu saņēma koncerns Vitol, kam ir milzu noliktavas Ventspilī, bet kas par šo tonnas glabāšanu prasīja gandrīz piecus latus. Vitol savu augsto cenu skaidro ar liela apjoma degvielas glabāšanas izmaksām un piesardzību naftas cenu maiņai.

Ramockas dzirnavu īpašuma struktūra ir necaurredzama. Īpašnieks ir Maltā reģistrēts uzņēmums BHC Investment Limited, kas savukārt pieder Britu Virdžīnu salās reģistrētam ofšoram – Galaxy energy group. Māris Āriņš atteicās atklāt kompānijas īpašniekus, jo viņi neesot to pilnvarojuši darīt.

Arī ne Latvijas dzelzceļš, ne Ekonomikas ministrija nav papūlējušies noskaidrot, kam pieder SIA, kas apgādā visas Latvijas lokomotīves ar degvielu un glabā ceturto daļu degvielas rezervju.

Gatis Ābols, Ekonomikas ministrijas pārstāvis: “Konkursā nebija ierobežojumi attiecībā uz kapitālu daļu turētājiem. Tomēr Latvijā reģistrēts komersants un tur tie jautājumi, no tāda viedokļa mēs neskatījām. Mums no otras puses ir problēma ar Eiropas komisijas draudiem uzsākt pārkāpuma procedūru, ja mēs neuzsākam šādu glabāšanu. Tā kā šajā konkursā mums, protams, arī ir šāda kompromisa situācija. Pirmajā periodā ņemt daļēji to, kas ir piedāvāts.”

Ekonomikas ministrija sola, ka turpmākajos konkursos par degvielas glabāšanu prasība atklāt patiesā labuma guvējus būs. Dzelzceļā šādu nodomu nav.

Pieredzējušie degvielas tirgotāji Ramocku pakalpojumus valstij vērtē kā lielu risku. Ja naftas cenas svārstīsies, dīzeļa piegādes lokomotīvēm varētu tikt apdraudētas.

Ramockas dzirnavas zemās cenas uzņēmējs spēj piedāvāt, jo izdevīgi tikusi pie Slokas naftas bāzes. Firmas īpašumā tā nonāca pēc tam, kad Rīgas satiksme par savu naudu bija veikusi visus nepieciešamos uzlabojumus.

Firmas vadītājs Māris Āriņš nekādus riskus valstij nesaredz. Viņš ir pārliecināts, ka ar savu pieredzi naftas biznesā spēs novērst visas nejaušības un riskus.

Māris Āriņš, SIA Ramockas dzirnavas valdes loceklis: „Mēs devām agresīvu piedāvājumu, lai nodrošinātu iespēju glabāt 10 000 t, kas dod plānotus regulārus ienākumus terminālam. Kas ir saistīts ar LDZ Ritošā sastāva servisa piegādes līgumu, stāsts ir līdzīgs. Mūsu pieredze starptautiskajā naftas produktu tirdzniecībā tā – saucamājā Treidingā – dod iespēju mums nodrošināt konkurēt spējīgu produktu piegādi.”

Latvijā ir plašas niedru augšanas zonas, kurās, rūpīgi plānojot resursu apsaimniekošanu, niedres ilgstoši var izmantot biogāzes, bioenerģijas un, celtniecības materiālu ražošanā, vienlaicīgi veicinot ūdens aizsardzību, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, atpūtas iespēju nodrošināšanu un ainavu saglabāšanu.

Izmantojot projekta „Niedru biomasas izmantošanas koncepti enerģijas iegūšanai un būvniecībai” pilotreģionā – Papes ezera teritorijā – augošās niedres, zinātnieki Dr.sc.ing. Imanta Nulles un Dr.sc.ing. Ērika Kronberga vadībā pētīja, kā niedres izmantojamas cietā kurināmā (brikešu un granulu) iegūšanai. Pētījumā „Niedru biomasas izmantošanas iespējas granulu un brikešu ražošanā” iekļauta informācija par primāro kompaktēšanu (tehnoloģisks paņēmiens, kā biomasu pārvērst cietajā kurināmajā), pļaušanu, smalcināšanu, briketēšanu un granulēšanu, niedru un niedru-kūdras maisījumu ķīmisko sastāvu un pelnu kušanas temperatūrām. Pētījuma laikā pārbaudītas dažādas iekārtas un veikti tehnikas, kā arī laboratorijas eksperimenti.

Pētījumā analizēti aspekti, kas jāņem vērā, izvēloties tehnoloģiju kurināmā sagatavošanai, piemēram, niedru pieejamība, kurināmā transportēšanas attālums, katlumājas jaudas, tehnoloģisko procesu (smalcināšana, briketēšana, granulēšana) izmaksas un arī tehnikas izmantošanas iespējas. Secināts, ka tehnoloģiskā procesa kvalitāti un energoefektivitāti būtiski ietekmē gan iekārtu piemērotība, gan speciālistu pieredze darbā ar niedru materiālu.

Otrais – „Papes ezera niedru kā izejvielu biogāzes ražošanai pielietošanas iespēju pētījums” veikts Dr. inž. Viļa Dubrovska vadībā. Pētījumā iekļauta informācija par biogāzes ražošanas procesu un potenciālu Latvijā, niedru fizikālo un ķīmisko parametru, kā arī niedru biogāzes ražošanas procesa pētījumi laboratorijas iekārtās. Apkopoti secinājumi par Papes ezera niedru potenciālu biogāzes ražošanā un sagatavoti priekšlikumi biogāzes ražotnes izveidei. Pētījuma rezultāti rāda, ka, lai arī, salīdzinot ar lauksaimniecības platībās audzētiem enerģijas augiem, niedru potenciāls ir mazāks, to izmantošana biogāzes ražošanā Latvijā ir iespējama.

LLU zinātnieku veiktie zinātniski lietišķie pētījumi ir būtisks ieguldījums, lai niedres turpmāk Latvijā varētu veiksmīgi izmantot bioenerģijas un biogāzes ražošanā.

Žurnāla „Kapitāls” sadarbībā ar IBS „Prudentia” un biržu „NASDAQ OMX Riga” veidotajā „Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP 101” AS “Latvenergo” ir novērtēta 973,95 miljonu latu vērtībā. Balvu saņēma Āris Žīgurs, AS „Latvenergo” valdes priekšsēdētājs.

AS „Latvenergo” jau trešo gadu ieņem godpilno pirmo vietu kompetentu ekonomikas vērotāju un speciālistu – žurnāla „Kapitāls”, investīciju baņķieru sabiedrības IBS „Prudentia” un biržas „NASDAQ OMX Riga” veidotajā Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP 101 sarakstā. Saskaņā ar to, AS “Latvenergo” aprēķinātā vērtība 2011.gadā ir 973,95 miljoni latu.

„Mēs esam Latvijas nacionālā energokompānija un tieši tā ir mūsu vērtība un pienesums ikvienam elektrības lietotājam, ikvienam klientam. Taču neviens uzņēmums nedrīkst apstāties pie sasniegtā un tādēļ mēs arvien stingrāk nostiprinām savas pozīcijas kā klientu izvēlēts elektrības piegādātājs visā Baltijā. Šis ir jauns mūsu vērtības pieauguma pakāpiens, nemainīgi nodrošinot labākos risinājumus un sekmīgu ilgtspēju mūsu klientiem pašu mājās un starptautiskā tirgū,”, balvas saņemšanas pasākumā norādīja Dr.sc.ing. Āris Žīgurs, AS „Latvenergo” valdes priekšsēdētājs.

Ilgstoši saņemtais augstākais vērtējums apliecina, ka AS „Latvenergo” elektroenerģijas ražošanas un tirdzniecības politika ir pierādījusi, ka tiek realizēta ar pārliecinošu nozares zinātību un ir konkurētspējīga starptautiskā līmenī.

AS „Latvenergo” 2010.gadā ne tikai sasniedza plānotos stratēģiskos mērķus, bet vairākkārt pārsniedza peļņas rādītājus un sasniedza ievērojamus kaimiņu tirgu iekarošanas rezultātus. Uzņēmums 2010. gadā Baltijā pārdeva par aptuveni 15% vairāk elektroenerģijas nekā 2009. gadā, un tas ir ļoti pozitīvs rezultāts, jo kopējais Baltijas elektroenerģijas tirgus šajā laika posmā ir pieaudzis tikai par 3%. Kopumā 2010. gadā no visas AS „Latvenergo” pārdotās elektroenerģijas gandrīz 10% tika realizēti klientiem ārpus Latvijas un šobrīd kopējā uzņēmuma veidotā Baltijas tirgus daļa ir aptuveni 30%. Ieņēmumu pieaugumu lielā mērā sekmējusi AS „Latvenergo” speciālistu pieaugošā pieredze elektroenerģijas tirgū un vairāku gadu intensīvā darbā krātā kompetence.

Vērtējot Latvijas ekonomisko izaugsmi, Āris Žīgurs norādīja, ka šis gads enerģētikā, gluži kā daudzās citās tautsaimniecības nozarēs, bija zināmas stabilizācijas un nosacītas izaugsmes gads. Stabilitāti ir spējuši panākt darba devēji – rūpnieki un komersanti. To, ka izaugsme ir jūtama, apliecina skaitļi – AS „Latvenergo” realizētās elektroenerģijas patēriņa apjoms rūpniecībā ir pieaudzis par aptuveni 15 – 20%.

Šī gada apbalvojums ir īpašs apliecinājums AS „Latvenergo” stabilitātei un izaugsmei, jo pēdējā gada laikā bija jāsaskaras ne tikai ar līdz šim nepiedzīvotu dabas pārspēku pār veselu industriju, bet arī ar citiem izaicinājumiem gan uzņēmumam, gan klientiem, pieņemot visai sabiedrībai nozīmīgus lēmumus un apgūstot elektroenerģijas tirgus likumsakarības.

SPRK izsaka nožēlu, ka Tiesībsarga birojs ar informācijas pieprasījumu nav vērsies nepastarpināti regulatorā, un līdz ar to bijis spiests operēt ar nepārbaudītu vai līdz galam neizprastu informāciju, raksta Apollo.lv.

SPRK ir valsts pārvaldes iestāde. Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajiem principiem, valsts pārvaldei, atsevišķai iestādei vai amatpersonai, īstenojot valsts pārvaldes funkcijas, nav savu interešu. SPRK lēmumi ir administratīvie akti, kurus var pārsūdzēt tiesā, un šādā veidā tiesa uzrauga SPRK lēmumu likumību un pamatotību. Tāpēc apgalvojums, ka neviena institūcija nepārbauda SPRK darbību, neatbilst patiesībai.

Par regulatora finansēšanas modeli birojs paudis klaju nezināšanu, paziņojumā izmantojot publiskajā telpā eksistējošus mītus. Tāds regulatora finansēšanas modelis, kāds ieviests Latvijā, starptautiski ir atzīts kā labākais, lai nodrošinātu regulatora neatkarību. Regulatora budžets nemainās proporcionāli regulējamo uzņēmumu apgrozījumam, kā tas apgalvots paziņojumā, bet gan tiek noteikts Likuma par valsts budžetu ietvaros. Regulējamo uzņēmumu veiktās iemaksas ir avots finansējumam, taču regulatora budžeta apjomu apstiprina Saeima, bet veikto iemaksu pārpalikumu uzņēmumi saņem atpakaļ.

SPRK saskaņā ar likumu aizstāv lietotāju intereses un veicina sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju attīstību. Tas ietver ne tikai lietotāju īstermiņa interešu izvērtēšanu, nosakot ekonomiski pamatotām izmaksām atbilstošus tarifus, bet arī lietotāju interešu aizsardzību ilgtermiņā, sekmējot investīcijas attīstībā un nodrošinot iespēju saņemt nepārtrauktus, drošus un kvalitatīvus sabiedriskos pakalpojumus.

Tādējādi regulators jomās, kur normatīvie akti uzliek par pienākumu noteikt tarifu, strikti vērtē gan līdzekļu izmantošanas efektivitāti, gan arī ekonomisko pamatotību. Tarifu aprēķinu principi ir noteikti tarifu aprēķināšanas metodikās. Piemēram, Elektroenerģijas tarifu aprēķināšanas metodika nosaka, ka tarifu aprēķinā iekļauj tikai tās tehnoloģiski un ekonomiski pamatotās izmaksas, kas nepieciešamas efektīvai tirgotāja pakalpojuma sniegšanai. Līdzīgi arī Elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodika nosaka, ka tarifu aprēķinā iekļaujamas tikai tās tehnoloģiski un ekonomiski pamatotās izmaksas, kas nepieciešamas efektīvai sadales sistēmas pakalpojumu sniegšanai.

Regulators vēlreiz atgādina, ka tarifus tas nosaka precīzi saskaņā ar normatīvo aktu prasībām – tikai tajās jomās un tiem pakalpojumiem, ko nosaka likums. Atbilstoši vispārējām tendencēm tarifu regulēšana kā instruments tiek izmantots arvien mazāk, tā vietā atvērta tirgus apstākļos darbojas konkurence. Regulators nosacīti pilda šo „tirgus” funkciju tikai tajos apstākļos, kur tirgus un konkurence kādu apstākļu dēļ nav iespējama.

Saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likumu publiskais elektroenerģijas tirgotājs AS Latvenergo tarifus nosaka pats, bet regulatoram tarifu projektu iesniedz izvērtēšanai, vai tas aprēķināts saskaņā ar metodiku. Izvērtējot AS Latvenergo iesniegtos elektroenerģijas tirdzniecības diferencētos tarifus, kas stājās spēkā šī gada aprīlī, regulators secināja, ka tie atbilst metodikai un ir ekonomiski pamatoti, regulatoram nebija pamata tos noraidīt, un, tā kā nebija ekonomiski pamatota iemesla tarifu noraidīšanai, tie stājās spēkā.

SPRK iepazīstas ar Tiesībsarga biroja atzinuma tekstu, lai sniegtu detalizētu skaidrojumu, novērstu neskaidrības un paustu viedokli par kļūdaini interpretētajiem faktiem. SPRK viedoklis tiks publicēts regulatora mājas lapā internetā, par to nosūtot arī paziņojumu plašsaziņas līdzekļiem.

Kredītlīnija pārfinansē pašreizējo 5,32 miljardu ASV dolāru kredītlīniju, kas tika apstiprināta 2010. gada oktobrī. Papildus palielinātajam kredītlīnijas apmēram aizņēmuma vadošie pilnvarotie organizatori ieguva iespēju samazināt savu līdzdalību. Kredītlīnija sastāv no trīs gadu aizdevuma daļas (92% no kredītlīnijas) un 364 dienu aizdevuma daļas. Katru daļu ir iespējams pagarināt par 364 dienām un maksa par šīm daļām ir būtiski mazāka nekā pagājušajā darījumā.

Kredītlīniju piešķīra 15 aizņēmuma vadošie pilnvarotie organizatori: ABN AMRO Bank N.V., BNP Paribas, Crédit Agricole Corporate and Investment Bank, Coöperatieve Centrale Raiffeisen-Boerenleenbank B.A. (darbojas kā Rabobank International) („Rabobank”), Credit Suisse, DBS Bank Ltd., Deutsche Bank AG, ING Bank N.V. („ING”), J.P. Morgan plc, Lloyds TSB Bank plc, Mizuho Corporate Bank, Ltd, The Royal Bank of Scotland plc („RBS”), Société Générale Corporate & Investment Banking (Société Générale korporatīvo un ieguldījumu darījumu nodaļa) („SGCIB”), Standard Chartered Bank un Unicredit Bank AG.

ABN AMRO Bank N.V., ING, Rabobank, RBS un SGCIB bija aktīvie vadošie reģistratori.

Papildus 15 vadošajiem pilnvarotajiem organizatoriem un vadošajiem reģistratoriem vēl 30 bankas pievienojās tālākas sindicētā kredīta izplatīšanas fāzē.