Par iepakojuma nozīmi un spēju palielināt produkta noietu liecina SIA Aimax jaunums – kartona iepakojums Latvijas valsts kontūras formā. Šia iepakojums izpelnījies atzinību gan no Latvijas uzņēmumiem, kas vēlas savus produktus piedāvāt ārvalstu tirgos, gan arī citu valstu pircēji, kas ar interesi aplūko neierasto iepakojumu un labprāt izvēlas konkrētos produktus iegādāties.

Kā atzīmē SIA Aimax projektu vadītāja Ilona Rimševica, “uzņēmums Aimax specializējas kartona iepakojumu izstrādāšanā un izgatavošanā, kā arī poligrāfijas produkcijas ražošānā, uzņēmumiem piedāvājot izmantot dažādas formas, unikālas kartona kastes, kas ir ne tikai dizainiski ļoti pievilcīgas un uz tām ir iespējams izvietot uzņēmuma reklāmu, bet tās var nodot otrreizējā pārstrādē, tādā veidā rūpējoties par dabu un kokiem. Vietējie uzņēmumi un pircēji to novērtē.”

“Latvijas uzņēmumiem ir jābūt radošiem, lai ar inovatīviem un interesantiem sava produkta pasniegšanas veidiem piesaistītu ārvalstu publikas uzmanību, ieinteresētu un liktu viņiem iegādāties šīs preces vai pakalpojumus. Mūsdienās nepietiek tikai ar labu kvalitāti. Tādēļ ir apsveicami šāda, zināmā mērā, uzdrīkstēšanās, piemēram, iepakojuma dizaina jomā. Un, kā rāda pircēju aktivitāte, tas atmaksājas,” atzīst Latvijas Eksportpadomes (LEP) projektu direktors Jānis Āboliņš.

SIA Aimax ir radījis kartona kasti iepakojumiem Latvijas kontūras formās, kuras dizains ir arī reģistrēts Latvijas Republikas Patentu valdē. Šāds neparasts un izteiksmīgs iepakojums piesaista to cilvēku uzmanību, kas veikala plauktu raibajā piedāvājumā meklē vietējo, Latvijā ražotu preci, kurai uzticas vairāk. Turklāt Latvijas robežas kontūras piesaistīs tūristus, kas vēlēsies iegādāties oriģinālus suvenīrus, kas atšķiras no citur pasaulē ražotiem produktiem. Tas paver lieliskas iespējas ražotājiem piedāvāt ciemiņiem simbolisku Latviju, kas spēj pārsteigt ar savu būtību un saturu, jo kartona kārbā var iepakot gan saldumus, gan kosmētiku, gan pat mākslas darbus, kas nesīs Latvijas un pašmāju ražotāja vārdu ārpus valsts robežām.

E. Sprūdžs norāda, ka Rīgas ostā ir īpaši aizsargājamās dabas teritorijas un liegumi, tā atrodas tuvu pilsētas vēsturiskajam centram un blakus dzīvojamajiem rajoniem, tādēļ īpaša uzmanība jāvelta bīstamo un kaitīgo kravu termināļu pārcelšanai citos ostas rajonos. «Ir vairākas pilsētas, kurās ostas teritorijas izvietotas tālu pilsētā, bet diez vai ir daudz vai kaut viena tāda, kurās divus kilometrus no prezidenta pils tiek pārkrautas ogles un atrodas lielas degvielas glabātavas,» sūrojas ministrs, kurš norāda, ka pārāk maz tiek darīts, lai šīs kravas tiktu pārkrautas augsti tehnoloģiskā līmenī, gandrīz nemaz nepiesārņojot vidi.

Ministrs ir nemierā arī ar ostas vizuālo tēlu, kurš palicis nemainīgs gadu desmitiem ilgi un vairs neatbilst modernas pilsētas prasībām. Viņaprāt, tas skaidrojams ar to, ka «šobrīd osta faktiski liegusi cilvēkiem pieeju Daugavai, – 15 kilometru garumā no pilsētas centra līdz Daugavas grīvai tai nav iespējams piekļūt». Viņš novērojis, ka daudzās Eiropas ostās manāma cita tendence, un šī prakse ir jāiedzīvina arī Latvijā. Diemžēl ministrs nespēja sniegt atbildes par to, kas būtu darāms, lai viņa saskatītās problēmas atrisinātu.

Rīgas ostas valdes priekšsēdētājs un galvaspilsētas vicemērs Andris Ameriks par ministra izvirzītajām prioritātēm Neatkarīgajai pauda prieku, jo osta jau gadiem ilgi strādājot pie tā, lai ministra identificētās problēmas tiktu atrisinātas. «Ostai, kas ir pilsētas sastāvdaļa, jābūt maksimāli draudzīgai pilsētas iedzīvotājiem,» teica A. Ameriks, tomēr neaizmirstot piebilst, ka jāņem vērā arī ostas nepieciešamības, jo tā pilsētā ir ļoti liela darba devēja. Līdz šim videi drošu beramkravu, piemēram, akmeņogļu, pārkraušanu traucēja ieviest augstās pašizmaksas, bet arī pie tā tiekot jau strādāts. «Ir skaidrs, ka mums jāsadzīvo pagaidām ar padomju mantojumu un ir tādi objekti kā padomju laika elevators. Ar šīm problēmām mēs cīnāmies, tāpat kā pilsēta cīnās ar graustu īpašniekiem. Ir no jauna būvēti termināļi, bet lielākā daļa ir padomju mantojums,» skaidro A. Ameriks.

Ostas vadītājs arī sola, ka jau pārredzamā nākotnē beramo kravu termināļi tiks pārcelti uz Krievu salu un pusi no aptuveni 100 miljoniem latu nepieciešamā finansējuma došot Eiropas Savienība.

Uz jautājumu, kā viņš vērtē ministra ideju par ostas padarīšanu pieejamāku rīdziniekiem, A. Ameriks atbildēja, ka osta pati par sevi ir slēgta teritorija un tai ir pat sava policija. Tomēr, neraugoties uz to, tiekot daudz darīts, lai iedzīvotājiem pieejamās teritorijas, piemēram, Mīlestības saliņa, būtu labiekārtotas un apmeklējumus rosinošas.

Arī Rīgas brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs atzīst, ka problēmas ar beramajām kravām pastāv, un līdzīgi A. Amerikam norāda, ka tas ir padomju mantojums. «Civilizētā valstī būvē civilizētus – slēgtus termināļus, bet mūsu termināļi ir būvēti pirms sešdesmit gadiem. Jaunie termināļi būs slēgtās telpās,» lakoniski norādīja pārvaldnieks.

Savukārt, atbildot uz E. Sprūdža neapmierinātību ar to, ka ostas teritorija it kā esot pārāk nepieejama sabiedrībai, L. Loginovs ierosināja: «Rīgas osta ir viena no brīvāk pieejamajām ostām pasaulē. Cilvēkiem, kuri grib peldēties vai makšķerēt ir kilometriem gara brīva pieeja. Ministram vajag atbraukt uz ostu un iepazīties ar situāciju. Tā darīja arī Vaira Vīķe-Freiberga, un viņas viedoklis uzreiz mainījās.» Viņa uzaicinājumam ministram pievienojās arī A. Ameriks, kurš uzskata, ka «labāk vienu reizi redzēt, nekā septiņas reizes dzirdēt».

Savukārt Vecmīlgrāvja attīstības biedrības vadītāja Inta Biezā amatpersonu solījumiem lāgā netic, jo aizvadītajos atgūtās neatkarības gados situācija nav jūtami mainījusies. Situāciju saasinot arī jaunā sprādzienbīstamo un kancerogēno minerālmēslu termināļa būvniecība Kundziņsalā, kas ir tikai 500 metrus no Vecmīlgrāvja. Ticība neesot arī tam, ka Krievu salas ogļu termināļi būs uzbūvēti saskaņā ar modernajām prasībām. Un tādā gadījumā no ogļu putekļiem cietīs ne tikai Vecmīlgrāvis, bet arī Mežaparks.

Latvijas Uzņemējdarbības Attīstības Centrs (LUAC) aicina reģionālos uzņēmumus pieteikties attīstības programmā, kurā plānots apvienot Latvijas vietējos reģionu uzņēmumus, sniegt tiem atbalstu, veicināt informācijas apmaiņu, nodrošināt palīdzību, lai tie attīstītos, paplašinātos un sasniegtu plašākus noieta tirgus.

Lai arī Latvija ir salīdzinoši neliela valsts, uzņēmumu darbības specifika reģionos un galvaspilsētā stipri atšķiras. Uzņēmumi mazpilsētās vai lauku teritorijā saskaras ar citādām problēmām un izaicinājumiem, tiem nepieciešams atbalsts, lai veiksmīgi attīstītos.

LUAC izstrādājis Reģionālo uzņēmumu attīstības programmu, kas ietver konkrētas mārketinga, reklāmas, komunikācijas, pārdošanas veicināšanas un uzņēmējdarbības stiprināšanas aktivitātes, to starpā piedāvājot arī paplašināt tirdzniecības kanālus un piesaistīt lielāku auditoriju.

“Programmas ietvaros katrs uzņēmums saņem skaidru recepti, pēc kuras darbojoties, sasniegt vēlamos rezultātus. Latvijas reģionos darbojas daudz interesenti, strādīgi un vērtīgi uzņēmumi. Tiem nepieciešams tikai sakārtot tirdzniecības un mārketinga stratēģiju, ko iespējams izdarīt, paskatoties uz produktu no klienta redzes punkta. Lai sniegtu uzņēmumiem atbalstu, veidojam attīstības programmu reģionālajiem uzņēmumiem,” skaidro LUAC projektu vadītājs Kaspars Vītoliņš.

Programmas ietvaros uzņēmumiem pieejamas ir LUAC ekspertu konsultācijas (mārketinga, uzņēmējdarbības vadības, personāla atlases, komunikācijas un pārdošanas veicināšanas jomās), atbalsts mārketinga aktivitāšu reklāmas plānošanā un realizācijā, uzsvaru liekot uz plašākas mērķa auditorija piesaisti.

Papildus tam reģionālajiem uzņēmumiem, zemniekiem un amatniekiem tiks dota iespēja savu produkciju piedāvāt īpaši tam izveidotā interneta veikalā.

Dalības maksa Attīstības programmā reģionālajiem uzņēmumiem netiek plānota, jo īpašā programma veidota ar mērķi sniegt atbalstu vietējo uzņēmumu attīstībā, veicinot to izaugsmi un palielinot produktu atpazīstamību vietējā tirgū un, iespējams, arī ārvalstīs.

Reģionālie uzņēmumi, kas vēlas piedalīties un saņemt atbalstu, aicināti pieteikties līdz š.g. 16. decembrim, rakstot uz e-pastu: luac@luac.lv ar norādi Attīstības programma reģionālajiem uzņēmumiem.

“Tagad, kad Saimons Bleids ir pietiekami iepazinies ar uzņēmuma darbību, LK uzskata, ka, ņemot vērā viņa zināšanas finanšu jomā un pieredzi administratīvajā darbā, būtu loģiski, ka Saimons Bleids pilnībā pārņemtu uzņēmuma ikdienas vadību gan finanšu vadības, gan administratīvajā līmenī. Šī Saimona Bleida pienākumu loka paplašināšana ļautu man pilnībā koncentrēties uz kuģu komercvadības jautājumiem. Es uzskatu, ka šīs pārmaiņas ļaus mums abiem efektīvāk izmantot savas prasmes un dot ieguldījumu uzņēmuma darbā,” skaidro esošais valdes priekšsēdētājs Pols Tomass.

„Par spīti izmaiņām mūsu biznesa prioritātes paliek nemainīgas. LK vadība turpinās strādāt, lai uzlabotu uzņēmuma vērtību un ilgtermiņa ilgtspēju. Uzņēmuma vadības stratēģija ir pievērsties tam, lai attīstītos vidēja lieluma produktu tankkuģu tirgus nišā ar uzņēmuma floti, kuras vidējais vecums tagad ir mazāks par pieciem gadiem. Mēs uzskatām, ka šajā segmentā, ņemot vērā flotes lielumu un kvalitāti, varam aktīvāk konkurēt starptautiskajā kuģošanas tirgū nākotnē. Uzņēmuma vadība ir apņēmusies arī panākt lielāku efektivitāti un izmaksu vadību, kā arī paaugstināt korporatīvās pārvaldības standartus, lai nodrošinātu Latvijas kuģniecības atbilstību starptautiskajiem standartiem,” norāda P. Tomass.

Iepriekš Saimons Bleids ieņēmis finanšu direktora amatu Arawak uzņēmumu grupā, bijis partneris Ernst & Young enerģētikas darījumu atbalsta nodaļās Pekinā, Londonā un Kazahstānā. S. Bleids ir zvērināts grāmatvedis un Anglijas un Velsas zvērināto grāmatvežu institūta biedrs.

Festivāla programmu veidos gan Rīgas domes, gan starptautisko un vietējo sadarbības partneru gaismas objekti. Organizatori aicina pieteikties uzņēmējus, kas vēlas piedalīties festivālā, izgaismojot sava uzņēmuma īpašumus vai arī veidojot īpašas gaismas instalācijas pilsētvidē.

Festivālā katru gadu ir piedalījušies daudzi vietējie uzņēmumi, kuru objektus vērtējuši festivāla apmeklētāji. 2010. gadā īpaši augstu novērtējumu ieguva objekts “Samsung trīsdimensiju metamorfozes”. Festivāla dalībnieki un sadarbības partneri ir bijuši: banka “Citadele”, atpūtas parks “Egle”, AS “Laima”, Rīgas Centrāltirgus, tirdzniecības centrs “Origo”, SIA “Quintrix”, SIA “Nabaklab”, AS “Cēsu alus”, SIA “SLO Latvija”, skaistumkopšanas salons “Le Studio”, viesnīca “Radisson Blu Hotel Latvija”, DnB NORD banka, “Arēna Rīga”, būvuzņēmums “Merks”, SIA “Sofabar”, Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs, “Juglas Vārti” un Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs.

„Festivāls “Staro Rīga” ir sadarbības un radošas kopdarbības platforma, kas ir atvērta ikvienam, kas grib būt aktīvs, grib, lai Rīga būtu gaišāka, grib, lai mēs visi kopā labāk justos mūsu pilsētā. Šogad gaismas festivālā, stāstot “Pilsētas stāstus”, gribam kopā pulcēt gan uzņēmējus, gan namīpašniekus, dažādas iestādes un, protams, ikvienu rīdzinieku un pilsētas viesus,” saka nodibinājuma “Rīga 2014” direktore un “Staro Rīga” radošā vadītāja Diāna Čivle.

Piemēram, ZRP mēģina radīt iespaidu, ka visām iepriekšminētajām īpašībām atbilst partijas premjera amata kandidāts Edmunds Sprūdžs, kurš pats apgalvo, ka viņam ir «pietiekami liela vadības pieredze» un ka viņš savā biznesā līdz šim esot «kaut ko sasniedzis». Jāatgādina, ka ZRP un pats Sprūdžs stāstīja arī par izglītības gūšanu Šveicē, bet šie stāsti jau ir pietiekami atmaskot.Savukārt citi publiski avoti atmasko stāstus par viņa veiksmīgo biznesu un vadītāja prasmēm.

Divi E. Sprūdža vadītie uzņēmumi treknajos gados ir bankrotējuši un likvidēti: 2006. gadā SIA First Office Latvia un 2005. gadā – Hansa Business Solutions. Pēc Lursoft datiem, viņš tajos bijis direktors.

It kā nopietnākais no E. Sprūdžam piederošajiem uzņēmumiem – SIA Hansa World Latvia –, kas tirgojas ar datorprogrammām, iepriekš nemainīgi strādāja ar zaudējumiem (2008. gadā zaudējumi bija 27,8 tūkstoši latu, 2009. gadā –31,2 tūkstoši latu; apgrozījums šajos gados krities vairāk nekā divas reizes). Atbilstīgi 2010. gada pārskatam pērn uzņēmumam izdevies gūt nelielu peļņu –1788 latus. Uzņēmuma apgrozījums joprojām ir turpinājis samazināties. Acīs duras fakts, ka uzņēmums vairāk nekā 188 000 latu pērn ir aizdevis «akcionāriem vai vadībai». Ņemot vērā, ka šā uzņēmuma vienīgais īpašnieks un valdes loceklis ir E. Sprūdžs, var izdarīt ticamu pieņēmumu, ka šo summu SIA Hansa World Latvia ir aizdevusi ZRP premjera kandidātam. Jāatgādina, ka E. Sprūdžs kopumā ir deklarējis gandrīz pusmiljonu eiro parādus.

SIA Desumaize, kas E. Sprūdžam pieder kopā ar diviem Runčiem, nav iesniegusi pagājušā gada pārskatu.Atbilstīgi likumam par gada pārskata neiesniegšanu VID var uzlikt administratīvo sodu. Vai šāds sods SIA Desumaize ir uzlikts, nevar uzzināt, jo VID sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Agnese Grīnberga Neatkarīgajai norādīja, ka VID nesniedz informāciju par konkrētu nodokļu maksātāju. No 2009. gada pārskata var redzēt, ka SIA Desumaize nav veiksmīga firma, jo tās pašu kapitāls ir negatīvs (–10 000 latu).

Tāpat var izdarīt ticamu pieņēmumu, ka Desumaizes biznesā E. Sprūdžu ir iesaistījis vienaudzis un uzņēmējs Edgars Runcis. Viņam pieder daļas vēl arī SIA Sieramaize (pamatkapitāls divi lati), un viņš ir valdes loceklis ne tikai abās iepriekš minētajās uzņēmējsabiedrībās, bet arī SIA Sviestmaize un SIA Sieramaize piederošajā SIA Multimaize. Divi no šiem maižu uzņēmumiem dibināti pavisam nesen – šā gada jūlijā un augustā. SIA Sieramaize dibināta pērn, tomēr arī tās gada pārskats Uzņēmumu reģistrā nav iesniegts.

Četros uzņēmumos E. Sprūdžs iesaistījies šogad, un to darbības rezultātus varēs redzēt tikai nākamgad. BNS ziņo, ka šie uzņēmumi nodarbojas ar sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem.

Ar peļņu strādājis E. Sprūdžam daļēji piederošais un pērn dibinātais SIA Hansa Business Consulting. Diemžēl šī peļņa ir mikroskopiska – seši lati. Arī šā apgrozījums ir niecīgs.

Lursoft dati arī SIA Hansa Business Consulting gadījumā sagrauj mītu par E. Sprūdža «vadītāja sasniegumiem». Proti, šīs firmas reģistrētais pamatkapitāls ir 2000 latu, apmaksātais – tikai 1000 latu. Nu jau vairāk nekā gadu firmas pamatkapitāls nav pilnībā apmaksāts. Kā Neatkarīgajai paskaidroja Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra palīdze Evija Ivdra, tas ir Komerclikuma pārkāpums. Parasti šādām uzņēmējsabiedrībām vispirms tiek nosūtīts brīdinājums par pamatkapitāla apmaksāšanu. Ja tomēr SIA « triju mēnešu laikā no rakstveida brīdinājuma saņemšanas nenovērš tajā norādītos trūkumus, reģistrs saskaņā ar Komerclikuma 314. panta trešo daļu var celt prasību tiesā SIA darbības izbeigšanai», skaidroja Uzņēmumu reģistra amatpersona.

E. Sprūdžam piederošā SIA Burāšana.lv Grupa pērn cietusi 6,8 tūkstošu latu zaudējumus. Kā ziņo BNS, šī firma internetā tirgo burāšanas inventāru.

UR galvenais valsts notārs Ringolds Balodis avīzei nenoliedz, ka šādu iesniegumu ir saņēmis – sakarā ar Anglijas tiesas lēmuma izpildi Latvijā par lieguma noteikšanu kapitāldaļām, kuru iespējamais patiesā labuma guvējs esot Aivars Lembergs, raksta IR.LV.

Anrijs Lembergs norādījis, ka nodrošinājuma līdzekļu reģistrēšanai komercreģistrā attiecībā uz viņam piederošajām “LSF Holdings” kapitāldaļām un “L.V.K.” vārda akcijām nav nekāda tiesiska pamata, jo viņš nav atbildētājs Anglijas tiesas lietā un arī nav norādīts Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas lēmumā un tās izsniegtajā izpildrakstā, ziņo BNS.

Proti, pret Anriju Lembergu nav lūgts kāds prasības nodrošinājums, tāpēc arī UR neesot pamata tādu uzlikt. Vēl vairāk – UR lēmums esot transformējis prasības nodrošinājuma līdzekli no «aizlieguma Aivaram Lembergam veikt noteiktas darbības» uz «aizliegumiem veikt noteiktas darbības konkrētiem komersantiem». «UR nebija nekāda pamata uzlikt man piederošajām kapitāldaļām un akcijām kādu liegumu,» avīzes sazvanīts, apliecināja Anrijs Lembergs.

«Šobrīd pētām situāciju, analizējam Anrija Lemberga iesniegumā norādītos argumentus un to pamatotību,» situāciju skaidro UR galvenais valsts notārs. Viņš nevēlas sniegt sīkākus komentārus ne par iespējamās atbildes saturu, ne arī par turpmāko rīcību. «Ja Anriju Lembergu neapmierinās UR galvenais valsts notāra lēmums, viņš to varēs pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā,» tā uz jautājumu par šī strīda turpmāko risināšanas ceļu atbild Balodis.

Jau ziņots, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 13.jūnijā atzina un nodeva izpildei Apvienotās Karalistes Augstās justīcijas tiesas Karalienes tiesas departamenta Komerctiesas lēmumu lietā pret Lembergu. Pamatojoties uz zvērināta tiesu izpildītāja pieprasījumu, Uzņēmumu reģistrs jūlija otrajā pusē reģistrēja prasības nodrošinājuma līdzekli – liegumu kapitāldaļām, kuru iespējamais patiesā labuma guvējs ir Lembergs. Vidzemes priekšpilsētas tiesas lēmumu Lemberga advokāts ir pārsūdzējis.

LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs: „Pārmaiņas LDDK vadībā ir svarīgas un uzliek LDDK padomei un man kā prezidentam atbildību izvēlēties atbilstošāko cilvēku, kas var turpināt iesākto darbu un sniegt organizācijai pievienoto vērtību. LDDK vērtības ir līderisms, kompetence, atbildība, pārstāvniecība un vienotība. Es esmu pārliecināts, ka jaunajai vadītājai ir lielākā daļa no šīm vērtībām kā personībai. Es ticu, ka viņa pilnveidos sevi un organizāciju, lai turpinātu strādāt izaugsmei un labklājībai, pārstāvot biedru intereses gan nacionālajā, gan starptautiskajā līmenī. LDDK iegulda lielu darbu kā sociālais partneris, lai, sarunās ar valdību, vienotos par pasākumiem uzņēmējdarbības konkurētspējas atjaunošanai, izaugsmei un nodarbinātībai.”

LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone: „LDDK stratēģiskie mērķi 2009. -2013.gadam ir definēti un apstiprināti biedru kopsapulcē un tiek atbilstoši realizēti izstrādātajiem uzdevumiem. Mans uzdevums būs nodrošināt šo mērķu un uzdevumu kvalitatīvu izpildi arī turpmāk, iesaistot darba devējus konsolidēta viedokļa paušanā ar LDDK atbalstu sociālā dialoga ietvaros. LDDK arī turpmāk būs lietišķs un uzticams partneris, tajā pašā laikā arī neatlaidīgs un prasīgs sarunu vedējs ar politiķiem un ierēdņiem par tautsaimniecības, uzņēmējdarbības un nodarbinātības jautājumiem.”

Biedru sapulces laikā tika pieņemts lēmums atjaunot LDDK Padomes sastāvu. Ilggadējā LDDK padomes locekļa un Latvijas Komercbanku asociācijas vadītāja Teodora Tverijona vietā tika apstiprināts jaunais asociācijas vadītājs Mārtiņš Bičevskis. M.Bičevska kungs saņēma biedru atbalstu un tika ievēlēts arī par LDDK viceprezidentu. Latvijas Būvnieku asociācijas vadītāja Viktora Puriņa vietā asociācija virzīja un kopsapulcē apstiprināja asociācijas jauno prezidentu Mārci Nikolajevu. Latvijas Pašvaldību darba devēju asociācijas iepriekšējo vadītāju Vilmāru Lucānu nomainīs Guntis Liepiņš, kas ir asociācijas valdes priekšsēdētājs, kura ir LDDK biedrs jau no 1997.gada.

Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna norāda, ka importa apjomu kāpums bijis straujāks, lai arī gada pirmajā pusē spēcīgi auguši preču eksporta fiziskie apjomi, rakstaIR.LV.

Viņasprāt, laba ziņa ir tā, ka importu joprojām galvenokārt virza starppatēriņa preces (proti, izejvielas vai tālākai pārstrādei domāti materiāli) un kapitālpreces (proti, investīcijas). Tātad var apgalvot, ka vismaz daļēji izmantojam importu, lai veicinātu nākotnes ekonomikas izaugsmi. Patēriņa preču imports aug daudz lēnāk.

Patēriņa preču imports šogad pirmajā pusgadā Latvijā palielinājies par 1,3%, bet kapitālpreču imports pieaudzis par 51%, ziņo BNS, atsaucoties uz Centrālās statistikas pārvaldes datiem.

Šogad pirmajā pusgadā patēriņa preces Latvijā ievestas 782,4 miljonu latu apmērā, bet kapitālpreces importētas 368,7 miljonu latu apmērā. Savukārt starppatēriņa preces šajā laikā Latvijā ievestas 1,653 miljardu latu apmērā, kas ir pieaugums par 31,8%.

Savukārt eksportējusi Latvija 2011.gada pirmajā pusgadā patēriņa preces 655,1 miljona latu apmērā, kas ir par 23,4% vairāk nekā gadu iepriekš un veidoja 23,2% (2010.gada pirmajā pusgadā ‒ 26,7%) no kopējā eksporta apmēra.

Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati liecina, ka Latvijas kopējais preču ārējās tirdzniecības apmērs faktiskajās cenās pirmajā pusgadā sasniedza 6,226 miljardus latu ‒ par 1,624 miljardiem latu jeb 35% vairāk salīdzinājumā ar 2010.gada attiecīgo laika periodu. Šogad sešos mēnešos eksporta apmērs palielinājās par 761,8 miljoniem latu jeb 36,9% un importa ‒ par 862,6 miljoniem latu jeb 34%.

Kā norāda Strašuna, starppatēriņa preces dod vislielāko devumu arī eksporta izaugsmei. Mūsu ražotāji, kas eksportē produkciju, lielā mērā orientējas uz pasūtījumiem no ražotājiem citās valstīs, kuri izmanto mūsu ražoto produktu, lai radītu jau gatavu preci.

Tādējādi Latvijas eksports lielā mērā ir atkarīgs no rūpniecības sektoru attīstības svarīgākajos noieta tirgos Vācijā un Skandināvijā. Taču tur ražotāju noskaņojums pēdējos mēnešos ir pasliktinājies. Tas nozīmē arī mazāku pieprasījumu pēc Latvijas precēm. Arī nesenās svārstības pasaules finanšu tirgos palielina nenoteiktību par nākotni. Tāpēc sagaidāms, ka eksporta kāpums šāgada otrajā pusē turpinās bremzēties, uzskata Strašuna.

Eksports.lv ir portāls, kurā vienkopus atrodama visa aktuālākā informācija par Latvijas uzņēmumu eksporta iespējām, sākot no eksporta tirgu raksturojumu, valdības lēmumiem un tikšanās reizēm starptautiskas sadarbības veidošanā un beidzot ar konkrētu uzņēmumu veiksmes un pieredzes stāstiem, komentāriem, atsauksmēm. Portāls ir vietne, kur uzņēmumam smelties informāciju, saņemt padomus, gūt iedvesmu un pamudinājumu, kā arī diskutēt par eksporta jautājumiem un iespējām. Tas būs noderīgs dažādu jomu uzņēmumiem, kas savu produkciju jau eksportē, tikai tagad sāk to piedāvāt ārvalstu tirgos, vai par to tikai domā.

“Viena no galvenajām komponentēm, kas nereti pietrūkst, lai uzņēmums veiksmīgi uzsāktu eksportu vai paplašinātu ārvalstu tirgu, kurā tiek piedāvāta tā produkcija, ir informācija. Uzņemamiem nepārtraukti jāseko līdzi tirgus attīstības tendencēm, jābūt lietas kursā par citu vietējo uzņēmumu iespējām, jāzina, kādi sadarbības līgumi noslēgti. To visu iespējams izmantot tālākas darbības plānošanā. Lai visu šo informāciju apkopotu un nebūtu jāpavada daudz laika ziņu meklējumos, izveidots portāls Eksports.lv,” skaidro Latvijas Eksportpadomes projektu direktors Jānis Āboliņš.

Šobrīd Latvijas ekonomikas attīstība lielā mērā ir atkarīga no uzņēmējdarbības veiksmēm, tostarp arī eksporta tirgos, tādēļ būtiski sabiedrību informēt par uzņēmumiem, kas savu produkciju piedāvā ārvalstu tirgos. Tas arī citiem dod iedvesmu, kā arī ļauj izmantot iespēju konsultēties, apmainīties ar informāciju, uzzinot par dažādu nozaru uzņēmumu pieredzi. Eksports.lv piedāvā ieskatīties arī digitālajā fotoalbumā “Latvia Export”, kurā vizuāli un apraksta formātā demonstrēts Latvijas piedāvājums ārvalstīm. “Digitālais albums lieliski kalpo ne tikai kā informācijas avots, bet arī ārvalstu un vietējiem uzņēmumiem ļauj ērti un ātri atrast sadarbības partnerus,” komentē J. Āboliņš.