Tāpat apstiprinātas arī būtiskas izmaiņas vēl citās programmās uzņēmējdarbības sekmēšanai. Akceptēta jauna programma – „Ārējo tirgu apgūšana – nozaru starptautiskās konkurētspējas stiprināšana”, kuras ietvaros LIAA un TAVA organizēs nozaru komersantu dalību nacionālajos stendos starptautiskās izstādēs, kā arī veiks citas aktivitātes ārējo tirgu apgūšanai.

Veikti grozījumi programmas „Ārējo tirgu apgūšana – ārējais mārketings” nosacījumos, palielinot finansējumu, pagarinot programmas darbības laiku un paplašinot potenciālo atbalsta saņēmēju loku.

Kā arī izstrādāti nosacījumi programmas “Jaunu produktu un tehnoloģiju izstrāde – atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju ieviešanai ražošanā” projektu iesniegumu atlases otrajai un turpmākajām kārtām.

Programmas „Ārējo tirgu apgūšana – nozaru starptautiskās konkurētspējas stiprināšana” ietvaros tiks piešķirts atbalsts 1,5 milj. LVL apmērā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA) un Tūrisma attīstības valsts aģentūrai (TAVA) nacionālo stendu organizēšanai starptautiskajās izstādēs, kā arī citām aktivitātēm ārējo tirgu apgūšanai.

Finansējums abām institūcijām tiek piešķirts uz trim gadiem sekojošiem mērķiem:

LIAA – nacionālo stendu organizēšanai starptautiskajās izstādēs ārvalstīs,konsultāciju pakalpojumu sniegšanai komersantiem, pašvaldībām un ostu pārvaldēm par ārvalstu tirgiem, tai skaitā tiešo vizīšu, tirdzniecības misiju organizēšanai, ka arī atbalstam dalībai izstādēs un sadarbības partneru atrašanai;

TAVA – nacionālo stendu organizēšanai starptautiskajās izstādēs ārvalstīs un reklāmas kampaņu organizēšanai ārvalstīs, lai popularizētu Latviju kā tūrisma galamērķi.

Veicot grozījumus programmā „Ārējo tirgu apgūšana – ārējais mārketings”, turpmāk atbalstu dalībai izstādēs varēs saņemt arī pārtikas pārstrādes uzņēmumi, pašvaldības (lai popularizētu Latviju kā tūrisma galamērķi) un ostu pārvaldes. Atbalsts dalībai izstādēs tiks nodrošināts arī 2011.gadā (katru mēnesi atbalsts būs pieejams 0,5 milj. LVL apmērā, gadā kopā – 6 milj. LVL).

Programmas “Jaunu produktu un tehnoloģiju izstrāde – atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju ieviešanai ražošanā” projektu iesniegumu pieņemšana otrā kārtas ietvaros tiks uzsākta šī gada novembrī par kopējo budžetu 34 milj. LVL.

Maksimālā atbalsta summa vienam projekta iesniedzējam būs 1 milj. LVL, līdz ar to var paredzēt, ka programmas ietvaros tiks atbalstīti 34 – 57 projekti.

Autors: NRA.lv

Saskaņā ar šo memorandu, Latvija no Eiropas Komisijas (EK) septembrī saņems nākamo maksājumu 200 miljonu eiro apmērā, portālu «Apollo» informēja Finanšu ministrijā.

«Parakstītais memorands ar Eiropas Komisiju ir valdības darba rezultāts, kā arī apliecinājums tam, ka Latvijas ekonomika stabilizējas. Īstenojot fiskālas disciplīnas politiku, valdības mērķis ir budžeta deficīta samazināšana, lai pēc iespējas ātrāk varētu nodrošināt tautsaimniecības atjaunošanos, kā arī konkurētspēju starptautiskajos tirgos. Neskatoties uz jau paveikto, mums ir mērķtiecīgi jāturpina iesāktais darbs, lai samazinātu arvien vēl pārmērīgo valsts budžeta deficītu,» uzsver finanšu ministrs Einars Repše (JL).

Latvijai starptautiskās aizdevuma programmas ietvaros, ko ir saskaņojusi Saeima, pamatojoties uz ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmas izpildi, līdz 2011. gada beigām būs pieejams 7,5 miljardu eiro liels aizdevums. Programma paredz turpināt Latvijā stingru fiskālo politiku un veikt strukturālās reformas, lai atgrieztos uz ekonomikas izaugsmes ceļa.

Pārskata misijas ietvaros starptautiskie aizdevēji konceptuāli ir saskaņojuši, ka starptautiskās finanšu aizņēmuma programmas gaitā Latvija izmantos tikai institucionālo aizdevēju – Starptautiskā valūtas fonda, EK un Pasaules Bankas – līdzekļus. Finansējums, kas bija plānots no Eiropas valstīm, tiks lietots kā kredītlīnijas, Latvijai no šīm valstīm naudu aizņemoties tikai vajadzības gadījumā.

Pieejamos līdzekļus saskaņā ar noslēgtām vienošanām paredzēts izmantot valsts budžeta vispārējās finansēšanas nodrošināšanai tas ir, valsts budžeta deficīta un aizdevumu finansēšanai, valsts parāda pārfinansēšanai.

Tas nozīmē, ka Igaunijā no nākamā gada nacionālo valūtu – kronas – nomainīs pret eiro., raksta Apollo.lv

Igaunija kļūs par 17 Eiropas Savienības valsti, kurā ir vienotā valūta eiro.

Finanšu ministri arī apstiprināja Igaunijas kronas kursu pārejai uz eiro 15,6466 kronu līmenī.

2004.-2006. gada plānošanas periodā vislielāko atbalstu ir saņēmusi uzņēmējdarbības un inovāciju nozare, kurā izmaksāts 169,6 miljonu eiro (26%) struktūrfondu finansējums, nodarbinātības un sociālās iekļaušanas jomā (126,3 miljoni eiro jeb 19%), transporta un IKT (120,6 miljoni eiro jeb 18%) un lauksaimniecības jomā (94,9 miljoni eiro jeb 14% ).

2004.-2006. gadā ES fondu ietekme uz kopējo pieprasījumu svārstījās no 2,4% IKP pieauguma 2004. gadā līdz 4,5% IKP pieaugumam 2005. un 2006. gadā, bet kopējā piedāvājuma pieaugums bija 1% 2004. gadā, 2,9% 2005. gadā un 6,5% 2006. gadā. Savukārt gan inflācijas procesu, gan ārējās bilances attīstību galvenokārt noteica citi faktori, nevis ES fondi.

ES fondu izmantošanai bijusi pozitīva ietekme uz darbaspēka pieprasījumu,  faktiskajām darba algām un budžeta sabalansēšanu. Tāpat gan 2004.-2006. gada plānošanas perioda rezultāti, gan prognozētie rezultāti laika periodam no 2007.-2015. gadam liecina, ka fondu līdzekļu novirzīšana cilvēkresursiem un infrastruktūrai ir pozitīvi vērtējama, jo tiek prognozēts, ka šiem faktoriem būs samērā liela ietekme uz tautsaimniecības attīstību.

Atzīmējams, ka Latvija ir viena no tām ES dalībvalstīm, kas nodrošinājusi savlaicīgu un veiksmīgu struktūrfondu ieviešanu, tai skaitā tā saucamā “N+2″ nosacījuma ievērošanu visā 2004.-2006. gada plānošanas periodā. “N+2″ princips nozīmē to, ka par kārtējā gadā piešķirto struktūrfondu finansējumu ir jāpieprasa finansējuma atmaksa EK divu gadu laikā no piešķiršanas gada. Gadījumā, ja struktūrfondu finansējums netiek pieprasīts, tas automātiski tiek atskaitīts no fondu kopējā piešķīruma apjoma.

EK kopā ir deklarēti 656,7 miljoni eiro jeb 105% no kopējā piešķīruma. 5% pārpilde radusies uz Latvijas nacionālā lēmuma pamata uzņemties virssaistības, kas savukārt šobrīd garantē rezervi tiem gadījumiem, kad programmas slēgšanas procesā Latvija pati vai EK konstatē neatbilstoši veiktus izdevumus un kad jāpiemēro finanšu korekcija. Tādā situācijā 5% rezerve var tikt izmantota, aizstājot neatbilstošos izdevumus ar rezerves dek1arētiem attiecināmiem izdevumiem.

Balstoties uz 2004.-2006. gada periodā gūto pieredzi, visās ES fondu ieviešanas procesa stadijās ir veikti uzlabojumi jaunajā 2007.-2013. gada periodā. Neatsveramu pieredzi ir guvušas ES fondu administrēšanā iesaistītās institūcijas, spējot jaunajā ES fondu periodā piedāvāt kva1itatīvākus pakalpojumus un efektīvāku savstarpējo sadarbību. Vērtīgu pieredzi guvuši ari finansējuma saņēmēji, kuri 2007.-2013.gada p1ānošanas periodā spēj izstrādāt kvalitatīvākus projektu iesnieguma projektus, pārzina saistīto likumdošanu un ir vērsti uz efektīvāku sadarbību.

Ziņojumā par ES darbības budžetu deputāti norāda, ka jauniešiem jāieņem nozīmīga loma ES ceļā prom no ekonomikas krīzes. Tiem tādēļ jāsaņem piemērots atbalsts, īpaši attiecībā uz pirmā darba atrašanu. Starp atbalstāmajiem pasākumiem ir valodu mācīšanās un jauna mobilitātes programma Erasmus — pirmais darbs.

Lai atbalstītu ekonomikas atveseļošanos, deputāti vēlas, lai ES sniegtu lielāku atbalstu pētniecībai un jaunajām, jo īpaši zaļajām tehnoloģijām, kā arī atbalstītu vairāk pilotprojektu, kas vērsti uz maziem uzņēmumiem, jo īpaši lauku reģionos. Attiecībā uz lauksaimniecību deputāti aicina saglabāt šīs nozares konkurētspēju un palīdzēt tai pildīt vides kritērijus.

Parlaments gatavojas izmantot savas budžeta pilnvaras, lai nostiprinātu demokrātiskās pārraudzības tiesības pār Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDS). Tas “pilnībā īstenos budžeta un EĀDS izdevumu kontroles tiesības,” norādīts vienā no pieņemtajiem ziņojumiem.

Deputāti arī atkārtoti prasa Eiropas Komisijai jau šopavasar sākt ES ilgtermiņa budžeta (2007.–2013. g.)  puslaika pārskatu. Deputātu skatījumā pašreizējā daudzgadu finanšu shēma “neļāva ES pienācīgi un apmierinoši reaģēt uz dažādām problēmām, kas radās pagājušajā gadā”.

Nākamā gada budžeta procedūra ir pirmā, kurā Parlaments par kopējo ES budžetu lemj pilnībā kopā ar dalībvalstīm (ES Padomi), tostarp attiecībā uz tādām sadaļām kā lauksaimniecība vai struktūrfondi.

ES nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības komisārs Lāslo Andors teica: “Nespēja panākt vienošanos par darba laika tiesību aktu pārskatīšanu pagājušajā gadā nenozīmē, ka ir izzudušas problēmas saistībā ar spēkā esošajiem noteikumiem. Mums joprojām jāatrod līdzsvarots risinājums, kas būtu piemērots faktiskajām darba ņēmēju, uzņēmumu un patērētāju vajadzībām 21. gadsimtā.”

Komisārs uzsvēra: Mums jāveic visaptveroša noteikumu pārskatīšana, pamatojoties uz rūpīgu ietekmes novērtējumu ar spēcīgu sociālo dimensiju. Mēs aicinām sociālos partnerus kopumā pārdomāt šo izšķirīgo jautājumu un iesniegt novatoriskus priekšlikumus, kas būtu rezultatīvāki par iepriekšējām neveiksmīgajām debatēm.”

Komisija 2004. gadā pēc plašām konsultācijām iesniedza priekšlikumu grozīt Direktīvu 2003/88/EK. Priekšlikuma mērķis bija risināt vairākas problēmas, kuras netika atrisinātas ar spēkā esošajiem tiesību aktiem un Tiesas judikatūru, proti, noteiktās darba nozarēs precizēt direktīvas piemērošanu dežūras laikam; ļaut elastīgāk aprēķināt darba laiku nedēļā un pārskatīt individuālo atteikšanos no 48 stundu ierobežojuma. Tomēr 2009. gada aprīlī valdību pārstāvji un Eiropas Parlaments secināja, ka par spīti ilgstošām sarunām tie nespēja vienoties par priekšlikumu.
Tajā pat laikā debatēs iekļāva citus jautājumus, kas atspoguļoja būtiskas pārmaiņas darba pasaulē pēdējos divdesmit gados.

Piemēram, vidējais darba laiks nedēļā ES ir samazinājies no 39 stundām 1990. gadā līdz 37,8 stundām 2006. gadā, un nepilna darba laika darba ņēmēju daļa no darbaspēka ir palielinājusies no 14% 1992. gadā līdz 18,8 % 2009. gadā. Vērojama aizvien lielāka indivīdu darba laika atšķirība vienā gadā un visā darba dzīvē, norādot, ka ir svarīgs līdzsvars starp darbu un privāto dzīvi, piemēram, izmantojot elastīgu darba laika režīmu un summēto darba laiku, kā arī pieaugoša darba ņēmēju autonomija vienlaikus uz zināšanām balstītas ekonomikas pilnveidošanai.

Tādēļ pirms apsvērt citas iespējas šo jautājumu risināšanai Komisija, sākot ar rūpīgu pašreizējo noteikumu un to piemērošanas jautājumus novērtēšanu, plāno visaptveroši pārskatīt spēkā esošos darba laika noteikumus. Pārskatīšanas pamatā būs politikas mērķu kopums, tostarp aizsargāt darba ņēmēju veselību un drošību, uzlabot līdzsvaru starp darbu un privāto dzīvi, piešķirt uzņēmumiem un darba ņēmējiem lielāku elastīgumu, neradot papildu administratīvo slogu uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem.

Pirmā posma apspriešanās ar sociālajiem partneriem ir pirmais nozīmīgais solis, lai veiktu tik visaptverošu Darba laika direktīvas pārskatīšanu. Sociālajiem partneriem sešu nedēļu laikā jādara savs viedoklis zināms Komisijai. Vienlaikus konsultācijām Komisija veiks plašu ietekmes novērtējumu, tostarp izskatīs direktīvas tiesisko piemērošanu dalībvalstīs un veiks pētījumu par sociālajiem un ekonomikas aspektiem, kas ir lietderīgi direktīvas visaptverošai pārskatīšanai.

Jaunie noteikumi harmonizē tehniskos un juridiskos nosacījumus sakaru pakalpojumiem kuģos un paver ceļu tādiem novatoriskiem lietojumiem kā kuģos glabājamo konteineru attālā uzraudzība. Tie rada jaunu juridisko noteiktību un saimnieciskas iespējas pakalpojumu sniedzējiem, kuri vēlas piedāvāt vienlaidu mobilo savienojamību pāri robežām.

ES digitālās programmas komisāre Nēlī Krusa šajā sakarā saka: „Nupat pieņemto Komisijas noteikumu rezultātā desmitiem miljonu cilvēku, kas ceļo ar kuģi vai strādā uz kuģa, varēs bez traucējumiem lietot savus mobilos tālruņus jebkurā vietā Eiropas teritoriālajos ūdeņos.”

Jaunie noteikumi aizstās divdesmit septiņu dalībvalstu nevienādos noteikumus par mobilo tālruņu pārklājumu pasažieru laineros, kravas kuģos un prāmjos Eiropas teritoriālajos ūdeņos. Noteikumi rada juridisko noteiktību telesakaru operatoriem, kuri vēlas saviem klientiem piedāvāt mobilos pakalpojumus uz jūras.

Mobilo sakaru pakalpojumi kuģos darbojas, izmantojot kuģos esošas nelielas („pikošūnu”) bāzes stacijas, kas kuģotāju tālruņus caur pavadoni savieno ar sauszemes tīklu iekārtām. Pakalpojumi kuģos nodrošina lietotājiem iespēju pieslēgties telesakaru tīkliem ar parasto mobilo tālruni.

Nupat pieņemtais Komisijas lēmums garantē 900 MHz un/vai 1800 MHz GSM radiofrekvenču izmantojamību sakaru pakalpojumiem kuģos, ievērojot harmonizētus tehniskos un ekspluatācijas nosacījumus. Tas nodrošina arī to, ka mobilie pakalpojumi kuģos nerada traucējumus mobilajiem pakalpojumiem uz sauszemes un mobilo sakaru lietotāji krastā netiek nejauši pieslēgti sistēmām kuģos.

Tajā pašā laikā Komisija ir pieņēmusi arī ieteikumu ES valstīm atļauju izdošanas kārtību liberalizēt tā, lai katrs pakalpojumu operators, kam ir atļauja vienā valstī, bez papildu atļaujām varētu sniegt pakalpojumus citu ES valstu teritoriālajos ūdeņos.

Nepārtrauktā savienojamība jūrā ļaus ar attālo sensoru palīdzību reālajā laikā uzraudzīt pārvadājamās preces. Piemēram, no attāluma var uzraudzīt konteinera temperatūru un mitrumu, lai varētu katrā laikā nodrošināt kuģos glabājamo preču kvalitāti.

ES dalībvalstīm ir doti divpadsmit mēneši, kuru laikā jāizbrīvē vieta attiecīgajās radiofrekvenču spektra joslās mobilo sakaru pakalpojumiem kuģos un tiesību akti jāpielāgo lēmuma prasībām. Dalībvalstīm arī jānodrošina, lai patērētāji saņemtu pietiekamu informāciju par mobilo sakaru pakalpojumu lietošanas noteikumiem un nosacījumiem.

Tāpat noteikti arī konkrēti eiro ieviešanas pasākumi, lai nodrošinātu skaidras un bezskaidras naudas eiro ieviešanu, sabiedrības informēšanu, tiesību aktu, statistikas, grāmatvedības, finanšu instrumentu un informācijas sistēmu pielāgošanu eiro, kā arī patērētāju tiesību aizsardzību.

Pāreju no lata uz eiro paredzēts veikt tā, lai norēķinu valūtas maiņas dēļ iespējami maz tiktu traucēta ikviena valsts iedzīvotāja ikdiena. Lai mazinātu ar norēķinu valūtas maiņu saistītas izmaksas un nodrošinātu efektīvu maiņas procesu, Latvijā tiek plānots vienlaikus ieviest skaidras un bezskaidras naudas eiro.

Latu un eiro vienlaicīgas apgrozības periods

Vienu mēnesi pēc eiro ieviešanas tiks nodrošināta skaidras naudas latu un eiro vienlaicīga lietošana. Līdz 2014. gada 1.februārim iedzīvotāji varēs veikt norēķinus gan latos, gan eiro. Taču, sākot no 2014. gada 1.janvāra, latu banknotes un monētas pakāpeniski tiks izņemtas no apgrozības un aizstātas ar eiro. Bezskaidras naudas norēķini no pirmās eiro ieviešanas dienas notiks vienīgi eiro.

Skaidras naudas apmaiņa

Banknošu un monētu apmaiņa bez komisijas maksas būs iespējama:

• sešus mēnešus pēc eiro ieviešanas dienas – kredītiestādēs, VAS “Latvijas Pasts” nodaļās, Latvijas Bankā, un komercsabiedrībās, kuras saņēmušas licenci ārvalstu valūtu skaidras naudas pirkšanai un pārdošanai pēc eiro ieviešanas;

• neierobežotu laiku un neierobežotā daudzumā – Latvijas Bankā.

Bezskaidras naudas norēķini eiro

Eiro ieviešanas dienā visi lati kredītiestāžu un citu maksājumu pakalpojumu sniedzēju kontos (tas attiecas arī uz maksājumu kartēm) automātiski un bez maksas tiks pārvērsti eiro pēc ES Padomes noteiktā valūtas maiņas kursa. Arī citos finanšu instrumentos – akcijās, aizdevumu līgumos u.c. – latos izteiktas summas tiks konvertētas eiro. Visi darījumi un maksājumi tiks veikti eiro. Līgumiem tiks piemērots t.s. līgumu nepārtrauktības princips, tādejādi spēkā esošos līgumus nevajadzēs aizstāt ar jauniem.

Cenu paralēlās atspoguļošanas periods

Lai savlaicīgi sagatavotu sabiedrību – jebkuru naudas lietotāju – pārejai no lata uz eiro, palīdzētu apgūt jaunās valūtas vērtību un dotu iespēju sekot cenu līmenim abās valūtās, plāns paredz cenu paralēlās atspoguļošanas periodu no 2013. gada 1.oktobra līdz 2014. gada 31.decembrim, un tas būs saistošs ikvienam preču pārdevējam un pakalpojumu sniedzējam valstī.

Eiro ieviešanas izmaksas

Valsts institūcijas un tirgus dalībnieki – uzņēmumi, kredītiestādes, kā arī ikviens preču pārdevējs un pakalpojumu sniedzējs – plāno un sedz eiro ieviešanai nepieciešamos izdevumus atbilstoši savai kompetencei un darbības jomai. Valsts budžeta iestāžu eiro ieviešanas izmaksas tiks segtas no valsts budžeta līdzekļiem.

Esošais regulējums paredz, ka sadarbības iestāde vai atbildīgā iestāde piecu gadu laikā, bet ne agrāk kā otrajā gadā pēc pēdējā maksājuma veikšanas ES fonda finansējuma saņēmējam veic pārbaudi projekta īstenošanas vietā zema un vidēja riska projektiem izlases veidā, augsta riska projektiem un lielajiem projektiem – ne retāk kā piecu gadu laikā.

MK noteikumi turpmāk reglamentēs, ka, ja tiek identificēti būtiski trūkumi ES fonda projekta ieviešanā, pārbaudi varēs veikt arī ātrāk nekā otrajā gadā pēc pēdējā maksājuma veikšanas ES fondu finansējuma saņēmējam.

Ja nepieciešams, atkārtotu pārbaudi projekta īstenošanas vietā veiks, lai gūtu pārliecību, ka identificētie trūkumi ir novērsti. Līdz ar to ES fondu administrējošām institūcijām būs iespēja pārliecināties par projektu ieviešanas atbilstību noteiktajām prasībām un savlaicīgi novērst radušos trūkumus.

Noteikumi paredz, ka pārbaudēs, kuras tiek veiktas pēc pēdējā maksājuma finansējuma saņēmējam, tiks pārbaudīta arī publicitātes prasību ievērošana ES fondu projektu īstenošanas vietā.

Lai mazinātu administratīvo slogu, sadarbības iestāde vai atbildīgā iestāde kārtējo gada plānu, informāciju par projektu risku izvērtējumu un risku izvērtējumu un pārbaužu plānu vairs neiesniegs vadošajā iestādē, sertifikācijas iestāde un revīzijas iestādē, bet gan ievadīs ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības informācijas sistēmā.

Avots: BNA Latvia

Sanāksme notiks nākošajā dienā pēc tam, kad Atēnās notika valsts iestāžu darbinieku, kuri izteica asu neapmierinātību par Grieķijas valdības nodomu samazināt valsts izdevumus valsts budžeta deficīta samazināšanai, masu protesta akcija. Situācija ap Grieķiju un tās milzīgo parādu pēdējā laikā atstājusi negatīvu iespaidu uz Eiropas un pasaules finanšu tirgiem.

Šajā nedēļā, sakarā ar to, ka radās pārliecība par to, ka valstij tiks sniegta nepieciešamā palīdzība, investori, acīmredzot, ir nedaudz nomierinājušies. Starp galvenajiem „glābējiem” figurē Starptautiskais valūtas fonds un Eiropas valstu valdības – pirmkārt jau Francija un Vācija. Pēc no diplomātiskiem avotiem nākošās informācijas,  Parīze un Berlīne iestājas par to, lai tiktu sniegts paziņojums par politisku atbalstu Grieķijai un līdz ar to izdarītu triecienu tirgus spekulantiem.

Tomēr sanāksmē pirmkārt izlemt par to, ko tieši ir iespējams un nav iespējams izdarīt esošajā situācijā. Pēc Eiropas Savienības noteikumiem, eirozonas dalībvalstīm nav tiesības uzņemties citu dalībvalstu parādus. Tas nozīmē, ka pat ja finansiālās palīdzības plāni gūs vienbalsīgu atbalstu, īstenot tos dzīvē, vadoties pēc likuma, būs sarežģīti.

Cita problēma slēpjas tajā, ka palīdzības sniegšanu Grieķijai citas finansiāli vājas valstis var saprast kā signālu tam, ka tām nav nepieciešams veikt stingrus un nepopulārus lēmumus valsts izdevumu samazināšanā. Tas viss ir apdraudējums 16 eirozonas dalībvalstu vienotajai valūtai – eiro.

Grieķijas premjerministrs Georgis Papandreu paziņoja, ka viņa ministru kabinets izdarīs visu iespējamo, lai sasniegtu mērķi un samazinātu budžeta deficītu no 12,7% no IKP līdz mazāk par 3% līdz 2012. gada beigām.

Avots: www.2v.lv