Ministru prezidents sanāksmē minēja, ka situācija kontrabandas apkarošanā ir jūtami uzlabojusies kopš atbildīgo dienestu pretkontrabandas kontroles pasākumu pastiprināšanas, ko pierāda akcīzes nodokļa iekasēšanas pieaugošie radītāji no aprīļa. Tomēr kopumā akcīzes nodoklis ir iekasēts tikai 54,4% apmērā no šī nodokļa ieņēmumu plāna, raksta Apollo.lv

Visiem atbildīgajiem dienestiem ir jāturpina intensīvs darbs nelegālās tirdzniecības un kontrabandas novēršanā, uzsvēra premjers.

Valsts ieņēmumu dienesta Muitas kriminālpārvalde informēja, ka no marta līdz augustam cīņā pret cigarešu kontrabandu novērstais kaitējums valsts budžetā ir 4,9 miljoni latu, savukārt cīņā pret alkohola kontrabandu novērstais kaitējums mērāms 369 tūkstošu latu apmērā.

Šī gada septiņos mēnešos ierosināti jau 192 kriminālprocesi, atsavinātas 66,6 miljoni cigarešu.

Martā pēc Ministru prezidenta iniciatīvas pastiprināt pretkontrabandas aktivitātes, izstrādāts rīcības plāns, lai aktivizētu cīņu pret cigarešu un alkohola kontrabandu un to nelegālo tirdzniecību Latvijā.

Lai veicinātu ātrāku gan valsts, gan ārvalstu atzītu ekspertu atzinumu saņemšanu par parakstu viltošanas faktu dokumentos, Reģistrs vēlas sadarboties ar Valsts tiesu ekspertīžu biroju (VTEB). To paredz 13. jūlijā Reģistra Konsultatīvās padomes nozaru sēdē pieņemtais lēmums, raksta LV.LV.

Pašlaik eksperta atzinuma saņemšanas ilgums ir aptuveni divi mēneši, turklāt Reģistrs nevar pārliecināties par ārvalstu eksperta kvalifikāciju un statusu, bet VTEB var sniegt šādu informāciju.

“Panākt, lai Reģistram neiesniegtu viltojumus mēs, protams, nevaram, taču, varam panākt, lai Reģistra klientiem atvieglotu pārbaudes procedūru. Tuvākajā laikā strādāsim pie sadarbības mehānisma ar VTEB, lai iespējamos viltojumus pārbaudītu tikai valsts atzīti eksperti un lai Reģistra klientiem tas neradītu jaunus birokrātiskos šķēršļus, ” uzsver galvenais valsts notārs Ringolds Balodis.

Par viltojumu pieaugumu un tendencēm galvenais valsts notārs norāda:

“Pēdējā laikā mūs satrauc arī Reģistra veidlapu un amatpersonu parakstu viltojumi. Pavisam nesen pie mums atnāca kāds komersants, kurš saņēmis it kā Reģistra vēstuli ar aicinājumu ierasties uz uzņēmuma izslēgšanas procedūru. Vēstule bija noformēta uz Reģistra veidlapas ar darbinieku parakstiem. Tā izskatījās gandrīz kā īsta.”

«Tas [armijas komandieris] ir pēdējais amats NBS. Es no dienesta atvaļināšos,» atklāja Maklakovs.

Viņš gan nevēlas atklāt, ko ieplānojis darīt turpmāk, vien norāda, ka «strādās valsts labā». «Tas nebūs privātais sektors,» sacīja viņš.

Jautāts, vai neplāno iesaistīties politikā, Maklakovs atbildēja noliedzoši. «Politika nē, viennozīmīgi.»

6. jūlijā Ādažu bāzē notiks svinīgā NBS komandiera maiņas ceremonija, ziņo LETA.

Svinīgajā ceremonijā ģenerālmajors Maklakovs nodos NBS komandiera karogu Valsts prezidentam Valdim Zatleram, kuru NBS virspavēlnieks tālāk pasniegs jaunajam NBS komandierim – ģenerālmajoram Raimondam Graubem, raksta Apollo.lv.

Vairākas personas, kurām varētu būt motīvs iznīcināt advokātu Aināru Plataci, pašas rakstveidā mēģina paust, ka viņiem ar pazušanas lietu nav sakara. “To, kurš vainīgs vai nav vainīgs, parādīs izmeklēšana. Līdzīgu lietu izmeklēšanā policijai ir labas iestrādes, notiek rūpīga izmeklēšana, jāpagaida, kāds būs rezultāts,” piebilst policijas priekšnieks.

Informācijas apjoms, kas saistīts ar viņa darbību, ir ļoti liels, ar policiju sadarbojas viņa advokātu birojs, kas sniedz maksimāli daudz viņu rīcībā esošās informācijas. “Sākumā bija vieni liecinieki, ka viņu it kā bija redzējuši iegriežamies mājās un pēc īsa laiciņa izbraucam, taču vēlāk izrādījās, ka tā nav bijusi tā automašīna. Mūsu rīcībā ir visi iespējamie videokameru ieraksti, kuros varētu būt redzama Platača automašīna,” stāsta Voins.

No Lietuvas bija uzaicināts eksperts, kas specializējies tieši automašīnu salonu izpētē. Automašīnas salons bija lietū salijis un tika žāvēts. Iespējams, šī ekspertīze dos vairāk skaidrības, cik tālu pie stūres bijis Platacis pats un vai vēlāk to nav vadījis kāds cits. Tāpat tiek pētīti automašīnas datorā palikušie ieraksti, lai noskaidrotu maršrutu advokāta pazušanas dienā, cik reižu un kur automašīna apstājusies.

Izmeklētāji strādā gan pie versijām par advokāta profesionālo darbību, gan par privāto dzīvi. Voins apstiprināja, ka pirms kāda laika kāds uzņēmējs Platacim bija draudējis, bija ierosināts kriminālprocess, Platacim bija piedāvāta apsardze, un viņš bija atzīts par cietušo. Pēc tam process tika izbeigts.

Poikāna advokāts Aleksejs Loskutovs aģentūrai BNS teica, ka bija vērsies policijā ar iesniegumu, kurā lūgts izbeigt kriminālprocesu, taču policijas lēmums bija noraidošs. Policijas lēmumu Loskutovs pārsūdzējis prokuratūrā. Tā pagaidām vēl nav atbildējusi, raksta NRA.lv

Viņš arī bija vērsies prokuratūrā par Poikāna aizturēšanas nepamatotību, taču prokuratūra atzinusi, ka tai tomēr ir bijis pamats.

Rīgas Centra rajona tiesa joprojām vēta žurnālistes Ilzes Naglas sūdzību par kratīšanas likumību viņas dzīvoklī. Tiesas pārstāvis Kaspars Sadauskis neprognozēja, kad sūdzība tiks izskatīta.

Maija vidū žurnāliste tiesai bija nodevusi iesniegumu, kurā izteikti divi lūgumi. Pirmkārt, viņa lūdza izsniegt lēmuma norakstu par kratīšanas veikšanu viņas dzīvesvietā. Otrkārt, žurnāliste lūdza atzīt kratīšanu par prettiesisku un tajā iegūtos pierādījumus par nepieļaujamiem.

Attiecībā uz pirmo lūgumu izmeklēšanas tiesnesis Rinalds Silakalns Naglai atbildējis, ka ar šādu lūgumu jāvēršas pie procesa virzītāja – tātad Ekonomikas policijas pārvaldes. Savukārt otrs lūgums nodots izskatīšanai tiesas priekšsēdētājai, precīzāk, tiesas priekšsēdētāja pienākumu izpildītājai Sandrai Meliņai kā sūdzība par izmeklēšanas tiesneša rīcību.

Naglas vadītais Latvijas Televīzijas raidījums “De facto” februāra vidū vēstīja, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmā atrasts drošības caurums, pa kuru triju mēnešu laikā nezināmas personas ieguvušas apmēram 7,4 miljonus dokumentu 120 gigabaitu apmērā.

Faktu, ka VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā bijusi milzīga datu noplūde, “De facto” uzzināja no cilvēku grupas, kas sevi dēvē par “Ceturtās atmodas tautas armiju”. Vēlāk tās pārstāvis, kurš sevi dēvē par Neo, regulāri internetā publicēja dažādu iestāžu algu sarakstus.

Policija pēc tam sāka kriminālprocesu un tā ietvaros aizturēja Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta Mākslīgā intelekta laboratorijas līdzstrādnieku Ilmāru Poikānu, kurš atzinies, ka viņš ir Neo.

Tomēr, kā  ziņo «Krustpunktā», Vilnītis ļoti bieži ir redzams viesojamies Saeimā pie Dzintara Jaundžeikara (LPP) un Jura Dalbiņa (TP).

«Kādi ir Strīķes darba rezultāti? Ja nav rezultātu, tad kaut kas ir jāmaina. Acīmredzot, Vilnītis tādus neredz,» raidījumam norādīja Dalbiņš.

Savukārt Ainars Latkovskis (JL) uzskata, ka Vilnītis saņēmis  uzstādījumus no partijām, kurus cenšas izpildīt. «Atbrīvoties no Strīķes ir galvenais uzdevums,» viņš norāda.

Ir pārāk daudz sakritību, lai neteiktu, ka KNAB priekšnieks nepilda politisku pasūtījumu, vēsta «Krustpunktā».

Arī bijušais KNAB priekšnieks Aleksejs Loskutovs (SCP) raidījumam pauda uzskatu, ka nav izslēgta Vilnīša darbība KNAB šefa amatā konkrētu politiķu labā. Reiz arī Loskutovam tika dots mājiens «tikt vaļā no Strīķes».

Jau vēstīts, ka KNAB darbinieki pauduši neuzticību Vilnītim.

Autors: www.apollo.lv

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta datu bāzē pieejamo valsts amatpersonas deklarāciju finanšu ministra parādsaistības pagājušajā gadā bijušas 901 691,3 latu. Amatpersonas deklarācija parāda, ka E.Repšes regulārie ienākumi, kas ietver algu, pabalstus un kompensācijas, nav lielāki par 2222 latiem, savukārt ikmēneša maksājumi par kredītu (pamatsummas atmaksa un procentu maksājumi) ir 2,78 reizes lielāki un sasniedz 6179 latus. Tāpat E.Repšem, saskaņā ar deklarēto, jāuztur četri nekustamie īpašumi un četri transportlīdzekļi, viena lidmašīna un jāatmaksā vēl viens aizdevums.

„Pēdējā laikā sabiedrībā ir pievērsta pastiprināta uzmanība amatpersonu lielajām parādsaistībām, kas rada bažas par iespējamu amatpersonu ietekmējamību. Pārbaudot E.Repšes kunga darījumus, sabiedrībai tiks radīta pārliecība, ka ministra lielās parādsaistības nerada ietekmi uz ministra pieņemtajiem lēmumiem un līdz ar to neapdraud Latvijas finanšu sistēmas uzticamību,” norādījis M.Kučinskis.

Kā iesniegumā ģenerālprokuroram norāda Saeimas deputāts, no publiski pieejamās deklarācijas daļas nav iespējams iegūt informāciju, kurām tieši personām E.Repše minēto naudas apmēru ir parādā. Līdz ar to Ģenerālprokuratūra tiek aicināta izvērtēt, vai finanšu ministrs neatrodas interešu konflikta situācijā, jo nav izslēgts, ka E.Repšem ir parādsaistības pret tādām fiziskām vai juridiskām personām, attiecībā uz kurām viņš kā finanšu ministrs ir pieņēmis lēmumus.

Saskaņā ar likumu „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” amatpersonai ir pienākums informēt augstāku amatpersonu vai institūciju par iespējamo interešu konfliktu.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, kas amatpersonas deklarācijas pārbaudes gaitā būtu tiesīgs pieprasīt un saņemt informāciju, lai pārliecinātos par interešu konflikta neesamību, ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, tāpēc M.Kučinskis vērsās pie Ģenerālprokuratūras kā neatkarīgas institūcijas.

Kriminālprocesa, kas uzsākts šī gada martā, ietvaros pagājušajā nedēļā veiktas 16 kratīšanas Rīgā un tās rajonā.

VID darbinieki 2010.gada 24.martā īstenoja vērienīgu pirmstiesas izmeklēšanas darbību kopumu, kura ietvaros veiktas 16 kratīšanas Rīgā un Rīgas rajonā. Kratīšanas veiktas noziedzīgā shēmā iesaistīto personu dzīves vietās, birojos un automašīnās.

Ņemot vērā to, ka viena no shēmā iesaistītajām personām ir nonākusi citas tiesībsargājošās iestādes redzeslokā par nelegālu narkotisko un psihotropo vielu apriti un bija aizdomas par iespējamu narkotisko vielu esamību kādā no kratīšanas objektiem, kratīšanās tikai piesaistīti VID kinologi ar darba suņiem.

Pateicoties fiktīvo darījumu shēmai, labumu guva reāli strādājoši uzņēmumi – shēmas klienti. Shēmas klienti PVN atskaitēs iekļāva faktiski nenotikušus darījumus, lai iegūtu tiesības uz PVN atskaitījumu, tādējādi samazinot sava uzņēmuma nodokļu maksājumus valsts budžetā. Kopumā iesaistītie uzņēmumi izvairījās no nodokļu nomaksas vairāk kā 1,5 miljonu latu apmērā. Noziedzīgais grupējums laika periodā no 2008.gada oktobra līdz 2009.gada decembrim apgrozīja naudas līdzekļus 8,7 miljonu latu apmērā. Lielākā daļa noziedzīgās shēmas klientiem darbojas metāla aprites sfērā.

Lai pilnībā pārtrauktu noziedzīgajā shēmā iesaistīto uzņēmumu darbību, VID 21 shēmā iesaistītam uzņēmumam ir noteikusi visa veida liegumus, piemēram, uzņēmuma pārreģistrācijas liegumu. Kopumā 23 norēķinu kontos ir apturēti noziedzīgajā shēmā iesaistīto uzņēmumu naudas līdzekļi. Precīzs apturēto naudas līdzekļu apjoms pagaidām nav zināms, jo vēl nav saņemta nepieciešamā informācija no kredītiestādēm.

Birokrātijas apkarošanas centram būs jāizstrādā Rīgas pašvaldības pretkorupcijas plāns 2010.-2013. gadam un līdz 1. jūnijam tas jāiesniedz izskatīšanai Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejā. Tāpat centram jāizstrādā pašvaldības iestāžu un struktūrvienību pretkorupcijas plānu kontroles un darbības izvērtēšanas grafiks līdz 2013. gadam un līdz 1. maijam tas jāiesniedz izskatīšanai komitejā. Domes lēmumā paredzēts izveidot centrā pretkorupcijas jautājumu speciālista štata vieta.

Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas priekšsēdētājs Dainis Turlais, komentējot lēmuma projektu, atzīmēja, ka komiteja, savulaik uzņemoties korupcijas novēršanas jautājumu politisko pārraudzību un vairākkārt konsultējoties ar KNAB vadību, nonāca pie secinājuma, ka nepieciešams nodrošināt attiecīgās informācijas vākšanu un apstrādi arī izpildvaras līmenī.

Plānots, ka komiteja uzklausīs pārskatu par Birokrātijas apkarošanas centra darbu divas reizes gadā.

Laupītāji tērpušies apsardzes formas tērpos, piebraukuši pie bankas bruņumašīnā, tēlojot inkasatorus viņiem izdevies bez aizķeršanās iekļūt bankas telpās. Laupītāji piedraudot ar pistolēm bankas darbiniekiem iesprostojuši tos tualetē. Tā kā bankas darbinieki jau bija sagatavojuši naudu, kuru nodot īstajiem inkasatoriem, laupītājiem atlicis tikai iznest naudu no bankas.

Policiju bankas darbiniekiem izdevies izsaukt tikai pēc desmit minūtēm.

11.februārī Turīnā divi laupītāji ielauzušies Unicredit bankā ar premjerminstra Silvio Berluskoni un senatora Marčello del Ultri maskām uz sejas, ziņo izdevums The Daily Telegraph. Toreiz laupītājiem izdevies nolaupīt 70 000 eiro, taču karabinieriem viņus izdevies aizturēt.

Avots: NRA.lv