„Eksperimentos noskaidrots, ka skaņai un apgaismojumam ir būtiska loma patīkamas gaisotnes radīšanā maltītes laikā. Electrolux mākslinieki pievērsa tam īpašu uzmanību, veidojot Cube restorāna konceptu, kā rezultātā tika radīta caurspīdīga un gaisīga konstrukcija. Tikpat būtiska loma ir interjera krāsu risinājumam, kas ietekmē ne tikai kopējo iespaidu par gaisotni ēšanas laikā, bet pat garšas uztveri – vienā no eksperimentiem puse dalībnieku bija pārliecināti, ka viens un tas pats vīns sarkanā interjerā šķiet saldāks nekā zaļā vai baltā. Pielietojot šīs zināšanas konkrēta restorāna veidošanā, Electrolux eksperti atzinuši, ka tās ir viegli piemērot arī mājokļa iekārtošanai,” stāsta Electrolux Latvia direktors Eduards Reneslācis.

Dažādu valstu pētnieki ir veikuši virkni eksperimentu, piedāvājot cilvēkiem nogaršot vienu un to pašu ēdienu dažādos interjeros dažādu skaņu pavadījumā. Izmantojot iegūtos datus, Electrolux eksperti piedāvā dažus ieteikumus, kā padarīt maltītes ieturēšanu par īpaši patīkamu un atmiņā paliekošo.

Papildiniet galdu ar sarkanas un zilas krāsas elementiem. Kā liecina pētījuma dati, sarkanie un zilie toņi uzlabo kopējo iespaidu par ēšanas procesu. Turklāt, vienā no eksperimentiem iezīmējās interesanta tendence – puse no pētījuma dalībniekiem garšojot vienu un to pašu sarkanvīnu dažādu krāsu interjerā, atzina, ka sarkanā telpā tas bija saldāks, nekā zilā vai baltā istabā. Krāsaino trauku, svečturu vai salvešu izmantošana galda servēšanā ir viena no iespējām izmantot šo atklājumu ikdienā.

Regulējiet gaismas spilgtumu. Intensīvs apgaismojums novērš uzmanību no ēdiena, uzskata psihologi un aicina nepārspīlēt ar gaismu ēdamā telpā. Gaismas pārslēdzējs ar spilgtuma regulētāju ir vienkāršs risinājums.

Nogrieziet skaļumu. Skaļas skaņas apslāpē garšas uztveršanu, liecina Lielbritānijas un Nīderlandes psihologu pētījumi. Tādēļ mūzikas pavadījumam ir jābūt papildinošam, nevis dominējošam, tika secināts pētījumā. Lai uzlabotu iespaidu par ēšanas procesu, uzlieciet sev patīkamu mūziku – eksperiments parādīja, ka ēdot pusdienas, klausoties mīļāko mūziku, ēdiens liekas vēl garšīgāks!

Autovadītāji tagad var izmantot apbraucamo ceļu un virzienā no Uzvaras bulvāra uz Kalnciema ielu braukt pa Daugavgrīvas ielu līdz krustojumam ar Krēslas ielu, apgriezties braukšanai pretējā virzienā pa Daugavgrīvas ielu, braucot tālāk līdz krustojumam ar K. Valdemāra ielu. Autovadītāju ērtībai ir pagarināts luksofora zaļais signāls Daugavgrīvas un Bezdelīgu ielas krustojumā, informē Rīgas domes Satiksmes departamentā. Mazās Bezdelīgu ielas posmu bija nepieciešams slēgt, jo inženierkomunikācijas jāizbūvē sešu metru dziļumā, raksta Apollo.lv.

Sabiedriskā transporta lietotājiem jārēķinās ar nedaudz citu maršrutu, jo 9. maršruta trolejbusi uz Iļģuciemu pa maršrutu kursē līdz Raņķa dambim, tālāk pa Raņķa dambi, Zundas kanāla tiltu, Zundas krastmalu, līdz pieslēgumam pie K. Valdemāra ielas, pa apgriešanās vietu zem Vanšu tilta, K. Valdemāra ielu un tālāk pa maršrutu. Būtiski zināt, ka pieturvietā Preses nams uz Iļģuciemu braucošie 9. maršruta trolejbusi vairs neapstājas (tā paredzēta uz pilsētas centru braucošajiem), bet apstājas pieturvietā Ķīpsala virzienā uz Pārdaugavu, izmetot līkumu zem Vanšu tilta. 25. maršruta trolejbusu maršrutā nekādu izmaiņu nav.

22., 32., 35., 43. maršruta autobusi virzienā no pilsētas centra pa maršrutu kursē līdz Uzvaras bulvārim, tālāk pa Slokas ielu, Kalnciema ielu un pa maršrutu. Šajos maršrutos ir slēgta pieturvieta Kalnciema iela ārpilsētas virzienā (izvietota Raņķa dambī). Ārpilsētas virzienā ir jaunas pieturvietas, kas izvietotas Slokas ielā un kurās patlaban apstājas un uzņem/izlaiž pasažierus 54. maršruta autobusi – A. Grīna bulvāris, Nometņu iela un Kalnciema iela.

242. maršruta minibusi no pilsētas centra pa maršrutu kursē līdz Raņķa dambim, tālāk pa Krēslas ielu, Daugavgrīvas ielu, K. Valdemāra ielu un tālāk pa maršrutu.

Projekta mērķis bija uzlabot Rīgas mikrorajonu infrastruktūru un pašvaldības dzīvojamo fondu, izmantojot citu Eiropas valstu pieredzi, raksta NRA.lv.

SIA Rīgas pilsētbūvnieks (RPB) Rīgas domes uzdevumā 2009. gada 15. maijā uzsāka Eiropas Savienības (ES) Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmas projekta Urb.Energy īstenošanu. Tam piešķirts ES līdzfinansējums 85 procentu apjomā no Rīgas domes projekta izmaksām. Savukārt pašvaldības līdzmaksājums ir 290 000 eiro. Galvaspilsētā tika izvēlēts viens mikrorajons – Jugla – un projekta ietvaros noteikti vairāki mērķi: uzlabot pilsētvidi šajā mikrorajonā, lai paaugstinātu iedzīvotāju interesi par renovāciju dzīvojamās ēkās; optimizēt siltumsistēmu, lai varētu slēgt neefektīvus un videi nedraudzīgus siltuma ražotājus; radīt nosacījumus, kas veicinātu iedzīvotāju iesaistīšanos sava mikrorajona uzlabošanā un attīstībā.

«Ir iegūta jauna pieredze. Ir patiess prieks un neviltota sajūsma, ka šī pieredze ļāvusi uz energoefektivitātes pasākumiem paskatīties citā rakursā. Izmantojot viena mikrorajona pieredzi, esam ieguvuši labas idejas, ko varēsim īstenot citur Rīgā,» projekta noslēguma konferencē atzina RPB valdes priekšsēdētājs Ivars Gaters.

Pašvaldības dzīvojamās ēkas Rīgā, tāpat kā citās Baltijas valstu pilsētās, ir tehniski sliktā stāvoklī – nolietotas. Lielākoties tās ir sērijveida ēkas, kurās pašlaik ir ievērojami siltuma zudumi, tāpēc tām nepieciešama renovācija. Kaut arī iedzīvotāji tiek informēti par ēku siltināšanas priekšrocībām, rīdzinieki diemžēl samērā kūtri iesaistās ES līdzfinansētajos dzīvojamo ēku energoefektivitātes pasākumos. «Cilvēki ir konservatīvi, viņi grib labāk vienreiz redzēt, nevis septiņreiz dzirdēt. Cilvēki negrib pirkt kaķi maisā, bet, izmantojot Juglas piemēru, varam pārliecināt citus iedzīvotājus. Rīgas pieredze noderēs arī citām Latvijas pilsētām,» uzskata Rīgas vicemērs Andris Ameriks.

Tāpēc Latvijas galvaspilsētas dalībai Urb.Energy ir pamatojums: nepieciešams izveidot pilsētas mikrorajonu modernizācijas plānus, īpaši tām teritorijām, kurās atrodas 20. gadsimta

60.–70. gados celtās energoneefektīvās mājas. Kāpēc izvēlēta Jugla? Ar kādu mikrorajonu bija jāsāk, skaidro I. Gaters. Viņš pamato – Juglā atrodas gandrīz 200 dzīvojamo māju, tā ir teritorija, ko iespējams precīzi nodalīt un definēt ģeogrāfiski. Turklāt Juglas apkaime ir līdzīga pārējo projekta dalībvalstu izvēlētajām teritorijām: Rakveres pilsētai Igaunijā, Šauļiem Lietuvā, Pjasečno Polijā un Jelgavai. Juglai ir viens no lielākajiem potenciāliem kļūt par augstas kvalitātes dzīvojamo apkaimi Rīgā.

Šis projekts ir unikāls arī tāpēc, ka pirmo reizi pilsētplānošanas praksē Latvijā Jelgavai un Juglas apkaimei ir izstrādātas integrētas pilsētas attīstības koncepcijas. Tās apvieno ēku energoefektīvu renovāciju, siltumapgādes sistēmas modernizāciju, dzīvojamās vides uzlabošanu ne tikai konkrētā ēkā, bet visā apkaimē kopumā, kā arī jaunas finansējuma iespējas. Ko juglēniešiem būs iespējams iegūt, ja viņi izlems iesaistīties ēku renovācijā un pārējos dzīvojamās vides uzlabošanas pasākumos? Juglas apkaimes ilgtspējīgas attīstības koncepcijā ieteikts īstenot vairākus projektus: Iekšpagalmu labiekārtošana, autostāvvietu izveide; Auduma ielas un gājēju pārejas pār dzelzceļu izbūve; Šmerļa meža velotaka un distanču slēpošanas taka; Strazdupītes apkārtnes labiekārtojums; Juglas ezera krastmalas labiekārtojums. Ir sagatavotas trīs atšķirīgas renovācijas programmas – minimālā, vidējā un maksimālā. Tajās iekļauti dažādi pasākumi, atkarībā no kuriem vidējais siltumenerģijas ietaupījums būtu 50,70 un 85 procenti. Ja iedzīvotāji izvēlētos maksimālo programmu, tad tā visām Juglas ēkām izmaksātu 75 miljonus latu, bet ietaupījums gadā veidotu trīs miljonus latu, skaidro A. Ameriks.

Jau tagad RPB piedāvā interesentiem pirms renovācijas iepazīties ar finansiālā izdevīguma aprēķiniem. Piemēram, tiem, kas dzīvo 464. sērijas ēkās, ir izstrādāta tehniskā projekta paraugdokumentācija, kas pieejama RPB. Ir uzsākta renovētu un nerenovētu ēku izpēte, apkopojot iekštelpu klimata datus, kā arī izstrādāta daudzstāvu ēku kvartālu vizuālā karte.

Turpinās darbs pie siltumapgādes modernizācijas koncepcijas Juglai un optimālā finansējuma aprēķini.

A. Ameriks uzsver: «Daudzstāvu dzīvojamās ēkas noveco. Ar šā projekta palīdzību palīdzam pagarināt to mūžu, padarot gan pieejamāku, gan skaistāku arī apkārtējo vidi. Gribam parādīt, kā mājām var atdot otro jaunību, informēt iedzīvotājus par to, ko var iegūt, šādi uzlabojot infrastruktūru. Katras sērijas mājai ir savs, unikāls piedāvājums, kādas tās vizuāli izskatīsies, kāda būs energoefektivitāte, cik tas maksās. Tālākais ir atkarīgs no iedzīvotājiem.»

Projekta Urb.Energy gaitā secināts, ka izdevīgāk būtu finansēt šādu programmu, izveidojot rotācijas fondu valsts un pašvaldību līmenī. Tas izsniegtu kredītus ar nemainīgiem un zemiem procentiem uz laiku līdz 15 gadiem. Šāda fonda darbība ir īpaši svarīga ekonomiskās krīzes apstākļos. Otrs finansējuma veids – energoservisa kompāniju piesaiste. Tās veiktu ēku renovāciju, nepalielinot iedzīvotāju maksājumus, savukārt uzņēmuma ieguldītos līdzekļus atgūtu no iedzīvotājiem ilgtermiņā uz ēkas samazinātā energopatēriņa rēķina.

Jaunais VID birojs tiks būvēts atbilstoši ilgtspējīgas būvniecības kritērijiem un to plānots uzsākt jau šī gada nogalē, savukārt ekspluatācijā nodot – 2014. gadā.

VID administratīvās ēkas komplekss tiek būvēts, lai samazinātu VID administratīvās izmaksas, palielinātu institūcijas darba efektivitāti, kā arī nodrošinātu klientiem augstāka līmeņa servisu. Jaunā kompleksa būvniecības izmaksas sastāda nepilnus 38 miljonus pieci simti tūkstošus latu.

SIA „Biroju centrs Ezerparks” valdes priekšsēdētāja Baiba Fromane informē, ka konkurss par ģenerāluzņēmēja izvēli noritējis trīs kārtās, un uzvarētājs noteikts, izvēloties zemākās cenas piedāvājumu.

“Esam patiesi gandarīti, ka konkurss par ģenerāluzņēmēja izvēli ir noslēdzies pēc gandrīz septiņu mēnešu ilgas konkursa norises un skurpuloza piedāvājumu izvērtēšanas darba. Rezultātā ir uzvarējusi viena no lielākajām Latvijas būvkompānijām ar augstu reputāciju, kas zināmā mērā rada papildus pievienoto vērtību VID jaunajai biroja ēkai. Nozīmīgs faktors ir arī šī projekta finansētājs, kas ir Nordea filiāle Latvijā, kurai ir stabilas un uz klientu vērstas bankas reputācija. Valstiski tik nozīmīgam projektam kā VID biroja ēka, būvnieka un finansētāja izvēle ir viens no nozīmīgākajiem soļiem tā realizācijā.

Pateicoties jaunajai biroja ēkai, tiks būtiski efektivizēts VID darbs, uzlabots klientu serviss un darbinieku ikdiena,” uzskata B. Fromane.

SIA RE&RE valdes priekšsēdētājs Ainārs Pauniņš: “RE&RE projekta komanda nopietni strādāja, gatavojot savu priekšlikumu, un, protams, esam lepni, ka klients mūsu piedāvājumu ir novērtējis ne tikai kā ekonomiski izdevīgāko, bet arī kā profesionālāk sagatavoto piedāvājumu, kas atbilst visām kvalitātes prasībām. Neskatoties uz faktu, ka no būvniecības viedokļa projekts nav sarežģīts, tomēr jāņem vērā augstās VID prasības drošības un tehnoloģisko sistēmu izbūves ziņā. Esam pārliecināti, ka attaisnosim uz mums liktās cerības un mūsu komanda ir gatava uzsākt intensīvu darbu projekta īstenošanā. Ceram uz profesionālu un konstruktīvu sadarbību ar projektētājiem un pasūtītāju.”

Nordea bankas vadītājs Latvijā Jānis Buks: „Esam gandarīti, ka varam piedalīties šāda valstiskas nozīmes infrastruktūras objekta būvniecības finansēšanā. Projekta attīstītāji ir piesaistījuši patiesi pieredzējušu būvniecības partneri RE&RE, ar ko mums ir bijusi veiksmīga un ilglaicīga līdzšinējā sadarbība. Mēs, kā šī projekta finanšu partneris, esam pārliecināti, ka tik vērienīgu projektu šodien varam īstenot tikai komandā, ko raksturo savstarpēja uzticība un pragmatisms.”

VID kompleksa būvniecībā tiks ievēroti ilgtspējīgas būvniecības kritēriji

Jaunais VID administratīvo ēku komplekss tiek būvēts ar mērķi ne tikai uzlabot un optimizēt iestādes darbību, bet arī samazināt birokrātisko procesu. Tieši tāpēc visas VID struktūrvienības tiks apvienotas vienotā biroju centrā. Paredzēts, ka visi iestādes pakalpojumi turpmāk būs pieejami vienuviet un tiks būtiski modernizēta klientu apkalpošana, līdz ar to uzlabojot klientu apkalpošanas servisu. Projektā daudz uzmanības pievērsts darbinieku darba vides efektivizācijai un komfortam – atvērtā tipa birojs, vienlaikus to iekārtojot tā, lai katrs darbinieks justos maksimāli ērti. Kopumā ēkā 40 000 kvadrātmetru platībā (sākotnēji plānoto 47 000 kvadrātmetru vietā) strādās aptuveni 2500 darbinieku.

Jaunais VID ēkas projekts tika izstrādāts atbilstoši ilgtspējīgas būvniecības kritērijiem un energoefektivitātes standartiem, kas sniegs iespēju ietaupīt komunālos maksājumus. Kompleksā ir paredzēts izbūvēt īpaši aprīkotas muitas laboratorijas, finanšu policijas u.c. telpas.

Šobrīd VID atrodas 14 ēkās

VID administratīvais aparāts šobrīd ir izkaisīts daudzās ēkās Rīgā. Tas rada virkni sarežģījumu dienesta ikdienas darbā, piemēram, apgrūtina savstarpējo komunikāciju, būtiski kavē dokumentu apriti un sarežģī ēku apsaimniekošanas koordinēšanu, jo šobrīd VID ir jāspēj administrēt daudzi īstermiņa nomas līgumi. Atrašanās 14 ēkās rada arī ievērojamus papildu administratīvos un saimnieciskos izdevumus – transportam, ikdienas pastam, savstarpējai saziņai u.tml., kurus, saglabājoties pašreizējai situācijai, vēl vairāk samazināt nav iespējams. Liela daļa telpu ir ļoti sliktā un pat kritiskā stāvoklī, tāpēc VID ir vajadzīga vienotā jauna administratīvā ēka.

SEB bankas sniegtā galvojumu līnija 15 miljonu eiro apmērā garantē būvdarbu pasūtītājam būvfirmas RE&RE saistību izpildi. SEB banka, nodrošinot galvojumu līnijas piešķiršanu, apliecina gatavību atbalstīt Latvijas ekonomiku un uzņēmējdarbības vidi. Tā kā būvniecības nozarē garantijas prasa jebkurš pasūtītājs, SEB bankas izsniegtā galvojumu līnija dod iespēju būvfirmai RE&RE piedalīties valsts, pašvaldības un privātos konkursos.

RE&RE valdes priekšsēdētājs Ainārs Pauniņš skaidro, ka „šis pagarinātais līgums un palielinātā galvojuma līnija palīdz uzņēmumam attīstīties, piedaloties konkursos, īstenot apjomīgus projektus, nodrošinot nepieciešamās finansu garantijas un nodrošinājumus. Nozare šobrīd sāk atdzīvoties un arī RE&RE paplašina gan īstenojamo projektu skaitu, gan pakalpojumu loku. Līdz ar to sadarbība ar finansu sektora pārstāvjiem kļūst aizvien nozīmīgāka, padarot mūsu pakalpojumus pasūtītājiem vēl kvalitatīvākus un pieejamākus.”

SEB bankas Lielo uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Kārlis Danēvičs: „Būvniecības nozare ir viena no tām, kas ietekmē citu nozaru attīstību, jo bez piemērotām telpām biznesa ieceru realizācija var būt ierobežota. Mēs redzam, ka būvniecības tirgus atgūstas un RE&RE kā vienam no vadošajiem uzņēmumiem būvniecības nozarē ir ambiciozi darbības paplašināšanas plāni, kuru īstenošanai nepieciešams lielāks finanšu un garantiju apjoms kā līdz šim. Ņemot vērā mūsu veiksmīgo sadarbību piecu gadu garumā, kuru laikā esam stiprinājuši savstarpējo uzticību, atbalstām RE&RE, palielinot galvojuma līniju no 12 līdz 15 miljoniem eiro.”

Lai iedrošinātu rīdziniekus uzsākt daudzdzīvokļu ēku atjaunošanu, tajā skaitā arī siltināšanu, Rīgas enerģētikas aģentūra (REA) izveidojusi Energoefektivitātes informācijas centru. Tā telpas Brīvības ielā 49/53 tiks atklātas rīt. Savukārt piektdien Rīgas domes sēžu zālē notiks lietpratēju diskusiju kluba seminārs par daudzdzīvokļu māju renovāciju, rakstaNRA.lv.

Rīgai pieredzes apmaiņa par ēku siltumnoturības uzlabošanu ir svarīga, jo ēku atjaunošana, tajā skaitā siltināšana, rit gausi. Šogad no jauna sākta tikai astoņu ēku renovēšana. REA vadītāja Maija Rubīna uzskata, ka galvaspilsētas ļaudis dzīvo atsvešinātāk nekā mazās pašvaldībās, tāpēc viņiem ir grūti vienoties, lai dibinātu dzīvokļu īpašnieku biedrības un panāktu visiem vēlamu rezultātu.

Jau minētajā rīcības plānā norādīts, ka Rīgā pēckara daudzdzīvokļu dzīvojamo māju apbūve veidojās no 1945. līdz 1993. gadam un galvenokārt no silikātķieģeļiem un paneļiem būvēto namu siltumnoturība neatbilst Eiropas līmenim. Taču galvenokārt pēckara apbūves mājas bija pakļautas privatizācijai.

2001. gadā tika kompleksi renovēta pirmā dzīvojamā māja galvaspilsētā, tā atrodas Ziepniekkalnā, Ozolciema ielā 46/3. REA ir novērtējusi daudzdzīvokļu dzīvojamo māju skaitu pilsētā, ko nepieciešams renovēt. Tādu ēku ir ļoti daudz – apmēram 6000, to kopējā platība ir 12 miljoni kvadrātmetru. Vērtējot pēc 2010. gada izmaksām, mājas renovācijai uz vienu kvadrātmetru dzīvokļa platības būtu nepieciešams vidēji 50 latu.

Saskaņoto un akceptēto projektu daudzums palielinājies par 8%, izsniegto būvatļauju daudzums palielinājies par 16 %, vienkāršoto procedūru atļaujas izdotas par 17 % vairāk, savukārt ekspluatācijā pieņemtas par 12% mazāk būvju. Izdoti 58 Būvvaldes lēmumi par patvaļīgās būvniecības radīto seku novēršanu, tas ir 50% variāk nekā pērn. Kopumā Būvvaldes Klientu apkalpošanas centrs un Būvvaldes speciālisti apkalpojuši 52 246 klientus.

Rīgas pilsētas būvvaldes vadītāja vietnieks Inguss Vircavs: „Šī gada laikā katru mēnesi Būvvalde ir izsniegusi vidēji par 50 plānošanas un arhitektūras uzdevumiem vairāk nekā pērn. Protams, šo pieaugumu projektēšanā un būvniecībā mēs ievērosim tikai nākamajos gados, tomēr šī pozitīvā tendence vieš cerības uz augšupeju būvniecības jomā.” Šī gada deviņos mēnešos Rīgas pilsētas būvvaldē sagatavoti un izsniegti 1 432 plānošanas un arhitektūras uzdevumi un 101 nosacījumi zemes ierīcības projekta izstrādei un 119 nosacījums inženierkomunikācijas trašu ierādei, kas kopumā ir par 27% vairāk nekā pagājušā gadā, šajā laika periodā.

Kopumā Būvvaldē iesniegti 1 450 būvprojekti, t. sk. zemes ierīcības projekti, no kopējā apjoma saskaņoti un akceptēti 1 354 projekti, tas ir par 8% vairāk nekā 2010.gada deviņos mēnešos. Projektu aprites nodaļas vadītāja Solveiga Volosovska atzīmē: „Salīdzinot ar 2010 gada šādu pašu periodu, šogad iesniegto projektu daudzums ir pieaudzis vidēji par 31 projektu mēnesī vairāk, kas norāda, ka būvprojektēšana lēni, bet stabili attīstās pozitīvā virzienā.”

Ir izsniegtas 728 būvatļaujas, tas ir par 16% vairāk nekā pērn, sagatavotas 1 913 vienkāršoto procedūru atļaujas, t. sk. rekonstrukcijas/renovācijas apliecinājuma kartes, tas ir par 17 % vairāk nekā 2010.gada deviņos mēnešos.

Apstādījumu inspekcijas vadītāja Aija Anita Baķe: „Šī gada laikā ir sarucis nozāģēto koku apjoms pilsētā, kā viens no svarīgākajiem faktoriem, kas ietekmējis šo procesu ir palielinātais zaudējumu apmērs par dabas daudzveidības samazināšanu par koku ciršanu. Tas ir rosinājis zemes īpašniekus un tiesiskos valdītājus ievērojami rūpīgāk izvērtēt jautājumu par nepieciešamību nozāģēt koku. Tādējādi realizējot būvprojektus, ievērojami biežāk tiek saudzēti pilsētas apstādījumi un kokam, kas audzis vairākus desmitus gadu, ir ievērojami lielāka iespēja turpināt savu pastāvēšanu.” Balstoties uz Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisijas lēmumiem, izsniegtas 511 koku ciršanas atļaujas, kas salīdzinot ar pagājušā gada laika periodu ir par 14% mazāk.

Ekspluatācijā pieņemtas 523 būves, tas ir par 12 % mazāk nekā pērn šajā laikā. Sastādīti 506 administratīvo pārkāpumu protokoli par atkāpēm un pārkāpumiem būvniecības procesa normatīvos un reklāmas/izkārtnes izvietošanas noteikumos, salīdzinot ar pagājušo gadu, tas ir par 22 % mazāk.

Šī gada laikā Pilsētvides dizaina pārvaldē sagatavotas 2 386 pases tirdzniecības vietām, reklāmām un izkārtnēm, kas kopumā ir par 6 % vairāk nekā 2010.gada deviņos mēnešos.

Patvaļīgās būvniecības radīto seku novēršanai sagatavoti 315 dokumenti, no tiem 58 ir Būvvaldes lēmumi par patvaļīgās būvniecības radīto seku novēršanu, tas ir par 50% vairāk nekā pērn šajā laika periodā.

Apmeklētāju pieņemšanas laikā apkalpoti 52 246 klienti, no tiem 25 792 apkalpoti Klientu apkalpošanas centrā, sniegtas atbildes uz 14 130 zvaniem, tas ir par 10 % mazāk nekā pērn.

Šogad kopumā dažādas traumas darba vietā guvuši 902 cilvēki, salīdzinājumam – pērn deviņu mēnešu laikā cieta 798 darbinieki, raksta NRA.lv.

Visbiežāk šogad smagi un letāli nelaimes gadījumi notikuši apstrādes rūpniecībā (31%), it sevišķi kokrūpniecībā, «neraugoties uz pārbaudēm, ko inspekcijas darbinieki veica šīs jomas pārstāvētajos uzņēmumos», piebilst R. Lūsis.

Ja darba devējam vienalga

Izvērtējot cēloņus, VDI konstatējusi darba devēju vieglprātīgo attieksmi pret darba drošības jautājumiem, piemēram, darba devēji nebija nodrošinājuši padotajiem atbilstošus darba aizsardzības līdzekļus, kā arī apmācības, instrukcijas bija veiktas formāli vai tādas nemaz nebija notikušas. «Tomēr ne mazums gadījumos tika konstatēta arī paša darbinieka vaina, proti, viņš darbu veica izklaidīgi, neuzmanīgi, nelietoja izsniegtos darba aizsardzības līdzekļus, neievēroja darba drošības prasības, visraksturīgākā situācija – neizslēdzot iekārtu, mēģina no tās izdabūt kādu iesprūdušu, piemēram, koka, atgriezumu,» teic R. Lūsis.

Viņš ir pārliecināts, ka drošu darba kultūru var uzņēmumā iedzīvināt tikai tad, ja pats darba devējs saprot tās nozīmi un svarīgumu. «Ja darba devējam ir vienalga, vai darbinieks darbu veic alkohola reibumā, lieto vai nelieto aizsarglīdzekļus, naivi cerēt, ka par šiem jautājumiem aizdomāsies darba ņēmējs.»

Muļķīgas prasības

VDI direktora pienākumu izpildītājs novērojis, ka daudziem izpratne par darba drošību aprobežojas ar parakstu instrukciju žurnālā, iztiekot bez reālām apmācībām. R. Lūsis piebilst, ka visbiežāk par drošu darba vidi aizdomājas tikai pēc notikušas nelaimes un tā savukārt nozīmē lielus izdevumus gan darba devējam, gan darbiniekam, gan valstij kopumā. Piemēram, pērn sakarā ar nelaimes gadījumiem un arodslimībam izdevumi par darbnespējas lapām pārsniedza 1 200 000 latu. «Klāt vēl jāpieskaita darba devēju zaudējumi (materiāltehniskie, produkcijas), ārstēšanās izdevumi, kā arī naudas izteiksmē neizmērāmās emocionālās un fiziskās ciešanas,» norāda VDI direktora pienākumu izpildītājs.

Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta vadītājs Ivars Vanadziņš uzsver, ka Latvijā darba devēji darba aizsardzību saredz vien kā liekus izdevumus un to raksturo kā nevajadzīgas prasības. «Taču ieguldījumi darba aizsardzībā atmaksājas, tas ir pierādīts daudzos valstu pētījumos. Nesen tika publicēta ekonomiskā analīze par darba aizsardzības radītajiem zaudējumiem Austrālijas ekonomikai, un tie veidoja 5,9% no iekšzemes kopprodukta. Vidēji uzskata, ka tie ir apmēram 4%,» akcentē I. Vanadziņš.

Labi jūtas, labi strādā

Viņš turpina: «No ieguldījumiem darba aizsardzībā var gūt divus ekonomiskus labumus: pirmkārt, novērst zaudējumus, kas būtu radušies, notiekot nelaimei (piemēram, uzņēmuma līmenī viena neliela nelaimes gadījuma vidējās izmaksas ir ap 300 latu), otrkārt, palielināt peļņu (uz izmaksu, produktivitātes rēķina), jo, piemēram, liela daļa produktivitātes ir saistīta ar darba aizsardzību. Darba aizsardzības modernā koncepcija nav tikai aizsardzība pret troksni vai putekļiem, bet labklājība darbā. Produktivitāte ir lielā mērā saistīta ar nodarbinātā pašsajūtu, kuru tiešā veidā ietekmē darba vide. Darba devējiem ir vērts ieguldīt it visā, kas samazina darbinieku nogurumu, pārslodzi, kas samazina saslimšanas riskus (tādējādi sarūk arī slimības lapu skaits) un nelaimes gadījumu iespējas, jo tieši noguruši cilvēki visbiežāk kļūdās, var gūt traumas. Un ieguldījumi nenozīmē lielas naudas summas, reizēm pietiek pareizi un darbiniekiem ērti izvietot iekārtas, ar kurām viņiem jāstrādā.

Rīgas Domes (RD) Pilsētas attīstības komiteja šodien piešķīrusi 39,3 tūkstošus latu Tērbatas ielas pārveidei par gājēju ielu pirmajā posmā, t.i., no Elizabetes līdz Lāčplēša ielai. Tiesa, kopumā projektu plānots attīstīt trīs posmos – Elizabetes iela – Lāčplēša iela, Lāčplēša iela – Matīsa iela, kā arī Matīsa iela – Tallinas iela. Kā tiek plānots, pirmais posms ekspluatācijā varētu tikt nodots jau līdz gada beigām un tam nepieciešamos līdzekļus plānots piešķirt no Rīgas pilsētas infrastruktūras fonda, raksta NRA.lv.

Projekta izstrādātājs, “E.Daniševska biroja” vadītājs Elmārs Daniševskis portālam nra.lv norādīja, ka pēc sākotnējās izpētes tika plānots saglabāt trolejbusa kustību pa Tērbatas ielu, taču šobrīd tiek apsvērta iespēja tomēr mainīt 1. trolejbusa maršrutu, novadot to pa Brīvības ielu līdz krustojumam ar Blaumaņa ielu. Tālāk šis maršruts varētu iet pa Blaumaņa ielu, šķērsojot Tērbatas ielu. Kā piemētu tam, ka gājēju iela var labi sadzīvot ar sabiedriskā transporta plūsmu, Elmārs Daniševskis minēja Beļģiju, kur daudzās pilsētās pa vēsturiskā centra ielēm iet sliedes un pa tām kursē tramvajs.

Pagaidām plānots arī saglabāt automašīnu piekļuvi Tērbatas ielas iedzīvotājiem un kafejnīcu īpašniekiem. Tāpat Tērbatas ielas iedzīvotājiem varētu saglabāties arī iespēja turēt pie mājām savas automašīnas, tiesa ne vairs uz ielas, bet tikai māju pagalmos. Plānos arī papildus automašīnu stāvlaukumu izveidi.

Lai gan pagaidām tiek meklēti risinājumi 1. maršruta trolejbusa satiksmes saglabāšanai, celtniecības un projektēšanas birojā “SIA Imink” portālam nra.lv tika norādīts: šis trolejbusa maršruts tiek maz izmantots no iedzīvotāju puses, tādēļ par tā saglabāšanu vēl tiks nopietni spriests.

Ja pirmais pārveidošanas posms tiks veiksmīgi realizēts, tad otrais projekta posms no Elizabetes līdz Matīsa ielai tiktu nodots ekspluatācijā 2014. gadā, bet trešais posms – no Elizabetes līdz Tallinas ielai – 2018. gadā.

Tikmēr Tērbatas ielā strādājošie uzņēmēji – jo īpaši kafejnīcu īpašnieki – topošas pārmaiņas vērtē pozitīvi. SIA Nomeda kafejnīcas “Sala” vadītāja Maruta Dambe uzskata, ka šī ir ļoti laba ideja, un tas neapšaubāmi palielinās apmeklētāju plūsmu. „ Ir jāizmana cilvēki no Rīgas vecpilsētas,” – portālam nra.lv teica M.Dambe.

Arī „Gustavbeķerejas” pārstāve Daina Danovska saskata tikai labo gājēju ielas izveidē. Viņa norāda, ka šobrīd nevarētu sūdzēties par apmeklētāju trūkumu. „Liels pluss gājēju ielai ir vasarā, kad varēs izlikt galdiņus ārpus kafejnīcas,-” teica D.Danovska.

Vakar Latvijas Arhitektu savienībā žūrija noskaidroja atklātā arhitektūras metu konkursa uzvarētājus, no kuriem tika gaidītas idejas interjera risinājumiem priekšpils daļā, precīzāk, Valsts prezidenta darba telpās. Akciju sabiedrības Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) valdes loceklis Agris Balodis uzskata, ka interjera projektēšana Rīgas pilī ir komplicēta, tāpēc bija būtiski uzzināt, ko spēj piedāvāt nozares profesionāļi, lai varētu iegūt labāko interjera risinājumu, raksta NRA.lv.

Konkurss tika sadalīts vairākās kārtās. Tā dalībniekiem vajadzēja izstrādāt idejas gan Valsts prezidenta kabinetam un uzrunas vietai, gan veidot dizainu Valsts prezidenta kancelejas mēbelēm un vairākām parādes telpām. Žūrijas komisiju neapmierināja iesniegtie priekšlikumi Svētku zāles griestu gleznojumiem, kā arī Valsts prezidenta kancelejas darba telpu mēbeļu un aprīkojuma dizainam, tāpēc tika ierosināts VNĪ rīkot citus konkursus.

Tomēr arhitektu un interjera dizaineru veikums pagaidām netiks īstenots, jo ir aizkavējusies Valsts prezidenta kancelejas pārcelšanās uz pagaidu telpām. Tika plānots jau šogad sākt Rīgas pils priekšpils restaurāciju, taču ASV vēstniecība ar nokavēšanos atbrīvoja telpas Raiņa bulvārī 7. Tur uz laiku vajadzētu iekārtoties Valsts prezidenta kancelejai. Vēl ir jāizvērtē, kādi darbi jāveic, lai Valsts prezidents un citi viņa kancelejas darbinieki varētu sākt darbu Raiņa bulvārī 7. Pašlaik vēl neesot zināmas Valsts prezidenta kancelejas prasības un vajadzības pagaidu telpās.