Atlūgumā Rīgas mēram E. Strods norādījis, ka amatu vēlas atstāt tāpēc, ka pāriet strādāt uz pašvaldības uzņēmumu Rīgas ūdens (RŪ).

E. Strodam šodien ir pēdējā darba diena departamentā. No rītdienas viņš darbosies RŪ valdē. V. Baraņņiks Neatkarīgajai vakar sacīja, ka pašlaik nav zināms, kurš būs departamenta direktora pienākumu izpildītājs, kaut arī rīt viņam vajadzētu pārņemt vadības grožus. Spriežot pēc formālā amatu sadalījuma, departamenta direktoram nav vietnieka. V. Baraņņiks arī precīzi nezināja, kad tiks rīkots konkurss uz šo amatu, bet piebilda, ka garumā nevilkšot, jo amats ir ļoti svarīgs pilsētai.

E. Strods par Satiksmes departamenta direktoru kļuva 2008. gada vasarā, kad pensijā devās viņa ilggadējais priekštecis, par nemirstīgo Kaščeju dēvētais Ivars Zarumba. E. Strods bija viņa vietnieks kopš 2000. gada un tolaik direktora amatā tika iecelts bez atklāta konkursa rīkošanas. Savas darbības laikā viņš netika izpelnījies ne asu kritiku, ne būtiskus aizrādījumus.

Satiksmes departamenta pārstāve Ilze Ķēdže aicinājusi vērsties Rīgas domē, lai saņemtu komentārus par E. Stroda aiziešanas iemesliem, savukārt V. Baraņņiks Neatkarīgajai apgalvoja, ka viņam par tiem neesot zināms.

RŪ valdes priekšsēdētāja Dagnija Kalniņa ir informējusi, ka uzņēmumā tiek paplašināts valdes locekļu skaits, tas tika nolemts 6. februārī. Turpmāk valdē strādās pieci cilvēki. Iespējams, valdes sastāvu tiešām bija nepieciešams paplašināt, bet, iespējams, šobrīd to izdarīja, lai E. Strodam nodrošinātu vietu. Iespējams, sakrita abi šie faktori. Protams, darbs RŪ valdē ir krietni mierīgāks un mazāk atbildīgs nekā Satiksmes departamentā. Tomēr E. Strodu RŪ vēlas redzēt viņa profesionalitātes dēļ, Neatkarīgajai apgalvoja kāds uzņēmuma darbinieks, kurš nu jau tikpat kā bijušo pilsētas satiksmes šefu raksturoja kā zinošu, reāli domājošu un racionālu speciālistu.

Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) šobrīd ir izstrādājusi grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā par ātruma pārsniegšanu, un tos, visticamāk, tuvākajā laikā izskatīs Saeimā, raksta NRA.lv.

Pašlaik policija piemēro vienu soda veidu visiem pārkāpumiem no viena līdz divdesmit kilometriem stundā (km/h) virs atļautās normas: brīdinājumu (administratīvais sods) vai naudas sodu, nepiešķirot pārkāpumu uzskaites punktus.

«Ja tiks pieņemti grozījumi, būtiskākās izmaiņas būs šādas: fiksējot ar fotoradaru braukšanas ātruma pārsniegšanu, naudas sods būs jāmaksā tad, ja tas būs lielāks par 11 kilometriem stundā virs noteiktās normas,» skaidro CSDD sabiedrisko attiecību speciāliste Agnese Korbe. Tāpat kā līdz šim – par to netiks piešķirti soda punkti. Bet, ja policija būs tā, kas konstatēs, ka autovadītājs braucis līdz desmit kilometriem stundā virs atļautās normas, tad autovadītājs saņems brīdinājumu, bet soda punktus – ne. Ja ātrums būs no 11 līdz 20 kilometriem stundā virs atļautā, ir iespējami varianti: vai nu brīdinājums, vai naudas sods, bet arī šajā gadījumā soda punktus nepiešķirs.

Nereti autovadītāji iebilst pret fotoradara uzrādīto ātrumu, uzskatot, ka tas ir neprecīzs. «Radaru pieļaujamā kļūda ir noteikta +3 km/h, ja ātrums ir līdz 100 km/h, un +3%, ja ātrums ir virs 100 km/h. Kļūda vienmēr tiek aprēķināta par labu vadītājam, proti, atņemta no fiksētā ātruma,» norāda Valsts policijas sabiedrisko attiecību speciāliste Lita Juberte.

Uz to, vai sods jāmaksā vainīgajam autobraucējam vai automašīnas īpašniekam gadījumos, ja pārkāpumu fiksējis fotoradars, atbilde ir īsa – īpašniekam. Ja pie stūres bijis kāds cits braucējs, Ceļu policija to neskaidro. Ja īpašniekam neizdodas piedzīt uzlikto sodu no vainīgā, viņam ir tiesības vērsties tiesā un mēģināt pierādīt, ka viņš nav bijis vainīgais. Ar fotoradariem fiksēto pārkāpumu sodi uzrādīsies CSDD bāzē, kamēr tie netiks apmaksāti.

Lai nebūtu netīkami pārsteigumi, autovadītāji jau laikus var noskaidrot, kur varētu atrasties radari, izpētot Valsts policijas mājaslapā ievietoto karti. Kartē tiek atzīmētas visas iespējamās vietas, kur viņus varētu nofotografēt. Vairākums šo pārvietojamo bildētāju gan izvietoti Rīgā un tās rajonā, turklāt nu jau vairākums autobraucēju ir ievērojuši vietas, kur tie ir visbiežāk. Šos tehniskos līdzekļus maina ik dienu, bet 30 no tiem ir mulāžas, kas gan jebkurā mirklī var pārtapt par funkcionējošiem radariem.

Lūgti izvēlēties svarīgāko kritēriju personīgā auto iegādē, lielākā daļa jeb 48% respondentu atbildēja, ka izvēlas to auto modeli, kurš patīk, iekļaujoties plānotajos pirkuma izdevumos. Savukārt vēl 41% aptaujas dalībnieku norādīja, ka viņiem svarīgākais ir auto izskats – krāsa, modelis, forma, un tehniskie parametri viņiem ir otrajā plānā.

Lietotu automobiļu tirgotāju asociācijas vadītājs Uģis Vītols ir pārliecināts, ka cilvēki automašīnas izvēlē bieži balstās uz citu ieteikumiem un pašu priekšstatiem par dažādām auto markām. “Ļoti spēcīgi iedarbojas kaimiņu, radu, draugu ieteikumi, svarīga ir arī paša pieredze. Cilvēki domā: ja kāds auto modelis bijis labs, tad pie tā vajag pieturēties. Bieži skatās, ko nopircis kaimiņš – tātad darbojas arī vajadzība pašapliecināties,” stāsta U. Vītols.

Tikai 9% respondentu aptaujā norādīja, ka viņiem personīgās automašīnas izvēlē svarīgākais ir kārotā auto degvielas patēriņš un ekspluatācijas izdevumi. Vēl 1% respondentu atbildēja, ka svarīgākais parametrs ir automašīnas tehniskais raksturojums (motora jauda, “ekstras”).

Uģis Vītols nepiekrīt, ka automašīnas degvielas patēriņš cilvēkiem būtu mazsvarīgs. “Pēdējā pusgada laikā jūtami palielinājusies cilvēku interese par kārotā auto degvielas patēriņu. Noteikti jānodala jaunu automašīnu tirgus no lietotu automašīnu tirgus – lietotu automašīnu pircēji, manuprāt, ir pragmatiskāki cilvēki. Viņi vairāk aprēķina iespējamos izdevumus degvielai un remontam, ņemot vērā sava maciņa biezumu. Šobrīd lietotus auto pērk krietni vairāk kā jaunus, pie tam izmantojot savus iekrājumus, nevis līzingu. Cilvēkiem auto degvielas patēriņš ir ļoti svarīgs faktors, taču viņi vispirms izvēlas konkrētu auto marku un tikai tad vērtē – cik šīs markas modelis patērē,” saka U. Vītols.

Pētījums veikts 2011. gada decembrī un 2012. gada janvārī, aptaujājot 2520 respondentus vietnē Gudriem.lv.

Soda procentu skaitītājs par kavētajiem termiņiem joprojām griežas, taču kompānijas padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Osipovs ir pārliecināts, ka līdz 20. maijam darbosies visi radari. Pretējā gadījumā policija domās par līguma laušanu, norāda VP Prevencijas pārvaldes priekšnieks Edmunds Zivtiņš, raksta NRA.lv.

Kaut arī pirms pāris mēnešiem E. Zivtiņš Neatkarīgajai apgalvoja, ka fotoradaru projekts ir sevi pilnībā attaisnojis, pašlaik tā ieviešanas gaitu par pilnīgi izdevušos nesauc. Jau pagājušā gada oktobrī vajadzēja būt uzstādītiem vairākiem stacionārajiem fotoradariem, taču tas nenotika. Decembra sākumā Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane publiski sacīja, ka no kompānijas nav saņemtas ziņas par sarežģījumiem. Turpretī D. Osipovs atzīst, ka aizkavēšanās vistiešākā mērā saistīta ar Latvijas Krājbankas (LK) krīzi, kas ir projekta kreditore. Vēl jo vairāk – D. Osipovs apliecina, ka vēl pirms publiskā LK blīkšķa uzņēmumam bijusi informācija par bankas problēmām. Tātad var secināt, ka kompānija apzināti maldinājusi Iekšlietu ministriju un noklusējusi, ka līguma nosacījumus laikus izpildīt nevarēs. Problēmas sagādājuši arī vairāki citi neparedzēti apstākļi. «Domājām, ka stacionāro radaru celtniecības projekts būs vieglāks. Piemēram, Rīgas pilsētā domājām pieslēgties elektrībai, kas ir ielas apgaismojumiem, bet pēc otrās vai trešās pārbaudes izrādījās, ka tas ir tehniski sarežģīti. Rīgas gaisma nevar mums vasaras laikā nodrošināt elektrību. Ir neatrisināti jautājumi arī ar privātzemes īpašniekiem,» saka D. Osipovs. Viņš norāda, ka uzņēmumā šobrīd strādā 78 cilvēki un 50% izmaksu ir viņu algas, tāpēc kompānija ir ieinteresēta ātrāk ieviest stacionāros radarus.

D. Osipovs nenoliedz, ka darbinieki mēdz ātruma mērīšanas ierīces slēpt, – šādi gadījumi ir fiksēti, un vainīgajiem izteikts rājiens. «Mēs esam izteikuši aizrādījumus, pat rakstiskā veidā!» piebilst E. Zivtiņš. «Diemžēl šeit darbojas cilvēciskais faktors,» gari nopūšas D. Osipovs. Jāpiebilst, ka policijā izveidota atsevišķa cilvēku grupa, kura kontrolē fotoradaru uzstādītājus, – no piecām štata vietām aizņemtas ir četras. Tomēr, ja autovadītājam šķiet, ka fotoradars ir novietots pretlikumīgi, lūgums par to nekavējoties ziņot policijai, zvanot pa tālruni 110. E. Zivtiņš gan norāda, ka pārāk bieži elektronisko mērierīču uzņēmumus nepārsūdz, pagaidām ir tikai 50 apturēti lēmumi.

Intervijā LNT raidījumā «900 sekundes» Kozlovskis sacīja, ka mērķis daļēji sasniegts tāpēc, ka vidējais braukšanas ātrums uz ceļiem ir samazinājies.

Kozlovskis sacīja, ka no valsts puses tas bijis vienīgais mērķis, jo braukšanas ātrums tomēr ir cieši saistīts ar negadījumiem, raksta Apollo.lv.

Atbildot uz vairāku autovadītāju novēroto par fotoradaru novietošanas vietu, kas var raisīt aizdomas par fotoradariem kā biznesa projektu, nevis satiksmes negadījumu samazināšanas «ieroci», Kozlovskis sacīja, ka to novietošanas vietu izlemj policija kopā ar uzturētājiem.

Viņš norādīja, ka tas ir prevencijas pasākums un policijai jālemj, kur īstenot šo prevencijas pasākumu.

Kozlovskis arī pats ir novērojis, ka, piemēram, uz Jūrmalas šosejas cilvēki tagad brauc krietni lēnāk.

Viņš nepiekrita, ka pārvietojamo fotoradaru izvietojums būtu neefektīvs. Ministrs norādīja, ka tomēr vajadzētu pagaidīt statistikas datus, kas rādīs, kādus rezultātus devusi fotoradaru ieviešana.

Tomēr prognozēts, ka 2025. gadā pasaules mērogā elektromobiļi veidos vien 15% no reģistrētajiem jaunajiem automobiļiem, liecina starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG veiktais ikgadējais autouzņēmumu vadošo darbinieku viedokļu pētījums Global Automotive Executive Survey. Savukārt Latvijā iedzīvotāji joprojām priekšroku dod tradicionālajiem automobiļiem ar mazāku degvielas patēriņu, dīzeļdzinējiem, kā arī domā par automašīnu aprīkošanu ar gāzes iekārtām.

“Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, šogad pētījuma rezultāti liecina, ka auto ekspertiem nav skaidra priekšstata, kur virzās šī nozare,” sacīja Armine Movsisjana, SIA KPMG Baltics Transporta un loģistikas sektora vadītāja un uzņēmuma partnere Latvijā. “Viennozīmīgi skaidrs gan ir tas, ka elektromobilitāte šobrīd ir viena no būtiskākajām tendencēm pasaules auto industrijā. Taču, vai un kad pilnībā ar elektrību darbināmie spēkrati kļūs par populārāko izvēli Latvijā, ir atkarīgs no virknes sarežģītu un savstarpēji saistītu faktoru. Viens no tiem ir fakts, ka mūsu valstī dominējošā loma pieder lietotu automašīnu tirgum, tādēļ izvēles kritērijos Latvija var sekot tām valstīm, kas tradicionāli piegādā lietotus auto mūsu tirgum. Tomēr mūsu šodienas realitāte ir skaidra – arvien pieaugošās degvielas cenas un rūpes par apkārtējo vidi veicina to, ka Latvijas iedzīvotāji pērk automobiļus ar mazāku degvielas patēriņu, dīzeļdzinējiem vai apsver iespēju uzstādīt gāzes iekārtas savos automobiļos ar benzīna motoru. Šī tendence var turpināties tuvākajā nākotnē, jo sagaidāms, ka benzīna un dīzeļdegvielas cenu dinamika būtiski atšķirsies.”

Neraugoties uz to, ka pasaules mērogā 76% respondentu joprojām par svarīgāko auto iegādes faktoru min degvielas patēriņa efektivitāti un 65% – draudzīgumu videi, 2/3 aptaujāto neuzskata, ka pēc 15 gadiem elektromobiļi pārsniegs 15% no kopējiem spēkratu ikgadējiem pārdošanas apjomiem globālajā mērogā. Taču šķiet, ka šī prognoze neattiecas uz Ķīnu, Japānu, kā arī citiem strauji augošiem tirgiem, kur sagaidāms, ka elektromobilitāte nostiprināsies ātrāk, liecina pētījuma rezultāti.

Respondenti Āzijā, īpaši Ķīnā un Japānā, 2025. gadā prognozē lielāku elektromobiļu izplatību šajās valstīs nekā vidēji pasaulē. Vairāk nekā 50% respondentu Ķīnā sagaida, ka 11% līdz 25% (no 4 līdz 9 milj.) reģistrēto jauno transportlīdzekļu būs elektromobiļi, bet 46% respondentu no Japānas paredz, ka reģistrēto elektromobiļu īpatsvars pārsniegs 25%. Turpretī ASV 50% uzskata, ka 2025. gadā reģistrēto jauno elektromobiļu skaits veidos vien 6% – 10%.

Šķiet, ka galvenā ražotāju un piegādātāju problēma joprojām ir nedrošība par to, kurš no enerģijas avotiem būs vislabākais un dominējošais elektromobiļiem 2025. gadā.

Sagaidāms, ka vadošā loma pasaules tirgū piederēs hibrīdu transportlīdzekļiem, kas vienlaicīgi piesaistīs arī vislielākās investīcijas, bet vispopulārākie būs pilnie hibrīdi un uzlādējamie modeļi, kuriem sekos automobiļi ar degvielas elementiem. Kā liecina šā gada pētījums, respondenti atzīmē uzlabojumus bateriju un degvielas elementu tehnoloģijās, turklāt ir pazīmes, ka priekšroka var tikt dota tieši degvielas elementiem, taču nenoteiktība joprojām saglabājas.

Interesanti, ka gandrīz 2/3 respondentu visā pasaulē uzskata: šobrīd iekšdedzes dzinēja optimizācijai ir lielāka efektivitāte un potenciāls nekā esošajām elektromobiļu tehnoloģijām, lai samazinātu oglekļa emisiju nākamajos piecos gados.

Līdzīgi kā KPMG 2010. gada globālais pētījums, 2011. gada pētījums rāda, ka liekās ražošanas jaudas un pārprodukcija joprojām ir nopietnas problēmas, jo vairāk nekā puse aptaujāto sagaida, ka 2016. gadā Ķīna kļūs par visvairāk pārapbūvēto valsti. Tomēr pētījuma rezultāti arī liecina, ka reāli risinājumi šai problēmai joprojām nav atrasti, un gandrīz 1/5 respondentu neuzskata liekās ražošanas jaudas par nopietnu problēmu BRIC valstīs (Brazīlijā, Krievijā, Indijā un Ķīnā), lai gan pieejamie nozares dati liecina, ka izmantotās jaudas ir reāls drauds reģionam un tā ātrai izaugsmei.

Pilsētas aizvien vairāk saskaras ar pārvietošanās problēmu, it īpaši ASV un Japānā, kur vairāk nekā 60% respondentu uzskata, ka pilsētu plānošana ietekmē spēkratu konstrukciju un lietošanu. Pārsteidzoši, ka Vācijā šāds viedoklis ir tikai 38% respondentu.

Pētījuma rezultāti rāda, ka potenciālā klientu bāze BRIC un tā dēvētās triādes tirgos (ASV, Kanāda, Meksika, Eiropa un Klusā okeāna reģions) nākamajos 15 gados svārstīsies no 6% līdz 15% jeb 110 – 230 milj. klientu robežās. Sagaidāms, ka mobilitātes pakalpojumu tirgus līdere būs Brazīlija, jo 42% respondentu prognozē, ka 2026. gadā 25% pilsētu iedzīvotāju šajā valstī izmantos šos pakalpojumus. Tomēr kopumā vislielākais mobilitātes tirgus līdera potenciāls ir Ķīnai, jo tur tiek prognozēti 90 milj. potenciālo klientu.

Kopš savas dibināšanas auto tirdzniecības un servisa uzņēmums Auto Īle un Herbst ir piegādājis automobiļus daudzu un dažādu uzņēmumu autoparkiem. Arī 2011. gads nebija izņēmums – tajā Auto Īle un Herbst piegādāja vairāk kā 1400 jaunu automobiļu esošajiem un jaunajiem klientiem.

Auto Īle un Herbst valdes loceklis Māris Īle: “Panīkumu auto biznesā izmantojām, lai celtu apkalpošanas līmeni un kvalitāti, kā arī daudz strādājām ar esošajiem un potenciālajiem klientiem. Var teikt, ka pūles un investīcijas atmaksājas – pagājušajā gadā, pateicoties paveiktajam, kā arī klientiem izdevīgai cenu politikai un labiem piedāvājumiem, uzvarējām daudzos rīkotajos konkursos, līdz ar ko piegādājām un sagatavojām ekspluatācijai ļoti lielu automobiļu skaitu. Mums ir liels prieks arī par to, ka mūsu esošie klienti mums uzticas un, atjaunojot savu autoparku, izvēlas tieši mūsu pakalpojumus. Aizvadītā gada nogalē veicām arī jaunu automašīnu piegādi klientam, kas no mums savu līdzšinējo autoparku iegādājās daudzus gadus atpakaļ. Protams, par to ir jāpateicas arī Volkswagen automobiļu izturībai un mūsu servisa komandai, jo desmit gadu laikā visi klienta autoparka automobiļi bija veikuši vairāk kā trīssimt tūkstošus kilometru un vēl joprojām bija ekspluatācijas kārtībā.”

Neskatoties uz lielāku un mazāku autoparku apkalpošanu, Volkswagen oficiālais dīleris Auto Īle un Herbst ir specializējies arī individuālo klientu apkalpošanā. “Mēs vienmēr esam ar vislielāko atbildību apkalpojuši katru klientu, sākot no mazlietota Volkswagen pircēja, beidzot ar lieliem uzņēmumiem, kuri vēlas savus autoparkus apgādāt ar kvalitatīviem, ekonomiskiem Volkswagen vieglajiem automobiļiem un vieglo komerctransportu. Mēs regulāri palielinām savu darbinieku skaitu, lai Siguldas un Rīgas servisa centros bez lielām rindām spētu apkalpot jebkuru automobili, kuram nepieciešama profesionāla apkope vai remonts. Jāatzīmē arī lieliskā sadarbība ar Liepājas Volkswagen dīleri SD Autocentrs, kas ļauj mūsu klientiem saņemt profesionālu atbalstu arī Kurzemē,” piebilst Māris Īle.

“Mēs vēlamies lai ikviens klients būtu apmierināts ar mūsu sniegto pakalpojumu kvalitāti. Ar mērķi – nepārtraukti uzlabot klientu apkalpošanas kvalitāti, mēs regulāri aptaujājam mūsu klientus un labprāt uzklausām viņu ierosinājumus,” par uzņēmuma attiecībām ar klientiem stāsta Auto Īle un Herbst kvalitātes un auto nomas vadītāja Baiba Īle.

„Turpmāk visas apmācības, kas saistītas ar drošu braukšanu, tiks vadītas mūsu jaunajā bāzes mītnē – Biķernieku trasē. Šobrīd tā ir vienīgā un vienlaikus lielākā šāda veida trase Baltijā, kur apvienots sports un droša braukšana. Trase ir ar 45 gadu ilgām tradīcijām un ļaus mums piedāvāt apmācības visaugstākajā līmenī. Turklāt tās atrašanās tuvu Rīgas centram ir ērta un izdevīga jebkuram, kurš vēlas pilnveidot savas braukšanas prasmes,” stāsta Andris Pļavenieks, DBS apmācību direktors.

Sešu gadu laikā DBS veidotos drošas braukšanas apmācību kursus apguvuši un atzinīgi novērtējuši vairāk nekā 5000 autobraucēju – gan privātpersonas, gan dažādu vietējo un starptautisko uzņēmumu pārstāvji. Īpaši noderīgs šis kurss ir bijis operatīvo transportlīdzekļu vadītājiem, kā arī tiem uzņēmumu darbiniekiem, kuri ikdienā pavada daudz laika pie auto stūres. DBS kursi ļauj uzņēmējiem samazināt riskus, kas saistīti ar autoparku ekspluatāciju, savukārt cilvēkiem, kuri ilgstoši nav izmantojuši savas praktiskās braukšanas iemaņas, kursi ļaus tās atsvaidzināt un pilnveidot.

„Biķernieki, mūsuprāt, ir īstā vieta, kur organizēt visu transportlīdzekļu drošas braukšanas apmācības, jo šis sporta komplekss tiek veidots kā vienots sporta un izglītības centrs,” uzskata BKSB vadītājs Aivars Aksenoks. „Droša braukšana ir satiksmes pamats kā uz ceļa, tā arī slēgtā trasē. Arī sportisti vispirms apgūst drošas braukšanas pamatus un tikai tad izmēģina ātrumu.”

Biķernieku kompleksajā sporta bāzē notiekošās praktiskās nodarbības drošā braukšanā tiek apgūtas ar DBS apmācību automobiļiem Opel Astra un Opel Insiginia, kuriem ir viss nepieciešamais tehniskais nodrošinājums un kuri aprīkoti atbilstoši augstākajiem drošības standartiem.

Drošas braukšanas pamatkurss ir apmācība profesionālu instruktoru vadībā, kuras laikā iespējams pilnveidot autovadīšanas meistarību, iemācīties paredzēt ārkārtējas situācijas un attīstīt spēju adekvāti reaģēt uz tām. Bez tam šis apmācību kurss sniedz teorētiskas zināšanas un praktiskas iemaņas autotransporta ekonomiskā ekspluatācijā. Pēc apmācību kursa apgūšanas autovadītājs saņem Drošas Braukšanas Skolas sertifikātu.

Vienlaikus DBS saviem klientiem piedāvās pilnveidot braukšanas iemaņas arī citās trasēs, kas aprīkotas atbilstoši augstākajiem drošības un kvalitātes standartiem.

Martins Gauss, airBaltic izpilddirektors: “airBaltic ir pasaulē pirmā aviokompānija, kas sāks pārdot automašīnas lidojuma laikā. Tiesa, mēs joprojām uzskatām, ka lidot ir labāk nekā braukt ar auto. Tādēļ mēs piedāvājam airBaltic Mini ar stilīgu automašīnas krāsojumu lidmašīnas izskatā. To izvēlējās aktīvākie no mūsu 60 tūkstošiem fanu sociālajā vietnē Facebook.”

Pasažieri, kuri vēlēsies iegādāties automašīnu, veiks 35 LVL (50 EUR) pirmo iemaksu jebkurā airBaltic lidojumā, saņemot kuponu. Pēc nosēšanās kupons būs jāapstiprina airBaltic lielveikalā www.airBalticShop.com. Pēc tam pasažieris saņems uzaicinājumu apmeklēt autosalonu, veikt izmēģinājuma braucienu, izvēlēties auto komplektāciju un noformēt maksājumu vai līzingu.

Mini Cooper R56 modeļa cena ir 17 359 LVL (24 699 EUR) ar PVN. Automašīnai ir 1.6 litru 120 zirgspēku benzīna dzinējs un automātiskā pārnesumkārba. Automašīna būs pieejama iegādei jebkurā airBaltic lidojumā sākot no 16.decembra līdz nākamā gada 15.janvārim. Pilnu automašīnas specifikāciju skatīt: http://www.airbalticshop.com/en/airbalticmini.

Apdrošinātāja „Balta” un tā partnera Latvijas Automoto biedrības (LAMB) pieredze liecina, ka visbiežāk – 60% gadījumu – autovadītājiem nepieciešama palīdzība auto iedarbināšanai, ko liedz paveikt izlādējies akumulators vai automašīnas elektronikas īssavienojums, ko izraisa sals un novecojuši vadi. Otrs populārākais problēmu cēlonis ir aizsalušas durvis un slēdzenes, kas neļauj iekļūt automašīnā.

„Lai arī „Baltas” auto apdrošināšanas klientiem šādās situācijās tiek piedāvāta bezmaksas palīdzība, tomēr ikvienam autovadītājam ir atbilstoši jāparūpējas par auto gatavību aukstākiem laika apstākļiem. No pieredzes varu teikt, ka galvenokārt problēmas rodas, gaisa temperatūrai pazeminoties zem -20 grādiem, jo tad par sevi manīt liek nepietiekami uzlādēts vai jau nolietots akumulators. Šādiem akumulatoriem krītas elektrolīta blīvums, un tie var sasalt jau pat pie -7 grādiem, tad palīdzēt nevar pat „piepīpēšanas” metode un vienīgais risinājums ir transportēšana uz servisu. Jo īpaši dramatiska situācija ik gadu ir vērojama pirmajās sala dienās, kad uz ceļa katru dienu paliek vairāki desmiti autovadītāju,” skaidro Ingus Savickis, apdrošinātāja „Balta” Atlīdzību direktors.

Tāpat arī jāmin, ka aktuālu problēmu rada tie autovadītāji, kas neizmanto aukstam laikam piemērotu logu tīrāmo šķidrumu, tādējādi apdraudot savu un arī pārējo satiksmes dalībnieku drošību. Aukstam laikam nepiemērotais logu tīrāmais šķidrums sasalst, sabojā automašīnu un logu apskalošanas mehānismu, kā arī piesalst logiem, ievērojami samazinot redzamību pat gaišā ziemas dienā un radot papildu risku uz ceļa.

„Ziemas sezonas lielais problēmu īpatsvars galvenokārt ir skaidrojams ar Latvijas autoparka vidējo vecumu, kas ir aptuveni 12 gadi. Tāpēc, notiekot krasākām laika apstākļu izmaiņām, arī izteikti izpaužas dažādi automašīnu defekti. Turklāt papildus ierastajām problēmām ar auto elektrību ar problēmām saskaras arī tie autovadītāji, kuri ar savu auto brauc reti un mēdz sajaukt vasaras dīzeļdegvielu ar ziemas apstākļiem paredzēto, kā arī tie, kuri lieto apšaubāmas izcelsmes dīzeļdegvielu,” stāsta Juris Zvirbulis, LAMB prezidents.

Ieteikumi autovadītājiem, gatavojoties aukstākiem laika apstākļiem:

• Regulāri pārbaudiet akumulatora stāvokli, ja nepieciešams, uzlādējiet to vai nomainiet pret jaunu, kā arī parūpējieties par savlaicīgu novecojušo vadu nomaiņu. Akumulatora uzlādes līmeni un atlikušo resursu daudzumu var pārbaudīt vairumā servisu, un šis pakalpojums maksā aptuveni 5 latus.

• Savlaicīgi apstrādājiet auto durvju blīvgumijas ar silikonu, lai novērstu durvju aizsalšanu. Silikona aerosols ir nopērkams lielveikalos un degvielas uzpildes stacijās, un to aptuvenā cena ir 2 lati. Turklāt tas ne tikai ļaus Jums iekļūt automašīnā, bet arī krietni paildzinās durvju blīvgumiju mūžu.

• Lietojiet tikai ziemas dīzeļdegvielu un katram gadījumam izmantojiet speciālas piedevas dīzeļdegvielai, kas novērš tās parafinizāciju. Svarīgi ir izlietot vasaras degvielu pilnībā un tikai tad iepildīt bākā ziemai paredzēto. Lai to paveiktu, nav papildus saistīto izmaksu; vienkārši disciplinēti jāpieiet šim jautājumam.

• Savlaicīgi nomainiet vasaras logu mazgājamo šķidrumu ar zemākai temperatūrai atbilstošu. Logu mazgājamais šķidrums ir pieejams visās degvielas uzpildes stacijās, un tā aptuvenā cena ir vien 3 lati, kas ir niecīga summa, ņemot vērā, ka nepareiza šķidruma lietošana var radīt remonta izmaksas līdz pat 100 latu apmērā, nemaz nerunājot par draudiem savai un apkārtējo drošībai.

• Parūpējaties par to, lai automašīnā būtu dažādi ziemas apstākļos noderīgi palīglīdzekļi – sniega birste ar skrāpi, cimdi, atslēgu atsaldēšanas aerosols, lokanā sakabe vilkšanai. Dažkārt pat var noderēt sniega lāpsta. Šo ekipējumu iespējams iegādāties gan degvielas uzpildes stacijās, gan arī saimniecības preču veikalos.